Pirms Šveices bankas UBS īstenotas pārņemšanas no "Credit Suisse" pirmajā ceturksnī izņemti 61,2 miljardi franku (62,4 miljardi eiro), teikts pirmdien publiskotajā "Credit Suisse" paziņojumā.

"Credit Suisse" norāda, ka līdzekļu aizplūšana no bankas jo sevišķi izteikta bijusi marta otrajā pusē, ņemot vērā paniku pirms UBS realizētas bankas pārņemšanas.

Vienlaikus banka paziņoja, ka tā pirmajā ceturksnī strādājusi ar 12,4 miljardu franku peļņu, ņemot vērā parādsaistību norakstīšanu bankas pārņemšanas darījumā.

Šis tiek uzskatīts par pēdējo "Credit Suisse" publiskoto finanšu pārskatu tās 167 gadus ilgušajā vēsturē.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Šveices banka UBS pirmdien paziņoja, ka pabeigusi konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

"Mēs juridiski esam pabeiguši "Credit Suisse" pārņemšanu," UBS pavēstīja atklātā vēstulē, kas publicēta laikrakstā NZZ.

Turpmākie mēneši, visticamāk, būs sarežģīti, piektdien brīdināja UBS vadītājs Serdžo Ermoti, norādot, ka apvienošanās procesa laikā noteikti būs jāpieņem neskaitāmi sarežģīti lēmumi, jo sevišķi attiecībā uz nodarbinātību.

Analītiķi gan norāda, ka UBS jau pirms šī pirmdien publiskotā paziņojuma bija sākusi gatavoties, lai integrētu "Credit Suisse" savā darbībā. Investīciju grupas "Vontobel" analītiķis Andreass Venditi teic, ka UBS jau kopš marta vidus ir gatavojusies, un tai jau ir nojausma, ko tā vēlas paturēt, slēgt vai pārdot.

Apvienojoties Šveices bankām "Credit Suisse" un UBS, šo banku struktūrvienībās pasaulē varētu tikt likvidēti līdz 36 000 darbavietu, vēsta Šveices laikraksts "SonntagsZeitung".

Laikraksts, atsaucoties uz kādiem anonīmiem informācijas avotiem bankās, norāda, ka UBS vadība apsver iespēju likvidēt aptuveni 20%-30% darbavietu jeb 25 000-35 000 darbavietu.

Šveicē darbu varētu zaudēt līdz pat 11 000 strādājošo.

Pirms apvienošanās "Credit Suisse" un UBS nodarbināja attiecīgi aptuveni 50 000 un 72 000 cilvēku.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku (3,02 miljardi eiro).

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Šveices banka UBS pērnā gada ceturtajā ceturksnī strādājusi ar 279 miljonu dolāru (260 miljoni eiro) zaudējumiem, kas radušies saistībā ar konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, teikts otrdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Taču šie zaudējumi bijuši mazāki par trešajā ceturksnī reģistrētajiem zaudējumiem 785 miljonu dolāru apmērā, kā arī par analītiķu prognozētajiem gandrīz 500 miljonu dolāru zaudējumiem.

Tikmēr pērn kopumā UBS strādājusi ar 29 miljardu dolāru tīro peļņu.

UBS norādīja, ka apvienošanās procesu ar "Credit Suisse" paredzēts pabeigt līdz šī gada otrā ceturkšņa beigām, bet abu banku Šveices struktūrvienību apvienošanu plānots noslēgt līdz trešā ceturkšņa beigām.

Kā ziņots, UBS pērn jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Šveices banka "Credit Suisse" ceturtdien paziņoja, ka no valsts centrālās bankas aizņemsies līdz pat 50 miljardiem franku (51,4 miljardi eiro), lai stiprinātu tās finansiālo stāvokli pēc akcijas cenas strauja krituma.

Šāds paziņojums izplatīts dažas stundas pēc tam, kad Šveices centrāla banka pavēstīja, ka "Credit Suisse" kapitāla un likviditātes līmenis kā sistēmiski svarīgai bankai ir atbilstošs, taču vienlaikus centrālā banka solīja nodrošināt likviditātes pieejamību, ja būs tāda nepieciešamība.

