Šveices banku gigants UBS paziņojis, ka tā vadītājs Osvalds Grūbels (Oswald Gruübel) iesniedzis atlūgumu, ko valde apstiprinājusi, vēsta thelocal.ch.

Kā pagaidu vadītājs nosaukts Serdžio Ermoti (Sergio Ermotti). Viņam darbs jāuzsāk nekavējoties, liecina bankas paziņojums.

Lai gan valde paudusi nožēlu par Grūbela lēmumu, UBS priekšsēdētājs Kaspars Villigers (Kaspar Villiger) norādījis - Grūbels «uzskata, ka uzņemties atbildību ir viņa pienākums».

Villigers slavējis Grūbelu par «viņa bezkompromisa principiem un integritāti» un atzinis, ka, esot «pie bankas stūres», viņš kredītiestādi būtiski stiprinājis.

Db.lv jau rakstīja - 19. septembrī UBS paaugstināja zaudējumu, kurus radījusi neatļauta tirdzniecība, aplēses līdz 2,3 miljardiem ASV dolāru. Sākotnēji tika ziņots, ka banka cietusi 2 miljardu ASV dolāru zaudējumus. Banka arī norādījusi, ka treidera Kveku Adoboli aktivitāte nākusi gaismā, jo UBS uzsākusi izmeklēšanu. Tas pamudinājis Adoboli atzīties. Savukārt Grūbels uzsvēra, ka viņš pēc notikušā negrasās atkāpties no amata. «Es esmu atbildīgs par visu, kas notiek bankā,» Grūbels teicis Šveices medijiem un turpinājis: «Ja jūs jautāsiet man, vai es jūtos vainīgs, tad es teikšu - nē.»

Šveices banka UBS plāno likvidēt vairāk nekā trešo daļu darba vietu savā investīciju pakalpojumu struktūrvienībā, lai tādējādi uzlabotu savu finansiālo stāvokli. Izskanējušās ziņas likušas kāpt bankas akciju vērtībai. Analītiķi pieļauj, ka izmaiņas skars ne tikai UBS.

Paredzams, ka otrdien UBS nāks klajā ar otrā ceturkšņa finanšu rezultātiem, kā arī paziņos par iecerēto reorganizācijas plānu. Ārvalstu medijos izskanējis, ka tā ietvaros tuvāko trīs gadu laikā no darba tiks atlaisti 10 tūkstoši bankā strādājošo. Lielākā daļa darbinieku, kurus paredzēts atbrīvot no darba, strādā UBS investīciju pakalpojumu struktūrvienībā.

Reaģējot uz baumām par UBS apjomīgo reorganizāciju, pirmdien kāpusi bankas akciju vērtība. Rīta tirdzniecības sesijā Šveices biržā UBS akciju vērtība pieauga par 5,2 procentiem un sasniedza 12,87 frankus, kas ir augstākais rādītājs kopš šā gada marta.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Londonas tiesa piespriedusi septiņu gadu ilgu cietumsodu brokerim, kurš nodarīja Šveices bankai UBS milzu zaudējumus, kādēļ tā spiesta veikt apjomīgu reorganizāciju, samazināt investīciju struktūrvienības apmērus un atlaist desmit tūkstošus darbinieku, vēsta Bloomberg.

Brokeris Kveku Adaboli (Kweku Adoboli) 2011. gadā Šveices bankai UBS, veicot neautorizētus darījumus, nodarīja zaudējumus 2,3 miljardu ASV dolāru apmērā. Londonas tiesa viņu atzina vainīgu divās apsūdzībās krāpšanā, bet attaisnoja apsūdzībās saistībā ar finanšu pārskatu manipulācijām. Pats K. Adaboli atzinis, ka nodarījis bankai zaudējumus, taču uzsver, ka bankas vadība zinājusi par viņa darbībām un mudinājusi uzņemties risku, lai iegūtu lielāku peļņu.

