Ķīnas uzņēmums "ByteDance" noraidījis ASV prasību pārdot videoplatformu "TikTok" un solījis apstrīdēt tiesā Kongresa pieņemto likumu, kas paredz aizliegt "TikTok" Savienotajās Valstīs, ja "ByteDance" to nepārdos.

"Ārvalstu mediju vēstītais par to, ka "ByteDance" izskata iespēju pārdot "TikTok", neatbilst patiesībai," teikts paziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka ""ByteDance" neplāno pārdot "TikTok"".

"TikTok" vadītājs Džou Šoudzi norādījis, ka uzņēmums jauno likumu apstrīdēs tiesā.

Jau ziņots, ka ASV Kongress ir pieņēmis un prezidents Džo Baidens parakstījis likumu, kas paredz aizliegt Savienotajās Valstīs "TikTok", ja "ByteDance" to nepārdos.

Likums noteic, ka "ByteDance" jāpārdod "TikTok" deviņu mēnešu laikā, bet šis termiņš varēs tikt pagarināts vēl par trim mēnešiem, ja pircējs jau būs atrasts un notiks pārdošanas process.

Tiesāšanās varētu ievērojami aizkavēt Kongresa noteikto termiņu vai bloķēt likuma stāšanos spēkā.

Kanāda nolēmusi nebloķēt piekļuvi Ķīnas kompānijai "ByteDance" piederošajai video koplietošanas platformai "TikTok", taču "ByteDance" meitasuzņēmumam valstī būs jāpārtrauc darbība.

"Valdība nebloķē kanādiešu piekļuvi "TikTok" lietotnei vai viņu iespējas veidot saturu. Lēmums izmantot sociālo mediju lietotnes vai platformu ir personīga izvēle," teikts Kanādas inovāciju, zinātnes un rūpniecības ministra Fransuā Filipa Šampaņa paziņojumā. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka cilvēkiem jārūpējas par kiberdrošību, tostarp jāaizsargā sava personiskā informācija.

Viņš norādīja, ka rīkojums par "ByteDance" meitasuzņēmuma "TikTok Technology Canada" darbības pārtraukšanu dots saskaņā ar Kanādas Investīciju likumu, kas ļauj pārskatīt ārvalstu ieguldījumus, kuri var kaitēt Kanādas nacionālajai drošībai.

Ministrs skaidroja, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz informāciju un pierādījumiem, kas savākti, izvērtējot "ByteDance" darbību. Tāpat ņemti vērā Kanādas drošības un izlūkošanas dienestu un citu valdības partneru ieteikumi.

Video koplietošanas platforma "TikTok" piekritusi atteikties no atalgojuma funkcijas, kas potenciāli varēja pamudināt lietotājus, sevišķi bērnus, pavadīt pie ekrāniem pārmērīgi ilgu laiku, pirmdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Līdz ar to tiks izbeigta EK izmeklēšana, kas tika veikta saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Digitālo pakalpojumu aktu (DSA), kas stājās spēkā februārī.

"TikTok" apsolīja atteikties no atalgojuma funkcijas, neatzīstot, ka tā pārkāpj DSA, norādīja EK amatpersonas. Tomēr EK nolēmusi, ka funkcijas atsaukšana ir juridiski saistoša, un tas "ir skaidrs vēstījums visai sociālo mediju nozarei", sacīja EK prezidentes izpildvietniece Margrēte Vestagere.

"Platformu dizaina elementi ar atkarību izraisošu ietekmi apdraud to lietotāju labklājību. Tāpēc mēs esam noteikuši, ka "TikTok" saistības saskaņā ar DSA ir juridiski saistošas," paziņoja Vestagere.

Izmeklēšana attiecās uz veidu, kā lietotne "TikTok Lite" ļāva lietotājiem vākt punktus, skatoties videoklipus, sekojot satura radītājiem vai uzaicinot draugus pievienoties "TikTok", un apmainīt sakrātos punktus pret vērtīgām lietām, piemēram, kuponiem interneta tirdzniecības uzņēmumā "Amazon". "TikTok Lite" darbojās Spānijā un Francijā.

