Saldējuma Algida ražotājs Unilever otrdien paziņojis par Ingman saldējuma biznesa iegādi.

Tā stiprinās Unilever pozīciju saldējuma tirgū un būs ideāls papildinājums Unilever esošajam portfelim, kas iekļauj tādus spēcīgus zīmolus kā Magnum un Cornetto, informē kompānija.

Unilever Baltijas valstu direktors Rafals Traidenski (Rafal Trydenski) atzīst: «Saldējums ir stratēģiski svarīga kategorija, kas ir būtiska Unilever izaugsmes veicināšanai. Ingman zīmoli jau saņēmuši patērētāju atzinību, tie dos ievērojamas izaugsmes potenciālu, un lieliski saskan ar mūsu esošo biznesu.» Darījums ir pakļauts pārvaldes institūciju apstiprinājumam un kompānija to cer pabeigt 2012. gada sākumā.

Viens no lielākajiem saldējuma ražotājiem pasaulē Unilever šovasar sācis tirgot savus saldējumus Latvijā, izmantojot zīmolu Algida.

Ražotāja mērķis ir kļūt par vienu no vadošajiem nozares pārstāvjiem Baltijas tirgū. Unilever arī neizslēdz iespēju iegādāties kādu no vietējiem saldējuma ražotājiem, ja šāda investīciju iespēja radīsies.

Kompānijas Unilever saldējuma apgrozījums sasniedz 5 miljardus eiro gadā un Baltijas tirgus iekarošana tiek uzlūkota kā ilgtermiņa projekts, norāda Unilever Baltijas valstu direktors Rafals Traidenskijs. Ienākot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tirgū, Unilever papildina saldējumu zīmolus Magnum un Carte d’Or ar cenas ziņā pievilcīgāko Big Milk, kas tiek izgatavots kompānijas saldējuma ražošanas rūpnīcā Čehijā.

Saldējuma Algida ražotājs Unilever savu darbību Latvijā aktivizējis, saredzot labu potenciālu.

Algidas mērķis ir ieņemt vadošās tirgus daļas turētāja pozīcijas, bet tam vajadzēs vairākus gadus, atklāja Unilever Polijas un Baltijas saldējuma kategorijas vadītājs Mareks Kopito. Tas būšot atkarīgs no vairākiem faktoriem - kā reaģēs tirgus, kāda būs konkurentu reakcija un citiem. M. Kopito arī norādīja, ka valstīs, kurās uzņēmums ir iegādājies kādu ražotāju, Unilever atstāj zīmola nosaukumu, piemēram, Eskimo, Frisko, Glace, taču pievieno uzņēmuma logo – sirdi. Savukārt valstīs, kur uzņēmējdarbība tiek sākta no nulles, uzņēmums ieiet ar zīmolu Algida.

Unilever arī neizslēdz iespēju iegādāties kādu no vietējiem saldējuma ražotājiem, ja šāda investīciju iespēja radīsies.

SIA Ingman Saldējums valdi pametusi tās līdzšīnējā locekle Rita Ulakavičiūte-Ostrauskiene (Rita Ylakavičiūte Ostrauskiene), viņas vietā stājoties Polijas pilsonim un jaunā Ingman Saldējums īpašnieka Unilever Baltijas valstu direktoram Rafalam Trudenskim (Rafal Trydenski), liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par izmaiņām uzņēmuma amatpersonās veikts ša gada 10. janvārī. Jaunieceltajiem valdes locekļiem, tāpat kā iepriekšējiem, ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

Jau vēstīts, ka R. Ulakavičiūte-Ostrauskiene Ingman Saldējums valdē sāka darboties šā gada jūlijā, stājoties Somijas pilsoņa Lindorfa Eino Aukusti vietā.

Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka pērnā gada rudenī Ingman Saldējums iegādājās saldējuma Algida ražotājs Uniliver. Viens no lielākajiem saldējuma ražotājiem pasaulē Unilever šovasar sācis tirgot savus saldējumus Latvijā, izmantojot zīmolu Algida. Ražotāja mērķis ir kļūt par vienu no vadošajiem nozares pārstāvjiem Baltijas tirgū. Unilever arī neizslēdza iespēju iegādāties kādu no vietējiem saldējuma ražotājiem, ja šāda investīciju iespēja radīsies.

Tādu patēriņa preču zīmolu kā Lipton, Rexona, Knorr, Omo, Rama, Timotei īpašniece kompānija Unilever centusies sekot pasaules inovatīvo tehnoloģiju biroju paraugam un savu piegāžu tīkla galveno biroju Šveices ziemeļu pilsētā Šafhauzenā izveidojusi ar daudzām atvērtām telpām un spilgtām krāsām.

Kompānijai Unilever kopumā pieder 400 patēriņa preču zīmoli, turklāt kompānija ir arī trešais lielākais patēriņa preču uzņēmums, vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma. Unilever apsteidz vien tādi milži kā Procter & Gamble un Nestle. 2011. gadā Unilever apgrozīja 46,5 miljardus eiro. Katru gadu pasaulē tiek pārdoti aptuveni 170 miljardi Unilever produktu.

Kompānijai piederošo zīmolu preces tiek pārdotas vairāk nekā 190 valstīs, teikts kompānijas mājas lapā. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 171 tūkstotis darbinieku.

Unilever zīmolu klāstā ietilpst, piemēram, Dove, Axe, Lipton, Rexona, Lux, Pond's, Wall's, Lifebuoy, Vaseline, Knorr, Ben&Jerky's, Sunsilk, Omo, Domestos, Flora, Cif, Tresemme, Simple, Clerar, Flora, Surf, Rama, St. Ives, Timotei, Radox u.c. zīmoli. Kompānijai pieder arī, piemēram, Ingman Saldējums zīmols, ko uzņēmums iegādājās 2011. gadā. Unilever dibināta 1890. gados.

Nīderlandes un Lielbritānijas plaša patēriņa preču ražošanas uzņēmums «Unilever» panācis vienošanos, lai par 6,8 miljardiem eiro pārdotu margarīnu ražošanas biznesu ASV privāto investīciju gigantam KKR.

«Unilever» jau aprīlī paziņoja, ka pārdos margarīnu ražošanas biznesu, šādu lēmumu pieņemot vien dažas nedēļas pēc tam, kad tika noraidīts ASV pārtikas giganta «Kraft Heinz Company» izteikts pārņemšanas piedāvājums.

Paredzams, ka margarīnu ražošanas biznesa pārdošanas darījums tiks pabeigts līdz 2018.gada vidum.

Starp uzņēmuma margarīnu zīmoliem ir tādi produkti kā «Flora», «Blue Band» un «Rama».

«Unilever» lēmums pārdot šo struktūrvienību tiek skaidrots ar ieceri padarīt kompāniju pievilcīgāku investoriem un novērst turpmākas negaidītas tuvošanās no konkurentiem.

Kā ziņots, «Unilever» februārī noraidīja «Kraft Heinz» izteiktu pārņemšanas piedāvājumu, uzskatot, ka tas nepietiekami novērtējis uzņēmumu.

Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmums "Unilever" līdz nākamā gada beigām Eiropā likvidēs 3200 biroja darbavietu, paziņoja uzņēmumā.

Plānotais darbavietu samazinājums skars apmēram trešdaļu "Unilever" biroja darbavietu Eiropā.

Kompānijā apliecināja, ka ir saprotams darbinieku satraukums par plāniem un konsultācijas ar darbiniekiem sāksies jau drīzumā.

Martā "Unilever" paziņoja par plašu restrukturizāciju, kas paredz atdalīt saldējumu ražošanas biznesu un likvidēt ap 7500 darbavietu, galvenokārt biroja amata pozīcijas, visā pasaulē.