K. Adaboli Londonas tiesa piesprieda septiņus gadus ilgu cietumsodu, no kura cietumā būs jāpavada vismaz puse.

Tiek pieļauts, ka UBS zaudējumi patiesībā var būt vēl iespaidīgāki. Kā tiesas procesa laikā norādīja USB investīciju nodaļas rīkotājdirektors Ruvans Wērasekera (Ruwan Weerasekera), K. Adaboli 2011. gada vasarā veicis tūkstošiem reālu un viltotu darījumu, un USB zaudējumi var sasniegt 12 miljardus ASV dolāru.

Šveices UBS ceturtdien paziņojusi, ka atklājusi neatļautu tirdzniecību, ko veicis treideris tās investīciju bankā, kā rezultātā radušies apjomīgi zaudējumi, ziņo Reuters.

«Lieta joprojām tiek izmeklēta, bet UBS pašreizējās aplēses liecina, ka nodarīti zaudējumi apmēram divu miljardu ASV dolāru apmērā,» īsā paziņojumā tieši pirms akciju tirgus atvēršanās informējusi banka.

«Ir iespējams, ka tas varētu novest pie tā, ka UBS būs jāpaziņo par šā gada trešajā ceturksnī ciestiem zaudējumiem,» turpinājusi banka, piebilstot, ka klientus treidera darbība nav skārusi.

Rezultātā nekavējoties strauji samazinājusies UBS akciju vērtība.

«Tas ir pārsteidzoši, ka kas tāds joprojām ir iespējams,» teicis ZKB tirdzniecības analītiķis Klaude Zenders. «Viņiem acīmredzot ir problēmas ar riska pārvaldību,» viņš piebildis un norādījis, ka tas mazina uzticību bankai.

Šveices banka UBS pirmdien paziņoja, ka pabeigusi konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

"Mēs juridiski esam pabeiguši "Credit Suisse" pārņemšanu," UBS pavēstīja atklātā vēstulē, kas publicēta laikrakstā NZZ.

Turpmākie mēneši, visticamāk, būs sarežģīti, piektdien brīdināja UBS vadītājs Serdžo Ermoti, norādot, ka apvienošanās procesa laikā noteikti būs jāpieņem neskaitāmi sarežģīti lēmumi, jo sevišķi attiecībā uz nodarbinātību.

Analītiķi gan norāda, ka UBS jau pirms šī pirmdien publiskotā paziņojuma bija sākusi gatavoties, lai integrētu "Credit Suisse" savā darbībā. Investīciju grupas "Vontobel" analītiķis Andreass Venditi teic, ka UBS jau kopš marta vidus ir gatavojusies, un tai jau ir nojausma, ko tā vēlas paturēt, slēgt vai pārdot.

Apvienojoties Šveices bankām "Credit Suisse" un UBS, šo banku struktūrvienībās pasaulē varētu tikt likvidēti līdz 36 000 darbavietu, vēsta Šveices laikraksts "SonntagsZeitung".

Laikraksts, atsaucoties uz kādiem anonīmiem informācijas avotiem bankās, norāda, ka UBS vadība apsver iespēju likvidēt aptuveni 20%-30% darbavietu jeb 25 000-35 000 darbavietu.

Šveicē darbu varētu zaudēt līdz pat 11 000 strādājošo.

Pirms apvienošanās "Credit Suisse" un UBS nodarbināja attiecīgi aptuveni 50 000 un 72 000 cilvēku.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku (3,02 miljardi eiro).

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Šveices banka UBS pērnā gada ceturtajā ceturksnī strādājusi ar 279 miljonu dolāru (260 miljoni eiro) zaudējumiem, kas radušies saistībā ar konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, teikts otrdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Taču šie zaudējumi bijuši mazāki par trešajā ceturksnī reģistrētajiem zaudējumiem 785 miljonu dolāru apmērā, kā arī par analītiķu prognozētajiem gandrīz 500 miljonu dolāru zaudējumiem.

Tikmēr pērn kopumā UBS strādājusi ar 29 miljardu dolāru tīro peļņu.

UBS norādīja, ka apvienošanās procesu ar "Credit Suisse" paredzēts pabeigt līdz šī gada otrā ceturkšņa beigām, bet abu banku Šveices struktūrvienību apvienošanu plānots noslēgt līdz trešā ceturkšņa beigām.

