Pirms Šveices bankas UBS īstenotas pārņemšanas no "Credit Suisse" pirmajā ceturksnī izņemti 61,2 miljardi franku (62,4 miljardi eiro), teikts pirmdien publiskotajā "Credit Suisse" paziņojumā.

"Credit Suisse" norāda, ka līdzekļu aizplūšana no bankas jo sevišķi izteikta bijusi marta otrajā pusē, ņemot vērā paniku pirms UBS realizētas bankas pārņemšanas.

Vienlaikus banka paziņoja, ka tā pirmajā ceturksnī strādājusi ar 12,4 miljardu franku peļņu, ņemot vērā parādsaistību norakstīšanu bankas pārņemšanas darījumā.

Šis tiek uzskatīts par pēdējo "Credit Suisse" publiskoto finanšu pārskatu tās 167 gadus ilgušajā vēsturē.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Šveices banka UBS plāno likvidēt 35 000 darbavietu jeb vairāk nekā pusi no konkurenta "Credit Suisse" kopējā darbavietu skaita, vēstī aģentūra "Bloomberg News".

"Credit Suisse" nodarbināja aptuveni 45 000 cilvēku pirms banka gandrīz piedzīvoja sabrukumu, radot nepieciešamību UBS īstenot vērienīgu tās glābšanu.

Analītiķi jau iepriekš norādīja, ka pēc šo banku apvienošanas varētu būt gaidāma vērienīga darbavietu likvidēšana, ņemot vērā darbības, kas abās finanšu institūcijas pārklājas.

Abas bankas kopā uz pērnā gada beigām nodarbināja aptuveni 120 000 cilvēku.

"Bloomberg News" ziņo, ka "Credit Suisse" darbinieki tikuši informēti par gaidāmo darbavietu likvidēšanu trīs posmos - pirmais paredzēts jūlija beigās, bet pārējie septembrī un oktobrī.

Kā ziņots, UBS jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Šveices banka UBS pirmdien paziņoja, ka pabeigusi konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

"Mēs juridiski esam pabeiguši "Credit Suisse" pārņemšanu," UBS pavēstīja atklātā vēstulē, kas publicēta laikrakstā NZZ.

Turpmākie mēneši, visticamāk, būs sarežģīti, piektdien brīdināja UBS vadītājs Serdžo Ermoti, norādot, ka apvienošanās procesa laikā noteikti būs jāpieņem neskaitāmi sarežģīti lēmumi, jo sevišķi attiecībā uz nodarbinātību.

Analītiķi gan norāda, ka UBS jau pirms šī pirmdien publiskotā paziņojuma bija sākusi gatavoties, lai integrētu "Credit Suisse" savā darbībā. Investīciju grupas "Vontobel" analītiķis Andreass Venditi teic, ka UBS jau kopš marta vidus ir gatavojusies, un tai jau ir nojausma, ko tā vēlas paturēt, slēgt vai pārdot.

Šveices banka UBS pērnā gada ceturtajā ceturksnī strādājusi ar 279 miljonu dolāru (260 miljoni eiro) zaudējumiem, kas radušies saistībā ar konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, teikts otrdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Taču šie zaudējumi bijuši mazāki par trešajā ceturksnī reģistrētajiem zaudējumiem 785 miljonu dolāru apmērā, kā arī par analītiķu prognozētajiem gandrīz 500 miljonu dolāru zaudējumiem.

Tikmēr pērn kopumā UBS strādājusi ar 29 miljardu dolāru tīro peļņu.

UBS norādīja, ka apvienošanās procesu ar "Credit Suisse" paredzēts pabeigt līdz šī gada otrā ceturkšņa beigām, bet abu banku Šveices struktūrvienību apvienošanu plānots noslēgt līdz trešā ceturkšņa beigām.

Kā ziņots, UBS pērn jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Apvienojoties Šveices bankām "Credit Suisse" un UBS, šo banku struktūrvienībās pasaulē varētu tikt likvidēti līdz 36 000 darbavietu, vēsta Šveices laikraksts "SonntagsZeitung".

Laikraksts, atsaucoties uz kādiem anonīmiem informācijas avotiem bankās, norāda, ka UBS vadība apsver iespēju likvidēt aptuveni 20%-30% darbavietu jeb 25 000-35 000 darbavietu.

Šveicē darbu varētu zaudēt līdz pat 11 000 strādājošo.

