Turpinot pavasarī uzsāktās mācības Komercizglītības centra Biznesa Meistarklasē, pavadīju divas darbīgas un no iegūtās informācijas viedokļa ļoti noderīgas dienas. Pasniedzēja Jāņa Caunes vadībā praktiski strādājām pie savu uzņēmumu stratēģijām, un kas ir būtiski, ko jaunu uzzināja gan tie mūsu grupas biedri, kas līdz šim pastāvīgi vēl nekad nebija strādājuši pie uzņēmuma stratēģijas, gan arī tie, kas ir uzrakstījuši ne vienu vien stratēģiju. Jānis Caune mācīja šim visai apjomīgajam, bet arī katram uzņēmumam svarīgajam darbam pieiet no cita skatpunkta, nekā tas tradicionāli bieži vien tiek darīts.

Nereti uzņēmuma stratēģija ir dokuments, kas pēc uzrakstīšanas vienkārši iegulst plauktā. Labākajā gadījumā stratēģija noteiktos termiņos formāli tiek pārskatīta. Taču tas, ko es uzzināju šajās mācībās, bija, kā uzņēmuma stratēģiju ne tikai veiksmīgi uzrakstīt, bet arī praktiski izmantot. Pirmkārt, jau lai uzņēmuma vadītājs pats sev uzdotu pareizos jautājumus par uzņēmuma mērķiem, produktiem, klientiem un konkurentiem, jo pat ja liekas, ka tas viss ir labi zināms, tad ieliekot zināmus faktus konkrētos izstrādātos modeļos, reizēm var nonākt pie visai pārsteidzoša rezultāta, kas liek pat pārrevidēt vienu vai otru darbības virzienu. Otrkārt, šāda veida darbs ar stratēģiju ļauj no cita skatu punkta paskatīties arī uz uzņēmuma darbiniekiem. Treškārt, tas dod pārdomātu uzņēmuma darbības vektoru, jo ja vadītājs pats nespēj skaidri šo darbības vektoru noformulēt, nav iespējams pietiekami labi nomotivēt arī darbiniekus.

Veidojot stratēģiju pēc šāda modeļa, ir iespējams diezgan veiksmīgi atšķirt tās lietas, kuras ir balstītas tikai pieņēmumos vai interpretācijās, no tām, kuras ir balstītas reālos faktos un datos. Šāda veida stratēģijas rakstīšana daudz vairāk ir kā tests vai pat spēle grupā, ja stratēģijas rakstīšanā ir iesaistīti vairāki uzņēmuma darbinieki, taču tā nav formāla dokumenta uzrakstīšana, kuru vajag tāpēc, «ka vajag». Tā ir aktuālās uzņēmuma darbības plānošana soli pa solim. Protams, arī uzņēmumu vadītāju raksturi atšķiras – vienam sīki patīk saplānot katru soli, cits vairāk ir improvizators, taču, lai cik dīvaini nebūtu, darbā ieguldītais laiks vienmēr ir vienāds un ir izsakāms 80 un 20 procentu attiecībā. Proti, ja plānošanā ieguldi 80% laika, tad 20% laika izmanto aktīvai darīšanai, savukārt, ja plānošanai atvēli vien 20%, tad praktiska darīšana aizņems 80% laika. Arī mūsu Biznesa Meistarklases grupā starp vadītājiem atradās gan «plānotāji», gan «darītāji» un tieši šī pieredzes apmaiņa starp dažādu nozaru uzņēmējiem ir tā lieliskā «odziņa», kas katru tikšanos Biznesa Meistarklasē padara tik interesantu un arī vērtīgu.