Īstermiņa finansējuma tirgi sāk just augošā ASV dolāru Libor ietekmi, raksta Bloomberg.

Pēdējo nedēļu laikā pieredzētajam Libor pieaugumam varētu būt tehniski iemesli, kas nozīmē, ka tas visdrīzāk neraida brīdinājuma signālus, kā tas bija kredītu krīzes laikā. Tajā pašā laikā tas padara finansējumu dārgāku daļai aizņēmēju ārpus ASV.

Trīs mēnešu Libor likme otrdien pieauga līdz 2,25%, kas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada. Pašreizējās tirgus dalībnieku bažas ir par to, ka šis Libor izrāviens varētu turpināt līdzšinējo tendenci, tādējādi aizņēmēji un amatpersonas dažādos pasaules finanšu tirgos patlaban sāk raudzīties uz šo faktu ar piesardzību.

«Patlaban ir vairāku faktoru kopums, kas padara stingrākus finansiālos nosacījumus,» norāda Russ Certo, piebilstot, ka bankām aizvien ir ārkārtīgi liela likviditāte, taču nu jau par dārgāku cenu.

ASV dolāru Libor strauji pārlēcis pāri 2% barjerai

Tirgus dalībniekiem gaidot augstāku inflāciju un tai sekojošu attiecīgu reakciju no pasaules ietekmīgāko centrālo banku puses, pēdējā laikā visai strauji palielinājusies starpbanku likmju Libor USD vērtība. Piemēram, trīs mēnešu Libor USD no pagājušā gada decembra vidus 1,6% nu ir uzlēkusi virs 2% atzīmes un sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008. gada. Vēl 2015. gadā trīs mēnešu Libor USD likmes vērtība atradās pie 0,3% atzīmes, bet 2014. gadā tā bija tuvāk 0,2%.

Šīs likmes palielināšanās nozīmē, ka maksājumi pieaug visiem tiem, kuriem šai likmei piesaistīti aizdevumi. Augstāk ceļo arī citu termiņu šo likmju vērtība, un, piemēram, 12 mēnešu Libor USD šobrīd pārsniegusi 2,5%. Šāds Libor likmju kāpums atgādina to, ka rekordzemo likmju laiki kļūst par pagātni.

Eiropas Savienības (ES) varasiestādes iecerējušas skandālu skartās starpbanku likmes Libor uzraudzību nodot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) pārziņā.

Eiropas Komisija izstrādājusi ierosinājumus, saskaņā ar kuriem ESMA pārziņā tiks nodoti arī dažādi citi Eiropas līmeņa indeksi un likmes, vēsta BBC. Komisijas ieceres, kuru prezentācija paredzēta šovasar, paredzētas, lai «nodibinātu labas pārvaldības noteikumus, kas radīs caurspīdīgumu, pārvaldītu interešu konfliktus un nodrošinātu indeksu reprezentativitāti».

Patlaban Libor tiek noteikts Londonā, savukārt saskaņā ar Komisijas ierosinājumu tas nonāktu Parīzē bāzētas organizācijas pārziņā. Avoti Lielbritānijas valsts kasē BBC norādīja, ka britu valdība attiecībā uz šādiem plāniem noskaņota pielaidīgi, jo apzinās, ka tā ir visas pasaules problēma. «Libor gadījumā jautājums par to, kas to pārraudzīs, radās tikai tāpēc, ka Lielbritānija uzņēmās vadību un ātri rīkojās, lai likmi reformētu,» klāstīja anonīmie avoti.

Lielbritānijas banka Royal Bank of Scotland (RBS) piekritusi maksāt vairāk nekā 610 miljonu ASV dolāru lielu soda naudu, lai panāktu mierizlīgumu ar ASV un Lielbritānijas banku regulatoriem apsūdzībās par Libor likmes fiksēšanu.

RBS jau ir trešā banka, kas atzinusi, ka tās darbinieki centušies manipulēt ar Libor starpbanku likmēm, vēsta The Wall Street Journal. ASV regulatori norāda, ka RBS veikusi simtiem mēģinājumu manipulēt ar Libor likmēm.

Noziedzīgās darbības veiktas laika posmā no 2006. līdz 2010. gadam. RBS lielākā daļa – 80% - pieder Lielbritānijas valdībai, kas banku nacionalizēja, kad tā finanšu krīzes laikā nonāca sabrukuma priekšā.