Kā ziņots, UBS pērn jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Francija lūgusi Parīzes tiesu Šveices bankai UBS piemērot 1,6 miljardu eiro naudassodu par palīdzības sniegšanu klientiem, lai viņi varētu veikt veikt krāpšanos ar nodokļiem.

UBS lieta Parīzes tiesā tiek izskatīta kopš oktobra pēc sešus gadus ilgas izmeklēšanas, kurā konstatēts, ka UBS un bankas Francijas struktūrvienība legalizējusi ienākumus no krāpšanās ar nodokļiem, kas veikta laika posmā no 2004.gada līdz 2012.gadam.

UBS šīs apsūdzības noliedz.

Francijas valsti pārstāvošais advokāts Ksavjērs Normāns-Bodārs trešdien lūdza tiesu sodīt banku par izlikšanos, ka tā nav zinājusi par franču klientiem, kuri slēpj savus aktīvus Šveicē, lai apkrāptu Francijas nodokļu iekasēšanas institūciju.

Francijas Finanšu noziegumu apkarošanas vienība lēš, ka tādēļ valsts nodokļu iekasēšanas institūcijā nav deklarēti vismaz 9,76 miljardi eiro.

Eiropas aizdevēji UBS un Deutsche Bank paziņojuši par ievērojami zemāku peļņu šā gada otrajā ceturksnī. Banku peļņu ekonomikas lejupslīdes rezultātā samazinājušas zemākas pakalpojumu un komisiju maksas, vēsta BBC.

Šā gada otrajā ceturksnī UBS nopelnījusi 425 miljonus Šveices franku (aptuveni 434 milj. ASV dolāru) iepretim vienam miljardam Šveices franku, ko tā nopelnīja analoģiskā laika posmā pirms gada. Tādējādi gada griezumā UBS peļņa samazinājusies par 58%. Banka norāda, ka 349 milj. Šveices franku zaudējumus tai radījis arī Facebook akciju pirmais publiskais piedāvājums (IPO), kad nenotika precīza un ātra darījumu noslēgšanās.

Savukārt Deutsche Bank ceturkšņa peļņa minētajā laika posmā samazinājusies līdz 375 miljoniem eiro (460 milj. ASV dolāru), kas ir par 63% mazāk, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn.

Pirms Šveices bankas UBS īstenotas pārņemšanas no "Credit Suisse" pirmajā ceturksnī izņemti 61,2 miljardi franku (62,4 miljardi eiro), teikts pirmdien publiskotajā "Credit Suisse" paziņojumā.

"Credit Suisse" norāda, ka līdzekļu aizplūšana no bankas jo sevišķi izteikta bijusi marta otrajā pusē, ņemot vērā paniku pirms UBS realizētas bankas pārņemšanas.

Vienlaikus banka paziņoja, ka tā pirmajā ceturksnī strādājusi ar 12,4 miljardu franku peļņu, ņemot vērā parādsaistību norakstīšanu bankas pārņemšanas darījumā.

Šis tiek uzskatīts par pēdējo "Credit Suisse" publiskoto finanšu pārskatu tās 167 gadus ilgušajā vēsturē.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Šveices banka UBS plāno likvidēt 35 000 darbavietu jeb vairāk nekā pusi no konkurenta "Credit Suisse" kopējā darbavietu skaita, vēstī aģentūra "Bloomberg News".

"Credit Suisse" nodarbināja aptuveni 45 000 cilvēku pirms banka gandrīz piedzīvoja sabrukumu, radot nepieciešamību UBS īstenot vērienīgu tās glābšanu.

Analītiķi jau iepriekš norādīja, ka pēc šo banku apvienošanas varētu būt gaidāma vērienīga darbavietu likvidēšana, ņemot vērā darbības, kas abās finanšu institūcijas pārklājas.

Abas bankas kopā uz pērnā gada beigām nodarbināja aptuveni 120 000 cilvēku.

"Bloomberg News" ziņo, ka "Credit Suisse" darbinieki tikuši informēti par gaidāmo darbavietu likvidēšanu trīs posmos - pirmais paredzēts jūlija beigās, bet pārējie septembrī un oktobrī.

