Londonas tiesa piespriedusi septiņu gadu ilgu cietumsodu brokerim, kurš nodarīja Šveices bankai UBS milzu zaudējumus, kādēļ tā spiesta veikt apjomīgu reorganizāciju, samazināt investīciju struktūrvienības apmērus un atlaist desmit tūkstošus darbinieku, vēsta Bloomberg.

Brokeris Kveku Adaboli (Kweku Adoboli) 2011. gadā Šveices bankai UBS, veicot neautorizētus darījumus, nodarīja zaudējumus 2,3 miljardu ASV dolāru apmērā. Londonas tiesa viņu atzina vainīgu divās apsūdzībās krāpšanā, bet attaisnoja apsūdzībās saistībā ar finanšu pārskatu manipulācijām. Pats K. Adaboli atzinis, ka nodarījis bankai zaudējumus, taču uzsver, ka bankas vadība zinājusi par viņa darbībām un mudinājusi uzņemties risku, lai iegūtu lielāku peļņu.

K. Adaboli Londonas tiesa piesprieda septiņus gadus ilgu cietumsodu, no kura cietumā būs jāpavada vismaz puse.

Tiek pieļauts, ka UBS zaudējumi patiesībā var būt vēl iespaidīgāki. Kā tiesas procesa laikā norādīja USB investīciju nodaļas rīkotājdirektors Ruvans Wērasekera (Ruwan Weerasekera), K. Adaboli 2011. gada vasarā veicis tūkstošiem reālu un viltotu darījumu, un USB zaudējumi var sasniegt 12 miljardus ASV dolāru.

Šveices banka UBS pirmdien paziņoja, ka pabeigusi konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

"Mēs juridiski esam pabeiguši "Credit Suisse" pārņemšanu," UBS pavēstīja atklātā vēstulē, kas publicēta laikrakstā NZZ.

Turpmākie mēneši, visticamāk, būs sarežģīti, piektdien brīdināja UBS vadītājs Serdžo Ermoti, norādot, ka apvienošanās procesa laikā noteikti būs jāpieņem neskaitāmi sarežģīti lēmumi, jo sevišķi attiecībā uz nodarbinātību.

Analītiķi gan norāda, ka UBS jau pirms šī pirmdien publiskotā paziņojuma bija sākusi gatavoties, lai integrētu "Credit Suisse" savā darbībā. Investīciju grupas "Vontobel" analītiķis Andreass Venditi teic, ka UBS jau kopš marta vidus ir gatavojusies, un tai jau ir nojausma, ko tā vēlas paturēt, slēgt vai pārdot.

Apvienojoties Šveices bankām "Credit Suisse" un UBS, šo banku struktūrvienībās pasaulē varētu tikt likvidēti līdz 36 000 darbavietu, vēsta Šveices laikraksts "SonntagsZeitung".

Laikraksts, atsaucoties uz kādiem anonīmiem informācijas avotiem bankās, norāda, ka UBS vadība apsver iespēju likvidēt aptuveni 20%-30% darbavietu jeb 25 000-35 000 darbavietu.

Šveicē darbu varētu zaudēt līdz pat 11 000 strādājošo.

Pirms apvienošanās "Credit Suisse" un UBS nodarbināja attiecīgi aptuveni 50 000 un 72 000 cilvēku.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku (3,02 miljardi eiro).

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Šveices banka UBS pērnā gada ceturtajā ceturksnī strādājusi ar 279 miljonu dolāru (260 miljoni eiro) zaudējumiem, kas radušies saistībā ar konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, teikts otrdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Taču šie zaudējumi bijuši mazāki par trešajā ceturksnī reģistrētajiem zaudējumiem 785 miljonu dolāru apmērā, kā arī par analītiķu prognozētajiem gandrīz 500 miljonu dolāru zaudējumiem.

Tikmēr pērn kopumā UBS strādājusi ar 29 miljardu dolāru tīro peļņu.

UBS norādīja, ka apvienošanās procesu ar "Credit Suisse" paredzēts pabeigt līdz šī gada otrā ceturkšņa beigām, bet abu banku Šveices struktūrvienību apvienošanu plānots noslēgt līdz trešā ceturkšņa beigām.