ASV Senāts, otrdienas vakarā balsojot par vairākiem ar iekšējo un ārējo drošību saistītiem likumprojektiem, atbalstīja lēmumu, kas paredz aizliegt Savienotajās Valstīs sociālo tīklu "TikTok", ja tā īpašniece Ķīnas kompānija "ByteDance" to nepārdos.

Par balsoja 81 senators, bet 18 bija pret.

Pārstāvju palātas republikāņu lēmums saistīt "TikTok" ar ārvalstu palīdzības paketi Ukrainai, Izraēlai un Taivānai, kas ir prezidenta Džo Baidena prioritāte, paātrināja aizlieguma pieņemšanu pēc tam, kad Senātā bija iestrēdzis atsevišķs likumprojekts ar sešu mēnešu pārdošanas termiņu, jo likumdevējiem radās bažas, ka pusgads ir pārāk īss laiks tik sarežģītam desmitiem miljardu dolāru vērtam darījumam.

Senāta pieņemtais likumprojekts, ko Baidens solījis parakstīt trešsien, noteic, ka "ByteDance" jāpārdod "TikTok" deviņu mēnešu laikā, bet šis termiņš var tikt pagarināts vēl par trim mēnešiem, ja pircējs jau ir atrasts un notiek pārdošanas process.

Video koplietošanas platformas "TikTok" dibinātājs Džans Jimins pirmo reizi kļuvis par Ķīnas turīgāko cilvēku, liecina portāla "Hurun Report" apkopotā informācija.

Viņa bagātība sasniegusi 49,3 miljardus ASV dolāru.

"TikTok" īpašnieks - Ķīnas uzņēmums "ByteDance"-, kuru arī dibinājis Džans, pērn ieņēmumus palielināja par 30%. "TikTok", kas Ķīnā pazīstams ar nosaukumu "Douyin", ASV ir 200 miljoni lietotāju.

Tikmēr uz otro vietu "Hurun Report" veidotajā Ķīnas turīgāko cilvēku sarakstā noslīdējis pudelēs pildīta ūdens zīmola "Nongfu" izveidotājs Džuns Šaņšaņs, kurš zaudējis valstī bagātākā cilvēka statusu pirmo reizi pēdējos trīs gados.

Viņa bagātība ir 47,9 miljardi dolāru.

Trešajā vietā ar 44,4 miljardu dolāru bagātību atrodas Ķīnas interneta giganta "Tencent" dibinātājs Ma Huatens.

Jaunākie dati arī liecina, ka Ķīnas dolāru miljardieru skaits gada laikā sarucis par 142 un veido 753, ņemot vērā Ķīnas ekonomikas vājo izaugsmi un sliktos valsts akciju biržas rādītājus.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.

Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.

Jauni uzņēmumi un demogrāfija

Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Pasaulē pazīstamā Latvijas zīmola JZ Microphones mikrofonus sāks izplatīt viens no lielākajiem Ķīnas pro-audio tehnikas tirgotājiem Dingdong Audio.

Sākot ar 2024. gada jūliju, Ķīnas pro-audio kompānija Dingdong Audio oficiāli kļuvusi par Latvijas mikrofonu zīmola JZ Microphones ekskluzīvo izplatītāju Ķīnā, Honkongā un Makao un uzņemas atbildību par JZ Microphones produktu popularizēšanu, pārdošanu, tehnisko atbalstu un pēc-pārdošanas servisu Ķīnā, Honkongā un Makao.

“JZ Microphones Ķīnas tirgū pazīstams ir jau daudzus gadus, un tā mikrofoni ir iekarojuši mūzikas industrijā popularitāti. Noslēgtais ekskluzīvais līgums ar vadošo pro-audio tirgotāju Dingdong Audio ir būtisks solis JZ Microphones produkcijas pārdošanas tālākai izaugsmei Ķīnā, Honkongā un Makao. Tas nodrošinās daudz plašāku produkcijas pieejamību tirgū, izmantojot Dingdong Audio plašo pārdošanas kanālu tīklu reģionā, kā arī profesionālu pro-audio servisu,” atzīst JZ Microphones valdes priekšsēdētājs Filips Rajevskis.