Grupā visā pasaulē strādā ap 128 000 cilvēku un tā plāno trīs gadu laikā ietaupīt 800 miljonus eiro.

"Unilever" tīrā peļņa pērn saruka par 15% līdz 6,5 miljardiem eiro, jo apgrozījums samazinājās saistībā ar to, ka izmaksu kāpuma dēļ tika paaugstinātas produktu ceas.

Nīderlandes un Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmums «Unilever» piektdien pavēstīja, ka atsakās no plāna par tikai vienu galveno pārvaldi Roterdamā, jo tam nav piekrituši daudzi akcionāri.

Pašlaik «Unilever» ir divas galvenās pārvaldes, no kurām viena atrodas Roterdamā, bet otra - Londonā, taču martā uzņēmums paziņoja, ka plāno pārtraukt pašreizējās struktūras izmantošanu un tam būs tikai viena galvenā pārvalde Roterdamā.

Šādu paziņojumu analītiķi skaidroja ar gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Tomēr piektdien izplatītajā kompānijas paziņojumā teikts, ka «»Unilever« uzraudzības padome šodien nolēma atsaukt priekšlikumu vienkāršot »Unilever« divu galveno pārvalžu struktūru», jo «priekšlikums nav guvis būtiskas akcionāru grupas atbalstu».

«Unilever» dibināts 1930.gadā, un kopš tā laika uzņēmumam bijusi divu galveno pārvalžu struktūra.

Nīderlandes un Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmuma Unilever vadītājs Pols Polmans atkāpsies no šī amata, par šādu lēmumu paziņojot mēnesi pēc tam, kad kompānija bija spiesta atcelt plānu par tikai vienu galveno pārvaldi Roterdamā.

Unilever no janvāra vadīs Alans Jope, kurš šobrīd ir kompānijas skaistumkopšanas produktu ražošanas struktūrvienības vadītājs.

Polmans uzņēmuma vadītāja amatā bijis desmit gadus. Nedz Unilever, nedz Polmans paziņojumā par kompānijas vadītāja maiņu neizdevušos galvenās pārvaldes pārvietošanas plānus gan nemin, taču Polmana amats bijis apdraudēts jau kopš 5.oktobra, kad tika paziņots par atteikšanos no šīs ieceres.

Pašlaik Unilever ir divas galvenās pārvaldes, no kurām viena atrodas Roterdamā, bet otra - Londonā, taču martā uzņēmums paziņoja, ka plāno pārtraukt pašreizējās struktūras izmantošanu un tam būs tikai viena galvenā pārvalde Roterdamā.

Uzņēmums bija spiests atteikties no šī plāna, jo tam nebija piekrituši daudzi akcionāri.

Nīderlandes un Lielbritānijas plaša patēriņa preču ražošanas uzņēmums Unilever pirmdien paziņoja, ka iegādāsies vadošu Dienvidkorejas kosmētikas un ādas kopšanas līdzekļu ražotāju Carver Korea, lai palielinātu savu klātbūtni Āzijā.

Darījuma summa veido 2,27 miljardus eiro.

Raksturojot Carver Korea kā visstraujāko izaugsmi piedzīvojošo ādas kopšanas līdzekļu ražotāju Dienvidkorejā, Unilever norāda, ka šis darījums ievērojami stiprinās kompānijas pozīcijas Ziemeļāzijā.

Carver Korea tiek iegādāts no Bain Capital Private Equity un Goldman Sachs.

Unilever vēsta, ka Dienvidkoreja ir ceturtais lielākais ādas kopšanas līdzekļu tirgus pasaulē, bet 1999.gadā dibinātais Carver Korea pēdējos piecos gados uzrādījis strauju izaugsmi.

Unilever pieder vairāk nekā 400 zīmoli, tostarp Lipton, Knorr, Rama, Dove, Omo, Rexona, Sunsilk, Lux, Cif un citi.