Kā ziņots, UBS pērn jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Francija lūgusi Parīzes tiesu Šveices bankai UBS piemērot 1,6 miljardu eiro naudassodu par palīdzības sniegšanu klientiem, lai viņi varētu veikt veikt krāpšanos ar nodokļiem.

UBS lieta Parīzes tiesā tiek izskatīta kopš oktobra pēc sešus gadus ilgas izmeklēšanas, kurā konstatēts, ka UBS un bankas Francijas struktūrvienība legalizējusi ienākumus no krāpšanās ar nodokļiem, kas veikta laika posmā no 2004.gada līdz 2012.gadam.

UBS šīs apsūdzības noliedz.

Francijas valsti pārstāvošais advokāts Ksavjērs Normāns-Bodārs trešdien lūdza tiesu sodīt banku par izlikšanos, ka tā nav zinājusi par franču klientiem, kuri slēpj savus aktīvus Šveicē, lai apkrāptu Francijas nodokļu iekasēšanas institūciju.

Francijas Finanšu noziegumu apkarošanas vienība lēš, ka tādēļ valsts nodokļu iekasēšanas institūcijā nav deklarēti vismaz 9,76 miljardi eiro.

Pirms Šveices bankas UBS īstenotas pārņemšanas no "Credit Suisse" pirmajā ceturksnī izņemti 61,2 miljardi franku (62,4 miljardi eiro), teikts pirmdien publiskotajā "Credit Suisse" paziņojumā.

"Credit Suisse" norāda, ka līdzekļu aizplūšana no bankas jo sevišķi izteikta bijusi marta otrajā pusē, ņemot vērā paniku pirms UBS realizētas bankas pārņemšanas.

Vienlaikus banka paziņoja, ka tā pirmajā ceturksnī strādājusi ar 12,4 miljardu franku peļņu, ņemot vērā parādsaistību norakstīšanu bankas pārņemšanas darījumā.

Šis tiek uzskatīts par pēdējo "Credit Suisse" publiskoto finanšu pārskatu tās 167 gadus ilgušajā vēsturē.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Šveices banka UBS plāno likvidēt 35 000 darbavietu jeb vairāk nekā pusi no konkurenta "Credit Suisse" kopējā darbavietu skaita, vēstī aģentūra "Bloomberg News".

"Credit Suisse" nodarbināja aptuveni 45 000 cilvēku pirms banka gandrīz piedzīvoja sabrukumu, radot nepieciešamību UBS īstenot vērienīgu tās glābšanu.

Analītiķi jau iepriekš norādīja, ka pēc šo banku apvienošanas varētu būt gaidāma vērienīga darbavietu likvidēšana, ņemot vērā darbības, kas abās finanšu institūcijas pārklājas.

Abas bankas kopā uz pērnā gada beigām nodarbināja aptuveni 120 000 cilvēku.

"Bloomberg News" ziņo, ka "Credit Suisse" darbinieki tikuši informēti par gaidāmo darbavietu likvidēšanu trīs posmos - pirmais paredzēts jūlija beigās, bet pārējie septembrī un oktobrī.

Kā ziņots, UBS jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Lielbritānijas bankas Barclay’s lielākie akcionāri aicinājuši Entoniju Dženkinsu (Antony Jenkins), bankas jauno izpilddirektoru, atteikties no investīciju struktūrvienības.

Pēdējo nedēļu laikā A. Dženkinss aizvadījis tikšanās ar vismaz 30 Barclay’s lielākajiem akciju turētājiem, kuri norādījuši, ka britu bankai būtu jāapsver Šveices UBS piemērs, kas nesen pavēstīja, ka samazinās savu investīciju biznesu un atlaidīs 30 tūkstošus cilvēku, vēsta Financial Times.

Avoti britu bankā norādījuši, ka investoru asinīm liekot vārīties fakts, ka pēc reorganizācijas uzsākšanas strauji palielinājusies UBS akciju vērtība. Tiekoties ar izpilddirektoru, investori esot arī pauduši savu izbrīnu par joprojām nemainīto bankas investīciju struktūrvienības darbības stratēģiju.