Pirms apvienošanās "Credit Suisse" un UBS nodarbināja attiecīgi aptuveni 50 000 un 72 000 cilvēku.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku (3,02 miljardi eiro).

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Šveices banka "Credit Suisse" ceturtdien paziņoja, ka no valsts centrālās bankas aizņemsies līdz pat 50 miljardiem franku (51,4 miljardi eiro), lai stiprinātu tās finansiālo stāvokli pēc akcijas cenas strauja krituma.

Šāds paziņojums izplatīts dažas stundas pēc tam, kad Šveices centrāla banka pavēstīja, ka "Credit Suisse" kapitāla un likviditātes līmenis kā sistēmiski svarīgai bankai ir atbilstošs, taču vienlaikus centrālā banka solīja nodrošināt likviditātes pieejamību, ja būs tāda nepieciešamība.

"Credit Suisse" norāda, ka centrālās bankas aizdevums atbalstīs tās pamata biznesu un klientus.

Bankas akcijas cena trešdien strauji samazinājās pēc tam, kad tās liels akcionārs - Saūda Arābijas komercbanka "Saudi National Bank" - atteicās bankā veikt papildu investīcijas.

"Credit Suisse" akcijas cena trešdien uz brīdi nokritās par vairāk nekā 30% līdz rekordzemam līmenim, taču tirdzniecības sesijas noslēgumā nedaudz atguvās.

Šveices banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse", svētdien paziņojis Šveices prezidents Alēns Bersē.

Bersē norādīja, ka vairs nav iespējams atjaunot uzticību "Credit Suisse", un "ātrs un stabilizējošs risinājums bija absolūti nepieciešams".

Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem.

"Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

"Credit Suisse" akcijas cena trešdien nokritās līdz rekordzemam līmenim, ceturtdien atguvās, bet piektdien atkal nokritās.

"Credit Suisse" aizņēmās no valsts centrālās bankas 50 miljardus franku (51,4 miljardi eiro), bet tas nespēja atjaunot uzticību bankai.

Šveices otrās lielākās bankas "Credit Suisse" nonākšana valsts lielākā bankas īpašumā ir nozīmīgākā banku apvienošanās Eiropā kopš finanšu krīzes pirms 15 gadiem.

Kompānija Credit Suisse centusies lauzt stereotipu par finanšu kompānijām kā darbavietu «sausiņiem», kurai jābūt ieturētai pelēcīgos un neuzkrītošos toņos, un sava biroja izveidē piesaistījusi kompāniju, kas veidojusi tehnoloģiju smagsvara Google un patēriņa preču milža Unilever biroju interjeru.

Multifunkcionālā finanšu kompānija Credit Suisse, kas darbojas privāto finanšu un ieguldījumu pārvaldes jomā, kā arī investīciju banku nozarē, sava biroja Cīrihē iekārtošanā piesaistījusi uzņēmumu Camenzind Evolution. Tas Credit Suisse darbinieku ikdienu mēģinājis padarīt patīkamāku, iekārtojot «zaļo stūrīti» ar daudziem telpaugiem, izveidojot telpu, kurā var uzspēlēt biljardu, kā arī biroja dizainā ieviešot gana spilgtas krāsas.

Credit Suisse dibināta 1859. gadā, un pašlaik uzņēmumam ir 550 biroji 50 valstīs. Kopumā Credit Suisse nodarbina vairāk nekā 49 tūkstošus cilvēku, un lielākā daļa – 21,2 tūkst. strādā Šveicē. Reitingu aģentūra Moody's Credit Suisse ilgtermiņā novērtējusi ar A1 reitingu, Standrad & Poor's – A+, bet Fitch Ratings – A.

Eiropas finanšu sistēma ir noturīga un ar pietiekamu likviditāti, pirmdien paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB), reaģējot uz ziņām par banku akciju cenu kritumu pēc Šveices bankas "Credit Suisse" pārņemšanas.

"Eiropas banku sektors ir noturīgs, un tajā ir stabils kapitāla un likviditātes līmenis," teikts ECB paziņojumā, kas publiskots kopīgi ar Eiropas Banku iestādi (EBA) un Eiropas Savienības Vienotā noregulējuma valdi.

Visas šīs institūcijas atzinīgi novērtē Šveices varasiestāžu īstenotos pasākumus, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti.

Šveice svētdien paziņoja, ka Šveices banka UBS iegādāsies "Credit Suisse", lai novērstu, ka bankas nedienas negatīvi ietekmē finanšu sistēmu valstī un ārpus tās.

