Īstermiņa finansējuma tirgi sāk just augošā ASV dolāru Libor ietekmi, raksta Bloomberg.

Pēdējo nedēļu laikā pieredzētajam Libor pieaugumam varētu būt tehniski iemesli, kas nozīmē, ka tas visdrīzāk neraida brīdinājuma signālus, kā tas bija kredītu krīzes laikā. Tajā pašā laikā tas padara finansējumu dārgāku daļai aizņēmēju ārpus ASV.

Trīs mēnešu Libor likme otrdien pieauga līdz 2,25%, kas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada. Pašreizējās tirgus dalībnieku bažas ir par to, ka šis Libor izrāviens varētu turpināt līdzšinējo tendenci, tādējādi aizņēmēji un amatpersonas dažādos pasaules finanšu tirgos patlaban sāk raudzīties uz šo faktu ar piesardzību.

«Patlaban ir vairāku faktoru kopums, kas padara stingrākus finansiālos nosacījumus,» norāda Russ Certo, piebilstot, ka bankām aizvien ir ārkārtīgi liela likviditāte, taču nu jau par dārgāku cenu.

ASV dolāru Libor strauji pārlēcis pāri 2% barjerai

Tirgus dalībniekiem gaidot augstāku inflāciju un tai sekojošu attiecīgu reakciju no pasaules ietekmīgāko centrālo banku puses, pēdējā laikā visai strauji palielinājusies starpbanku likmju Libor USD vērtība. Piemēram, trīs mēnešu Libor USD no pagājušā gada decembra vidus 1,6% nu ir uzlēkusi virs 2% atzīmes un sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008. gada. Vēl 2015. gadā trīs mēnešu Libor USD likmes vērtība atradās pie 0,3% atzīmes, bet 2014. gadā tā bija tuvāk 0,2%.

Šīs likmes palielināšanās nozīmē, ka maksājumi pieaug visiem tiem, kuriem šai likmei piesaistīti aizdevumi. Augstāk ceļo arī citu termiņu šo likmju vērtība, un, piemēram, 12 mēnešu Libor USD šobrīd pārsniegusi 2,5%. Šāds Libor likmju kāpums atgādina to, ka rekordzemo likmju laiki kļūst par pagātni.

Eiropas Savienības (ES) varasiestādes iecerējušas skandālu skartās starpbanku likmes Libor uzraudzību nodot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) pārziņā.

Eiropas Komisija izstrādājusi ierosinājumus, saskaņā ar kuriem ESMA pārziņā tiks nodoti arī dažādi citi Eiropas līmeņa indeksi un likmes, vēsta BBC. Komisijas ieceres, kuru prezentācija paredzēta šovasar, paredzētas, lai «nodibinātu labas pārvaldības noteikumus, kas radīs caurspīdīgumu, pārvaldītu interešu konfliktus un nodrošinātu indeksu reprezentativitāti».

Patlaban Libor tiek noteikts Londonā, savukārt saskaņā ar Komisijas ierosinājumu tas nonāktu Parīzē bāzētas organizācijas pārziņā. Avoti Lielbritānijas valsts kasē BBC norādīja, ka britu valdība attiecībā uz šādiem plāniem noskaņota pielaidīgi, jo apzinās, ka tā ir visas pasaules problēma. «Libor gadījumā jautājums par to, kas to pārraudzīs, radās tikai tāpēc, ka Lielbritānija uzņēmās vadību un ātri rīkojās, lai likmi reformētu,» klāstīja anonīmie avoti.

ASV dolāru Libor ceļo arvien augstāk; Euribor pagaidām uz vietas.

Kopsolī ar ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) soļiem monetārās politikas sabardzināšanas ziņā uz arvien augstākiem līmeņiem tiecas dolāru starpbanku likmes. Piemēram, trīs mēnešu termiņa ASV dolāru Libor likmes vērtība šonedēļ pakāpusies līdz 2,45% atzīmei, kas ir augstākais līmenis 10 gadu laikā. Pirms iepriekšējās globālās finanšu krīzes šīs likmes vērtība gan bija krietni augstāka – 2007. gada augustā tā atradās pie 5,6%. Kopš tā brīža gan bija vērojams ASV dolāra starpbanku likmju brīvais kritiens. Pakāpeniski tās sāka palielināsies vien 2015. gadā, kad trīs mēnešu Libor bija pietuvojies 0,2% atzīmei.