Austrālija pieņems jaunus likumus, kas aizliegs bērniem līdz 16 gadu vecumam izmantot sociālos medijus, ceturtdien paziņoja premjerministrs Entonijs Albanīzs.

Tādas sociālo mediju platformas kā "Facebook", "TikTok" un "Instagram" būs atbildīgas par šī aizlieguma ieviešanu, pretējā gadījumā tām var draudēr bargi sodi, sacīja premjers.

Austrālijas valdība pirms dažiem mēnešiem pirmoreiz apsvēra vecuma ierobežojuma noteikšanu sociālajos medijos, un šī ideja guvusi plašu likumdevēju atbalstu gan pie varas esošajā Leiboristu partijā, gan opozīcijā.

"Tas ir māmiņu un tētu labā. Sociālie mediji nodara reālu ļaunumu bērniem, un es aicinu to izbeigt," sacīja Albanīzs.

Jaunie likumi šonedēļ tiks iesniegti štatu un teritoriju vadītājiem, bet novembra beigās tos paredzēts iesniegt parlamentam.

Tehnoloģiju platformām tad tiks dots viens gads, lai izdomātu, kā tās ieviesīs šo aizliegumu.

Lielākā interneta pārlūkprogramma Google Chrome līdz 2024. gada 3. ceturksnim visiem lietotājiem pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes. Tas nozīmē, ka uzņēmumi – reklāmdevēji saskarsies ar būtiskām grūtībām mērķauditorijas atlasē un lietotāju izsekošanā, kā arī tiešsaistes reklāmas un analītikas nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas.

Klientu uzmanības piesaistīšana kļūs sarežģītāka un dārgāka, arī digitālās reklāmas nozare piedzīvos transformāciju. Lai pārmaiņas neatstātu negatīvu ietekmi uz biznesu, ir ārkārtīgi būtiski izprast to būtību un būt gataviem pielāgot savu reklāmas stratēģiju.

Pārmaiņas industrijā aizsākās 2020. gadā, kad Google paziņoja, ka pārlūkā Chrome (dominējošā pārlūkprogramma ar 65 % tirgus daļu) pakāpeniski atteiksies no trešo pušu sīkdatnēm. Tam sekoja ierobežojumi arī no Safari un Firefox pārlūku puses. Divu revolucionāru Google atjauninājumu ieviešana notiek šogad – 2024. gadā.

Pirmkārt, līdz 2024. gada 3. ceturksnim Google Chrome pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes visiem lietotājiem.

Krievijas uzņēmums "Kaspersky Lab" aiziet no ASV tirgus pēc tam, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija aizliedza kompānijas programmatūras pārdošanu un izplatīšanu.

"Kaspersky Lab" britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņoja, ka ir pieņemts "skumjš un sarežģīts lēmums" aiziet no ASV tirgus, jo "biznesa iespējas valstī vairs nav dzīvotspējīgas".

ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Maskavas ietekme uz kompāniju būtiski apdraud ASV infrastruktūru un pakalpojumus. "Kaspersky", kas ASV strādājusi divdesmit gadu, tādas aizdomas ir noraidījusi.

"No 2024.gada 20.jūlija "Kaspersky" pakāpeniski izbeigs savu darbību ASV un likvidēs ASV bāzētās darbavietas," informēja uzņēmumā.

Kompānijas vietnē ASV vairs nav iespējams iegādāties antivīrusa un kiberdrošības programmatūras. Vietnē publicēts paziņojums, ka "Klientiem ASV pirkums nav iespējams".

Tehnoloģiju uzņēmums “Tet” atklāj jaunu zīmolu “Backscreen”, kas piedāvā mūsdienīgu pakalpojumu kopumu video satura uzglabāšanai, apstrādei, publicēšanai, straumēšanai un atskaņošanai.