ASV regulatori gan neatklāja kā RBS manipulējis ar Libor likmēm un kāda šīm darbībām bija ietekme. Varasiestādes apsūdzējušas RBS darbiniekus sadarbībā ar citu skandālā iesaistīto banku un brokeru kompāniju darbiniekiem, lai tādējādi panāktu manipulāciju ar likmēm.

ASV dolāru Libor ceļo arvien augstāk; Euribor pagaidām uz vietas.

Kopsolī ar ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) soļiem monetārās politikas sabardzināšanas ziņā uz arvien augstākiem līmeņiem tiecas dolāru starpbanku likmes. Piemēram, trīs mēnešu termiņa ASV dolāru Libor likmes vērtība šonedēļ pakāpusies līdz 2,45% atzīmei, kas ir augstākais līmenis 10 gadu laikā. Pirms iepriekšējās globālās finanšu krīzes šīs likmes vērtība gan bija krietni augstāka – 2007. gada augustā tā atradās pie 5,6%. Kopš tā brīža gan bija vērojams ASV dolāra starpbanku likmju brīvais kritiens. Pakāpeniski tās sāka palielināsies vien 2015. gadā, kad trīs mēnešu Libor bija pietuvojies 0,2% atzīmei.

Neskatoties uz regulatoru alkām pēc skandāla ar Libor manipulēšanu šai likmei meklēt aizvietotāju, šīm likmēm pasaulē joprojām ir milzīga nozīme. Libor likmēm piesaistīts milzīgs skaits un apjoms jau esošu finanšu instrumentu, kas kādu pāreju uz kaut ko jaunu padara sarežģītu. Tā joprojām ir galvenā likme, kas tiek piemērota ASV dolāru aizdevumiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas bankas līdz nākamā gada beigām kredītlīgumos īstermiņa bāzes procentu likmes LIBOR aizstās ar citām bāzes likmēm, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

"Līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR," norāda FNA.

Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm, kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate), skaidro asociācijā.

Šveices banka UBS piekritusi maksāt 1,5 miljardus ASV dolāru lielu soda naudu Lielbritānijas, ASV un Šveices varasiestādēm, lai panāktu izlīgumu saistībā ar apsūdzībām Libor likmju manipulācijā.

UBS piespriestā soda nauda ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā bankai Barclay’s, kurai jūnijā par Libor likmju manipulēšanu nācās maksāt soda naudu 450 miljonu ASV dolāru apmērā. UBS piespriestais sods ir otrs lielākais banku vēsturē, vēsta BBC.

Šveices banka maksās 1,2 miljardus dolāru lielu naudassodu ASV Tieslietu departamentam un Finanšu instrumentu tirdzniecības komisijai, 160 miljonus sterliņu mārcīju Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldei (FSA) un 59 miljonus Šveices franku regulatoram Finma.

Lielbritānijas finanšu regulators skaidro, ka krāpniecībā ar Libor likmēm bijuši iesaistīti 45 cilvēki, kas savas darbības pārrunājuši ar interneta sarunu vietņu un e-pastu palīdzību. FSA publiskojusi bankas brokeru e-pastus, kuros tie apspriež paredzamās manipulācijas un viens otru uzrunā par «supermenu» un «šodienas varoni». Tāpat FSA secinājusi, ka manipulācijas bankas iekšienē tikušas uzskatītas par normālu biznesa praksi. Britu varasiestādes arī norāda, ka UBS tik ļoti plaši manipulējusi ar Libor, ka, laika posmā no 2010. līdz 2005. gadam, par aizdomīgām uzskatāmas visas bankas darbības ar šīm likmēm.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Par īpaši nopietniem finanšu tirgus noziegumiem, piemēram, Libor indeksu manipulācijām, dalībvalstu tiesu sistēmās būs turpmāk jāparedz vismaz četri gadi ieslodzījumā.

To paredz jaunā direktīva, ko Eiropas Parlaments pieņēma otrdien, izstrādāta ar mērķi atjaunot uzticēšanos Eiropas Savienības finanšu tirgiem un uzlabot ieguldītāju aizsardzību.