Eiropas aizdevēji UBS un Deutsche Bank paziņojuši par ievērojami zemāku peļņu šā gada otrajā ceturksnī. Banku peļņu ekonomikas lejupslīdes rezultātā samazinājušas zemākas pakalpojumu un komisiju maksas, vēsta BBC.

Šā gada otrajā ceturksnī UBS nopelnījusi 425 miljonus Šveices franku (aptuveni 434 milj. ASV dolāru) iepretim vienam miljardam Šveices franku, ko tā nopelnīja analoģiskā laika posmā pirms gada. Tādējādi gada griezumā UBS peļņa samazinājusies par 58%. Banka norāda, ka 349 milj. Šveices franku zaudējumus tai radījis arī Facebook akciju pirmais publiskais piedāvājums (IPO), kad nenotika precīza un ātra darījumu noslēgšanās.

Savukārt Deutsche Bank ceturkšņa peļņa minētajā laika posmā samazinājusies līdz 375 miljoniem eiro (460 milj. ASV dolāru), kas ir par 63% mazāk, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn.

Šveices banka UBS trešdien paziņoja, ka ASV atzīs vainu krāpniecībā attiecībā uz starpbanku procentu likmes Libor manipulēšanu un samaksās 203 miljonu dolāru (178,2 miljonu eiro) naudassodu, taču tā izvairījusies no apsūdzībām par valūtas kursu manipulācijām.

Šāds paziņojums izskan laikā, kad vēl citām četrām lielām bankām ASV un Lielbritānijas regulatori varētu piemērot naudassodus vairāku miljardu dolāru vērtībā par manipulācijām valūtas tirgos.

ASV Tieslietu ministrija atcēlusi apsūdzības UBS par valūtas kursu manipulācijām un piešķīrusi tai nosacījumu imunitāti par sadarbību ar varasiestādēm, norāda banka.

Neskatoties uz to, banka ASV Federālo rezervju sistēmai samaksās 324 miljonu dolāru sodu un veiks izmaiņas ārvalstu valūtas maiņas sistēmas darbā, vēsta UBS.

Tāpat UBS piekritusi atzīt vainu vienā apsūdzības punktā attiecībā uz Libor manipulēšanu un samaksāt 203 miljonu dolāru naudassodu, kā arī pieņemt pārbaudes laiku uz trīs gadiem.

Šveices banka UBS piekritusi maksāt 1,5 miljardus ASV dolāru lielu soda naudu Lielbritānijas, ASV un Šveices varasiestādēm, lai panāktu izlīgumu saistībā ar apsūdzībām Libor likmju manipulācijā.

UBS piespriestā soda nauda ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā bankai Barclay’s, kurai jūnijā par Libor likmju manipulēšanu nācās maksāt soda naudu 450 miljonu ASV dolāru apmērā. UBS piespriestais sods ir otrs lielākais banku vēsturē, vēsta BBC.

Šveices banka maksās 1,2 miljardus dolāru lielu naudassodu ASV Tieslietu departamentam un Finanšu instrumentu tirdzniecības komisijai, 160 miljonus sterliņu mārcīju Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldei (FSA) un 59 miljonus Šveices franku regulatoram Finma.

Lielbritānijas finanšu regulators skaidro, ka krāpniecībā ar Libor likmēm bijuši iesaistīti 45 cilvēki, kas savas darbības pārrunājuši ar interneta sarunu vietņu un e-pastu palīdzību. FSA publiskojusi bankas brokeru e-pastus, kuros tie apspriež paredzamās manipulācijas un viens otru uzrunā par «supermenu» un «šodienas varoni». Tāpat FSA secinājusi, ka manipulācijas bankas iekšienē tikušas uzskatītas par normālu biznesa praksi. Britu varasiestādes arī norāda, ka UBS tik ļoti plaši manipulējusi ar Libor, ka, laika posmā no 2010. līdz 2005. gadam, par aizdomīgām uzskatāmas visas bankas darbības ar šīm likmēm.

