Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.
Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.
9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:
2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;
70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;
63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;
34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;
6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;
50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;
26,4% no likvidētajiem uzņēmumiem dalībnieks bijis ārvalstnieks;
27% likvidēto uzņēmumu dalībnieku pieder daļas arī citos uzņēmumos.
Izrādās, šogad likvidēto uzņēmumu vidējais vecums ir 9 gadi, un šo gadu laikā tie nodarbinājuši vairākus simtus darbinieku, nomaksājuši nodokļos tūkstošiem eiro, dodot savu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Tajā pašā laikā nedaudz vairāk nekā 2% no šogad likvidētajiem uzņēmumiem reģistrēti pēdējo trīs gadu laikā, bet 13 uzņēmumi nav nostrādājuši pat gadu, jo reģistrēti vien šogad. No tiem 7 bijuši individuālie komersanti, savukārt kopumā septiņiem likvidēto uzņēmumu dalībniekiem pieder daļas arī citos uzņēmumos. Piemēram, datu apstrādes uzņēmums SIA «Paku serviss» reģistrēts š.g. 13.martā, bet likvidēts – jau 1.jūlijā. Uzņēmumam šo dažu mēnešu laikā nav reģistrēti ne nodrošinājumi, ne arī citi apgrūtinājumi. Likvidētā uzņēmuma vienīgā dalībniece bijusi Olga Pogoņina, kura šogad reģistrējusi vēl divus uzņēmumus – SIA «Sūti gudri» un SIA «Superbirojs» –, kas savu darbību, atšķirībā no SIA «Paku serviss», turpina.
Tāpat kā likvidētais SIA «Paku serviss», arī lielākais vairākums no šogad likvidētajiem uzņēmumiem bijuši reģistrēti Rīgā. Pēc Lursoft aprēķiniem, galvaspilsētā reģistrēti 70% no visiem gada pirmajos septiņos mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem, bet vēl 13,9% – Pierīgā. Tikmēr pārējos reģionos likvidēto uzņēmumu skaits ir līdzīgs, neskaitot Latgali. Šajā Latvijas reģionā likvidēto uzņēmumu skaits šogad ir divas reizes mazāks nekā, piemēram, Zemgalē. Proti, kamēr Zemgalē 2019.gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēts 921 uzņēmums, Latgalē – 453.
Starp šogad likvidētajiem uzņēmumiem Latgalē pārsvarā ir 8 gadus veci uzņēmumi, lielākoties sabiedrības ar ierobežotu atbildību un trešdaļā gadījumu – no Daugavpils. Lai ieviestu Moneyval ziņojumā sniegtās rekomendācijas un uzlabotu situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā, Uzņēmumu reģistrs ķēries pie automatizētas ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšanas no reģistra. Piemēram, š.g. 14.janvārī vienas dienas laikā likvidēti 6645 uzņēmumi, 13.februārī – 3408, 29.martā – 749. Šajās trijās dienās vien likvidēta vairāk nekā puse no visiem šī gada pirmajos septiņos mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem. Kā atzīst Uzņēmumu reģistrs, vienkāršotas likvidācijas kārtībā no reģistra izslēgtas augsta riska komercsabiedrības, kas nav atklājušas patiesos labuma guvējus, kā arī neaktīvie uzņēmumi. To, ka lielākā daļa uzņēmumu likvidēti vienkāršotās likvidācijas ceļā, parāda arī Lursoft apkopotie dati. Tikai 10,3% no šogad likvidētajiem uzņēmumiem bija iecelts likvidators. Nelielai daļai (2,7%) no šiem uzņēmumiem bija apturēta saimnieciskā darbība, bet 4,4% likvidācijas brīdī bija aktīvs nodrošinājums. Raugoties uz likvidēto uzņēmumu dalībnieku struktūru, redzams, ka no šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuriem bijis iecelts likvidators, vairākums bijuši ar vietējo kapitālu. Vien 15% dalībnieku vidū reģistrēti arī ārvalstnieki.
Tajā pašā laikā redzams, ka starp visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem tādu, kuru dalībnieku vidū ir arī ārvalstnieki, ir ievērojami vairāk. Pēc Lursoft aprēķiniem, tāda ir nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa no 2019.gada pirmajos septiņos mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem – 26,4%.
Pārskatus par 2018.gadu no šiem uzņēmumiem iesniedzis vien retais – tikai katrs 24. no ārvalstniekiem piederošajiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem. Apgrozījuma ziņā lielākais to vidū bijis baltkrievu uzņēmējiem piederošais vairumtirdzniecības uzņēmums SIA «RAIDO TRADING», kura apgrozījums, salīdzinot ar 2017.gadu, pērn sarucis par 70%, līdz ar to uzņēmuma vadība norādījusi, ka pagājušais gads bijis ekonomiski nestabils un bez ekonomiskās attīstības. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2018.gadā likvidētais SIA «RAIDO TRADING» apgrozījis 3,7 milj.EUR, bet tā zaudējumi bijuši 1,5 milj.EUR apmērā. Likvidētais uzņēmums ik gadu iesniedzis pārskatus un tam nav bijuši apgrūtinājumi, ja neskaita likvidācijas mēnesī fiksēto 223,59 eiro lielo nodokļu parādu. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, neviens no SIA «RAIDO TRADING» abiem īpašniekiem nav reģistrējis Latvijā citu uzņēmumu.