"Credit Suisse" norāda, ka centrālās bankas aizdevums atbalstīs tās pamata biznesu un klientus.

Bankas akcijas cena trešdien strauji samazinājās pēc tam, kad tās liels akcionārs - Saūda Arābijas komercbanka "Saudi National Bank" - atteicās bankā veikt papildu investīcijas.

"Credit Suisse" akcijas cena trešdien uz brīdi nokritās par vairāk nekā 30% līdz rekordzemam līmenim, taču tirdzniecības sesijas noslēgumā nedaudz atguvās.

Šveices banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse", svētdien paziņojis Šveices prezidents Alēns Bersē.

Bersē norādīja, ka vairs nav iespējams atjaunot uzticību "Credit Suisse", un "ātrs un stabilizējošs risinājums bija absolūti nepieciešams".

Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem.

"Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

"Credit Suisse" akcijas cena trešdien nokritās līdz rekordzemam līmenim, ceturtdien atguvās, bet piektdien atkal nokritās.

"Credit Suisse" aizņēmās no valsts centrālās bankas 50 miljardus franku (51,4 miljardi eiro), bet tas nespēja atjaunot uzticību bankai.

Šveices otrās lielākās bankas "Credit Suisse" nonākšana valsts lielākā bankas īpašumā ir nozīmīgākā banku apvienošanās Eiropā kopš finanšu krīzes pirms 15 gadiem.

Eiropas finanšu sistēma ir noturīga un ar pietiekamu likviditāti, pirmdien paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB), reaģējot uz ziņām par banku akciju cenu kritumu pēc Šveices bankas "Credit Suisse" pārņemšanas.

"Eiropas banku sektors ir noturīgs, un tajā ir stabils kapitāla un likviditātes līmenis," teikts ECB paziņojumā, kas publiskots kopīgi ar Eiropas Banku iestādi (EBA) un Eiropas Savienības Vienotā noregulējuma valdi.

Visas šīs institūcijas atzinīgi novērtē Šveices varasiestāžu īstenotos pasākumus, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti.

Šveice svētdien paziņoja, ka Šveices banka UBS iegādāsies "Credit Suisse", lai novērstu, ka bankas nedienas negatīvi ietekmē finanšu sistēmu valstī un ārpus tās.

Šveices otrās lielākās bankas "Credit Suisse" nonākšana valsts lielākā bankas īpašumā ir nozīmīgākā banku apvienošanās Eiropā kopš finanšu krīzes pirms 15 gadiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, neraugoties uz banku akciju cenu svārstībām pēc tam, kad finanšu iestādes mēģināja mazināt bailes par krīzi banku sistēmā.

Šveices valdība svētdien paziņoja, ka banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse" un Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem. "Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

Dažas stundas pēc tam ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas paziņoja par saskaņotiem centieniem uzlabot banku pieeju likviditātei.

"Šī tagad ir otrā nedēļas nogale, kad centrālās bankas, valdības un regulatori ir tērējušies, dzēšot ugunsgrēkus," sacīja tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams. "Lai gan tirgi šodien atkopjas, es neesmu drošs, ka kāds būtu pārliecināts par to, ka visas liesmas ir nodzēstas."

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, tālāk mazinoties bažām par banku sektora krīzi, savukārt Ķīnas tehnoloģiju milža "Alibaba" sadalīšanas plāni veicināja akciju cenu kāpumu Āzijas biržās.

Varas iestāžu veiktie pasākumi jaunas globālās finanšu krīzes novēršanai bija nomierinājuši tirgus.

"Bažām par banku krīzi pagaidām nonākot aizmugures plānā, un nerodoties jauniem saspīlējumiem sistēmā, atgriežas investoru apetīte pēc nedaudz lielāka riska," sacīja "Hargreaves Lansdown" naudas un tirgu nodaļas vadītāja Suzanna Strītere.

Šveices lielākās bankas UBS akcijas cena pieauga par 5% pēc ziņām, ka tās vadītāja amatā atgriezīsies Serdžo Ermoti, kurš pārraudzīs pretrunīgi vērtēto "Credit Suisse" pārņemšanu.