Jaunā zīmola nodrošinātie pakalpojumi ir noderīgi video uz pieprasījuma, tiešraides TV kanālu, dažādu pasākumu tiešraižu, sporta pārraižu, digitālo apmācību, uzņēmumu mārketinga un jebkura cita video satura straumēšanai. Sniegtie pakalpojumi ir mērogojami tā, ka tos var izmantot gan lielas raidorganizācijas un telekomunikāciju uzņēmumi ar miljoniem skatītāju, gan arī tādi satura īpašnieki, kuriem ir nepieciešams pārraidīt vienu tiešraidi vai dažus video klipus nelielam skatītāju skaitam.

OTT platformu popularitāte īpaši strauji augusi pēdējo gadu laikā, un tiek prognozēts, ka straumēšanas platformas pavisam drīz pilnībā aizstās tradicionālo televīziju.

ASV ceturtdien aizliedza Krievijas uzņēmumam "Kaspersky Lab" izplatīt Savienotajās Valstīs savus pretvīrusu programmatūras produktus, pavēstīja ASV Tirdzniecības ministrija.

""Kaspersky" (..) vairs nevarēs (..) pārdot savu programmatūru Amerikas Savienotajās Valstīs vai nodrošināt atjauninājumus programmatūrai, kas jau tiek izmantota," teikts paziņojumā.

"Krievija ir vairākkārt demonstrējusi, ka tai ir spējas un nodomi izmantot Krievijas uzņēmumus, tādus kā "Kaspersky Lab", lai vāktu sensitīvu ASV informāciju un izmantotu to kā ieroci", norādīja ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo.

Tirdzniecības ministrija ar šiem pasākumiem parāda ASV pretiniekiem, ka tā nevilcināsies rīkoties, ja "viņu tehnoloģijas rada apdraudējumu Savienotajām Valstīm un to pilsoņiem", viņa piebilda.

"Kaspersky Lab" galvenā mītne atrodas Maskavā, uzņēmumam ir biroji 31 pasaules valstī un tā programmatūrai ir vairāk nekā 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, informē Tirdzniecības ministrija.

Austrālija plāni aizliegt bērniem līdz pat 16 gadu vecumam izmantot sociālās saziņas vietnes, otrdien paziņojis premjerministrs Entonijs Albanīzs.

Attiecīgs federālais likums tiks pieņemts vēl šogad, pavēstīja Albanīzs, norādot ka tā dēvētie sociālie mediji uz bērniem un jauniešiem atstāj postošu ietekmi.

Minimālais vecums, no kāda bērniem varētu ļaut reģistrēties tādās vietnēs kā "Facebook", "Instagram" un "TikTok", vēl tiek apspriests, taču sagaidāms, ka tas varētu būt no 14 līdz 16 gadiem.

Pats Albanīzs vairākkārt intervijās izteicies, ka dotu priekšroku aizliegumam līdz 16 gadu vecumam.

Vecuma apliecināšanas sistēmas pārbaude tiks veikta tuvāko mēnešu laikā vēl pirms likuma pieņemšanas, kas gaidāma gada nogalē.

"Vēlos redzēt bērnus nevis pie savām ierīcēm, bet sporta laukumos un peldbaseinos, un tenisa kortos," norādīja premjerministrs, kurš pārstāv leiboristus.

Konkurences padome (KP) saņēmusi SIA "Circle K" pilno apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "ASTARTE NAFTA" aktīviem, apvienošanās rezultātā iegūstot vienu degvielas uzpildes staciju Rīgā, Krasta ielā 93.

SIA "Circle K" ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras pamatdarbība ir degvielas, autogāzes jeb LPG, eļļas produktu, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, un degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ASTARTE NAFTA" ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kura nodarbojas ar degvielas un smērvielu, autogāzes jeb LPG, auto piederumu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās.

