SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.
Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.
Samazina roku darbu
«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.
Šogad atklātā lauka dārzeņu raža solās būt daudz labāka nekā pērn, kad to ietekmēja nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi – lielais sausums; force majeure apstākļus piedzīvoja teju visi Eiropas dārzeņu audzētāji. Lai arī pagājušajā gadā raža samazinājās gandrīz uz pusi, Ķeizarsila apgrozījums nav samazinājies, jo dārzeņu cena ir būtiski pieaugusi. Arī šogad ne visās Eiropas valstīs klimatiskie apstākļi bijuši labvēlīgi dārzeņu audzēšanai, piemēram, Polijā, Holandē un Balkānu valstīs bijis sausums, stāsta uzņēmēja. Dārzeņu kultūru skaits Ķeizarsila portfelī pēdējos gados ir būtiski sarucis; 2000. gadā uzņēmums audzēja 40 dažādus dārzeņus, piemēram, kolrābjus, selerijas, fenheli, dažādus salātus. «Audzējam vairs tikai tās kultūras, kuras prasa mazāku roku darbu. Tas ir saistīts ar valsts darbaspēka un nodokļu politiku,» skaidro uzņēmēja.
Patēriņš pieaug
SIA Ķeizarsils un SIA Mārupes Siltumnīcas galvenais produkcijas noieta tirgus ir Baltijas valstis, aptuveni 80% svaigo dārzeņu tiek realizēti Latvijā, bet 20% aizceļo uz kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Tālāk vest tos nav izdevīgi, jo transporta izmaksas ir augstas, realizācijas termiņi īsi, bet svaigo dārzeņu cena ir salīdzinoši zema. Eksporta potenciālu SIA Ķeizarsils saskata pārstrādātajiem dārzeņiem – skābētajiem, vārītajiem, kā arī dažādiem salātiem. «Kad sapratām, ka 40 kultūras audzēt vairs nevarēsim, sākām specializēties uz konkrētiem produktiem un sadarboties ar citiem ražotājiem. Piemēram, kāpostus mēs iepērkam no Bauskas zemnieku saimniecības Kaži,» stāsta K. Brunovska-Marinaki. Cilvēki sākuši ievērot veselīgu dzīvesveidu un uzturā lieto vairāk dārzeņu, kā rezultātā katru gadu dārzeņu patēriņš palielinās, viņa ir novērojusi. «Ir nozares, kuras izjūt, ka iedzīvotāju skaits valstī samazinās, taču dārzeņu ražotāji nav starp tām, jo uztura grozā dārzeņu īpatsvars pieaug,» secina uzņēmēja. Turklāt šobrīd gan SIA Ķeizarsils, gan SIA Mārupes Siltumnīcas iedzīvotājus ar svaigiem dārzeņiem var nodrošināt visu gadu. Šogad Ķeizarsils ar svaigiem burkāniem un kāpostiem apgādā 278 Latvijas skolas un bērnudārzus, no oktobra līdz janvārim bērni kopumā saņem 3,3 miljonus paciņu ar fasētiem dārzeņiem. Skolu programmā uzņēmums ir iesaistījies kopš 2010. gada. «Sākumā piegādājām tikai burkānus un ābolus, pagājušajā gadā sākām skolām un bērnudārziem piedāvāt arī sagrieztus kāpostus. Daudzi bērni, kuri iepriekš svaigus kāpostus uzturā nebija lietojuši, atklāja, ka arī tie var būt garšīgi,» secina uzņēmēja.
Visu rakstu lasiet 14. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/14
SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.
#2/14
#3/14
#4/14
#5/14
#6/14
#7/14
#8/14
#9/14
#10/14
#11/14
#12/14
#13/14