SIA Unilever Baltic LLC, kas savulaik bijis pazīstams ar nosaukumu SIA Ingman Saldējums, apgrozījiums pērn sasniedzis 3,829 miljonus latu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par 11,79% vairāk, liecina Lursoft dati.

2012.gada izskaņā veikta SIA Ingman Saldējums reorganizācija, pievienojot SIA Unilever Baltic LLC, tādejādi paplašinot uzņēmuma pamatdarbības veidu.

Tiesa gan, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, uzņēmumu zaudējumu apmērs pagājušajā gadā palielinājies vairāk nekā 13 reižu, pieaugot līdz 190,28 tūkstošiem latu.

Šajā gadā SIA Unilever Baltic LLC kā savu galveno uzdevumu izvirzījis darbu pie kvalitatīvas piedāvājuma paplašināšanas un sadarbības veicināšanas ar mazumtirgotājiem.

SIA Unilever Baltic LLC reģistrēts 2003.gada 31.martā. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, tā vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Nīderlandē esošais Marga B.V.

Kompānija Unilever, kam pieder tādi zīmoli kā Domestos, Cif, Dove, Rexona un citi, paziņojusi, ka nākamo piecu gadu laikā plāno uz pusi samazināt jaunas plastmasas izmantošanu, ziņo BBC.

Kompānija ir atbildīga par 700 000 tonnu jaunas plastmasas saražošanu gada laikā.

Unilever vadītājs Alans Jope ir apņēmības pilns samazināt šo daudzumu, vairāk izmantojot pārstrādāto plastmasu, ieviešot vairāk vairākkārt lietojamu iepakojumu un izmantojot alternatīvus materiālus.

Vienlaikus viņš atzīst, ka plastmasa ir «drausmīgs materiāls», taču daudzas no alternatīvām ir vēl sliktākas, jo, piemēram, «histēriskā pāreja uz stiklu varbūt ir moderna, bet tai ir milzīga ietekme uz iepakojuma oglekļa pēdas nospiedumu.

A. Jope atzīst, ka Unilever ir būtiski izpatikt jaunākiem patērētājiem, kurus uztrauc plastmasas apjomi.

A. Jope arī akcentē, ka ilgtspējīgs bizness un labi finanšu rādītāji iet roku rokā: «Mēs patiesi ticam, ka ilgtspējība noved pie labākas finanšu pozīcijas un vērtības.»

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

Īstenojot starptautisko stratēģiju, «Fazer Group» iegādājies vadošo smūtiju zīmolu Ziemeļvalstīs – «Froosh». Šis zīmols ir tirgus līderis savā segmentā Somijā un Zviedrijā, kā arī ieņem stabilu otro vietu Dānijā un Norvēģijā. Iegādājoties «Froosh» zīmolu, «Fazer» piesaka savu darbību jaunā kategorijā un paplašina savu klātbūtni mazumtirdzniecībā. «Froosh» izpilddirektors Brendans Hariss (Brendan Harris) ir iecelts par «Fazer Lifestyle Foods» izpilddirektoru.

«Froosh» iegāde atbilst «Fazer» stratēģiskajiem nākotnes izaugsmes un internacionalizācijas plāniem, atbalstot paplašināšanos un plašāku produktu klāstu tirdzniecībai pašreizējos un jaunajos tirgos. «Froosh» būs daļa no «Fazer Lifestyle Foods» biznesa virziena, kas ir platforma veselīgu, uz augļu–bāzes veidotu produktu piedāvājumam.

«Veselība un labklājība vienlaikus ar ilgtspējīgu dzīvesveidu ir vadošās patērētāju tendences globālā mērogā, un mēs redzam lielu potenciālu šajā jomā. «Froosh» pārņemšana ir daļa no izaugsmes plāna, īpaši ņemot vērā to, ka smūtiju tirgus pieaugs par 10%+ gadā,» komentē Kristofs Fitctums (Christoph Vitzthum), «Fazer Group» prezidents.