Neskatoties uz regulatoru alkām pēc skandāla ar Libor manipulēšanu šai likmei meklēt aizvietotāju, šīm likmēm pasaulē joprojām ir milzīga nozīme. Libor likmēm piesaistīts milzīgs skaits un apjoms jau esošu finanšu instrumentu, kas kādu pāreju uz kaut ko jaunu padara sarežģītu. Tā joprojām ir galvenā likme, kas tiek piemērota ASV dolāru aizdevumiem.

Šveices banka UBS piekritusi maksāt 1,5 miljardus ASV dolāru lielu soda naudu Lielbritānijas, ASV un Šveices varasiestādēm, lai panāktu izlīgumu saistībā ar apsūdzībām Libor likmju manipulācijā.

UBS piespriestā soda nauda ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā bankai Barclay’s, kurai jūnijā par Libor likmju manipulēšanu nācās maksāt soda naudu 450 miljonu ASV dolāru apmērā. UBS piespriestais sods ir otrs lielākais banku vēsturē, vēsta BBC.

Šveices banka maksās 1,2 miljardus dolāru lielu naudassodu ASV Tieslietu departamentam un Finanšu instrumentu tirdzniecības komisijai, 160 miljonus sterliņu mārcīju Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldei (FSA) un 59 miljonus Šveices franku regulatoram Finma.

Lielbritānijas finanšu regulators skaidro, ka krāpniecībā ar Libor likmēm bijuši iesaistīti 45 cilvēki, kas savas darbības pārrunājuši ar interneta sarunu vietņu un e-pastu palīdzību. FSA publiskojusi bankas brokeru e-pastus, kuros tie apspriež paredzamās manipulācijas un viens otru uzrunā par «supermenu» un «šodienas varoni». Tāpat FSA secinājusi, ka manipulācijas bankas iekšienē tikušas uzskatītas par normālu biznesa praksi. Britu varasiestādes arī norāda, ka UBS tik ļoti plaši manipulējusi ar Libor, ka, laika posmā no 2010. līdz 2005. gadam, par aizdomīgām uzskatāmas visas bankas darbības ar šīm likmēm.

Latvijas bankas līdz nākamā gada beigām kredītlīgumos īstermiņa bāzes procentu likmes LIBOR aizstās ar citām bāzes likmēm, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

"Līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR," norāda FNA.

Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm, kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate), skaidro asociācijā.

Pēdējā laikā daudz aprunāto starpbanku likmi Libor vajadzētu aizvietot ar alternatīvām likmēm, kuru aprēķini ir balstīti uz reālajām tirgus operācijām, uzskata vairāku centrālo banku pārstāvji.

Viņi uzsvēruši, ka likmju noteikšanu vairs nevar atstāt tikai privāto banku ziņā, un jāiesaistās arī centrālajām bankām.

«Ir skaidrs, ka centrālajām bankām ir jāieņem svarīga nostāja, lai atbalstītu alternatīvu likmju attīstību,» paziņojumā norādījis Anglijas Bankas vadītājs Mervins Kings. Patlaban pastāv pieprasījums pēc uzlabotas sistēmas, kā likmju noteikšanā izmantot tirgus operācijas, teikts Starptautisku norēķinu bankas paziņojumā. Turklāt jaunas likmes nepieciešamas, lai uzlabotu sagrauto reputāciju, kā arī veicinātu finanšu tirgus dalībnieku uzticību sistēmai.

Tāpat tiek uzsvērts, ka ir jābūt iespējamam atkāpšanās ceļam, lai izslēgtu tā tirgus sabrukšanas iespēju, uz kura ir balstīta attiecīgā atskaites likme.

ASV varasiestādes uzsākušas izmeklēšanu pret septiņiem banku gigantiem saistībā ar Libor procentu likmju manipulācijām. Izmeklēšana vērsta pret Deutsche Bank, HSBC, Royal Bank of Scotland, JPMorgan Chase, Citigroup, UBS un Barclays.