Balstoties uz ziņojumā sniegto informāciju, apvienošanās dalībnieku darbība Latvijas teritorijā pārklājas degvielas, autogāzes jeb LPG, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecībā degvielas uzpildes stacijās.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Viņaprāt, Latvijas tabakas tirgū viens no galvenajiem konkurentiem ir kontrabandisti, bet nozares politikas veidotāju lēmumi nereti ir pretēji citu ES valstu atziņām par efektīviem tirgus uzraudzības principiem. Vienlaikus, viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši atvērti inovācijām. Par to, kurā virzienā dodas tabakas tirgus šobrīd un kādi ir lielākie nozares izaicinājumi, intervijā stāsta British American Tobacco (BAT) vadītājs Latvijā Matiass Baltess (Matthias Baltes).

Vai un kādas būtiskas pārmaiņas pēdējos gados ir notikušas tabakas tirgū?

Fundamentālas. Tieši tik vienkārši un sarežģīti. Mēs runājam par nozari, kurā vairāk nekā 100 gadus tabakas lapas bija nozares galvenais un pamata produkts, bet pēdējo desmit gadu laika tas ir mainījies. Tādi produkti kā karsējamie produkti, e-cigaretes un šķidrumi principā neeksistēja. Savukārt jau šobrīd šie produkti ieņem ne tikai būtisku un augušo tirgus daļu, bet faktiski ir kļuvuši par mūsdienīgu patērētāju uzvedības sastāvdaļu. Šīs pārmaiņas nenoliedzami prasa strauju pielāgošanos un fleksibilitāti no nozares uzņēmumiem, kas ne vienmēr ir ļoti vienkārši paveicams uzdevums. Kā jau minēju, tabakas lapa 120 gadus bija pamata produktus un inercei arī biznesā mēdz būtu liela nozīme.

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, 8.oktobrī valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka ir jāpaplašina aizliegto produktu saraksts un piebilda, ka ZM patlaban strādā pie pozīcijas paplašināšanas un to turpinās darīt.

Viņš pastāstīja, ka no 2022.gada maija līdz 2024.gada maijam no Krievijas un Baltkrievijas Eiropas Savienībā (ES) importēta pārtikas produkcija 3,1 miljarda eiro apmērā, tostarp no Krievijas - 2,9 miljardu eiro apmērā un no Baltkrievijas - 175 miljonu eiro apmērā. Savukārt lielākā no agresorvalstīm ievestās pārtikas produktu grupa bija zivju produkcija - 2,01 miljarda eiro apmērā.

Tāpat Krauze minēja, ka agresorvalstīm uzliktās sankcijas bieži apiet, ievedot spirta produkciju, piebilstot, ka spirts ar vairāk nekā 80% alkohola saturu ir ievietots sankciju sarakstā, bet ir atļauts ievest spirtu ar alkohola saturu zem 80%. Tāpēc daudzi uzņēmēji pievieno spirtam vairāk ūdeni un šādu produkciju sankcijas neietekmē.

Runājot par patēriņa cenu izmaiņu lielo ainu, tā ir apbrīnojami līdzīga septembrim, jo oktobrī ir mainījušās detaļas, bet ne lietas būtība.

Pati galvenā ziņa atkal rada nelāgas izjūtas - gada inflācija atkal ir pieaugusi, šoreiz no 1,4% septembrī līdz 2,0% oktobrī. Taču mēneša inflācija joprojām ir ļoti mērena, cenu līmenis pret iepriekšējo periodu ir audzis par 0,2%, tas ir zem oktobra vēsturiskās normas (vidēji 0,38% laikā kopš 2010. gada). Arī septembrī mēneša inflācija bija neparasti maza.