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Nīderlandes un Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmums «Unilever» pirmdien paziņoja, ka par 3,3 miljardiem eiro iegādāsies Lielbritānijas farmācijas kompānijas «GlaxoSmithKline» (GSK) veselības dzērienu zīmolu portfeli Āzijā.

Šis darījums aptver GSK biznesu «Indijā, Bangladešā un vēl 20 galvenokārt Āzijas tirgos, un saskan ar mūsu stratēģiju, lai palielinātu klātbūtni veselīgo pārtikas produktu kategorijās un augstas izaugsmes tirgos,» skaidro «Unilever».

Uzņēmums norāda, ka GSK veselības dzērienu portfelis pēdējos 15 gados piedzīvojis divciparu skaitlī mērāmu izaugsmi.

«Unilever» pieder vairāk nekā 400 zīmoli, tostarp «Lipton», «Knorr», «Rama», «Dove», «Omo», «Rexona», «Sunsilk», «Lux» un «Cif».

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.

Unilever NV, viens no pasaulē lielākajiem patēriņa preču, piemēram, Dove ziepju, Axe un Rexona dezodorantu, Cif tīrītāju, kā arī Knorr zupu, Hellmann's majonēzes un Lipton tēju, ražotājiem, ceturtdien paziņojis, ka trešā ceturkšņa peļņa pieaugusi par 19%, pateicoties apgrozījuma kāpumam, izmaksu samazināšanai un vājajam eiro, kas vairāk nekā kompensējis augstākas izejvielu cenas, ziņo AP.

Kompānijas tīrā peļņa šā gada trešajā ceturksnī bijusi 1,25 miljardi eiro. Iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā Unilever nopelnīja 1,05 miljardus eiro.

Apgrozījums pieaudzis par 13,2% līdz 11,5 miljardiem eiro. Visspēcīgākais pieaugums bijis jaunajos tirgos.

Saskaņā ar kompānijas sniegto informāciju, noņemot eiro ietekmi, peļņa pieaugusi par 11%, bet apgrozījums - par 3,1%.

Maikls Tresčovs (Michael Treschow) paziņojis, ka viņš 2011. vai 2012.gadā atkāpsies no Ericsson valdes priekšsēdētāja amata. Viņš pie Stokholmā bāzētā telekomunikāciju aprīkojuma giganta «stūres» atradies gandrīz desmit gadus, ziņo swedishwire.com.

Tresčovs, kurš kompānijas priekšēdētāja amata pienākumus sāka pildīt 2002.gada martā, sacījis, ka sekošana Ericsson un nozarei visus šos gadus «ir bijusi kā aizraujošs ceļojums».

«Mūsu dibinātājam Larsam Magnusam Eriksonam bija vīzija, kad viņš dibināja kompāniju 1876.gadā, ka komunikācija ir cilvēka pamata vajadzība. Tas ir bijis aizraujošs ceļojums sekot Ericsson un nozarei, visus šos gadus strādājot kompānijā. Kad es pievienojos, vienam miljardam cilvēku bija piekļuve mobilajam telefonam. Šobrīd vairāk nekā pieciem miljardiem no pasaules iedzīvotājiem ir piekļuve mobilajiem sakariem,» viņš teicis.

Jaunattīstības tirgos ekonomikas izaugsme turpinās bremzēties vēl kādu laiku, jo daudzām valstīm jāveic strukturālās reformas, lai piemērotos jaunajiem tirgus apstākļiem pēc pēdējo gadu straujās izaugsmes, atsaucoties uz Unilever vadītāju Polu Polmanu, raksta Bloomberg.

«Tās aizvien ir salīdzinoši spēcīgas ekonomikas, taču aizvien ievainojamas,» norādījis uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka izaugsme sarūk, ko veicina arī zemāks pieprasījums no Eiropas un ASV. P. Polmans uzskata, ka tas turpināsies vēl dažus gadus, un situācija mainīsies tikai, ja tiks veiktas nepieciešamās reformas.