Kā ziņots, UBS jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Šveices banka UBS piekritusi maksāt 1,5 miljardus ASV dolāru lielu soda naudu Lielbritānijas, ASV un Šveices varasiestādēm, lai panāktu izlīgumu saistībā ar apsūdzībām Libor likmju manipulācijā.

UBS piespriestā soda nauda ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā bankai Barclay’s, kurai jūnijā par Libor likmju manipulēšanu nācās maksāt soda naudu 450 miljonu ASV dolāru apmērā. UBS piespriestais sods ir otrs lielākais banku vēsturē, vēsta BBC.

Šveices banka maksās 1,2 miljardus dolāru lielu naudassodu ASV Tieslietu departamentam un Finanšu instrumentu tirdzniecības komisijai, 160 miljonus sterliņu mārcīju Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldei (FSA) un 59 miljonus Šveices franku regulatoram Finma.

Lielbritānijas finanšu regulators skaidro, ka krāpniecībā ar Libor likmēm bijuši iesaistīti 45 cilvēki, kas savas darbības pārrunājuši ar interneta sarunu vietņu un e-pastu palīdzību. FSA publiskojusi bankas brokeru e-pastus, kuros tie apspriež paredzamās manipulācijas un viens otru uzrunā par «supermenu» un «šodienas varoni». Tāpat FSA secinājusi, ka manipulācijas bankas iekšienē tikušas uzskatītas par normālu biznesa praksi. Britu varasiestādes arī norāda, ka UBS tik ļoti plaši manipulējusi ar Libor, ka, laika posmā no 2010. līdz 2005. gadam, par aizdomīgām uzskatāmas visas bankas darbības ar šīm likmēm.

Šveices banka UBS trešdien paziņoja, ka ASV atzīs vainu krāpniecībā attiecībā uz starpbanku procentu likmes Libor manipulēšanu un samaksās 203 miljonu dolāru (178,2 miljonu eiro) naudassodu, taču tā izvairījusies no apsūdzībām par valūtas kursu manipulācijām.

Šāds paziņojums izskan laikā, kad vēl citām četrām lielām bankām ASV un Lielbritānijas regulatori varētu piemērot naudassodus vairāku miljardu dolāru vērtībā par manipulācijām valūtas tirgos.

ASV Tieslietu ministrija atcēlusi apsūdzības UBS par valūtas kursu manipulācijām un piešķīrusi tai nosacījumu imunitāti par sadarbību ar varasiestādēm, norāda banka.

Neskatoties uz to, banka ASV Federālo rezervju sistēmai samaksās 324 miljonu dolāru sodu un veiks izmaiņas ārvalstu valūtas maiņas sistēmas darbā, vēsta UBS.

Tāpat UBS piekritusi atzīt vainu vienā apsūdzības punktā attiecībā uz Libor manipulēšanu un samaksāt 203 miljonu dolāru naudassodu, kā arī pieņemt pārbaudes laiku uz trīs gadiem.

Lielbritānijas bankas Barclay’s lielākie akcionāri aicinājuši Entoniju Dženkinsu (Antony Jenkins), bankas jauno izpilddirektoru, atteikties no investīciju struktūrvienības.

Pēdējo nedēļu laikā A. Dženkinss aizvadījis tikšanās ar vismaz 30 Barclay’s lielākajiem akciju turētājiem, kuri norādījuši, ka britu bankai būtu jāapsver Šveices UBS piemērs, kas nesen pavēstīja, ka samazinās savu investīciju biznesu un atlaidīs 30 tūkstošus cilvēku, vēsta Financial Times.

Avoti britu bankā norādījuši, ka investoru asinīm liekot vārīties fakts, ka pēc reorganizācijas uzsākšanas strauji palielinājusies UBS akciju vērtība. Tiekoties ar izpilddirektoru, investori esot arī pauduši savu izbrīnu par joprojām nemainīto bankas investīciju struktūrvienības darbības stratēģiju.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Eksperti, kuri pārstāv finanšu uzraudzības jomu, kā arī satiksmes un transporta nozares, atzīst, ka Latvijā izveidotā un patlaban spēkā esošā nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanas sistēma OCTA jomā, lai arī salīdzinoši jauna, ir veiksmīga un progresīva. Tomēr nepieciešams visaptverošs skaidrojošais darbs un saprašanās apdrošinātāju un satiksmes dalībnieku starpā par visiem pieņemamu balansu polišu cenu un atlīdzību apmēros.