Jaunie tiesību akti paredz stingrākus kriminālsodus, citstarp ieslodzījumu, par nopietniem tirgus izmantošanas gadījumiem, piemēram, nelikumīgu informācijas atklāšanu, darījumiem, kuros ļaunprātīgi izmantota iekšēja informācija, kā arī minēto noziegumu kūdīšanu, atbalstīšanu vai līdzdalību tajos.

Lai nodrošinātu minēto sodu piemērošanu visas ES mērogā, katrai dalībvalstij tās tiesību aktos būs jāparedz prasība tiesnešiem notiesāt maksimālā soda saņēmējus ar ne mazāk kā četriem gadiem cietumā par nopietnākajiem iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas vai tirgus manipulācijas gadījumiem un ne mazāk kā divus gadus par informācijas neatļautu atklāšanu.

Lielbritānijas banka Barclay's likvidēs 3,7 tūkstošus darba vietu un slēgs atsevišķas struktūrvienības. Savukārt aizvadītā gada pēdējo ceturksni banka noslēgusi ar ievērojamiem zaudējumiem.

Laika posmu no aizvadītā gada oktobra līdz decembrim Barclay’s noslēgusi ar 1,3 miljardu ASV dolāru lieliem neto zaudējumiem, kas, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, kad banka reģistrēja neto peļņu aptuveni 550 miljonu ASV dolāru apmērā.

Kopumā aizvadīto gadu banka noslēgusi ar neto zaudējumiem aptuveni 1,5 miljardu ASV dolāru apmērā, pretēji 2011. gadam, kad Barclay’s bija izdevies nopelnīt 4,6 miljardus dolāru.

Daļu (1,8 tūkstošus) darba vietu, banka plāno likvidēt savā investīciju struktūrvienībās. Pērn banka šajās struktūrvienībās jau likvidēja 1,6 tūkstošus darba vietu. Papildus 1,9 tūkstoši darba vietu tiks samazināti kontinentālajā Eiropā. Kopumā darbu varētu zaudēt aptuveni 3% no bankā strādājošajiem.

ASV un Lielbritānijas regulatori sešām lielām bankām piemērojusi naudassodus kopumā gandrīz sešu miljardu dolāru apmērā saistībā ar valūtas kursu un starpbanku procentu likmes Libor manipulācijām.

Regulatori norāda, ka šīs bankas interneta tērzētavās vienojušās par procentu likmju noteikšanu, tādējādi apkrāpjot klientus un vienlaikus palielinot savus ienākumus.

Lielbritānijas Barclays un Royal Bank of Scotland (RBS), kā arī ASV JPMorgan Chase un Citicorp atzinušas vainu ASV Tieslietu ministrijas apsūdzībās par slepenu sadarbību, lai veiktu manipulācijas apjomīgajā valūtu tirgū.

Savukārt Šveices UBS atzinusi vainu par Libor manipulācijām, bet ASV Bank of America ASV Federālo rezervju sistēma piemērojusi naudassodu par tirdzniecības pārkāpumiem valūtas tirgū.

Pierasts pie tā, ka, ņemot hipotekāro kredītu, klāt tiek rēķināta kāda termiņa Euribor likme. Tiesa gan, viss ir mainīgs, un manāma vilkme no šīs likmes pāriet uz kaut ko citu.

Proti, regulatori arī Eiropā grib, lai tiktu veidota jauna likmju noteikšanas sistēma, par kuru gan vismaz šobrīd ir visai liela neskaidrība, norāda jomas eksperti.