Nesen Ķīna paziņojusi par jauniem noteikumiem, kas ļaus ārvalstu bankām pilnībā kontrolēt darbību šajā valstī, raksta CNN Money.

Uz šo lēmumu jau reaģējusi Šveices banka UBS, kas paziņojusi, ka palielinās savu dalību kopuzņēmumā Ķīnā līdz 51%. Tādējādi šī būs pirmā finanšu kompānija, kas izmantos Ķīnas lēmumu mazināt investīciju ierobežojumus ārvalstu bankām.

«Ķīna ir UBS mērķa tirgus,» teikts bankas paziņojumā, uzsverot, ka «Ķīnas finanšu sektora atvēršana rada lieliskas iespējas.»

UBS jau iesniedzis Ķīnas uzraugam lūgumu ļaut palielināt savas akcijas uzņēmumā UBS Securities no 25%. Patlaban uzņēmuma lielākais akcionārs ir Beijing Guoxiang Asset Management.

Pērnā gada novembrī Ķīna pieņēma lēmumu atļaut ārzemju kompānijām būt par Ķīnas banku un investīciju kompāniju īpašnieku.

Eiropas finanšu sistēma ir noturīga un ar pietiekamu likviditāti, pirmdien paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB), reaģējot uz ziņām par banku akciju cenu kritumu pēc Šveices bankas "Credit Suisse" pārņemšanas.

"Eiropas banku sektors ir noturīgs, un tajā ir stabils kapitāla un likviditātes līmenis," teikts ECB paziņojumā, kas publiskots kopīgi ar Eiropas Banku iestādi (EBA) un Eiropas Savienības Vienotā noregulējuma valdi.

Visas šīs institūcijas atzinīgi novērtē Šveices varasiestāžu īstenotos pasākumus, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti.

Šveice svētdien paziņoja, ka Šveices banka UBS iegādāsies "Credit Suisse", lai novērstu, ka bankas nedienas negatīvi ietekmē finanšu sistēmu valstī un ārpus tās.

Šveices otrās lielākās bankas "Credit Suisse" nonākšana valsts lielākā bankas īpašumā ir nozīmīgākā banku apvienošanās Eiropā kopš finanšu krīzes pirms 15 gadiem.

Bitkoina piekritēji daudzina, ka reiz pienāks diena, kad šī kriptovalūta aizvietos dolāru, taču UBS analītiķi tam nepiekrīt, raksta Bloomberg.

Taču UBS eksperti uzskata, ka vēl ir tālu līdz brīdim, kad bitkoinu uzskatīs par valūtu vai pat vērtīgu aktīvu klasi. Savukārt, lai bitkoins spētu aizvietot ASV naudas rezerves – papīra naudu, monētas, čekus vai citus ekvivalentus, tā cenai jāsasniedz 213 tūkstošus dolāru vai pat vairāk, vai arī ievērojami jāuzlabo tā apstrādes sistēmu.

Patlaban bitkoina sistēma var apstrādāt tikai daļu maksājumu apjomu, un tas turpinās ierobežot digitālās valūtas izmantošanas iespējas, norādījuši UBS analītiķi.

«Mūsu pētījums liecina, ka bitkoins tā esošajā formā ir pārāk nestabils un tā spējas kļūt par pasaules maksājumu tirgus dalībnieku vai nozīmīgu aktīvu klasi ir ierobežotas,» norāda eksperti.

Šveices banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse", svētdien paziņojis Šveices prezidents Alēns Bersē.

Bersē norādīja, ka vairs nav iespējams atjaunot uzticību "Credit Suisse", un "ātrs un stabilizējošs risinājums bija absolūti nepieciešams".

Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem.

"Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

"Credit Suisse" akcijas cena trešdien nokritās līdz rekordzemam līmenim, ceturtdien atguvās, bet piektdien atkal nokritās.

"Credit Suisse" aizņēmās no valsts centrālās bankas 50 miljardus franku (51,4 miljardi eiro), bet tas nespēja atjaunot uzticību bankai.