Šveices otrās lielākās bankas "Credit Suisse" nonākšana valsts lielākā bankas īpašumā ir nozīmīgākā banku apvienošanās Eiropā kopš finanšu krīzes pirms 15 gadiem.

Šveices banka «Credit Suisse», pamatojoties uz ASV izsludinātajām sankcijām, ir iesaldējusi ar Krieviju saistītos aktīvus piecu miljardu dolāru apmērā, ziņo aģentūra «Reuters».

«»Credit Suisse« visos jautājumos sadarbojas ar starptautiskajiem regulatoriem, lai nodrošinātu sankciju ievērošanu, tajā skaitā pret Krieviju,» norādījis bankas pārstāvis.

Aģentūra vēsta, ka minētie aktīvi iesaldēti šī gada otrajā ceturksnī.

Lai gan Šveice ir neitrāla valsts un pret Krieviju vērsto citu rietumvalstu sankciju ievērošana uz to automātiski neattiecas, šveiciešu bankas, kam ļoti svarīgas operācijas ar ASV dolāriem, rēķinās ar Vašingtonas politiku.

Jau jūnija sākumā kļuva zināms, ka «Credit Suisse» bloķējusi krievu oligarha Viktora Vekselberga kontos esošos līdzekļus, kas pārsniedz miljardu Šveices franku (877 miljonus eiro).

Savukārt maijā tika ziņots, ka krievu miljardierim Oļegam Deripaskam ASV sankciju dēļ nācies atteikties no reaktīvās lidmašīnas izmantošanas, jo tā bija paņemta līzingā no «Credit Suisse:.

Ar jaunu spēku aktivizējies nodokļu kašķis starp Vāciju un Šveici. Tas noticis pēc tam, kad Šveices banka Credit Suisse izdevusi orderi Vācijas nodokļu inspektoru arestam un aizliegusi saviem konsultantiem doties uz Vāciju.

Par aizliegumu ceļot uz Vāciju sākotnēji vēstīja Šveices laikraksts Borsen-Zeitung, neminot konkrētus informācijas avotus. Credit Suisse gan noraida šīs ziņas, apgalvojot, ka laikrakstā minētā informācija balstīta uz kādu e-pastu, kas nosūtīts kļūdas dēļ.

Tikmēr atsevišķi Vācijas politiķi ziņas par bankas no jauna ieviesto ceļojumu aizliegumu atzinuši par ticamām.

Pagājušajā nedēļas nogalē Šveices varasiestādes izdeva orderi trīs Vācijas nodokļu inspektoru arestam. Nodokļu inspektori tiek turēti aizdomās par no bankas nozagtu kompaktdisku iegādi, kuros bijusi informācija par bankas klientiem. Vācijas nodokļu iestādes gan aizstāv savus darbiniekus, norādot, ka tie darījuši savu darbu.

Šveices otra lielākā banka Credit Suisse pērn pēdējā ceturksnī strādājusi ar 637 miljonu Šveices franku (370 miljonu latu) lieliem zaudējumiem. Bankas vadītājs Breidijs Dugans (Brady Dougan) pauž vilšanos par šādiem finanšu rezultātiem, vēsta BBC.

Credit Suisse agresīvi strādājusi pie izmaksu samazināšanas, lai panāktu kapitāla pietiekamības kritēriju izpildi.

2010. gada pēdējā ceturksnī Šveices banka strādāja ar 683 miljonu franku (397 miljonu latu) lielu peļņu.

«Mūsu darbība 2011. gada pēdējā ceturksnī sagādājusi vilšanos,» komentējot Credit Suisse finanšu rezultātus norādīja B. Dugans. «Tie atspoguļo smagos tirgus apstākļus, kas bija vērojami šajā laika periodā, kā arī veikto pasākumu radīto ietekmi, piemērojot mūsu biznesu tirgus attīstības tendencēm un regulatoru prasībām,» tā viņš.

Credit Suisse visā pasaulē nodarbina aptuveni 50 tūkstošus darbinieku. Bankas aktīvu vērtība ir vairāk nekā triljons ASV dolāru (529 miljardu latu).

Globālā varas iestāžu kampaņa par tumšos seifos apslēptā atklāšanu sekmējas, tomēr ir arī varianti.