Tiek paredzēts, ka Euribor un eiro vienas dienas procentu likmes Eonia sistēma ir jāpārveido par kaut ko jaunu jau līdz 2020. gada janvārim – tātad pamatā šā gada laikā. Pašlaik izskatās, ka ticamākais aizstājējs būs Eiropas Centrālās bankas likme Ester (Euro short-term rate), kas tiks ieviesta oktobrī. Tādējādi pēc tam, iespējams, visai strauji visiem būs jāpielāgojas šai jaunajai sistēmai, kas var radīt zināmas problēmas. Šobrīd ir liela neskaidrība, vai visi nepieciešamie soļi tiks izdarīti laikā, lai notiktu gluda un laicīga pāreja. Ja tā nenotiek, kādā brīdī var būt aktuāla neziņa, ko ņemt par atskaites likmi, kas var ietekmēt finanšu plānošanu vai likt pārveidot esošos līgumus. Katrā ziņā esošā sistēma lielā mērā ir saprotama lieta un daudziem pārskatāmā nākotnē piedāvā pieeju paredzamam maksājumu grafikam. Populārākajām starpbanku likmēm piesaistīts milzīgs skaits un apjoms jau esošu finanšu instrumentu, kas kādu pāreju uz kaut ko jaunu padara sarežģītu.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Kaut arī deviņi no desmit mājsaimniecību hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti eiro valūtā, pēdējā gada laikā mājsaimniecības labprāt ņem kredītus arī latos, stāsta Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Tādējādi latu kredītu īpašniekiem aktuāls ir jautājums, kā mainīsies viņu situācija līdz ar eiro ieviešanu. Kredīti, ko iedzīvotāji ņēmuši latos, 2014.gada 1.janvārī tiks automātiski un bez papildus izdevumiem pārvērsti par kredītiem eiro un tuvākajā procentu likmes maiņas datumā piesaistīti starpbanku aizdošanas likmei Euribor. «Tā kā Euribor likme šobrīd ir zemāka nekā Rigibor, tad, ņemot vērā pašreizējo likmju starpību, mājsaimniecības ar vidēji lielu hipotekāro kredītu latos pēc likmes maiņas varētu katru mēnesi ietaupīt aptuveni divus latus. Taču, iespējams, ka tuvākā pusgada laikā abas likmes varētu pat vēl vairāk tuvināties, tāpēc tūlītējais kredītmaksājumu samazinājums līdz ar eiro ieviešanu varētu būt neliels un īslaicīgs,» uzskata A.Kauliņa.

Šveices banka UBS trešdien paziņoja, ka ASV atzīs vainu krāpniecībā attiecībā uz starpbanku procentu likmes Libor manipulēšanu un samaksās 203 miljonu dolāru (178,2 miljonu eiro) naudassodu, taču tā izvairījusies no apsūdzībām par valūtas kursu manipulācijām.

Šāds paziņojums izskan laikā, kad vēl citām četrām lielām bankām ASV un Lielbritānijas regulatori varētu piemērot naudassodus vairāku miljardu dolāru vērtībā par manipulācijām valūtas tirgos.

ASV Tieslietu ministrija atcēlusi apsūdzības UBS par valūtas kursu manipulācijām un piešķīrusi tai nosacījumu imunitāti par sadarbību ar varasiestādēm, norāda banka.

Neskatoties uz to, banka ASV Federālo rezervju sistēmai samaksās 324 miljonu dolāru sodu un veiks izmaiņas ārvalstu valūtas maiņas sistēmas darbā, vēsta UBS.

Tāpat UBS piekritusi atzīt vainu vienā apsūdzības punktā attiecībā uz Libor manipulēšanu un samaksāt 203 miljonu dolāru naudassodu, kā arī pieņemt pārbaudes laiku uz trīs gadiem.

Šveices franka kurss pret eiro ceturtdien pieauga par 29% pēc tam, kad Šveices centrālā banka paziņoja, ka izbeidz trīs gadus ilgušos centienus mākslīgi pazemināt franka kursu.

Dažu minūšu laikā pēc Šveices Nacionālās bankas paziņojuma, ka tiek atcelta tās noteiktā minimālā maiņas likme 1,2 franku par eiro apmērā Šveices valūtas kurss krasi pieauga pret eiro zonas vienotās valūtas kursu.

Franka vērtība, kas trešdien bija 1,2010 franki par eiro, ceturtdien pieauga līdz 0,8517 frankiem par eiro.

«Šveices Nacionālā banka izbeidz minimālās maiņas likmes 1,20 franki par eiro uzturēšanu,» teikts bankas paziņojumā.

Banka kopš 2011.gada septembra aizstāvēja kursa grīdas noteikšanu, cenšoties aizsargāt valstij nozīmīgo eksporta jomu, tostarp tā arī uzpirka lielu daudzumu ārvalstu valūtas.

Latvijas Bankas (LB) lēmums par likmju samazināšanu lielākoties ir cenšanās pielīdzināt latu likmes Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju līmenim, norāda eksperti.