Vissvarīgākais - turpinās pakalpojumu cenu stabilitāte, tās oktobrī bija tikai par 0,1% augstākas nekā septembrī. Mēneša inflācija vienlaikus bija nedaudz augstāka nekā vēsturiski vidēji šajā laikā (-0,14%), taču nostiprinās pārliecība, ka pēdējais lielais faktors, kas veicināja neparasti lielo cenu kāpumu laikā kopš 2021. gada vidus, zaudē spēku. Pakalpojumu gada inflācija ir augsta un ir pat nedaudz pieaugusi kopš septembra, no 5,6% līdz 6,0%. Taču ar to ļoti labi tiks galā viņa augstība Kalendārs - laikam ritot, no salīdzinājuma bāzes izies 2024. gada 1. puses mēneši ar strauju pakalpojumu cenu kāpumu. Diez vai pakalpojumu cenas atkal sāks strauji augt pēc tam, kad jau četrus mēnešus to izmaiņas gandrīz precīzi atbildušas vēsturiskajai normai. Preču cenas kopumā ir stabilas jau ilgāku laiku, un to vidējais līmenis oktobrī pat bija par 3,5% zemāks nekā 2023. gada maijā.

Latvia Sotheby’s International Realty, nekustamo īpašumu zīmola Sotheby’s International Realty pārstāvis Latvijā, paziņojis par nozīmīgu un uz attīstību vērstu darījumu Rīgas nekustamo īpašumu tirgū ar kādreizējās dzērienu rūpnīcas Veldze teritoriju un ēkām - Matīsa ielā, Rīgā.

“Lai vērienīgais darījums notiktu, iepriekš bija jāveic īpašuma pirms pārdošanas restrukturizācijas process un jārisina dažādi jautājumi, kas saistīti ar pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas apbūvi un izmantošanu,” norāda Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko. “Mūsu uzņēmuma vadībā veiksmīgi veicinājām ieinteresēto pušu sadarbību un savstarpējo viedokļu apmaiņu. Ieguldītais darbs sekmēja to, ka darījums Rīgas nekustamo īpašumu tirgū noslēdzās ar rezultātu, kas, manuprāt, būs vērtīgs ieguvums gan Rīgas pilsētai, gan tās iedzīvotājiem un viesiem.”

Darījuma veiksmīgo gaitu un nonākšanu līdz sekmīgam iznākumam veicināja vairāki iesaistītie palīgi un konsultanti - juristi, arhitekti, pilsētplānotāji un citi. Advokātu birojs ZAB “Ellex Kļaviņš” konsultēja Igaunijas un Latvijas investorus par multifuncionālā īpašuma iegādi Latvijā.

Nodokļu administrācija turpmāk tiks informēta par skaidras naudas darījumiem bankomātos vai kredītiestādēs, kas pārsniedz 750 eiro, tādējādi skaidras naudas iemaksu veicēji bankomātos un skaidras naudas izņēmēji no tiem nonāks zem nodokļu administrācijas lupas.

To paredz sagatavotais grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām. Vienlaikus šis izmaiņu piedāvājums izraisījis gana daudz jautājumu un arī spekulāciju par kārtējo mēģinājumu skaidras naudas norēķinus apriori padarīt par neiespējamiem un pašu skaidro naudu - par aizdomīgu maksāšanas līdzekli.

Informēt, nevis aizliegt

“Darba kārtībā nav jautājuma par skaidras naudas aizliegšanu, to neparedz arī piedāvātās izmaiņas nodokļu un nodevu likumā, tāpēc ažiotāža par to, ka ar skaidru naudu daudzas preces nopirkt nevarēs, ir nepamatota,” skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova. Viņa uzsver, ka skaidra nauda bija, ir un būs legāls maksāšanas līdzeklis. “Būtiskākā atšķirība ir tā, ka tiek piedāvāts risinājums, kurā nodokļu administrācija saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem, kuru vērtība būs lielāka par 750 eiro,” skaidro O. Bogdanova.

Eiropas zaļā kursa un tā izvirzīto mērķu kontekstā ir skaidrs, ka katrai valstij ir nepieciešama atkritumu savākšanas sistēma, tāda nepieciešama arī metāllūžņu jomā.

