Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.
Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.
Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.
Tādējādi līdzšinējā tiesu pieeja valdes locekļu atbildībai, un nekvalitatīvais maksātnespējas regulējums, kas ierobežo administratoru neatkarību un tiesības atgūt pirms maksātnespējas izsaimniekoto mantu, ir viens no būtiskākajiem ēnu ekonomikas izplatības cēloņiem. Kamēr politiķi un sabiedriskās organizācijas cenšas panākt nenozīmīgas izmaiņas administratoru statusā un uzraudzībā, tiesu sistēma beidzot ir devusi iespēju administratoriem vērsties pret valdes locekļiem, kuri uzņēmumiem radījuši nepamatotas parādsaistības.
2016.gada 7.jūnijā izskatot administratora Valda Kroņa kasācijas sūdzību prasībā par zaudējumu piedziņu no maksātnespējīga uzņēmuma valdes locekļa (lieta Nr.SKC-7/2016), Augstākā tiesa, paplašinātā sastāvā, atzina, ka līdzšinējā pieeja zaudējumu tiesību institūtam ir jāmaina. Administrators pārliecināja tiesu, ka valdes loceklim ir jāatbild par audita rezultātā uzņēmumam piemērotajām soda sankcijām arī tad, ja uzņēmums šīs sankcijas nav spējis apmaksāt maksātnespējas dēļ. Tiesa atzina, ka saistību pieaugums, kas radies laika periodā, kurā valdes loceklis nav izpildījis pienākumu uzsākt uzņēmuma maksātnespēju, ir atzīstams par zaudējumu. Tiesa atzina par pamatotu administratora viedokli, ka nodokļu audita pārskatā konstatētie pārkāpumi pierāda, ka valdes loceklis nav vadījis uzņēmumu kā krietns un rūpīgs saimnieks atbilstoši Komerclikuma prasībām.
Paredzams, ka administratora panāktās izmaiņas valdes locekļu atbildībā veicinās savlaicīgāku maksātnespēju pieteikšanu, kreditoru prasījumu apmierināšanu maksātnespējas procesos un mazinās izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Līdz ar 2010.gada Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos, finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu vadītāji tiek motivēti novilcināt maksātnespējas pieteikšanu, lai apgrūtinātu administratoru iespējas atgūt izsaimniekoto mantu. Lai gan likums formāli paredz, ka valdes loceklim ir pienākums iesniegt uzņēmumu maksātnespējā, ja tas ilgāk kā divus mēnešus nespēj izpildīt saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, praksē maksātnespējas pieteikšana tiek novilcināta vismaz trīs gadus. Minētais skaidrojams ar to, ka administratoru tiesības apstrīdēt pirms maksātnespējas slēgtos darījumus tika sasaistītas ar datumu, kad tiesa formāli pasludina maksātnespēju, nevis ar reālo finanšu grūtību iestāšanās brīdi. Ar 2010.gada izmaiņām kreditoriem maksātnespējas pieteikšana tika sadārdzināta vairāk kā septiņas reizes (no EUR 142.29 līdz EUR 1095.72), bet nodokļu administrācijai praktiski tika liegta iespēja pieteikt maksātnespēju nodokļu parādniekiem, jo iestādei, piesakot maksātnespēju, ir jāiemaksā administratora depozīts EUR 740,- apmērā. Līdz ar to, kopš 2010.gada vairumam finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu netiek pieteikta maksātnespēja vai tiek pieteikta novēloti.
Savukārt, nokavējuma procentu, soda naudas un līgumsoda pieaugšana apstājas tikai ar maksātnespējas pasludināšanu. Tādējādi laika periodā, kamēr valdes loceklis izvairās pieteikt maksātnespēju, uzņēmuma parādsaistības turpina palielināties.
Līdz ar jaunajām izmaiņām tiesu praksē, parādsaistību pieaugums, kas radies valdes locekļa bezdarbības dēļ, tiks uzskatīts par uzņēmuma vadītāja bezdarbības radītu zaudējumu. Turpmāk valdes locekļi varēs izvairīties no zaudējumu atlīdzināšanas tikai tad, ja maksātnespēja tiks pieteikta laicīgi. Līdz ar to, izmaiņas tiesu praksē veicinās savlaicīgu maksātnespēju pieteikšanu, kas atvieglos administratoru iespējas vērsties pret vispārpieņemto finanšu grūtībās esošo uzņēmumu izsaimniekošanu un maksātnespējas pieteikšanas novilcināšanu, kā arī veicinās kreditoru prasījumu apmierināšanu.
Neadekvātais nodokļu slogs ir radījis milzīgu ēnu ekonomiku, kurā darbiniekiem algas tiek maksātas aploksē, norēķini starp uzņēmumiem notiek skaidrā naudā, bet nodokļu deklarācijās tiek iekļauti darījumi ar fiktīviem uzņēmumiem par nesniegtiem sniegtiem pakalpojumiem vai nepiegādātām precēm. Atklājot izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Valsts ieņēmumu dienests veic uzrēķinu piemērojot soda naudu un nokavējuma naudu. Visbiežāk, vienlaicīgi ar nodokļu administrācijas interesi par nodokļu pareizības pārbaudi, uzņēmuma valdes loceklis pamet savu amatu, lai izvairītos no pienākuma skaidrot apšaubāmos darījumus. Līdzšinējā tiesu prakse neļāva administratoriem piedzīt no valdes locekļiem audita soda sankcijas kā zaudējumus.
Līdz ar 2016.gada 7.jūnija Augstākās tiesas sprieduma pasludināšanu valdes locekļa pieļautie pārkāpumi nodokļu aprēķināšanā ir atzīstami par prettiesisku rīcību, bet nodokļu likumos noteiktajā kārtībā piemērotās soda sankcijas par zaudējumiem. Minētais nodrošinās administratoriem iespēju celt prasības par zaudējumu piedziņu pret to personu, kura pildīja valdes locekļa pienākumus brīdī, kad tika iesniegtas nepamatotās nodokļu deklarācijas vai uzņēmuma izdevumos iekļauti nepamatoti izdevumi.
Paredzams, ka izmaiņas tiesu praksē varētu atturēt kādu daļu uzņēmēju no izvairīšanās no nodokļu nomaksas, uzlabot nodokļu ieņēmumus un mazināt ēnu ekonomikas apmēru.