Latvija varēja būt pirmā valsts Eiropā un, iespējams, pasaulē, kurā lokomotīves kā degvielu izmantotu ūdeņradi, taču šī iespēja netika izmantota, jo Vācijā jau ir pasažieru vilcieni, kuros izmanto ūdeņradi, turklāt pašlaik ūdeņraža lokomotīvju ieviešanas projektu sāk īstenot Igaunija.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Ūdeņraža asociācijas vadītājs Aivars Starikovs. Viņš norāda, ka Latvijas zinātnieki piedāvā ūdeņraža potenciālu un savus pakalpojumus starptautiskā līmenī un tos jau izmanto Igaunijas, Skotijas (Lielbritānijas), Dānijas, Bulgārijas kompānijas.
Kādus pakalpojumus sniedzat?
Latvijā ir izveidots Viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes ekselences un inovāciju centrs, kas piedāvā ASV, Lielbritānijas, Igaunijas, Ukrainas, Bulgārijas un Lietuvas uzņēmējiem kopā veidot viedās enerģētikas sistēmas ietvarus ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanai un Latvijas zinātnes pārnesi ūdeņraža tehnoloģisko risinājumu jomā. Ūdeņradim ir būtiska loma enerģētikas sektora dekarbonizācijā, tam kā enerģijas nesējam ir izšķiroša nozīme, risinot atjaunīgo energoresursu problēmas, ja tiek veicināta nacionālu un reģionālu energokopienu vai ekosistēmu izveide, pielietojot inovatīvus ūdeņraža risinājumus.
Balstoties uz ES Pētījumu un viedās ūdeņraža enerģētikas zinātnes ekselences un inovāciju centra speciālistu aprēķiniem, potenciālie ieguvumi Latvijas tautsaimniecībai, palielinot atjaunojamās enerģijas ražošanu un iekļaujot ūdeņraža enerģijas tehnoloģijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (2020–2027), varētu sniegt nepieciešamo ieguldījumu un būtiski veicinātu izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.
Piemēram, pieņemot, ka tiks realizēti projekti atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā Ekonomikas ministrijas izsniegto atļauju apjomā līdz 2021. gadam, kas nozīmētu, ka tiktu uzstādītas vismaz AER 1 400 MW elektroenerģijas ģenerējošās jaudas, tad indikatīvi tiktu piesaistītas investīcijas ~3048 milj. EUR apjomā. Piesaistītās investīcijas sniegtu pievienoto vērtību valsts ekonomikai ~326 milj. eiro/gadā un veicinātu emisiju ietaupījumu ~693 000 t CO2 gadā, kas radītu vismaz 12 820 jaunu darbavietu.
Un vēl saskaņā ar Eiropas klimata neitralitātes politikas mērķiem fosilo degvielu transportlīdzekļu vietā būs jāsāk iepirkt zemu emisiju un bezemisiju transportlīdzekļi gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu nodrošināšanai, kur Latvija ir izvirzījusi gana ambiciozas robežvērtības, un ūdeņraža transports ir viena no iespējām šo mērķu sasniegšanā.
Latvijā ūdeņraža potenciāls savulaik interesēja Latvijas dzelzceļu?
Vēsturiski asociācija gatavoja tehniski ekonomisko priekšizpēti Latvijas dzelzceļa tā dēvētās pēdējās jūdzes (manevra) lokomotīvju pārveidei un tam izmantojamos inženiertehniskos risinājumus. 2017. gadā tā laika Latvijas dzelzceļa vadība ar lepnumu World Expo prezentēja lokomotīves prototipa modeli, kur kā degvielu izmantotu ūdeņradi. Bija pat sākts darbs pie pārbūves projekta dokumentu izstrādes par manevru lokomotīvju modernizāciju, lai tās no dīzeļdegvielas pārveidotu uz ūdeņraža – elektriskajām lokomotīvēm.
Visu rakstu lasiet 5.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!