Šveices otrās lielākās bankas "Credit Suisse" nonākšana valsts lielākā bankas īpašumā ir nozīmīgākā banku apvienošanās Eiropā kopš finanšu krīzes pirms 15 gadiem.

Parīzes tiesa trešdien noteikusi Šveices bankai UBS rekordlielu - 3,7 miljardu eiro - naudassodu par nodokļu krāpniecības atbalstīšanu.

Tiesas lēmumā teikts, ka banka pretlikumīgi palīdzējusi franču klientiem no Francijas nodokļu iestādes slēpt vairākus miljardus eiro.

Šīs lietas izskatīšana tiesā tika sākta pērn rudenī pēc vairākus gadus ilgušas izmeklēšanas, kas tika sākta pēc tam, kad bijušie bankas darbinieki informēja varasiestādes par iespējamām pretlikumīgām darbībām.

Francijas varasiestādes secinājušas, ka laika periodā no 2004.gada līdz 2012.gadam UBS palīdzējusi no valsts nodokļu iestādes slēpt vairāk nekā desmit miljardus eiro.

Savukārt par līdzdalību šajos pārkāpumos UBS Francijas struktūrvienībai noteikts 15 miljonu eiro naudassods.

Deviņas lielās pasaules bankas par krāpšanu valūtas tirgū piekritušas samaksāt divus miljardus ASV dolāru (1,79 miljardu eiro) lielu kompensāciju, lai izlīgtu ar investoriem, ceturtdien paziņoja procesā iesaistītā juristu kompānija.

Investori panākuši vienošanos ar Bank of America, Barclays, BNP Paribas, Citi, Goldman Sachs HSBC, JPMorgan, RBS un UBS, ziņoja juridiskā kompānija Hausfeld. Bankas tiek vainotas kopīgi plānotā valūtas tirgus manipulācijā.

Pagaidām nav zināms, kā summa tiks sadalīta.

Jūnijā kāds avots vēstīja, ka Barclays maksās 375 miljonus, HSBC - 285 miljonus, BNP Paribas gandrīz 100 miljonus un Goldman Sachs" apmēram 130 miljonus dolāru, taču norādīja, ka šie skaitļi var mainīties.

Dažas no bankām jau iepriekš bija vienojušās maksāt konkrētu summu.

ASV gigants JP Morgan Chase piekrita maksāt 99,5 miljonus janvārī, un tam sekoja Bank of America, kas nolēma maksāt 180 miljonus, Citigroup ar 394 miljoniem un Šveices UBS ar 135 miljoniem dolāru.

Nākamajā gadā vidējā zelta cena būs 1200 dolāri par unci, prognozē Šveices banka UBS, kas iepriekš paredzēja, ka vidējā cena sasniegs 1325 dolārus.

Kā raksta MarketWatch, banka prognozi samazinājusi, jo cīņā patlaban dominē pārdevēji, un ir ierobežots skaits iemeslu, kādēļ cena var augt.

UBS arī samazinājis sudraba cenas prognozi līdz 20,5 dolāriem par unci, salīdzinot ar iepriekšējiem 25 dolāriem.

UBS eksperti paredz, ka lejupejošā tendence turpināsies, un investori varētu zelta cenu nodzīt līdz 1050 dolāriem, kas atkal var veicināt zelta pieprasījumu, tomēr augšupejošais ceļš būs ļoti negluds, norāda bankas pārstāvji.

Otrdien zelta cena tūlītējām piegādēm pakāpās līdz 1224,39 dolāriem par unci. Iepriekš cena samazinājās līdz 1217,84 dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš jūlija. Pirmdien cena nogāzās par 2,7%, kas ir lielākais kritums kopš oktobra sākuma.

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Globālā varas iestāžu kampaņa par tumšos seifos apslēptā atklāšanu sekmējas, tomēr ir arī varianti.