Likumsargu modrās acs pielaišana tradicionālajam finanšu sektora svētumam – kontu privātumam – ir pārciestās globālās finanšu krīzes sekas, valdībām cenšoties pievilkt finanšu iestāžu darbības skrūves. Arguments tam ir divpusējs. Morālā puse ir banku līdzvainība krīzes izraisīšanā, kuras iznākumā valstīm tās nācās glābt uz savu budžetu rēķina. Pragmatiskā puse ir līdz ar to visu patukšotās valstu kases un papildus ienākumu iespēja no efektīvāk iekasētiem nodokļiem un sodiem.

Šogad ir panākta vienošanās starp ES un Šveici par abpusēju pilsoņu datu pieejamību attiecīgajām varas iestādēm, kas medī nedeklarētos ienākumus. Paredzēts, ka līgums stāsies spēkā 2018. gadā.

SIA Notakey Latvia sāk vienotu pilotprojektu ar UBS, Credit Suisse un Swisscom Šveicē

Projekts ietver elektroniskās identifikācijas izveidi, kas ļaus ērtā veidā cilvēkiem ielogoties trešo pušu pakalpojumu sniedzēju interneta vietnēs vai piereģistrēties, izmantojot identitāti no minētajiem partneriem. «Tas darbosies līdzīgi kā pieeja ar Facebook profila datiem, tikai informācija, ar ko varēs dalīties, būs pārbaudīta – informācija par personu un adrese, bankas konta informācija, interneta izmantošanas paradumi utt. Galvenais mērķis ir sagatavoties ES regulai par personas datu aizsardzību, kas stājas spēkā 2018. gadā un ir saistīta ar to, ka cilvēks var prasīt uzņēmumiem dalīties ar savu informāciju ar trešajām pusēm vai pavisam izdzēst. Par pamatu šim būs Notakey, kur lietotājs telefonā apstiprinās vai izdzēsīs informāciju par sevi. Ja uzņēmums mēneša laikā pēc regulas stāšanās spēkā nespēs izdarīt to, kas no viņa prasīts, tad to var iesūdzēt tiesā, pieprasot soda naudā līdz 4% no uzņēmuma pasaules ieņēmumiem un maksimālā summa ir 20 miljoni eiro,» stāsta Jānis Graubiņš, SIA Notakey Latvia līdzīpašnieks.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, neraugoties uz banku akciju cenu svārstībām pēc tam, kad finanšu iestādes mēģināja mazināt bailes par krīzi banku sistēmā.

Šveices valdība svētdien paziņoja, ka banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse" un Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem. "Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

Dažas stundas pēc tam ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas paziņoja par saskaņotiem centieniem uzlabot banku pieeju likviditātei.

"Šī tagad ir otrā nedēļas nogale, kad centrālās bankas, valdības un regulatori ir tērējušies, dzēšot ugunsgrēkus," sacīja tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams. "Lai gan tirgi šodien atkopjas, es neesmu drošs, ka kāds būtu pārliecināts par to, ka visas liesmas ir nodzēstas."

Gadījumā, ja turpināsies zemo likmju periods un pieaugs prasības banku sistēmas drošībai, tad klientiem nāksies maksāt par naudas glabāšanu drošās un prestižās bankās, uzskata ABLV grupas galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.

Decembra sākumā Šveices banka Credit Suisse brīdināja savus klientus par to, ka, sākot ar 10. decembri, tā plāno ieviest pagaidu komisiju par līdzekļu glabāšanu kontos, ja šo līdzekļu apjoms pārsniegs noteiktu summu, kura tiks precizēta vēlāk. Pēc neoficiālām ziņām, maksa par kontu atlikumiem varētu būt 0,75% gadā, uzsver eksperts.

Pagaidām gan šie pasākumi tiks piemēroti tikai finanšu kompānijām un tas neattieksies uz privātpersonām.

Šis pasākums ataino kopējo situāciju, kurā šobrīd nonākušas amerikāņu un Eiropas bankas – zemas bāzes likmes (Šveicē tā praktiski ir līdzīga nullei) un kapitāla pietiekamības prasību pieaugums, norāda eksperts.

Bijušais Šveices bankas "Credit Suisse" vadītājs Tidžans Tiams pērn kopumā nopelnījis 10,7 miljonus franku (10,1 miljonu eiro), lai gan banka tika ierauta spiegošanas skandālā, teikts trešdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Tiams no "Credit Suisse" vadītāja amata atkāpās pagājušajā mēnesī pēc tam, kad plašumā vērsās skandāls par bankas praksi izspiegot savus darbiniekus un citus.