ASV varasiestādes bankām likušas atklāt e-pastus un dokumentus ar kuriem apmainījušies finanšu milžu izpilddirektori, lai izpētītu to lomu likmes manipulācijās. Līdzīgas izmeklēšanas notiek arī Lielbritānijā un Vācijā, taču šajās valstīs Deutsche Bank saņēmusi solījumu, ka pret to netiks vērsta apsūdzība, ja banka atklās nepieciešamo informāciju.

Gadījumā, ja ASV varasiestādes atzīs, ka arī Vācijas banka bijusi vainojama Libor manipulācijās, Deutsche Bank varētu nākties sodanaudās samaksāt simtiem miljonu eiro, pieļauj Euobserver.

Tikmēr atklājies, ka vēl viena britu banka piekopusi ne visai tīru nodarbi. Trešdien Standard Chartered piekrita maksāt 277 miljonu eiro lielu sodu, kad ASV varasiestādes atklāja, ka banka nodarbojusies ar Irānas naudas atmazgāšanu.

Lielbritānijas banka Barclay's likvidēs 3,7 tūkstošus darba vietu un slēgs atsevišķas struktūrvienības. Savukārt aizvadītā gada pēdējo ceturksni banka noslēgusi ar ievērojamiem zaudējumiem.

Laika posmu no aizvadītā gada oktobra līdz decembrim Barclay’s noslēgusi ar 1,3 miljardu ASV dolāru lieliem neto zaudējumiem, kas, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, kad banka reģistrēja neto peļņu aptuveni 550 miljonu ASV dolāru apmērā.

Kopumā aizvadīto gadu banka noslēgusi ar neto zaudējumiem aptuveni 1,5 miljardu ASV dolāru apmērā, pretēji 2011. gadam, kad Barclay’s bija izdevies nopelnīt 4,6 miljardus dolāru.

Daļu (1,8 tūkstošus) darba vietu, banka plāno likvidēt savā investīciju struktūrvienībās. Pērn banka šajās struktūrvienībās jau likvidēja 1,6 tūkstošus darba vietu. Papildus 1,9 tūkstoši darba vietu tiks samazināti kontinentālajā Eiropā. Kopumā darbu varētu zaudēt aptuveni 3% no bankā strādājošajiem.

Par īpaši nopietniem finanšu tirgus noziegumiem, piemēram, Libor indeksu manipulācijām, dalībvalstu tiesu sistēmās būs turpmāk jāparedz vismaz četri gadi ieslodzījumā.

To paredz jaunā direktīva, ko Eiropas Parlaments pieņēma otrdien, izstrādāta ar mērķi atjaunot uzticēšanos Eiropas Savienības finanšu tirgiem un uzlabot ieguldītāju aizsardzību.

Jaunie tiesību akti paredz stingrākus kriminālsodus, citstarp ieslodzījumu, par nopietniem tirgus izmantošanas gadījumiem, piemēram, nelikumīgu informācijas atklāšanu, darījumiem, kuros ļaunprātīgi izmantota iekšēja informācija, kā arī minēto noziegumu kūdīšanu, atbalstīšanu vai līdzdalību tajos.

Lai nodrošinātu minēto sodu piemērošanu visas ES mērogā, katrai dalībvalstij tās tiesību aktos būs jāparedz prasība tiesnešiem notiesāt maksimālā soda saņēmējus ar ne mazāk kā četriem gadiem cietumā par nopietnākajiem iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas vai tirgus manipulācijas gadījumiem un ne mazāk kā divus gadus par informācijas neatļautu atklāšanu.

ASV un Lielbritānijas regulatori sešām lielām bankām piemērojusi naudassodus kopumā gandrīz sešu miljardu dolāru apmērā saistībā ar valūtas kursu un starpbanku procentu likmes Libor manipulācijām.

Regulatori norāda, ka šīs bankas interneta tērzētavās vienojušās par procentu likmju noteikšanu, tādējādi apkrāpjot klientus un vienlaikus palielinot savus ienākumus.

Lielbritānijas Barclays un Royal Bank of Scotland (RBS), kā arī ASV JPMorgan Chase un Citicorp atzinušas vainu ASV Tieslietu ministrijas apsūdzībās par slepenu sadarbību, lai veiktu manipulācijas apjomīgajā valūtu tirgū.

