Dārzeņu audzētājs SIA «Sabiedrība Mārupe» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «Citadele banka» ieķīlājot visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas devējs ir SIA «Sabiedrība Mārupe», savukārt parādnieks ir tā saistītais uzņēmums SIA «Zaļā dārzniecība». Abu uzņēmumu lielākie dalībnieki ir četras privātpersonas - Helmuts Balderis-Sildedzis un Anita Baldere-Sildedze, un Kaspars Brunovskis un Kristīne Brunovaska-Marinaki.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 647 tūkstoši eiro, un tā reģistrēta piektdien, 22.februārī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Sabiedrība Mārupe» šobrīd ir aktuālas 15 komercķīlas, savukārt SIA «Zaļā dārzniecība» aktuālas astoņas komercķīlas.

SIA «Sabiedrība Mārupe» reģistrēta 1992.gadā un uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un tirdzniecība, kā arī ar lauksaiminecību saistīto pakalpojumu nodrošināšana. 2017.gadā SIA «Sabiedrība Mārupe» apgrozījums bija 5,837 miljoni eiro un uzņēmums strādāja ar 59 tūkstošu eiro lielu peļņu. Tas nodarbināja vidēji 75 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 494 tūkstošus eiro.

SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Draugiem Group uzņēmuma Printful Latvijas komanda pandēmijas laikā teju dubultojusies, sasniedzot jau 560 cilvēku. Gatavojoties ierobežojumu atcelšanai, uzņēmums uzsācis iekārtot savu jaunāko biroju tikko renovētā namā Raiņa bulvāra un Krišjāņa Barona ielas krustojumā.

"Nu jau vairāk nekā gadu strādājam attālinātā režīmā. 92% no Printful komandas izteica vēlmi pēc ierobežojumu atcelšanas pilnībā vai daļēji atgriezties birojā. Taču, strauji augošā darbinieku skaita dēļ, attīstībai nepieciešamas papildu darba vietas. Tādēļ, papildus biroja telpām Pārdaugavā, Mārupē un Cēsīs, iekārtojam biroju pašā pilsētas centrā, kas ļaus lielai daļai kolēģu strādāt tuvāk savai dzīvesvietai," stāsta Printful izpilddirektors un līdzdibinātājs Dāvis Siksnāns.

Baltic RE Group iegādājas un renovē biroju ēku Raiņa bulvārī 

Nekustamo īpašumu uzņēmums AS Baltic RE Group sadarbībā ar SIA Vestabalt par...

Darbu jaunajā birojā plānots uzsākt jau šogad.

Jaunākais Printful birojs atrodas Raiņa bulvārī 25. Ēka uzbūvēta 1972. gadā pēc arhitekta Oļģerta Ostenberga projekta. Šogad pabeigta vērienīga ēkas renovācija, kuras projekta autors ir itāļu arhitekts Adriano Castiglioni. Jaunā biroja 7 stāvos un vairāk nekā 3000 m2 platībā tiks iekārtotas vairāk kā 200 ergonomiskas darba vietas, tikšanās un koplietošanas telpas, kafejnīca darbiniekiem, kā arī 400 m2 liela jumta terase.

“Esošie Printful biroji atrodas zaļā vidē, tāpēc arī šeit mēs iekārtosim apzaļumotu un labiekārtotu ārtelpu ēkas priekšpusē. Šādi vēlamies piedalīties Rīgas izveidē par cilvēkiem draudzīgu pilsētu,” piebilst D. Siksnāns.

Biroja interjers veidots pēc vides pieejamības principiem – lifts, zemie sliekšņi un ar ratiņkrēslu pieejami sanitārie mezgli. Ēka ir maksimāli pielāgota energoefektivitātes prasībām – telpas ir aprīkotas ar jaunākās paaudzes centralizētu dzeramā ūdens sistēmu, jaudīgām gaisa rekuperācijas iekārtām, UVC lampām un ozona ģeneratoriem, kas ierobežo vīrusu un alergēnu izplatības riskus. Tāpat kā citos Printful birojos, arī šajā būs pieejamas velosipēdu novietnes un uzlādes vietas elektroautomobiļiem.