Tiams pamata algā saņēma trīs miljonus franku, taču saņēma arī prēmijas un citas piemaksas, tādējādi kopumā nopelnot 10,7 miljonus franku.

Pērn septembrī atklātībā nāca informācija, ka bankas likusi izspiegot bijušo ieguldījumu pārvaldības direktoru Ikbalu Hanu pēc tam, kad viņš bija paziņojis, ka pāries darbā pie Šveices konkurenta UBS.

Savukārt decembrī iekšējā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka "Credit Suisse" izspiegojusi vēl kādu augsta līmeņa vadītāju.

Taču Šveices otra lielākā banka vairākkārt uzsvērusi, ka par šiem abiem incidentiem pilnībā atbildīgs bijis tikai izpilddirektors Pjērs-Olivjē Buē, kurš oktobrī tika atlaists. Tikmēr pārējā bankas vadība, tostarp Tiams, par šīm aktivitātēm neesot bijusi informēta.

Šveices banka "Credit Suisse AG" piešķīrusi starptautiskajam alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncernam "Amber Beverage Group" (ABG) aizdevumu 27 miljonu eiro apmērā.

Šis darījums sekmēs ABG efektivitāti un ir uzskatāms par nākamo ievērojamo soli grupas globālajā izaugsmē.

"Lai uzņēmuma darbība ritētu raiti un vienmērīgi, ir ļoti svarīgi nodrošināt atbilstošu finanšu kapitālu starptautiskās uzņēmējdarbības nodrošināšanai. "Credit Suisse" sniegtais atbalsts mums palīdzēs izveidot kopēju naudas plūsmu no Austrālijas, Lielbritānijas un Austrijas," skaidro "Amber Beverage Group" finanšu direktore Jekaterina Stuģe.

"No starptautiskās uzņēmējdarbības aspekta tas mums ļaus izmantot elastīgākas naudas plūsmas pārvaldības iespējas, jo visiem mūsu uzņēmumiem ir atšķirīgs apgrozāmā kapitāla cikls," norāda J. Stuģe.

No Baltijā bāzēta uzņēmuma ABG ir kļuvis par starptautisku uzņēmumu grupu ar pasaules līmeņa infrastruktūru. Izaugsme ietver ne tikai ABG līdzšinējo aktīvu palielināšanu un spēcināšanu, bet arī jaunu uzņēmumu, piemēram, Lielbritānijas dzērienu izplatītāja "Cellar Trends", Austrālijas izplatītāja "Think Spirits", kā arī Austrijas izplatītāja un vairumtirgotāja "Mountain Spirits" iegādi.

Par spīti tam, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika un piešķir līdzekļus krīzē nonākušajām Dienvideiropas valstīm, Vācijas iedzīvotāji ir nabadzīgāki par itāļiem un frančiem, citējot Credit Suisse banku, vēsta The Local.

Vidēji Vācijas mājsaimniecība ir mazāk pārtikusi nekā vidējā Francijas vai Itālijas mājsaimniecība. Neņemot vērā krīzi, vidējā viena pieauguša itāļa pārticība laikā no 2012. gada vidus līdz 2013. gada vidum ir pieaugusi par 5,6%, un tagad sasniedz 178 tūkstošus eiro, liecina Global Wealth 2013. gada ziņojuma dati. Tikmēr vidēji eirozonā vienas personas bagātība 2013. gada vidū veidoja 154 tūkstošus eiro. Šveicē iedzīvotāji ir vispārtikušākie – vidēji vienas personas bagātība veido vairāk nekā 370 tūkst. eiro.

Mājsaimniecību pārticības līmenis Austrijā, Vācijā, Īrijā un Nīderlandē ir līdzīgs kopējam eirozonas līmenim, bet Itālijā un Beļģijā tas ir par 20% lielāks. Savukārt Francijā un Luksemburgā – par 50% lielāks, aplēsusi Credit Suisse.

Šveices banka UBS plāno likvidēt vairāk nekā trešo daļu darba vietu savā investīciju pakalpojumu struktūrvienībā, lai tādējādi uzlabotu savu finansiālo stāvokli. Izskanējušās ziņas likušas kāpt bankas akciju vērtībai. Analītiķi pieļauj, ka izmaiņas skars ne tikai UBS.