27.janvārī, pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) iniciatīvas, uz diskusiju par nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību un apmēriem pulcējās 11 eksperti no LTAB, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, LR Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Automoto biedrības, Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas un Vācijas pārapdrošināšanas kompānijas «Gen Re», informē LTAB.

Uzsverot šādas diskusijas nepieciešamību, LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics norādīja, ka patlaban sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka jebkura smaga ceļu satiksmes negadījuma rezultātā katram cietušajam pienāktos viss OCTA likumā paredzētais atlīdzības limits jeb šobrīd likumā noteiktā maksimālā atlīdzības summa – 5 miljoni EUR, kas paredzēta uz vienu CSNg, neatkarīgi no cietušo skaita. Tajā pat laikā vairāki veiktie pētījumi parāda, ka vairāk nekā 2/3 autoīpašnieku nebūtu gatavi maksāt augstāku cenu par OCTA, lai tādējādi saņemtu papildus servisus vai sekmētu augstāku atlīdzību apmēru piemērošanu zaudējumu atlīdzināšanai. «Šī dilemma – zemās OCTA cenas un cietušo šobrīd tiesās pieprasītās kompensācijas par nemateriālajiem zaudējumiem, liek apdrošinātājiem meklēt risinājumus, kas rodami vien dialogā ar iesaistīto nozaru speciālistiem, ekspertiem un sabiedrību kopumā,» skaidroja J.Stengrevics.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Šī gada deviņos mēnešos par personām nodarītiem zaudējumiem kopsummā ir izmaksāti 2,06 miljoni latu, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja apkopotie dati.

Vislielāko zaudējumu atlīdzību apmēru veido izdevumi par sniegto neatliekamo palīdzību negadījumā cietušajiem, ārstēšanos stacionāros un rehabilitāciju.

Lai gan ceļu satiksmes negadījumarezultātā OCTA atlīdzina ne tikai cietušā mantai nodarītos, bet arī personai radītos zaudējumus, visbiežāk negadījuma sekas autoīpašnieki saista ar spēkrata bojājumiem, nevis nemateriālajiem zaudējumiem: ārstēšanās, pārejoša darbnespēja, pensijas apgādājamajiem u.c. uzskatot, ka tikai materiālie zaudējumi varētu robežoties vairākos simtos latu.

Tomēr, kā liecina LTAB dati, personai nodarīto zaudējumu apmērs sasniedz 70 tūkstošus latu un pat vairāk. Savukārt par ārvalstīs notikušu negadījumu personai nodarīto zaudējumu atlīdzību apmērs sasniedz pat 400 tūkstošus latu.

UBS bankas analītiķi Stefans Deo, Pauls Donavans un Larijs Heithevejs publicējuši ziņojumu, kurā runāts par eirozonas izjukšanas sekām. Ziņojums sākas ar rindām, ka eiro pašreizējā veidolā nevajadzētu pastāvēt vispār.

«Ņemot vērā pašreizējo eirozonas struktūru un pašreizējo dalībvalstu sastāvu, eiro nedarbojas. Vai nu jāmainās pašreizējai monetārā reģiona struktūrai, vai jāmainās eirozonas dalībvalstu sastāvam,» teiks ziņojumā.

