Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.
«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.
Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».
Pētījuma ietvaros «Lursoft» apkopotā informācija liecina, ka kavēto maksājumu datu bāzē reģistrētie uzņēmumi 2016.gadā apgrozījuši vidēji 160 090 eiro katrs, kas ir astoņas reizes vairāk nekā vidēji viens uzņēmums Latvijā, ar darba vietām nodrošinājuši katrs piecus strādājošos un gadu noslēguši ar zaudējumiem, kas veido 238,5 eiro uz vienu uzņēmumu.
Pētījums parāda, ka visbiežāk parādnieku rindās nokļuvuši vietējā kapitāla uzņēmumi, jo tikai 12,85% gadījumu no visiem uzņēmumiem, kuriem kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēts parāds, ir ārvalstu kapitāla piederība. «Lursoft» norāda, ka ārvalstu kapitāla piederības uzņēmumiem reģistrēti 12,32% no visiem parādiem. Šo uzņēmumu vidējais vecums ir astoņi gadi un 64,16% no tiem reģistrēti Rīgā. 12,05% gadījumu ārvalstu kapitāla uzņēmumi, kuriem reģistrēti maksājumu kavējumi, darbojas vairumtirdzniecības sfērā, 11,15% - mazumtirdzniecībā, bet vēl 8,27% uzņēmumu - ēdināšanas pakalpojumu jomā.
Debitoru parādi bieži vien ir signāls nopietnākām uzņēmuma darbības problēmām, ko atklāj arī pētījuma ietvaros apkopotā informācija. Tā parāda, ka trešdaļai no visiem uzņēmumiem, kuriem ir kavēti maksājumi, patlaban ir reģistrēti aktīvi nodrošinājumi, savukārt 60,98% no visiem parādniekiem ir nodokļu parādi. Tas savukārt liecina, ka šie uzņēmēji nepilda savas saistības ne tikai pret sadarbības partneriem, bet arī pret valsti.
Apmaksas kavēšana par saņemtajiem pakalpojumiem un precēm atsevišķos gadījumos ir jautājums arī par sadarbības partnera pastāvēšanu nākotnē, jo, kā parāda «Lursoft» apkopotā informācija, 15,65% gadījumu no visiem maksājumu kavētājiem patlaban ir apturēta saimnieciskā darbība.
Tāpat no uzņēmumiem, kuriem reģistrēti kavētie maksājumi, 34,62% ir aktīvi nodrošinājumi, 3,61% uzņēmumu patlaban reģistrēts aktuāls maksātnespējas process, bet 5,34% maksātnespēja reģistrēta iepriekš. No parādniekiem gada pārskatu par 2016.gadu nav iesnieguši 36,58% uzņēmumu.
«Lursoft» aprēķinājis, ka no visiem uzņēmumiem, kuriem kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēti savlaicīgi neapmaksāti rēķini, gada pārskatus par 2016.gadu iesnieguši 63,42% uzņēmumu. «Nenoliedzami, savlaicīgi iesniegta finanšu informācija ir kā viens no kritērijiem, kas palīdz izvērtēt uzņēmuma vadības godprātību un attieksmi pret pienākumu izpildi, savukārt lielāks uzņēmuma apgrozījums ne vienmēr norāda uz tā spēju un vēlēšanos norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem un precēm noteiktajā laikā,» norāda «Lursoft».
Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās Latvijā populārākās uzņēmējdarbības nozares - tirdzniecība un būvniecība. «Lursoft» aprēķinājis, ka no visiem uzņēmumiem, kuriem reģistrēti debitoru parādi, 16,92% nodarbojas ar mazumtirdzniecību, bet vēl 8,41% - ar vairumtirdzniecību. Analizējot kavēto maksājumu datu bāzē reģistrētos tirdzniecības uzņēmumus, redzams, ka to savlaicīgi neapmaksāto rēķinu vidējā summa veido 195,65 eiro un 48,47% gadījumu pēc nonākšanas kavēto maksājumu datu bāzē parāds tiek apmaksāts pilnībā, bet vēl 6,5% gadījumu veikta rēķina daļēja apmaksa.