Paredzams, ka otrdien UBS nāks klajā ar otrā ceturkšņa finanšu rezultātiem, kā arī paziņos par iecerēto reorganizācijas plānu. Ārvalstu medijos izskanējis, ka tā ietvaros tuvāko trīs gadu laikā no darba tiks atlaisti 10 tūkstoši bankā strādājošo. Lielākā daļa darbinieku, kurus paredzēts atbrīvot no darba, strādā UBS investīciju pakalpojumu struktūrvienībā.

Reaģējot uz baumām par UBS apjomīgo reorganizāciju, pirmdien kāpusi bankas akciju vērtība. Rīta tirdzniecības sesijā Šveices biržā UBS akciju vērtība pieauga par 5,2 procentiem un sasniedza 12,87 frankus, kas ir augstākais rādītājs kopš šā gada marta.

Londonas tiesa piespriedusi septiņu gadu ilgu cietumsodu brokerim, kurš nodarīja Šveices bankai UBS milzu zaudējumus, kādēļ tā spiesta veikt apjomīgu reorganizāciju, samazināt investīciju struktūrvienības apmērus un atlaist desmit tūkstošus darbinieku, vēsta Bloomberg.

Brokeris Kveku Adaboli (Kweku Adoboli) 2011. gadā Šveices bankai UBS, veicot neautorizētus darījumus, nodarīja zaudējumus 2,3 miljardu ASV dolāru apmērā. Londonas tiesa viņu atzina vainīgu divās apsūdzībās krāpšanā, bet attaisnoja apsūdzībās saistībā ar finanšu pārskatu manipulācijām. Pats K. Adaboli atzinis, ka nodarījis bankai zaudējumus, taču uzsver, ka bankas vadība zinājusi par viņa darbībām un mudinājusi uzņemties risku, lai iegūtu lielāku peļņu.

K. Adaboli Londonas tiesa piesprieda septiņus gadus ilgu cietumsodu, no kura cietumā būs jāpavada vismaz puse.

Tiek pieļauts, ka UBS zaudējumi patiesībā var būt vēl iespaidīgāki. Kā tiesas procesa laikā norādīja USB investīciju nodaļas rīkotājdirektors Ruvans Wērasekera (Ruwan Weerasekera), K. Adaboli 2011. gada vasarā veicis tūkstošiem reālu un viltotu darījumu, un USB zaudējumi var sasniegt 12 miljardus ASV dolāru.

Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.

Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.

Peļņa nosmelta

Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s samazinājusi Barclays, Credit Suisse, Deutsche Bank kredītreitingus, jo jaunās investīciju bankas pakalpojumu prasības un neskaidrā tirgus situācija apdraud to biznesu, raksta Bloomberg.

Banku ilgtermiņa reitings samazināts no A+ līdz A. Aģentūra arī apstiprinājusi UBS AG ilgtermiņa reitingu A un īstermiņa reitingu A-1 pakāpē. Visu četru banku nākotnes perspektīvas noteiktas stabilas.

Bankas joprojām atkopjas no 2008. gada finanšu krīzes, kas iedzina daudzas ekonomikas recesijā un lika izveidot jaunas likumdošanas regulas un prasības. Šos četrus Eiropas aizdevējus visvairāk skars jaunie noteikumi, kas var samazināt ienākumus no tirdzniecības un investīciju banku pakalpojumiem.

Standard&Poor’s norāda, ka bankas parādzīmju turētāji saskaras ar pastiprinātu risku, ko veicina stingrāka nozares regulēšana, vārīgie finanšu tirgi, stagnējošās Eiropas ekonomikas un tiesvedību skaita pieauguma.

Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.

Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.

Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.

Vairākas lielās Eiropas bankas saņēmušas pārmetumus par dubultstandartiem attiecībā uz klimata pārmaiņu politiku.

Kompānijas "Stand.earth" un "Amazon Watch" norādījušas, ka Eiropā strādājošās "ING", "Credit Suisse", "Natixis", "BNP Paribas", "UBS" un "Rabobank" pagājušās desmitgades laikā piedalījušās aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtas Ekvadoras naftas transportēšanas darījumos uz ASV pārstrādes uzņēmumiem.

Katra no šīm bankām iepriekšējos gados paziņojusi, ka to stratēģija ir vērsta uz ilgtspējīgu klimata politiku, un tās iesaistījušās dažādās vienošanās, tostarp, 2015.gada Parīzes klimata nolīgumā, kas paredz aizsargāt mežus un atbalstīt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Tajā pašā laikā bankas piešķīršas finansējumu uzņēmumiem, kas saistīti ar Amazones lietusmežos iegūto naftu.