Tāpat ziņojumā teikts, ka visa sistēma jau no paša sākuma pamatā ir bijuši meli. «Kāpēc jāapsver sabrukums? Sabrukums notiek, jo eiro nestrādā. Eirozonas dalībvalstīm būtu ekonomiski labāk, ja tās nekad monetārajam reģiona nebūtu pievienojušās. Kad eiro tika ieviests, pamatā tika uzsvērta valūtas kursu integrācija – valūtas kursa mehānisms bez krīzēm. Tika runāts, ka zudīs neskaidrības no kursu svārstībām un uzvērti labumi, ko gūs tirgotāji un tūristi. Tikmēr mazāk tika runāts, ka veidosies monetārā savienība, kuru būtu daudz grūtāk «pārdot» elektorātam. Monetārā savienība raugoties no ekonomiskā viedokļa ir laba ideja, ja dalība savienībā nozīmē optimālu valūtas zonu. Tas var notikt tikai saskaņā ar diviem nosacījumiem. Proti: valūtas zonas ekonomikas visas ir tik homogēnas, ka virzās vienā un tajā paša virzienā aptuveni ar vienādu ātrumu, vai dalībvalstu ekonomikas ir tik elastīgas, lai jebkuru ekonomikas rādītāju atšķirību varētu samērā ātri labot,» teikts UBS analītiķu ziņojumā.

Nesen Ķīna paziņojusi par jauniem noteikumiem, kas ļaus ārvalstu bankām pilnībā kontrolēt darbību šajā valstī, raksta CNN Money.

Uz šo lēmumu jau reaģējusi Šveices banka UBS, kas paziņojusi, ka palielinās savu dalību kopuzņēmumā Ķīnā līdz 51%. Tādējādi šī būs pirmā finanšu kompānija, kas izmantos Ķīnas lēmumu mazināt investīciju ierobežojumus ārvalstu bankām.

«Ķīna ir UBS mērķa tirgus,» teikts bankas paziņojumā, uzsverot, ka «Ķīnas finanšu sektora atvēršana rada lieliskas iespējas.»

UBS jau iesniedzis Ķīnas uzraugam lūgumu ļaut palielināt savas akcijas uzņēmumā UBS Securities no 25%. Patlaban uzņēmuma lielākais akcionārs ir Beijing Guoxiang Asset Management.

Pērnā gada novembrī Ķīna pieņēma lēmumu atļaut ārzemju kompānijām būt par Ķīnas banku un investīciju kompāniju īpašnieku.

Bitkoina piekritēji daudzina, ka reiz pienāks diena, kad šī kriptovalūta aizvietos dolāru, taču UBS analītiķi tam nepiekrīt, raksta Bloomberg.

Taču UBS eksperti uzskata, ka vēl ir tālu līdz brīdim, kad bitkoinu uzskatīs par valūtu vai pat vērtīgu aktīvu klasi. Savukārt, lai bitkoins spētu aizvietot ASV naudas rezerves – papīra naudu, monētas, čekus vai citus ekvivalentus, tā cenai jāsasniedz 213 tūkstošus dolāru vai pat vairāk, vai arī ievērojami jāuzlabo tā apstrādes sistēmu.

Patlaban bitkoina sistēma var apstrādāt tikai daļu maksājumu apjomu, un tas turpinās ierobežot digitālās valūtas izmantošanas iespējas, norādījuši UBS analītiķi.

«Mūsu pētījums liecina, ka bitkoins tā esošajā formā ir pārāk nestabils un tā spējas kļūt par pasaules maksājumu tirgus dalībnieku vai nozīmīgu aktīvu klasi ir ierobežotas,» norāda eksperti.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Palielinoties ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitam un zaudējumu atlīdzību izmaksām, pieaug OCTA nozares zaudējumi – 2015.gadu OCTA nozare beigusi ar zaudējumiem gandrīz 11,7 miljonu eiro apmērā, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

2015. gada 12 mēnešos notikušo CSNg skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, veidoja 34 330, kas salīdzinājumā ar 2014. gada 12 mēnešiem ir palielinājies par 10,2%. Pērn apdrošināšanas sabiedrībās un LTAB iesniegti kopā 43 672 zaudējumu pieteikumi, kas ir par 12,4 % vairāk nekā 2014. gada 12 mēnešos, savukārt saistībā ar šī gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem 2015. gada 12 mēnešos ir pieņemti 42 044 lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām par kopējo summu 41,3 miljoni EUR, kas ir par 14,5% vairāk nekā attiecīgā periodā pērn.

Šodien stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības - piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz, - ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš skaidroja, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, turklāt vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.