Likumsargu modrās acs pielaišana tradicionālajam finanšu sektora svētumam – kontu privātumam – ir pārciestās globālās finanšu krīzes sekas, valdībām cenšoties pievilkt finanšu iestāžu darbības skrūves. Arguments tam ir divpusējs. Morālā puse ir banku līdzvainība krīzes izraisīšanā, kuras iznākumā valstīm tās nācās glābt uz savu budžetu rēķina. Pragmatiskā puse ir līdz ar to visu patukšotās valstu kases un papildus ienākumu iespēja no efektīvāk iekasētiem nodokļiem un sodiem.

Šogad ir panākta vienošanās starp ES un Šveici par abpusēju pilsoņu datu pieejamību attiecīgajām varas iestādēm, kas medī nedeklarētos ienākumus. Paredzēts, ka līgums stāsies spēkā 2018. gadā.

Bijušais Federālās Rezervju Sistēmas prezidents Bens Bernanke atzina, ka burbuļa pamanīšana, kamēr tas ir procesā, ir ļoti sarežģīta. Tas gan nav liedzis citiem mēģināt to atrast, norāda LHV bankas jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs.

UBS stratēģi nesen veica detalizētāku trīs populāru darījumu analīzi un izdarījuši secinājumus, ka tie ir potenciāli burbuļu, vismaz tādā ziņā, ka ap tiem notiek ļoti liela investori drūzmēšanās. Šie populārie darījumi ir saistīti ar garās pozīcijas izvēlēšanos ASV veselības aprūpes sektorā, īsās pozīcijas izvēlēšanos enerģijas sektorā un attīstības valstu tirgos. Stratēģi argumentē, ka šie trīs darījumi pēdējā laikā sāk izrādīt zīmes par tendences apstāšanos, kas līdz ar to liek domāt, ka šie darījumi varētu savu ceļu jau būt nogājuši.

UBS stratēģi norādīja, ka ņemot vērā cik liels īpatsvars šajos darījumos ir institūcijām, cik liela ir akciju korelācija ar līdzīga tipa kompānijām un kāds ir pārdošanas puses sentiments, tad skatoties no kvantitatīvās puses, šā brīža situācija atgādina burbuli. Un ja šie trīs darījumi tik tiešām ir burbuļi, tad pēdējie mēneši liek domāt ka šie burbuļi ir bīstamā zonā, lai gan uzreiz arī jānorāda, ka ASV tirgus pēdējo 4 gadu laikā ir aizvadījis spēcīgu ralliju (pēdējā salīdzināmā situācija mūsdienām tika novērota 2011. gada oktobrī) un šī varētu vienkārši būt izteiktāka korekcija.

Francijas un Vācijas varasiestādes aizdomās par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas veikušas kratīšanas Šveices banku filiālēs un to klientu mājokļos.

Vācijas nodokļu inspektori pārmeklējuši vairāku tūkstošu Credit Suisse bankas klientu mājokļos pēc tam, kad kāds kredītiestādes darbinieks varasiestādēm pastāstījis par plašu nodokļu krāpšanas shēmu, vēsta AFP. Kā raksta Vācijas finanšu laikraksts Handelsblatt, kratīšanas veiktas septiņu tūkstošu Credit Suisse klientu mājās, kuru kopējais nenomaksāto nodokļu apmērs sasniedz vairākus miljardus eiro.

Laikraksts norāda, ka klienti ieguldījuši naudu Bermudu salās bāzētas Credit Suisse Life apdrošināšanas plānā, kas patiesībā bijis beznodokļu konts. Aizdomās turētie bankas klienti «investējuši» no 500 tūkstošiem līdz 12 miljoniem eiro katrs, ziņo laikraksts. Tikmēr Credit Suisse izplatījusi aicinājumu klientiem konsultēties ar nodokļu ekspertiem, lai pārbaudītu situāciju ar nodokļiem un pašiem pieteikties pie varasiestādēm.

Lielbritānijas banka Royal Bank of Scotland (RBS) piekritusi maksāt vairāk nekā 610 miljonu ASV dolāru lielu soda naudu, lai panāktu mierizlīgumu ar ASV un Lielbritānijas banku regulatoriem apsūdzībās par Libor likmes fiksēšanu.