Ermoti vadīja UBS no 2011. līdz 2020.gadam, atjaunojot bankas reputāciju pēc tam, kad 2008.gada finanšu krīzes laikā bankai bija nepieciešama Šveices valdības un centrālās bankas glābšana.

Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas savu pilsētu attīstības un tālredzīgiem lēmumiem enerģētikas sfērā līdz digitālo iespēju izmantošanai valsts pārvaldē un citās jomās.

Mūsu kaimiņi ir mūs apsteiguši, ko apliecina cilvēku dzīves līmeni atspoguļojoši rādītāji un ekonomikas izaugsme. Tomēr ir brīži, kad varam vērot kaimiņvalstī notiekošo, skaidri saprotot, ka tā darīt nevajag. Lietuva nupat ir raidījusi “šāvienu” savas ekonomikas “kājā”, pieņemot tā saucamo virspeļņas nodokli jeb solidaritātes maksājumu bankām. Tas var samazināt kreditēšanas intensitāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, kā arī vājināt banku gatavību nākamajām krīzēm, secina Eiropas Centrālā banka (ECB)*.

Politiķu apspriestā ideja par virspeļņas nodokli bankām Latvijā bieži vien tiek saistīta ar vēlmi veicināt kreditēšanu. Uzreiz jāsaka, ka, ieviešot šādu maksājumu, proti, izņemot no bankām daļu to kapitāla, visdrīzāk tiks panākts tieši pretējs efekts – kreditēšana paliks esošajā līmenī vai saruks. Galvenie iemesli – pirmkārt, bankas kapitāla apjoms nosaka to, cik aktīvi banka spēj izsniegt kredītus. Mākslīgi samazinot potenciālo peļņu, bankām tiek dots signāls būt piesardzīgākām kreditēšanā. Otrkārt, jauna nodokļa ieviešana liks bankām meklēt citus avotus, lai stiprinātu kapitāla bāzi, gatavojoties nākamajām krīzēm. Mēs zinām, ka ekonomika attīstās cikliski, un tas, ka šobrīd, neskatoties uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā, mēs prognozējam IKP kāpumu un algu pieaugumu, nozīmē tikai vienu – bankas jau gatavojas nākamajam ekonomikas ciklam. Treškārt, šāds nodoklis vietējiem un ārvalstu investoriem mazinās vēlmi ieguldīt bankās, jo tiek mākslīgi samazināts banku potenciālais ienesīgums.

Patlaban ir pieaugusi jauna kapitāla cena, tāpēc banku vēlme kreditēt vēl vairāk samazināsies, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Runājot par satricinājumiem, kas skāruši "Silicon Valley Bank", "Credit Suisse", "Deutsche Bank" un dažas citas bankas, Rutkaste skaidroja, ka Latvijā "neredz atblāzmu" no šiem satricinājumiem, jo Latvijas bankas līdz šim bija konservatīvākas, nav veidojušas riskantas pozīcijas savās bilancēs, un to likviditāte ir laba, jo iepriekšējos 10 gadus bankas bijušas visai kūtras kreditēšanā.

Viņš skaidroja, ka banku likviditātes līdzekļi pārsvarā glabājas Latvijā, piemēram, Latvijas Bankā, vai arī tikuši aizdoti Latvijas banku ārvalstu mātesbankām.

Vienlaikus patlaban ir pieaugusi kapitāla cena, piesaistīt jaunu kapitālu būs dārgāk, tāpēc banku vēlme kreditēt vēl vairāk samazināsies, prognozēja Rutkaste.

Salnas maija sākumā nav nekas neparasts, tomēr neviens precīzi nezina, kad tās gaidāmas un cik ilgi turpināsies. Straujās temperatūras svārstības pavasara laikā var salīdzināt ar norisēm ekonomikā, kuras dēvējam par cikliem. Ir kāds lielāks attīstības cikls (gadalaiku maiņa), kura ietvaros notiek pamanāmas svārstības (salnas).