Telpas ilgtermiņā tiek īrētas no nekustamo īpašumu investora un pārvaldītāja Baltic RE Group AS.

“Mēs esam ļoti lepni, ka tik cienījams un uzticams uzņēmums kā Printful ir izvēlējies ierīkot jaunas telpas mūsu īpašumā. Mēs ļoti vēlējāmies, lai šī ēka kalpotu kā ilgtspējības piemērs un darba telpās būtu patīkama un radoša vide jaunām idejām. Sadarbībā ar Printful mēs esam atraduši kopīgu izpratni par iepriekš minētajām vērtībām, kā rezultātā tapusi novatoriska ēka, kas ir gan dabai, gan cilvēkiem draudzīga,” stāsta Džovanni dalla Dzonka (Giovanni dalla Zonca), Baltic RE Group dibinātājs un izpilddirektors.

Baltic RE Group ir pieredzējis nekustamā īpašuma attīstītājs ar ilgtermiņa perspektīvu un skaidru redzējumu, radot ilgtspējīgus īpašumus. Baltic RE Group biznesa modeļa pamatā ir ēku iegāde stratēģiski izdevīgās vietās, lai veiktu augstas kvalitātes renovācijas darbus, stingri pievēršot uzmanību darba dzīves un vides ilgtspējībai un kvalitātei.

Printful ir apdrukas un šūšanas ārpakalpojumu uzņēmums, kas automātiski saņem, izgatavo un piegādā pasūtījumus internetveikalu vārdā. Veikalu īpašnieki ar Printful pakalpojumu var pircējiem visā pasaulē piedāvāt vairāk nekā 260 dažādu produktu. Printful birojos Rīgā, Cēsīs un ražotnēs Mārupē strādā vairāk nekā 560 profesionāļi. Visā pasaulē Printful komandā strādā vairāk nekā 1600 cilvēku.

Investējot 2,6 miljonus eiro, ELVI attīsta tirdzniecības un atpūtas kvartālu Mārupē. 8. jūlijā Lielajā ielā notika pamatakmens iemūrēšana jauna kvartālam, kura attīstībā tiks investēti 2,6 miljoni eiro.

Kvartāls plānots atklāt nākamajā gadā.

Kvartālā būs pārtikas preču veikals ELVI un dažādas citas tirdzniecības vietas, atpūtas zona un pop-up tirdzniecības vietas mājražotāju, amatnieku precēm un ēdināšanas uzņēmumiem.

Tiks iestādīti arī teju 900 dažādu koku un krūmu, tostarp vairāki desmiti liela izmēra dižstādu.

"Jaunajā tirdzniecības un atpūtas kvartālā Mārupē saimniekos SIA “ELVI Latvija” franšīzes partneris SIA “Vita Mārkets”, kas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums. Uz ēku jumtiem tiks uzstādīti saules paneļi, bet viss siltums, ko ražos tirdzniecības centrā uzstādītās aukstuma iekārtas, ar siltumatgūšanas tehnoloģiju palīdzību tiks novirzīts telpu un karstā ūdens sildīšanai. Īpaša vieta jaunajā kvartālā tiks atvēlēta zaļajai zonai pie tirdzniecības centra, kas plānota tā, lai apstādījumi kopā ar ēkām radītu vienotu ekosistēmu lietus ūdeņu lietderīgai izmantošanai un patīkamas pilsētvides radīšanai," stāsta SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Tenisiste Aļona Ostapenko daļu no savā karjerā nopelnītajiem 6 miljoniem eiro plāno ieguldīt nekustamajā īpašumā. Un sportiste pavēstījusi, ka ir nolēmusi investēt Rīgas projektā Mežaparka Rezidences.

