Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Šā gada maijā reģistrēti 762 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam sasniedzot 3,19 milj. eiro, liecina Lursoft dati. Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4073 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3160.

No visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti š.g. maijā, teju 90% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 8,3% to vidū ir individuālie komersanti. Tāpat arī aizvadītajā mēnesī reģistrētas 10 zemnieku saimniecības, 2 pilnsabiedrības, 2 ārvalstu komersantu filiāles un viena akciju sabiedrība.

Vienīgā pagājušajā mēnesī reģistrētā akciju sabiedrība ir AS “Capitalia Investment Holding”.

Lursoft izpētījis, ka AS “Capitalia Investment Holding” vienīgais akcionārs ir 2016. gadā dibinātais igauņu Sparta Capital OU, kura pamatdarbība saistīta ar finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, savukārt kā patiesais labuma guvējs norādīts Juris Grišins, kurš arī iecelts par uzņēmuma valdes vienīgo amatpersonu. Lursoft dati rāda, ka patiesā labuma guvēja statuss Jurim Grišinam šobrīd reģistrēts septiņos uzņēmumos.

Aktualizējoties jautājumiem par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, Lursoft pētījis, kā pēdējo gadu laikā mainījies Baltkrievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, un apskatījis, kuri ir lielākie uzņēmumi Latvijā ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā.

Eiropadome jau dienu pēc pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā vienojusies par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Paredzams, ka sankcijas varētu ietekmēt arī Baltkrievijas ieguldījumu plūsmu, vēl pastiprinātāku vērību pievēršot personām, kas saistītas ar šiem uzņēmumiem.

Lursoft dati liecina, ka Baltkrievijas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd kopā veido 17,5 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijā citu valstu vidū ierindo 27.pozīcijā. Jānorāda, ka baltkrievu ieguldījumi Latvijā šobrīd reģistrēti 803 uzņēmumu pamatkapitālos. Tiesa, 11,46% no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 4,23% uzņēmumu jau uzsākts likvidācijas process.

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 2451 februārī reģistrētu nekustamā īpašuma darījumu, liecina apkopotie dati. Vairāk nekā puse, t.i., 55%, no visiem darījumiem ir ar telpu grupām, proti, telpām vai dzīvokļiem.

Analizējot nekustamo īpašumu darījumu datus, redzams, ka februārī jauni darījumi reģistrēti visu Latvijas pašvaldību teritorijās. Lursoft izpētījis, ka 36% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēti Rīgā, aiz kuras darījumu skaita ziņā seko Daugavpils un Liepāja.

Pašvaldības, kuru teritorijā februārī reģistrēti visvairāk nekustamo īpašumu darījumi:

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Esošā situācija pasaulē nav kavējusi apņēmīgākos iesaistīties biznesā, jo, neskatoties uz zemāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējo 17 gadu laikā, to īpašnieku vidū aizvien lielu daļu veido personas, kuras dibinājušas savu pirmo uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotie dati.

No 9335 fiziskajām personām, kuras 2020.gadā dibinājušas jaunus uzņēmumus, 51,59% tas bijis pirmais uzņēmums, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. Gadu iepriekš jaunus uzņēmumus reģistrējuši nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši fizisko personu, no tiem 53,6% tas bijis pirmais uzņēmums.

Vienlaikus Lursoft secinājis, ka 2020.gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Alvis Krasovskis, kuram šobrīd pieder 23 uzņēmumi, no tiem 12 reģistrēti pagājušajā gadā. Jāatzīmē, ka no tiem 10 uzņēmumi reģistrēti kopā ar Normundu Šlikti, turklāt reģistrācija veikta vienas dienas laikā.

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Septembrī Latvijā reģistrēti 803 jauni uzņēmumi, un tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Līdz ar uzņēmumu skaita pieaugumu audzis arī to kopējais pamatkapitāls, kas sasniedzis lielāko rādītāju 2022.gadā.

Uzņēmumi – valsts asinsrite! 

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem,...

Lai arī jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte septembrī augusi, "Lursoft" apkopotā informācija atklāj, ka šogad pirmajos deviņos mēnešos jauno uzņēmumu Latvijā bijis par 7,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt, salīdzinot ar 2020.gada laika posmu no janvāra līdz septembra beigām, šogad jaunreģistrēto uzņēmumu ir par 4% mazāk, neraugoties uz to, ka 2020.gada pavasarī, līdz ar pastiprinātiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, būtiski kritās jauno uzņēmumu skaits.

Šogad pirmajos deviņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedz 58,44 miljonus eiro, no tiem 13,88 miljonus eiro veido septembrī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls.

No aizvadītajā mēnesī reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem absolūtais vairākums ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (699), tāpat arī septembrī reģistrēti 89 individuālie komersanti, sešas ārvalsts komersantu filiāles, piecas zemnieku saimniecības, trīs pilnsabiedrības un viena akciju sabiedrība.

Jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti visās Latvijas pašvaldībās, gandrīz puse no tiem Rīgā. Ārpus galvaspilsētas un Pierīgas lielākais jauno uzņēmumu skaits aizvadītajā mēnesī bijis Vidzemē, savukārt mazākais - Zemgalē -, kur mēneša laikā reģistrēti vien 55 jauni uzņēmumi.

Skatot sadalījumā pa pašvaldībām, vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti sešās pašvaldībās - Rīgā (387), Liepājā (24), kā arī Mārupes novadā (24), Cēsu novadā (23), Daugavpilī (22) un Ogres novadā (21).

Vairums jeb 62,5% no visām septembrī reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir mazkapitāla, proti, to pamatkapitāla apjoms nesasniedz 2800 eiro.