Lielāka attīstības cikla beigu posms bija, piemēram, 2008. gads, kam pamazām sekoja ekonomikas “pavasaris”, un tagad, visticamāk, esam šī lielākā attīstības cikla beigu posmā. Ir prātīgi tam sagatavoties laikus – veselīgs banku kapitāls ir viens no stabilizējošiem mehānismiem, kas ļauj finanšu nozarei ne tikai pasargāt sevi, bet stabilizēt ekonomiku tad, kad atrodamies krīzes vai recesijas posmos.

Vēsturiskā pieredze un ekonomikas cikla ietekme

Bankas ir organiska ekonomisko norišu daļa, tās savu darbību plāno ekonomikas ciklu ietvaros un ņem vērā vēsturisko pieredzi konkrētajā valstī. Augšupejas laikos bankas nodrošina labāku kapitāla atdevi zinot, ka vēlāk sekos ekonomikas “ziemas” periods. Apzinoties arī to, ka ik pa laikam var gadīties kādi negaidīti pavērsieni. Lai pārziemotu, ir pienācīgi jāsagatavojas, tāpēc spekulēt par to, ka bankas “pelna pārāk daudz” ir visai tuvredzīgs skats divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vērtējums neredzot to, kādā attīstības cikla posmā šobrīd ir ekonomika un, otrkārt, tas nozīmē, ka bankas ar mazu peļņu vai zaudējumiem un plānu kapitāla kārtiņu kļūtu par vājiem, ātri nosalstošiem “stādiem” negaidītu salnu laikā.

Aizvadītajā nedēļā pasauli pāršalca ziņa par ASV bankas “Silicon Valley Bank” maksātnespēju. Vien dienas laikā klienti no bankas izņēma 42 miljardus ASV dolāru un regulatoram nācās apturēt bankas darbību. Vienlaikus krahu piedzīvoja vēl kāda ASV banka – “Signature Bank”.

Lai gan arvien turpina parādīties jaunas detaļas par banku maksātnespējas cēloņiem, pašreiz pieejamā informācija liecina par nekvalitatīvu risku vadību un būtiskiem trūkumiem kontroles un uzraudzības mehānismos tieši šajās bankās.

Ne vienā vien medijā lasāms, ka šis ir nopietnākais satricinājums ASV banku sektorā kopš 2008. gada, kad maksātnespēju piedzīvoja ASV banka “Lehman Brothers”. Pretēji “Lehman Brothers”, kas bija sistēmiski nozīmīga banka, “Silicon Valley Bank” un “Signature Bank” ir reģionālas nozīmes bankas, un to bankrotiem būs ierobežota ietekme.

Protams, stress finanšu sistēmā nekad nav labs, un pēdējās nedēļas laikā tas negatīvi ietekmējis pasaules akciju tirgus indeksus. Ko tas nozīmē pensiju un ieguldījumu plāniem Latvijā? Tā kā plāni ieguldījumus veic finanšu tirgos visā pasaulē, arī to rezultātos šobrīd varam redzēt netiešos efektus – tirgus reakcija uz notikumiem ASV negatīvi ietekmē citus aktīvus.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, turpinot mazināties bažām par banku sektora krīzi un investoriem izvērtējot centrālo banku plānus saistībā ar procentlikmēm.

Investori ir ņēmuši vērā varas iestāžu apliecinājumus, ka ir izdevies ierobežot banku sektora krīzi, kuru izraisīja vairāku ASV reģionālo banku krahs un Šveices bankas "Credit Suisse" pārņemšana.

"Bažas par banku nozari turpina mazināties, nodrošinot atbalstu plašākam tirgum," sacīja "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Inflācijas samazināšanās Eiropā arī veicināja cerības uz pauzi procentlikmju paaugstināšanā.

"Akciju cenas ir kāpušas otro dienu pēc kārtas, un katalizators tam bija daudz vājāki inflācijas rādītāji Spānijā, kas publicēti šorīt," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Tirgus dalībnieki bažījas par to, ka vadzis kaut kad lūzīs. Matemātiski viss ir vienkārši. Kad izdevumi (te būtiska loma procentu likmju kāpumam) aug straujāk par ieņēmumiem (algu kāpums, kam tāds ir, noteikti atpaliek no inflācijas), tad ik pa laikam saskaitot abus rādītājus rezultātu tendence ir negatīva un tas nevar ilgi turpināties bez sekām, jeb izdevumu mazināšanas.