Piektā daļa no šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuru dalībnieku vidū ir ārvalstnieki, ir ar Krievijas kapitālu, bet 13% gadījumu dalībnieki bijuši no Lietuvas. Gana bieži likvidēto uzņēmumu kapitāldaļu turētāji bijušas arī personas no Baltkrievijas un Igaunijas.
Dažādi apgrūtinājumi ir pirmais brīdinājuma signāls tam, ka uzņēmuma turpmākā darbība ir uz jautājuma zīmes. Piemēram, ilgstoši nodokļu parādi, nodrošinājumi. Tāpat arī gada pārskatu neiesniegšana un, protams, uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšana. Pētījuma laikā apkopotie dati rāda, ka lielākajam vairākumam, t.i., 70,6% no visiem šī gada pirmajos septiņos mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem, pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi. No piemērotajiem teju 13 tūkstošiem nodrošinājumu, 73,2% gadījumu piemērotājs bija Valsts ieņēmumu dienests, bet vēl 26,4% gadījumu – zvērināti tiesu izpildītāji. Pētījums atklāj, ka šogad likvidētajiem uzņēmumiem nodrošinājumus piemērojusi arī Valsts policija, tostarp gan Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, gan Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde un arī Kriminālpolicijas pārvalde, arī maksātnespējas procesu administratori un tiesas.
Vislielākajā skaitā starp likvidētajiem uzņēmumiem ar nodrošinājumiem ir tirdzniecības un būvniecības uzņēmumi, aiz kuriem seko ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji. Tieši šo nozaru uzņēmumi šī gada pirmajos septiņos mēnešos visbiežāk arī likvidēti. Lursoft pētījums atklāj, ka no visiem pētījuma laikā analizētajiem likvidētajiem uzņēmumiem 14% strādājuši vairumtirdzniecības, 12% – mazumtirdzniecības, bet 5,6% – specializēto būvdarbu sfērās. Likvidēto uzņēmumu statistika vēlreiz apliecina, ka klientu un piegādātāju monitorēšana ir svarīga, jo uzraudzība ļauj operatīvi reaģēt gadījumos, ja tiek reģistrēti apgrūtinājumi, nodokļu parādi vai citas kritiskas izmaiņas, kas citkārt varētu palikt nepamanītas un atklātas vien tad, kad klientam sākts likvidācijas process vai arī tas jau likvidēts.
Trešajai daļai no šogad likvidētajiem uzņēmumiem bijuši nodokļu parādi. Balstoties uz VID sniegto informāciju, šo uzņēmumu kopējais nodokļu parāds likvidācijas brīdī bija 188,33 milj.EUR. Lielākais nodokļu parādnieks bijis SIA «VECTORS», kurš līdz likvidācijas brīdim bija uzkrājis 13,59 milj.EUR nodokļu parādu.
Pirms pieciem gadiem reģistrētais automobiļu tirgotājs SIA «VECTORS» pārskatus iesniedzis par pirmajiem trīs savas darbības gadiem, un tā apgrozījums strauji kāpis – 9 tūkst.EUR 2014.gadā, 51,9 tūkst.EUR 2015.gadā, bet 2016.gadā apgrozījums pieaudzis līdz 261 tūkst.EUR. Jau 2017.gadā VID pieņēmis lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, tāpat arī reģistrēts liegums uzņēmumam reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot vai grozīt, kā arī veikt uzņēmuma reorganizāciju, likvidāciju, amatpersonu vai dalībnieku maiņu. Lursoft datu bāzē atrodamā informācija liecina, ka uzņēmums tiesājas ar VID, cenšoties panākt administratīvā akta, visticamāk, par nodokļu uzrēķinu, atcelšanu. Jāpiebilst, ka no šogad likvidētajiem uzņēmumiem vairāk nekā 1 milj.EUR liels nodokļu parāds bijis 25 uzņēmumiem un tie visi likvidēti vienkāršotās likvidācijas kārtībā, jo nevienam nav bijis iecelts likvidators.
No šiem komersantiem 16 uzņēmumiem reģistrēta saimnieciskās darbības apturēšana, 17 uzņēmumiem reģistrēts lēmums par darbības izbeigšanu un 20 komersantiem pirms likvidācijas reģistrēti nodrošinājumi, visbiežāk, VID piemēroti. Apskatot, kurās nozarēs darbojušies šogad likvidētie lielie nodokļu parādnieki, redzams, ka 11 no šiem 25 uzņēmumiem saistīti ar vairumtirdzniecību.