Lai gan metāllūžņu savākšana nav tas tirgus, par kuru bieži raksta masu medijos, tomēr tā apjoms pārsniedz pusmiljardu eiro gadā un tas nodrošina darbu un ienākumus vairākiem simtiem cilvēku Latvijā, vienlaikus pildot arī svarīgu vides sakopšanas funkciju.

Metāllūžņus Latvijā vāc vairāki eksportētāji, kas bieži vien darbojas vairākās valstīs uzreiz. Tā kā pēc “Liepājas Metalurga” darbības izbeigšanas metāllūžņu pārkausēšana tepat uz vietas vairs nav iespējama, tad tālāk tie tiek eksportēti uz dažādām valstīm, bet visbiežāk uz Turciju. Tomēr šobrīd Latvijas metāllūžņu tirgū izveidojusies savāda situācija. Kā stāsta Baltijas Metāllūžņu pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ričards Rapoports, viens no šī tirgus dalībniekiem ir īpatnējs uzņēmums, kuram pēdējo desmit gadu laikā ne pārāk liela peļņa ir bijusi tikai divos gados, bet pārējos astoņus gadus ciesti bieži vien simtos tūkstošu vai miljonos eiro mērāmi zaudējumi. Zaudējumi tiek segti ar mātes uzņēmuma līdzekļiem, tādēļ minētā uzņēmuma parāds ar to saistītajam Lietuvas mātes uzņēmumam, kā liecina 2022. gada pārskats, šobrīd ir sasniedzis 9,43 miljonus eiro. Vienlaikus šis pats uzņēmums Latvijas metāllūžņu tirgū piedāvā visaugstākās iepirkuma cenas, pārsniedzot citu konkurentu piedāvāto vismaz par 20 – 45 eiro par tonnu atkarībā no metāllūžņu veida un vietas, kur tie tiek iepirkti. “Šādas cenas nav iespējams pamatot ar tirgus situāciju, tātad uzņēmums apzināti strādā ar zaudējumiem. Taču ar šādām cenām pārējie Latvijas metāllūžņu iepirkšanas uzņēmumi konkurēt nevar un tie tiek pakāpeniski izspiesti no tirgus,” saka Rapoports. Viņa minētā uzņēmuma ar īpatnējo darbības stratēģiju nosaukums ir “Refonda”, tas pilnībā pieder Lietuvas uzņēmumam UAB “Metruna”, kurš savukārt pieder slēgtā tipa akciju sabiedrībai “Dorvina”, taču visas šīs ķēdītes galā kā patiesā labuma guvēja figurē Lietuvas pilsone Kristīna Adomavičiene – šāda informācija atrodama portālā “firmas.lv”.

Latvijā notiek lieli attīstības projekti, lai tie gūtu panākumus, ir nepieciešama informācija un labas zināšanas par vietējo situāciju. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (GIS) izmantošana palīdz samazināt ar atrašanās vietu saistītos riskus un ierobežojumus, padarot attīstības projektus efektīvākus un izmaksu ziņā izdevīgākus. Inženieru birojs Skepast&Puhkim, kas no Igaunijas izplatījies pa visu Baltiju, tai skaitā Latvijā, palīdz īstenot gan lielus, gan mazus projektus, sadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem un ievērojot labāko iesaistes praksi.

“Katra attīstības projekta gadījumā ir svarīgi izprast, kura atrašanās vieta tam ir vispiemērotākā, un kādi riski un iespējas ir ar to saistītas," norāda inženieru biroja Skepast&Puhkim dibinātājs un uzņēmuma Latvijas filiāles vadītājs Hendrik Puhkim. “Ar GIS palīdzību mēs varam izvēlēties klientiem ērti pieejamu veikala vai vesela tirdzniecības centra atrašanās vietu, pārbaudīt, vai tuvākajos 5 vai 10 gados apkārtnē nav plānotas pieejamību ietekmējošas celtnes, veikt infrastruktūras un iedzīvotāju pārvietošanās analīzi un jau iepriekš novērtēt potenciālos biznesa riskus," piebilst Skepast&Puhkim izpilddirektore Anni Konsap.