«LB likmju samazināšana drīzāk ir jāuztver, pirmkārt, kā centienus jau tagad tuvāk pielīdzināt Latvijas monetārās politikas instrumentu likmes ECB likmēm un, otrkārt, kā līdzvērtīgu signālu tam, ko dod ECB, lai stimulētu finansēšanu, jo izaugsme nav spīdoša,» norāda Swedbank Aktīvu un pasīvu daļas vadītājs Mārtiņš Strautiņš.

Eksperts gan iesaka - ja bankas klientam, ņemot latu kredītu, kopējā likme sanāk šobrīd mazāka nekā eiro kredītam, tad ir vērts izmantot šo iespēju un aizņemties latos, bet jārēķinās, ka nākamajā likmes maiņas dienā pēc 2014.gada 1.janvāra likme tāpat pāries uz eiro likmi un būs jāmaksā tikpat, cik ņemot eiro kredītu.

Hipotekāro kredītu procentu likmes ceturkšņu griezumā samazinājušās Lietuvā un Igaunijā, savukārt Latvijā tās nav mainījušās, liecina Swedbank Mājokļu pieejamības indeksa pētījumā apkopotie dati.

Latvijā efektīvā gada izmaksu procentu likme hipotekārajam kredītam saglabājās 3,36% līmenī. Igaunijā tās saruka par 13 bāzes punktiem līdz 2,81%, bet Lietuvā – par 32 bāzes punktiem, sasniedzot 2,71%.

Hipotekāro kredītu procentu likmes Igaunijā samazinājās, līdzīgi kā eiro starpbanku likme Euribor. Trīs mēnešu Euribor saruka no 0,36% pērnā gada trešajā ceturksnī līdz 0,2% ceturtajā ceturksnī.

Likmju samazinājumu Baltijas valstīs galvenokārt var skaidrot ar eiro starpbanku likmju kritumu, norāda eksperti, taču atsevišķu banku piemērotās likmes ir atkarīgas no konkrētās bankas stratēģijas. Ir, piemēram, tādas bankas, kuras, samazinoties bāzes likmei, palielina mainīgo likmi, tādējādi samazinot vai dzēšot kritumu, taču citu banku aizdevumu likmes atkal krītas, sekojot likmju samazinājumam.

Pasaules lielāko Centrālo banku pārstāvji februāra sākumā pēc pārtraukuma pulcēsies uz 2023. gada pirmajām sēdēm. Lai arī kopš rudens sākuma ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā Banka (ECB) uzturēja vienādus likmju celšanas tempus, spriežot pēc banku pārstāvju paziņojumiem un finanšu tirgus prognozēm, februārī šī dinamika varētu mainīties.

Jaunākās prognozes liecina, ka FRS februāra sākumā varētu pacelt dolāru likmi par 0.25 procenta punktiem, tādējādi samazinot iepriekš pieredzēto likmju celšanas soli no 0.50 procenta punktiem, kas tika fiksēts decembrī. Tikmēr ECB varētu saglābāt nemainīgu ātrumu, turpinot celt eiro likmes par 0.50 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme februārī varētu sasniegt 2.5 %, savukārt refinansēšanas likme - 3 % apgabalu.

Pie kādām likmēm ASV un Eiropa varētu apstāties?

Tuvākajā laikā ECB varētu saglabāt agresīvāku stāju nekā FRS. Saskaņā ar nākotnes darījumu tirgus prognozēm dolāru likmes augstāko līmeni varētu sasniegt jau drīz - pie 4.75 - 5.00 % (patlaban - 4.25 - 4.50 %). FRS plāno apstāties pie 5.00 - 5.25% apgabala. Tikmēr eirozonā likmes vēl kādu laiku varētu turpināt kāpt. Pēc prognozētās pacelšanas februārī par 0.50 procenta punktiem tirgus paredz, ka eiro likmes martā tiks celtas par līdzīgu apmēru un vēl vienu vai divas reizes par 0.25 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme vasarā varētu uzkāpt līdz 3.25 - 3.50 % (patlaban – 2 %). Atbilstoši arī starpbanku procentu likmes savu maksimumu varētu sasniegt tuvu šiem līmeņiem.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi maksājumu karšu tirgus uzraudzību, kuras ietvaros secina – kopējais piemēroto starpbanku komisijas maksu apjoms par norēķiniem ar maksājumu kartēm Latvijā pēc tam, kad KP novērsa komercbanku aizliegtu vienošanos, ir samazinājies par vairāk nekā četriem miljoniem eiro, informē KP.