«Šis būs mans nozīmīgākais finansiālais ieguldījums, un esmu pārliecināta par izdarīto izvēli. Arī viens no pelnošākajiem sportistiem pasaulē – Rodžers Federers, visbiežāk savus līdzekļus investē nekustamajā īpašumā, viņam pieder modernas villas Šveicē un Dubaijā. Šobrīd vēl neesmu pieņēmusi galīgo lēmumu par kāda konkrēta īpašuma iegādi, bet uzmanību piesaistīja mūsdienu arhitektūras villu projekti, kas līdzinās projektiem pasaules pilsētās,» stāsta A. Ostapenko.

Projekta Mežaparka Rezidences koncepcijas autors ir arhitekts Andris Kronbergs.

A. Ostapenko iepriekš publiski pavēstīja, ka viņai pievilcīgas vietas šķietot - Mārupe, Mežaparks, arī daļa Āgenskalna un Ķīpsala. «Manā skatījumā, vērtīgs īpašums ir tāds, kas atrodas klusā vietā, tuvu dabai un tajā pašā laikā samērā tuvu centram. Man ir ļoti svarīgi, lai īpašumam būtu mūsdienīgi arhitektūras un interjera risinājumi. Jā, šobrīd meklēju savu ideālo īpašumu - kvalitatīvu, ērti sasniedzamu, vēlams, prestižā un zaļā vidē,» skaidroja A. Ostapenko.

Paplašinot iespējas iedzīvotājiem šķirot atkritumus, sadarbībā ar vides apsaimniekotāju SIA «Eco Baltia vide» un Latvijas Zaļo punktu pie sešiem «Rimi» veikaliem uzstādīti specializētie konteineri tekstila šķirošanai.

2,2 m augstajos un 1,14 m platajos un dziļajos tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros iedzīvotāji aicināti ievietot un pārstrādei nodot nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos.

Konteineru uzstādīšanu Latvijas Zaļais punkts veic tekstila šķirošanas pilotprojekta ietvaros, kura laikā līdz 2020. gada februārim plānots praksē izvērtēt iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un izpētīt konteineru saturu un pārstrādei derīgo tekstila atkritumu apjomu.

«Pilotprojekta ietvaros vērtēsim, kā varam efektīvi nošķirot apģērbus no atkritumu plūsmas un kādas ir to turpmākās izmantošanas iespējas, jo no 2025.gada visā Latvijā būs jānodrošina tekstila šķirošana,» skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Sabiedriskajai apspriešanai nodots Rīgas un Pierīgas veloinfrastruktūras attīstības plāns, ko paredzēts īstenot ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļu palīdzību, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Plāns paredz līdz 2026.gada 31.maijam Rīgā un Pierīgā izbūvēt vai atjaunot veloinfrastruktūra vismaz 60 kilometru garumā. Kā norādīts plāna anotācijā, investīcijai pieejamais kopējais Atveseļošanas fonda attiecināmais finansējums ir 34,514 miljoni eiro.

Pašlaik saistībā ar Atveseļošanas fonda ietvaros īstenojamo Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanu plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus - Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Carnikava, Rīga-Ulbroka, Rīga-Ķekava, Rīga-Mārupe.

Lai samazinātu transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu Rīgā, nepieciešams radīt priekšnosacījumus transporta plūsmu pārstrukturēšanai Rīgas metropoles areālā, tajā skaitā Rīgā un Pierīgā, tādējādi mainot satiksmes dalībnieku paradumus. Proti, nepieciešams veicināt velotransportu, attīstot maģistrālo veloceļu infrastruktūru. Veloceļu infrastruktūras attīstība Rīgā un Pierīgā ir nozīmīgs instruments motorizētās mobilitātes īpatsvara kopējā mobilitātē samazināšanā un mikromobilitātes attīstībā.

East Capital Real Estate ir uzsācis Baltijā lielākā loģistikas un vieglās rūpniecības parka būvniecību – East Capital Park Rae.

Kopumā plānots izbūvēt 140 000 kvadrātmetru lielu loģistikas un vieglās rūpniecības centru, kas atradīsies uz 30 hektārus plaša zemes gabala netālu no Tallinas.