Investori jaunattīstības valstīs ir iepludinājuši naudu kopš 2008. gada, ko veicināja centrālo banku monetārās stimulēšanas pasākumi, taču ASV Federālo Rezervju vadītāja Bena Bernankes izteikumi jūnijā, ka FRS varētu samazināt savus ikmēneša aktīvu iepirkumus, investoriem likuši pamest šos tirgus.

Divi pasaulē plaši pazīstami ādas kopšanas zīmoli - Dove un Nivea - ceturtdien Vācijas tiesā centās atrisināt nesaskaņas par to, kuram ir tiesības uz saviem produktu iepakojumiem lietot tumši zilo krāsu.

Vācijas kosmētikas uzņēmums un Nivea ražotājs Beiersdorf vērsies Vācijas augstākajā tiesā Karlsrūē, lai apstrīdētu patentu tiesas lēmumu, kas liedza Beiersdorf reģistrēt tumši zilo krāsu kā preču zīmi.

Nīderlandes un Lielbritānijas plaša patēriņa preču ražošanas uzņēmums un Dove ražotājs Unilever bija pieprasījis atcelt Beiersdorf iesniegumu un uzvarēja pirmajā raundā patentu tiesā 2013.gadā.

Unilever pārstāvošais jurists norāda, ka tiesas lēmumu nepieciešams apstiprināt un Beiersdorf protestu noraidīt.

Nivea savos produktu iepakojumos jau vairākus gadus izmanto zilo krāsu, un arī Dove produktu noformējumā to lieto.

Latvijas reklāmas asociācija apkopojusi reklāmas aģentūru topu un mediju aģentūru topu, kas attiecas uz 2010. gadu.

Reklāmas aģentūru topā pirmajā pozīcijā ierindota Alpha Baltic, kuras vadītājs ir Lauris Špillers. Tās kapitalizētais apgrozījums bijis 12,4 miljoni latu. Otro vietu ieņem reklāmas aģentūra DDB Latvija - vadītājs Andris Rubīns, apgrozījums - 5,3 miljoni latu, trešo vietu - TBWA/Latvija, vadītāja - Alda Strapāne Medne, apgrozījums - 3,9 miljoni latu.

Ceturtajā un piektajā vietā atrodas reklāmas aģentūras Leo Burnett Riga un Adell Saatchi&Saatchi.

Eiropas biržās trešdien piedzīvots lielākais kritums pēdējo divu nedēļu laikā. To veicinājis autoražotāju un patēriņa preču kompāniju akciju cenu kritums pēc Ķīnas valūtas devalvācijas, kas radīja bažas par globālās ekonomikas stabilitāti.

Kompānijas Unilever akciju vērtība samazinājās par 5,2%, kad Goldman Sachs Group Inc. rekomendēja tās pārdot. Savukārt Daimler AG un BMW AG akciju vērtība nokritās par vairāk nekā 3%.

Par 1,7% samazinājās ieguves industrijas uzņēmumu BHP Billito Ltd. vērtība un par 5,8% pazeminājās Glencore Plc vērtība, jo kritās industriālo metālu cenas. Tikmēr Randgold Resources Ltd. vērtība paaugstinājās par 2,1%, jo piekto dienu pēc kārtas kāpa zelta cena.

Londonas Stoxx 600 indekss plkst.13.06 pēc vietējā laika (plkst.15.06 pēc Latvijas laika) bija samazinājies par 2,1%, Francijas CAC 40 indekss - par 2,5%, bet Vācijas DAX indekss - par 2,3%.

«Eiro biržas pakļautas diviem stipriem pretvējiem: Ķīnas patērētājs slēpsies aiz vājākas juaņas un akcijas tiek pārdotas, gaidot eksporta trūkumu,» sacīja kompānijas Aimed Capital eksperts Daniels Vestons.

Šīs pandēmijas ietekme uz pasaules ritmu bijusi vairāk nekā milzīga. Dažādas sekas no šīs desmitgades sākuma procesiem, visticamāk, jutīsim vēl ilgi – vai tas būtu apzināti vai neapzināti.