Savukārt Šveices UBS atzinusi vainu par Libor manipulācijām, bet ASV Bank of America ASV Federālo rezervju sistēma piemērojusi naudassodu par tirdzniecības pārkāpumiem valūtas tirgū.

Francijas banka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar apsūdzībām, ka tā devusi kukuļus Muammara Kadafi režīma amatpersonām Lībijā un manipulējusi ar starpbanku procentu likmi «Libor», paziņojusi ASV Tieslietu ministrija.

Bankas struktūrvienība piekritusi atzīt savu vainu Ņujorkas tiesā saistībā ar apsūdzībām par Lībijas amatpersonu kukuļošanu no 2004. līdz 2009.gadam, lai iegūtu ienesīgus investīciju pārvaldes līgumus.

Savukārt 2010. un 2011.gadā bankas vadošās amatpersonas manipulējušas ar «Libor» likmi, liekot darbiniekiem sniegt maldīgus finanšu datus, kas radījuši iespaidu, ka banka ir finansiāli spēcīgāka nekā tā bija patiesībā.

«Gadiem ilgi «Societe Generale» grāva globālo tirgu un ārzemju institūciju godīgumu, sniedzot viltus finanšu datus un krāpnieciski nodrošinot līgumus kukuļošanas ceļā,» sacīts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā.

Savukārt, Austrālijas varas iestādes piespriedušas aptuveni 700 miljonu Austrālijas dolāru jeb apmēram 450 miljonu eiro sodu bankai «Commonwealth Bank of Australia», kura neesot ievērojusi noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Sods attiecas uz laika posmu no 2012. līdz 2015.gadam.

Eiropas Savienības konkurences uzraudzības institūcija piemērojusi 115 miljonu ASV dolāru sodu bankām JP Morgan, UBS un Credit Suisse par manipulācijām ar Šveices franka Libor likmi, aģentūru Reuters informējusi anonīma, lēmumam tuvu stāvoša persona.

Lielākais soda apmērs būs jāmaksā JPMorgan – vairāk nekā 89 miljoni dolāru.

Sīkāku informāciju Eiropas institūcija sniegs pēc tam, kad Eiropas Komisijā šonedēļas tikšanās laikā soda lielums tiks apstiprināts.

Jāatzīmē, ka šī nav pirmā reize, kad bankām tiek piemērots sods par manipulācijām ar Libor likmēm. Pērnā gada decembrī Eiropas institūcijas piemēroja 1,7 miljarda eiro lielu sodu sešām finanšu institūcijām.

Šveices franka kurss pret eiro ceturtdien pieauga par 29% pēc tam, kad Šveices centrālā banka paziņoja, ka izbeidz trīs gadus ilgušos centienus mākslīgi pazemināt franka kursu.

Dažu minūšu laikā pēc Šveices Nacionālās bankas paziņojuma, ka tiek atcelta tās noteiktā minimālā maiņas likme 1,2 franku par eiro apmērā Šveices valūtas kurss krasi pieauga pret eiro zonas vienotās valūtas kursu.

Franka vērtība, kas trešdien bija 1,2010 franki par eiro, ceturtdien pieauga līdz 0,8517 frankiem par eiro.

«Šveices Nacionālā banka izbeidz minimālās maiņas likmes 1,20 franki par eiro uzturēšanu,» teikts bankas paziņojumā.

Banka kopš 2011.gada septembra aizstāvēja kursa grīdas noteikšanu, cenšoties aizsargāt valstij nozīmīgo eksporta jomu, tostarp tā arī uzpirka lielu daudzumu ārvalstu valūtas.

Pierasts pie tā, ka, ņemot hipotekāro kredītu, klāt tiek rēķināta kāda termiņa Euribor likme. Tiesa gan, viss ir mainīgs, un manāma vilkme no šīs likmes pāriet uz kaut ko citu.

Proti, regulatori arī Eiropā grib, lai tiktu veidota jauna likmju noteikšanas sistēma, par kuru gan vismaz šobrīd ir visai liela neskaidrība, norāda jomas eksperti.