Tāpat arī starp biežākajiem norēķinu kavētājiem ierindojušies būvnieki. «Lursoft» izpētījis, ka visbiežāk ēku būvniecības un specializēto būvdarbu uzņēmumiem reģistrēti neapmaksāti rēķini, kuru apmaksas termiņš iestājies pirms diviem gadiem. Būvniecības uzņēmumu laikus neapmaksāto rēķinu summas ir krasi atšķirīgas, sākot no pāris eiro lieliem rēķiniem, beidzot ar maksājumiem, kuros par sniegtajiem pakalpojumiem un precēm uzņēmumi uzkrājuši pat vairāk nekā 40 000 eiro lielu parādu. Pēc tam, kad būvniecības nozarē strādājošajiem parādniekiem nosūtīta vēstule, kurā tie brīdināti, ka par maksājumu kavēšanu informācija tiks publicēta «Lursoft» datu bāzē un būs publiski pieejama ikvienam tās lietotājam, 51,89% gadījumu parāds apmaksāts pilnībā, bet vēl 8,5% apmaksāts daļēji.
Savukārt pārsteigums ir ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas veido 8,93% no visiem datu bāzē reģistrētajiem parādniekiem. To «Lursoft» izskaidro ar faktu, ka bieži vien ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji izmanto iespēju par piegādātajiem produktiem norēķināties ar pēcapmaksu, kura, kā rāda pētījuma rezultāti, ne vienmēr tiek veikta savlaicīgi. Datu bāzē reģistrēto ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju nenomaksāto rēķinu nomaksas termiņš iestājies pirms 1,5 gada un 49,15% pēc iekļūšanas «Lursoft» kavēto maksājumu datu bāzē parādnieks veicis pilnīgu rēķina apmaksu. Ēdināšanas jomā strādājošo uzņēmumu, kuriem reģistrēti kavēti maksājumi, vidējais vecums ir pieci gadi. 2016.gadā šie uzņēmumi apgrozījuši vidēji 76 050 eiro, nodarbinājuši septiņus darbiniekus un strādājuši ar 4500 eiro zaudējumiem.
Rīgā reģistrēti 49,35% no visiem valstī reģistrētajiem aktīvajiem uzņēmumiem un šī tendence atspoguļojas, aplūkojot arī datus par maksājumu kavētājiem. Pēc «Lursoft» aprēķiniem, no visiem uzņēmumiem, kuriem reģistrēti savlaicīgi neapmaksāti darījumi, 48,95% reģistrēti galvaspilsētā un šo uzņēmumu kavētie maksājumi veido 49,97% no kopējā kavēto maksājumu datu bāzē reģistrētajiem savlaicīgi neveiktajiem norēķiniem.
«Lursoft» apkopotie dati rāda, ka pēc parādnieka vārda reģistrēšanas datu bāzē, liela daļa nenomaksāto rēķinu tiek apmaksāti. Visbiežāk savas saistības pilnā apmērā izpildījuši Vidzemes uzņēmumi.
«Lursoft» pieredze liecina, ka kreditori, izmantojot «Debitoru portfeli», ir ieguvēji, jo parādnieki, nevēlēdamies nokļūt kavēto maksājumu datu bāzē, nesamaksātos rēķinus apmaksā operatīvāk. «Lursoft» apkopotā statistika liecina, ka no visiem kavētajiem maksājumiem, kas reģistrēti «Debitoru portfelī», apmaksāti tiek vairāk nekā 50%, kas ļauj uzņēmējiem būtiski ieekonomēt finanšu līdzekļus, kas citkārt būtu jāmaksā par parādu piedziņas pakalpojumu izmantošanu.
Pētījuma dati atklāj, ka pēc parādnieka reģistrēšanas «Debitoru portfelī», pilnībā tiek apmaksāti 60,67% no visiem Vidzemes uzņēmumiem reģistrētiem parādiem. Daudz neatpaliek arī Latgales uzņēmumi, kuri veikuši norēķinus 58,80% gadījumu.
Zemāka maksāšanas disciplīna reģistrēta Rīgas uzņēmumiem, kuri pēc reģistrēšanas «Debitoru portfelī», pilnībā apmaksājuši 48,42% no visiem debitoru parādiem.