Šajā laikā savu uznācienu piedzīvo ne tikai strādāšana no mājām vai no jebkuras citas vietas, kas ļauj veikt kādus aktuālos pienākumus. Īstena revolūcija var skart tradicionālo gluži jau kā akmenī iecirsto piecu dienu darba nedēļu.

Rietumu pasaulē vērojamas visai aktīvas diskusijas par to, ka šo darba nedēļu vajadzētu saīsināt par vienu dienu, kas, iespējams, nemaz nerezultētos ar būtisku darba efektivitātes kritumu.

Darba laika obligāta saīsināšana torpedēs daudzus sektorus  

Eiropā arvien populārāka kļūst ideja par to, lai darbiniekiem samazinātu darba laiku...

Šajā ziņā svaigākās vēsmas nākušas no Islandes, lai gan šādi eksperimenti dažādās vietās veikti arī citur un arī agrāk. Tur cilvēkiem, kas piedalījās publiskā sektora saīsinātās darba nedēļas (35–36 stundu šādas nedēļas) eksperimentā no 2015. līdz 2019. gadam, par šo darbu tika samaksāts tieši tāpat kā tiem censoņiem, kas strādāja pilnu darba nedēļu (40 stundas). Rezultātā saprotams, ka daudzi strādājošie izvēlējās labāk strādāt mazāk stundu. Secināts, ka šādu darbinieku produktivitāte esot palikusi iepriekšējā apmērā vai pat daudzos gadījumos pieaugusi, ziņo Islandes pētnieki. Pieejamā informācija liecina, ka nu Islandē korekcijas skārušas lielu daļu darba līgumu, kur faktiski par mazāk nostrādātām stundām tiek paredzēts tāds pats atalgojums kā agrāk par pilnu slodzi.

Islande nebūt nav vienīgā vieta, kur tiek pētīta un pamatā ierobežotās grupās praktizēta četru dienu darba nedēļa vai kāda cita būtiska darba ritma maiņa, piemēram, mazāk nekā astoņu stundu darba diena par to pašu agrāko samaksu. Šādas vēsmas nekāds retums nav pārējā Ziemeļeiropā, kur, piemēram, Somijas valdības vadītāja pieķerta izteikumos, ka būtu vērts ieskatīties četru darba dienu nedēļas jautājumā. Šāds eksperiments tiek veikts arī Spānijā. Arī Jaunzēlandē patēriņa preču milzis Unilever saviem darbiniekiem ļāvis savu nostrādāto stundu skaitu cirpt par piekto daļu, turklāt šis process neatstāj ietekmi uz saņemto atalgojumu. Par saīsinātu darba nedēļu domā pat Japāna.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Pasaules lielākais pārtikas uzņēmums Nestle SA samazinājis pilna gada finanšu rezultātu prognozi, ņemott vērā, ka deviņu mēnešu ienākumi pieauguši lēnākajā tempā vairāk nekā desmit gadu laikā, raksta Bloomberg.

Ieņēmumu kāpums bremzējies, ņemot vērā izaugsmes bremzēšanos jaunattīstības tirgos un deflāciju Eiropā un Ziemeļamerikā.

Kompānija prognozē, ka šajā gadā ienākumi augs par aptuveni 3,5%, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 4,2% līmenī.

Jau vairākus gadus Nestle un tās konkurenti Unilever un Danone cīnās ar deflāciju Eiropā, kas neļauj tām celt cenas. Pretēja situācija ir jaunattīstības valstīs, jo augošās izejmateriālu cenas liek celt preču cenas tādās valstīs kā Brazīlija, atbaidot pircējus.

Trešajā ceturksnī Nestle pacēla cenas par 1,3%, taču pārdošanas apjomu pieaugums palēninājās par 1,9%, salīdzinot ar 2,7% otrajā ceturksnī.