Izdevumu mazināšanas gaidas liek prognozēt ekonomikas izaugsmes samazināšanos, vai pat recesiju un cenu kāpuma apstāšanos. Bet dzīvē viss ir savādāk, un eirozonas ekonomika gadu uzsākusi ar vairāk pozitīviem, nekā negatīviem, pārsteigumiem izaugsmes ziņā.

Darba tirgus ir spēcīgs, izaugsme labāka, nekā tika prognozēts iepriekš. Pozitīvo ziņu krātuvi patērētājiem papildina ziņas, ka naftas cena šonedēļ aizdevusies zem 75 dolāriem par barelu, gāzes cena pietuvojusies 40 eiro par MWH, salīdzinot ar gadu iepriekš globālajā tirgū nu jau zemākas ir gan metālu, gan baļķu, gan kviešu un citu izejvielu cenas. Neskatoties uz samērā strauju izejvielu cenu kritumu, kopējais inflācijas līmenis pazeminās lēnāk nekā gribētos un tas joprojām ir krietni virs centrālo banku nospraustajiem mērķiem. Tieši tādēļ, neskatoties uz to, ka šur tur finanšu tirgū vērojamas “plaisas vadzī” (Silicon Valley Bank, Signature Bank, Credit Suisse), centrālās bankas visticamāk nedomā mainīt savu kareivīgo nostāju procentu likmju jautājumā.

2022. gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

11 ASV lielākās bankas ceturtdien vienojās par paketi bankas "First Republic Bank" atbalstam 30 miljardu ASV dolāru apmērā, mazinot bažas, ka šī reģionālo banku līdere varētu būt nākamā, kas piedzīvotu krahu pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" sabrukuma.

11 banku konsorcijs, starp kurā pārstāvētajām bankām ir "Bank of America", "Citigroup" un "JPMorgan Chase", paziņoja, ka noguldīs 30 miljardus dolāru "First Republic Bank".

"Šī Amerikas lielāko banku rīcība atspoguļo to uzticēšanos "First Republic Bank" un visu izmēru bankām," teikts konsorcija kopīgā paziņojumā. "Mēs kopā izvēršam savu finansiālo stiprumu un likviditāti lielākajā sistēmā, kur tas ir visvairāk vajadzīgs."

"First Republic Bank" akcijas cena Volstrītā, kas iepriekš bija kritusies, ceturtdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar apmēram 10% pieaugumu.

"Šī lielo banku grupas atbalsta izrādīšana ir ļoti vēlama un demonstrē banku sistēmas izturību," kopīgā paziņojumā pavēstīja ASV Finanšu ministrijas, Federālās rezervju sistēmas (FRS), Federālās noguldījumu apdrošināšanas korporācijas un Valūtas kontroliera biroja vadītāji.

Vērtējot 2023. gada pirmos trīs mēnešus un grafikos redzot zaļo – izaugsmes – krāsu, protams, pārņem pozitīvas emocijas, taču kopumā pirmo ceturksni es gribētu dēvēt nevis par izaugsmes, bet drīzāk likumsakarīgu “normalizēšanās” laiku.

Jāsaka gan, ka pirmais ceturksnis nav bijis rāms brauciens augšup. Šajos trīs mēnešos finanšu tirgos novērojām gan kāpumus, gan kritumus, turklāt, ne reizi vien.

Eiropa kļūst spēcīgāka

Vispirms par to, kas noticis ‘’tuvāk mājām’’. Pērn, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, par īpaši aktuālu jautājumu kļuva Eiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes. Šis jautājums satrauca teju ikvienu – drošības ekspertus, politikas veidotājus, uzņēmējus un ikvienu, kura mājas apsildē tiek izmantota gāze. Bažas bija jūtamas arī investoru vidū, taču Eiropai izdevās pārvarēt energoresursu tirgus izaicinājumus un diezgan veiksmīgi pielāgoties jaunajai situācijai, tādējādi investoru acīs kļūstot arvien pievilcīgākai.