Lai arī lielākā daļa no visiem jaunajiem uzņēmumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēta Rīgā, septembra lielākais uzņēmums atrodas Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā. Ričarda Riepša reģistrētā SIA "RR Baltic Holding" reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro.

Dažas dienas pēc "RR Baltic Holding" reģistrēšanas, jaunreģistrētais uzņēmums kļuvis par SIA "Otaņķu dzirnavnieks" un SIA "Otanki Farming" īpašnieku. Iepriekš abu iepriekšminēto uzņēmumu lielākais kapitāldaļu turētājs bija Riepšs.

"Lursoft" pieejamie dati rāda, ka "Otanki Farming" 2021.gadā palielināja apgrozījumu līdz 231460 eiro, bet tā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 37 060 eiro. Lai arī "Otaņķu dzirnavnieks" gada pārskats par 2021.gadu vēl nav pieejams, "Lursoft" Multi atskaites dati rāda, ka ar katru gadu uzņēmuma apgrozījums līdz šim audzis, 2020.gadā sasniedzot jau 16,9 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas pieauga līdz 1,15 miljoniem eiro. Pēdējos gados "Otaņķu dzirnavnieks" darbinieku skaits pārsniedzis 100 strādājošos.

Arī otrs septembrī reģistrētais lielākais uzņēmums atrodas ārpus galvaspilsētas. Tas ir uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam piederošais SIA "JK Baltezers estate", kas juridisko adresi reģistrējis Jūrmalā. "Lursoft" izziņas dati rāda, ka uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,12 miljoni eiro. "JK Baltezers estate" juridiskajā adresē Turaidas ielā 19, Jūrmalā šobrīd reģistrēti kopumā 19 uzņēmumi. Gandrīz visu šo uzņēmumu patiesais labuma guvējs ir Krūmiņš kopā ar Maiju Krieviņu, bet atsevišķos uzņēmumos Krieviņa ir vienīgā patiesā labuma guvēja. Krieviņa arī iecelta par jaunreģistrētā "JK Baltezers estate" vienīgo valdes locekli. Krūmiņam patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts 17 uzņēmumos.

"Lursoft" izpētījis, ka no visiem septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem, līdzīgi kā tas ir gan "JK Baltezers estate", gan arī "RR Baltic Holding", 48% gadījumu to īpašniekam jau iepriekš piederējušas daļas Latvijas uzņēmumos.

Trešais pamatkapitāla apjoma ziņā lielākais septembrī reģistrētais uzņēmums ir SIA "Univer". Septembra pēdējā dienā reģistrētā uzņēmuma dalībnieks ir būvniecības/nekustamo īpašumu jomā strādājošais SIA "Universitātes kvartāls", savukārt patiesie labuma guvēji ir Ināra Grāvīte, kā arī divi uzņēmēji no Krievijas - Ļevs Hutorjanskis un Timofejs Ļeontjevs.

"Lursoft" izpētījis, ka Hutorjanskis ir patiesais labuma guvējos četros Latvijas uzņēmumos, savukārt Ļeontjevs - deviņos. Lielākais no tiem ir Liepājā reģistrētais SIA "Lielā 13", kas 2021.gadā apgrozīja 1,2 miljonus eiro, tiesa, gads noslēgts ar 65 000 eiro zaudējumiem. Minētais uzņēmums pārvalda Liepājā esošo tirdzniecības centru "Kurzeme".

"Lursoft" norāda, ka "Univer", kura pamatkapitāls ir 1,78 miljoni eiro, juridiskā adrese reģistrēta Katoļu ielā 9 k-1-12, Rīgā. Šajā adresē patlaban atrodas arī kāds apmešanas darbu jomā strādājošs uzņēmums.

Pamatkapitāls, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, starp septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem ir arī SIA "Mena 1" (1,5 miljoni eiro) un SIA "Draugiem Capital I" (1,17 miljoni eiro). Pēdējais no tiem jau kļuvis par vairumtirdzniecības sektorā strādājošā SIA "Prime Prometics" līdzīpašnieku.

Septembrī reģistrētā vienīgā akciju sabiedrība AS "A1 Investment" starp visiem uzņēmumiem pamatkapitāla apjoma ziņā ierindojas 10. vietā. "Lursoft" izpētījis, ka tā valdē un padomē ieceltas personas no Ķīnas. Arī uzņēmuma patiesā labuma guvēja pastāvīgā dzīvesvieta rodama Ķīnā.

Ārvalstu kapitāls dalībnieku pirmajā līmenī reģistrēts 15% no visiem septembra jaunajiem uzņēmumiem.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Aizvadītajā mēnesī reģistrēti 669 jauni uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Tas ir mazāk nekā šī gada jūlijā, kad reģistrēti 724 jauni uzņēmumi, kā arī mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Gandrīz puse no visiem jaunajiem uzņēmumiem augustā reģistrēti Rīgā, savukārt mazākais skaits – Zemgalē un Latgalē.

Neskatoties uz mazāku jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu augustā, kopējais šī gada pirmajos astoņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits ir lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Lursoft aprēķinājis, ka šogad laika periodā no janvāra līdz augusta beigām reģistrēti 6230 jauni uzņēmumi, kamēr 2020.gadā šajā pašā periodā – 5973.

Šogad ne tikai reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn, bet arī to kopējais pamatkapitāls bijis teju divas reizes lielāks. Lursoft izpētījis, ka šogad reģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis 89,79 milj. EUR, no tiem 27,73 milj. EUR veido augustā reģistrētie uzņēmumi.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.