“Park Rae pirmās ēkas plānojam nodot 2025. gadā, bet visa parka pabeigšana būs atkarīga no kopējā tirgus pieprasījuma. Zemes gabals, ko iegādājāmies loģistikas parka būvniecībai 2021. gadā, atrodas ļoti izdevīgā vietā, tikai 15 minūšu brauciena attālumā no Tallinas centra, ar lielisku piekļuvi Tallinas apvedceļam un Tartu šosejai. Mūsu mērķis ir ambiciozs – vēlamies izveidot lielāko loģistikas un vieglās rūpniecības parku Igaunijā. Tāpēc jau šogad uzsākām pirmos parka izbūves darbus,” komentē East Capital Real Estate valdes loceklis Martins Otsa.

Neskatoties uz to, ka 2023. gada otrā pusē transporta un uzglabāšanas nozares kopējā pievienotā vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies, ekonomisti uz 2024. gadu raugās ar piesardzīgu optimismu.

Ir novērojama stabilizācija Eiropas ekonomikā un, kā liecina uzņēmēju aptaujas, Eiropā preču krājumi sāk sarukt, kas norāda uz to, ka 2024. gadā aktivizēsies ražošana. Tas savukārt veicinās ārējo pieprasījumu un transporta nozares izaugsmi. Aplūkosim, kādas tendences sagaida transporta un loģistikas nozari šogad un kas būtu nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu un nodrošinātu attīstību arī savam uzņēmumam.

Tiešā ietekme uz piegādes ķēžu ilgtspēju

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja ir kļuvusi par prioritāru virzienu nozaru vairākumā. Pēc Eiropas Zaļā kursa daudzi lielie uzņēmumi no mūsu klientu loka ir parakstījuši iekšējās apņemšanās samazināt CO2 emisijas savās piegādes ķēdēs un, attiecīgi, arvien vairāk pieprasa ekoloģiskus risinājumus arī no pārvadātājiem. Gadu no gada notiek diskusijas par to, kā kopīgiem spēkiem ar valdību, ražotājiem, pārvadātājiem un galalietotājiem sasniegt šos mērķus. Ir skaidrs, ka individuāli tos sasniegt nav iespējams, jo tas nav finansiāli izdevīgi. Ilgtspējīgu, videi nekaitīgāku un līdz ar to dārgāku risinājumu ieviešana vienmēr ir saistīta ar finansiālās neitralitātes nodrošināšanu, lai kompensētu paaugstinātās izmaksas. Ja privātā transporta jomā aktīvi tiek izmantoti elektroauto, kas samazina emisijas, tad komerctransporta jomā situācija ir sarežģītāka. Pašlaik elektrifikācijas tehnoloģijas ar vienu uzlādes reizi ļauj veikt vien 300 kilometru braucienu, kas nav pietiekami tālsatiksmes transportam. Tuvākajos gados potenciāls ir iekšzemes pārvadājumiem. Lai ieviestu ātrās uzlādes stacijas, ir pilnībā jāpārkārto noliktavu elektrotīkli, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu, un elektrisko degvielas uzpildes staciju skaits starptautiskajos maršrutos joprojām ir nepietiekams.

Draugiem Group uzņēmuma Printful centrālā biroja priekšā, līdzšinējo stāvvietu vietā, uzsākta funkcionāla skvēra izveide, kura centrālais elements būs 12 metrus augsts robīnijas jeb baltās akācijas dižstāds.

Visi Draugiem Group biroji atrodas zaļā vidē, tāpēc arī pie Printful ēkas tiek iekārtota apzaļumota un labiekārtota ārtelpa. Lēmums izveidot skvēru tika pieņemts pirms trim gadiem, kad Printful komanda iekārtojās tikko renovētajā birojā.