Tiek paredzēts, ka Euribor un eiro vienas dienas procentu likmes Eonia sistēma ir jāpārveido par kaut ko jaunu jau līdz 2020. gada janvārim – tātad pamatā šā gada laikā. Pašlaik izskatās, ka ticamākais aizstājējs būs Eiropas Centrālās bankas likme Ester (Euro short-term rate), kas tiks ieviesta oktobrī. Tādējādi pēc tam, iespējams, visai strauji visiem būs jāpielāgojas šai jaunajai sistēmai, kas var radīt zināmas problēmas. Šobrīd ir liela neskaidrība, vai visi nepieciešamie soļi tiks izdarīti laikā, lai notiktu gluda un laicīga pāreja. Ja tā nenotiek, kādā brīdī var būt aktuāla neziņa, ko ņemt par atskaites likmi, kas var ietekmēt finanšu plānošanu vai likt pārveidot esošos līgumus. Katrā ziņā esošā sistēma lielā mērā ir saprotama lieta un daudziem pārskatāmā nākotnē piedāvā pieeju paredzamam maksājumu grafikam. Populārākajām starpbanku likmēm piesaistīts milzīgs skaits un apjoms jau esošu finanšu instrumentu, kas kādu pāreju uz kaut ko jaunu padara sarežģītu.

Šveices banka UBS trešdien paziņoja, ka ASV atzīs vainu krāpniecībā attiecībā uz starpbanku procentu likmes Libor manipulēšanu un samaksās 203 miljonu dolāru (178,2 miljonu eiro) naudassodu, taču tā izvairījusies no apsūdzībām par valūtas kursu manipulācijām.

Šāds paziņojums izskan laikā, kad vēl citām četrām lielām bankām ASV un Lielbritānijas regulatori varētu piemērot naudassodus vairāku miljardu dolāru vērtībā par manipulācijām valūtas tirgos.

ASV Tieslietu ministrija atcēlusi apsūdzības UBS par valūtas kursu manipulācijām un piešķīrusi tai nosacījumu imunitāti par sadarbību ar varasiestādēm, norāda banka.

Neskatoties uz to, banka ASV Federālo rezervju sistēmai samaksās 324 miljonu dolāru sodu un veiks izmaiņas ārvalstu valūtas maiņas sistēmas darbā, vēsta UBS.

Tāpat UBS piekritusi atzīt vainu vienā apsūdzības punktā attiecībā uz Libor manipulēšanu un samaksāt 203 miljonu dolāru naudassodu, kā arī pieņemt pārbaudes laiku uz trīs gadiem.

Procentlikmju kāpums izskatās neizbēgams, lai gan pamata prognoze joprojām ir, ka šis process būs lēzens; tirgus paredzējumi gan lēni pielāgojoties straujākas inflācijas gaidām, trašdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaules ekonomika turpina augt straujāk, un, lai nepieļautu kādus pārkaršanas momentus, ietekmīgākajām centrālajām bankām nāksies rosīties likmju ziņā. Šajā ziņā priekšzīmi rāda ASV Federālo rezervju sistēma, kas pēdējo gadu laikā jau veic pakāpenisku dolāra likmju koriģēšanu uz augstāku līmeni. Rezultātā šobrīd ASV dolāra bāzes likme noteikta 1,5% līdz 1,75% koridorā. Šis apstāklis un gaidas, ka likmes virziens pārskatāmā nākotnē būs vērsts augšup, arī palīdzējis populārajai ASV dolāra trīs mēnešu termiņa Libor likmei sasniegt 2,35% atzīmi.

Vēl pagājušā gada beigās minētā termiņa dolāru Libor likmes vērtība atradās pie 1,7% atzīmes, bet 2015. gada beigās – pie 0,32% atzīmes. Ja nenotiek nekas dramatisks, tad līdzīgi procesi gaidāmi arī pārējā pasaulē, piemēram, Eiropā, kura arī ilgstoši pieradusi pie rekordzemām procentlikmēm. Mums trīs mēnešu Euribor likme joprojām ir visai dziļi negatīvajos ūdeņos un šīs nedēļas sākumā atradās pie -0,328 atzīmes.