RBS jau ir trešā banka, kas atzinusi, ka tās darbinieki centušies manipulēt ar Libor starpbanku likmēm, vēsta The Wall Street Journal. ASV regulatori norāda, ka RBS veikusi simtiem mēģinājumu manipulēt ar Libor likmēm.

Noziedzīgās darbības veiktas laika posmā no 2006. līdz 2010. gadam. RBS lielākā daļa – 80% - pieder Lielbritānijas valdībai, kas banku nacionalizēja, kad tā finanšu krīzes laikā nonāca sabrukuma priekšā.

ASV regulatori gan neatklāja kā RBS manipulējis ar Libor likmēm un kāda šīm darbībām bija ietekme. Varasiestādes apsūdzējušas RBS darbiniekus sadarbībā ar citu skandālā iesaistīto banku un brokeru kompāniju darbiniekiem, lai tādējādi panāktu manipulāciju ar likmēm.

Šogad sudraba cenas jau ir samazinājušās par vairāk nekā 20%, līdz 23,65 ASV dolāriem par unci, ko veicina izaugsme akciju tirgos. Lejupslīde vērojama, jo investoriem ir zudusi ticība šim investīciju veidam kā tuvākajā laikā peļņu nesošam, tādēļ daļa investoru iegulda citur.

Tiesa gan, jāatzīst, ka ne visi investori patlaban mēģina ātri atbrīvoties no sudraba, jo tiek plānots, ka centrālās bankas turpinās savus monetāros pasākumus, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi, kas veicinās arī pieprasījumu pēc sudraba, ko izmanto ne tikai juvelierizstrādājumos, bet ražošanā.

Patlaban sudraba un vara cenu negatīvi ietekmē arī ziņas no Ķīnas, kas ir pasaulē lielākais abu metālu patērētājs. Valstī novērota lēnāka ekonomiskā izaugsme, nekā iepriekš paredzējušas dažāda prognozes.

Līdz ar sudraba cenas samazināšanos, ievērojami krīt arī šī dārgmetāla pārstrādes kompāniju, tostarp Polijas uzņēmuma KGHM Polska Miedz SA, kurā pavisam nesen paviesojies aģentūras Reuters fotogrāfs, akciju cena. Kopš šā gada februāra, kad kompānijas akcijas cena Varšavas biržā bija šogad augstākajos līmeņos, tā ir sarukusi aptuveni 11%.

Spriež par «akciju atlaidi», ko joprojām uztur globālais tirdzniecības saspīlējums.

Šā mēneša sākumā turpinās finanšu tirgus dalībnieku optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa jautājumiem.

Sarunām pietuvinātās abu pušu amatpersonas devušas mājienus, ka jauna abu šo valstu tirdzniecības vienošanās, kuras rezultātā tiktu atcelti visi vai gandrīz visi ASV tarifi, jau visai drīz varētu redzēt dienasgaismu, kas savukārt ir laba ziņa akciju mijējiem. Zināmišķēršļi gan paliekot, jo vienošanās vēl joprojām varot būt izdevīgāka viena pusei. Šobrīd nav izslēgts, ka darījums varētu ietvert pārejas periodu, kad ASV pakāpeniski atceļ tarifus un vēro, kā Ķīna pilda savu vienošanās pusi.

Tiek lēsts, ka abu šo valstu augstākās amatpersonas jaunu tirdzniecības darījumu varētu parakstīt jau šā mēneša beigās. Valdot šādam fonam, piemēram, Šveices banka UBS paudusi pieņēmumu, ka globālās akcijas tirdzniecības kariņa iespaidā šobrīd joprojām tiek tirgotas ar 10% lielu atlaidi. Proti, ja šis jautājums atrisinās, tad akciju cenām vajadzētu palielināties par minēto apmēru. UBS piebilst – tirdzniecības karu izaicinājumi smagāk skāruši Eiropas akcijas, kuras (Stoxx 600 indekss) šī faktora iespaidā atrodas par 12,5% zemāk nekā gadījumā, ja viss šajā ziņā būtu bijis daudzmaz pa vecam.