2011. gadā KP par aizliegtu vienošanos sodīja 22 Latvijas komercbankas, kuras vismaz astoņu gadu garumā bija ilgstoši fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par maksājuma karšu pieņemšanu, tās nepazeminot atbilstoši tirgus situācijai. Šobrīd KP izpēte liecina, ka pēc iestādes pieņemtā lēmuma lielākās komercbankas Latvijā ir noslēgušas divpusējus līgumus. Proti, tirgus uzraudzības izpētes laikā Latvijā divpusējās starpbanku komisijas maksas tika piemērotas 89% maksājumu.

Tā kā starpbanku komisijas likmes pēc KP lēmuma pieņemšanas no 2011. līdz 2014. gadam ir bijušas zemākas nekā tās, kuras piemēroja aizliegtās vienošanās aizsegā, KP uzraudzības ietvaros aprēķināja ieguvumu no pārkāpuma pārtraukšanas un secināja – kopējais starpbanku komisijas maksu apjoms Latvijā līdz 2014. gadam bija par vairāk nekā četriem miljoniem eiro mazāks, nekā tas būtu bijis, ja bankas turpinātu piemērot pretlikumīgo daudzpusējo līgumu.

Procentlikmju kāpums izskatās neizbēgams, lai gan pamata prognoze joprojām ir, ka šis process būs lēzens; tirgus paredzējumi gan lēni pielāgojoties straujākas inflācijas gaidām, trašdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaules ekonomika turpina augt straujāk, un, lai nepieļautu kādus pārkaršanas momentus, ietekmīgākajām centrālajām bankām nāksies rosīties likmju ziņā. Šajā ziņā priekšzīmi rāda ASV Federālo rezervju sistēma, kas pēdējo gadu laikā jau veic pakāpenisku dolāra likmju koriģēšanu uz augstāku līmeni. Rezultātā šobrīd ASV dolāra bāzes likme noteikta 1,5% līdz 1,75% koridorā. Šis apstāklis un gaidas, ka likmes virziens pārskatāmā nākotnē būs vērsts augšup, arī palīdzējis populārajai ASV dolāra trīs mēnešu termiņa Libor likmei sasniegt 2,35% atzīmi.

Vēl pagājušā gada beigās minētā termiņa dolāru Libor likmes vērtība atradās pie 1,7% atzīmes, bet 2015. gada beigās – pie 0,32% atzīmes. Ja nenotiek nekas dramatisks, tad līdzīgi procesi gaidāmi arī pārējā pasaulē, piemēram, Eiropā, kura arī ilgstoši pieradusi pie rekordzemām procentlikmēm. Mums trīs mēnešu Euribor likme joprojām ir visai dziļi negatīvajos ūdeņos un šīs nedēļas sākumā atradās pie -0,328 atzīmes.

Francijas banka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar apsūdzībām, ka tā devusi kukuļus Muammara Kadafi režīma amatpersonām Lībijā un manipulējusi ar starpbanku procentu likmi «Libor», paziņojusi ASV Tieslietu ministrija.

Bankas struktūrvienība piekritusi atzīt savu vainu Ņujorkas tiesā saistībā ar apsūdzībām par Lībijas amatpersonu kukuļošanu no 2004. līdz 2009.gadam, lai iegūtu ienesīgus investīciju pārvaldes līgumus.

Savukārt 2010. un 2011.gadā bankas vadošās amatpersonas manipulējušas ar «Libor» likmi, liekot darbiniekiem sniegt maldīgus finanšu datus, kas radījuši iespaidu, ka banka ir finansiāli spēcīgāka nekā tā bija patiesībā.

«Gadiem ilgi «Societe Generale» grāva globālo tirgu un ārzemju institūciju godīgumu, sniedzot viltus finanšu datus un krāpnieciski nodrošinot līgumus kukuļošanas ceļā,» sacīts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā.

Savukārt, Austrālijas varas iestādes piespriedušas aptuveni 700 miljonu Austrālijas dolāru jeb apmēram 450 miljonu eiro sodu bankai «Commonwealth Bank of Australia», kura neesot ievērojusi noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Sods attiecas uz laika posmu no 2012. līdz 2015.gadam.