Slavenā Vācijas banka Deutsche Bank pēdējā laikā iesaistījusies vairākos dārgos izlīgšanas procesos, piemēram, Libor manipulācijas skandālā. Bankas vadītājs turklāt devis mājienus, ka drīzumā Deutsche Bank varētu saskarties arī ar citiem sodiem par negodīgu vai neētisku darbību.

Jāpiebilst, ka Deutsche Bank ir viena no pasaulē lielākajiem spēlētājiem izejvielu tirgū, un svaigākais skandāls, kas skāris banku saistīts tieši ar izejvielu tirgošanu, raksta businessinsider.com. Banka apzināti pirms vairākiem gadiem melojusi valsts parlamentam par spekulāciju ietekmi uz pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Proti, minētās bankas pārstāvji izglītojuši un pārliecinājuši Vācijas parlamenta komisiju, ka ir pārāk maz pierādījumu, ka pieaugošo spekulāciju apjomi saistīti ar cenu pieaugumu. Deutsche Bank eksperti skaidroja, ka cenas pirmkārt nosaka fundamentālie faktori – pieprasījuma un piedāvājuma attiecība.

Lielbritānijas banka Barclays otrdien paziņoja par atgriešanos pie peļņas gūšanas un plāniem šogad pasaulē likvidēt aptuveni no 10 000 līdz 12 000 darba vietu.

Banka pavēstīja, ka aptuveni 7000 darba vietu paredzēts likvidēt Lielbritānijā.

Jau pagājušajā gadā Barclays strādājošo skaitu samazināja par 7650.

Banka pērn strādājusi ar 540 miljonu sterliņu mārciņu (649 miljonu eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 624 miljonu mārciņu (750,3 miljonu eiro) zaudējumiem 2012.gadā.

Reaģējot uz atgriešanos pie peļņas gūšanas, banka arī paziņoja, ka tās darbiniekiem tiks paaugstināts prēmiju apjoms.

Barclays norādīja, ka prēmijām paredzētie finanšu līdzekļi paaugstināti par gandrīz 10% - līdz 2,38 miljardiem mārciņu (2,8 miljardiem eiro).

Barclays vadītājs Entonijs Dženkinss gan pagājušajā otrdienā paziņoja, ka jau otro gadu pēc kārtas nolēmis atteikties no sev pienākošās prēmijas līdz 2,75 miljonu sterliņu mārciņu (3,3 miljonu eiro) apmērā, šādu lēmumu skaidrojot ar izdevumiem, kas bankai radušies iepriekšēju problēmu risināšanai.

Deviņas lielās pasaules bankas par krāpšanu valūtas tirgū piekritušas samaksāt divus miljardus ASV dolāru (1,79 miljardu eiro) lielu kompensāciju, lai izlīgtu ar investoriem, ceturtdien paziņoja procesā iesaistītā juristu kompānija.

Investori panākuši vienošanos ar Bank of America, Barclays, BNP Paribas, Citi, Goldman Sachs HSBC, JPMorgan, RBS un UBS, ziņoja juridiskā kompānija Hausfeld. Bankas tiek vainotas kopīgi plānotā valūtas tirgus manipulācijā.

Pagaidām nav zināms, kā summa tiks sadalīta.

Jūnijā kāds avots vēstīja, ka Barclays maksās 375 miljonus, HSBC - 285 miljonus, BNP Paribas gandrīz 100 miljonus un Goldman Sachs" apmēram 130 miljonus dolāru, taču norādīja, ka šie skaitļi var mainīties.

Dažas no bankām jau iepriekš bija vienojušās maksāt konkrētu summu.

ASV gigants JP Morgan Chase piekrita maksāt 99,5 miljonus janvārī, un tam sekoja Bank of America, kas nolēma maksāt 180 miljonus, Citigroup ar 394 miljoniem un Šveices UBS ar 135 miljoniem dolāru.

Lielbritānijas banka Barclays ceturtdien paziņoja, ka grūtības piedzīvojošajā investīciju struktūrvienībā likvidēs 7000 darba vietu un pārdos vai samazinās ar pamatdarbību nesaistītus aktīvus aptuveni 115 miljardu sterliņu mārciņu (140,1 miljarda eiro) apmērā.