Miljardieru bagātība pasaulē pēdējos desmit gados palielinājusies par 121%, liecina Šveices bankas UBS veiktā pētījuma rezultāti.

Šajā pētījumā teikts, ka 2024.gada aprīlī pasaulē bija 2682 miljardieri, kas ir par aptuveni 50% vairāk nekā 2015.gada martā, bet viņu bagātība šajā periodā sasniegusi 14 triljonus dolāru.

Miljardieru bagātība stabili pieaugusi ASV, bet Eiropā kāpums bijis mazāks. Savukārt Ķīnā bija novērojami strauja kāpuma periodi līdz 2020.gadam, taču kopš tā laika pieauguma temps palēninās.

UBS norāda, ka visstraujāk pēdējos desmit gados pieaugusi tā dēvēto tehnoloģiju miljardieru bagātība, kas trīskāršojusies līdz 2,4 triljoniem dolāru, pateicoties tādām jaunām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība, finanšu tehnoloģijas un 3D printēšana.

Bankas veiktajā 82 miljardieru aptaujā noskaidrots, ka 40% respondentu nākamajos 12 mēnešos vēlas vairāk investēt nekustamajos īpašumos un vērtspapīros rūpnieciski attīstītās valstīs. Tikmēr 40% miljardieru vēlas palielināt savus ieguldījumus tādos tā dēvētajos droša patvēruma aktīvos kā zeltā un citos dārgmetālos, bet 31% vēlas palielināt skaidras naudas uzkrājumus.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV bankas "First Republic Bank" ievērojams noguldījumu zudums atjaunoja bažas par banku krīzi, papildinot bailes par iespējamu recesiju.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās. Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās, bet Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga.

Reģionālās ASV bankas atkal nonāca uzmanības lokā pēc "First Republic Bank" paziņojuma, ka tās noguldījumu apjoms pirmajā ceturksnī sarucis par 100 miljardiem ASV dolāru. Tas pastiprināja bažas par šīs bankas ilgtermiņa perspektīvām pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un divu citu ASV reģionālo banku kraha.

"First Republic Bank" akcijas cena kritās par 49%.

Šveices lielākā banka UBS otrdien paziņoja, ka šogad pirmajā ceturksnī strādājusi ar 1,03 miljardu dolāru tīro peļņu, kas ir par 52% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. UBS akcijas cena pēc šī paziņojuma kritās par 2,2%.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Industra Bank padomei 2024. gada februārī pievienojas Aleksejs Prokofjevs, nomainot amatā līdzšinējo padomes locekli Guntaru Reidzānu, kurš izlēmis turpināt karjeru ārpus Industra Bank.

Industra Bank padomes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda: “Vispirms vēlos izteikt atzinību Guntaram Reidzānam par vērtīgo ieguldījumu bankas attīstībā – viņa pieredze un zināšanas korporatīvo klientu apkalpošanā un biznesa vadīšanā deva nozīmīgu pienesumu Industra Bank tās transformācijas procesā – ceļā uz banku, kas vērsta uz biznesa klientu vajadzībām, ceļā uz banku, ar kuru konkurenti šobrīd jau rēķinās un kuru kā finanšu partneri izvēlas arvien lielāks skaits Latvijas uzņēmēju. Paldies Guntaram par kopīgi paveikto un vēlu veiksmi turpmākajā profesionālajā ceļā.”

“Vienlaikus esmu gandarīts par Alekseja Prokofjeva pievienošanos bankas vadības komandai. Aleksejs ir Latvijas izcelsmes starptautiska mēroga investīciju baņķieris, kas pieredzi guvis vadošos amatos Lielbritānijā un Šveicē tādās starptautiskās finanšu institūcijās kā UBS, Barclays un citās. Alekseja enerģija un plašās zināšanas būs ļoti nozīmīgas Industra Bank tās mērķu sasniegšanā un gatavojoties pārejai kvalitatīvi jaunā līmenī,” viņš turpina, informējot par izmaiņām Industra Bank padomes sastāvā.