“Gandrīz vienlaicīgi ar Printful iekārtošanos jaunajā birojā mēs izglābām šo robīniju no nociršanas lielveikala būvlaukumā Mārupē. Koks audzis apmēram 80 gadus smilšainā augsnē, tāpēc mēs to pārvedām uz Annas koku skolas ciemu, rūpīgi atveseļojām, un tagad tas ir gatavs jaunai dzīvei,” saka skvēra iekārtošanas komandas vadītājs, uzņēmuma “Labie koki” saimnieks Edgars Neilands.

Koks tiks iestādīts īpaši izveidotā ozolkoka konstrukcijā, kas aprīkota ar vides apstākļu mērīšanas, kā arī automātiskās laistīšanas sistēmām un neskar Rīgas apakšzemes infrastruktūru. Apkārt kokam tiks izveidoti vides objekti ar iespēju ikvienam strādāt un atpūsties starp ābeles, ķirškoka, egļu, kā arī dažādu ziedu un graudzāļu dobēm.

Šonedēļ AS Olainfarm parakstīja līgumu par eko kosmētikas ražotāja SIA Kiwi Cosmetics 100% kapitāla daļu iegādi, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šis darījums ļaus abiem uzņēmumiem paplašināt ražošanas virzienus, optimizēt ražošanu, kā arī apgūt un nostiprināties arvien jaunos tirgos. Uzņēmumā turpinās strādāt līdzšinējā vadības komanda - Agate Jurkovska-Kanča, Elīna Iltnere-Kārkla un Solveiga Zvejniece.

Pēc provizoriskajiem datiem SIA Kiwi Cosmetics apgrozījums pērn bija 123 tūkstoši eiro.

«Mēs augstu vērtējam Latvijas ražotāju iespējas nodrošināt pieprasītus produktus arvien pieaugošajam zaļā dzīvesveida piekritēju pulkam. Latvijā ir rūpīgi izloloti uzņēmumi gan zaļās farmācijas, gan eko kosmētikas jomā, kuru straujākai attīstībai ir nepieciešams nodrošināt spēcīgu atspēriena punktu. Tāpēc mēs turpinām ar Latvijas zaļās farmācijas līdera Silvanols iegādi aizsākto virzību un pievienojam Olainfarm koncernam eko kosmētikas uzņēmumu Kiwi Cosmetics. Mēs saskatām labu sinerģiju starp Kiwi Cosmetics un Silvanols produktu mārketinga un eksporta jomā, kā arī starp Kiwi Cosmetics un Latvijas aptieka ārstnieciskās eko kosmētikas izplatīšanas jomā. Turklāt būtisks atbalsts būs mātes uzņēmuma Olainfarm pieredze ražošanas attīstībā, tās optimizēšanā un jaunu tirgu apguvē,» piebilst Valērijs Maligins, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko, kas nupat atgriezusies WTA ranga pirmajā desmitniekā, sāk izvērtēt, kur ieguldīt savus sportā nopelnītos līdzekļus. Viens no plāniem ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā.

A. Ostapenko esot nolēmusi ieguldījumus veikt Latvijā un jau ilgāku laiku izvērtē, kāds būtu labākais investīciju plāns – viņa domājot gan pati, gan konsultējoties ar radiem un draugiem, piesaistot arī profesionālus konsultantus.

«Pasaulē tā ir ļoti ierasta prakse, ka sportisti savus nopelnītos līdzekļus investē nekustamajā īpašumā. Pašreiz esmu sava ideālā nekustamā īpašuma vai varbūt pat vairāku īpašumu meklējumos. Vēlos atrast tādu, kam nākotnē vērtība tikai pieaugtu,» šodien izplatītā paziņojumā norāda A. Ostapenko.

Šobrīd Rīgā un Pierīgā ir kvalitatīvs gan dzīvokļu, gan privātmāju piedāvājums. A. Ostapenko uzsver, ka viņai pievilcīgas ir tādas vietas kā «Mārupe, Mežaparks, arī daļa Āgenskalna un Ķīpsala, kur jūtams dabas tuvums, ērti un ātri var nokļūt līdz Rīgas centram».