Banka, kas iesaistīta starpbanku procentu likmes Libor manipulācijas skandālā, arī norādīja, ka šogad likvidēšanai paredzēto darba vietu skaits palielināts līdz 14 000.

Barclays, kas pasaulē nodarbina aptuveni 139 000 cilvēku, sākotnēji ziņoja, ka līdz šā gada beigām likvidēs līdz 12 000 darba vietu.

Banka pavēstīja, ka 7000 darba vietu investīciju struktūrvienībā tiks likvidētas līdz 2016.gadam.

«Šī ir ievērojama Barclays darbības vienkāršošana. Mēs būsim koncentrāta starptautiska banka, kas darbosies tikai jomās, kur mums ir spējas, apmērs un konkurētspējīgas priekšrocības,» sacīja bankas vadītājs Entonijs Dženkinss.

Vācijas lielākā banka Deutsche Bank ceturtdien brīdināja, ka tā šā gada trešajā ceturksnī reģistrēs tīros zaudējumus 6,2 miljardu eiro apmērā un dividenžu izmaksa šim gadam varētu tikt atcelta.

Banka norādīja, ka tā reģistrēs 5,8 miljardu eiro izdevumus saistībā ar lielākām kapitāla rezervju prasībām un pašreizējām prognozēm attiecībā uz struktūrvienības Postbank pārdošanu.

Tāpat Deutsche Bank atvēlējusi 1,2 miljardus eiro, lai nosegtu tiesāšanās izdevumus.

Banka šobrīd ierauta starpbanku procentu likmju Libor manipulēšanas skandālā un Šveices varasiestādes pret to sākušas izmeklēšanu saistībā ar iespējamu cenu fiksēšanu dārgmetālu tirgū.

Ņemot vērā šo situāciju, "Deutsche Bank" norāda, ka tai var nākties samazināt vai pat atcelt dividenžu izmaksu šim gadam.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns neizslēdz iespēju, ka aizdomu ēna pār Eiropas naftiniekiem varētu būt politiski motivēta. «Var jau būt, ka augsto naftas cenu deļ kāda ES institūcija ir nolēmusi ‒ pakratīsim naftiniekus, varbūt kaut kas atrodas un būs lētākas cenas,» šādu hipotēzi viņš izteicis laikrakstam Dienas bizness.

Db.lv jau rakstīja, ka vairāku naftas biznesā aktīvu kompāniju birojos divās ES dalībvalstīs un vienā Eiropas Ekonomikas zonas valstī otrdien notikušas «nepieteiktas pārbaudes» jeb kratīšanas. EK ir bažas, ka jēlnaftas, pārstrādāto naftas produktu un biodegvienas sektorā varētu būt notikusi cenu ziņošanas aģentūrai domāto cenu saskaņošana. Vācot pierādījumus par manipulācijām ar cenām, pārmeklēti kompāniju BP un Shell biroji, kā arī biroji, kas pieder Platts, cenu ziņošanas aģentūrai, un Statoil, Norvēģijas naftas kompānijai.

Briti likumdošanā iestrādā amatpersonu privātu atbildību par banku nedarbiem; vadītāji saka – «tad nu bez mums» , ceturtdiena raksta laikraksts Dienas Bizness.

Divi no britu finanšu pakalpojumu holdinga HSBC valdes locekļiem taisās iet prom no darba, jo acīmredzot bažījas par riskiem saistībā ar jauno likumdošanu, kas paredz vadītāju personīgu atbildību par viņu kompāniju pastrādātajām nelikumībām, raksta Financial Times (FT).

Londonas Sitijā notiekošais varētu būt pavērsiena punkts Rietumu tieslietu praksē, kas līdz šim ir bijusi ļoti saudzīga pret finanšu institūciju vadītājiem personīgi, arī ja to iestādes bijušas vainīgas finanšu manipulācijās un trakulībās, izraisot neuzticību sabiedrībai tik svarīgajai industrijai un arī globālo finanšu krīzi. Līdz šim bijis spēkā princips «par lielu, lai iespundētu» (too big to jail), kas ir parafrāze par cita veida līdzšinējās pielaidības pret bankām raksturojumam – «par lielu, lai caurkristu» (too big to fail).