Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch Ratings publicējusi Latvijai piešķirto līdzšinējo kredītreitingu, atstājot negatīvu to attīstības prognozi. Arī aģentūras Standart&Poors Baltijas valstu perspektīvas joprojām saglabājusi negatīvas.
Kredītreitings nosaka šīs reitingu aģentūras viedokli salīdzinošā skalā par to, kāds ir risks, ka attiecīgais aizņēmējs varētu nepildīt savas saistības. Šajā konkrētajā gadījumā tas attiecas uz Latviju. Abu aģentūru kredītreitingi atbilst relatīvi drošu ieguldījumu sadaļai.
Kredītreitingus ieguldījumu veikšanai ņem vērā investori – pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības, bankas. Daudziem ieguldītājiem dažādos fondu noteikumos pat ir paredzēts, ka viņi nedrīkst ieguldīt vērtspapīros, kuru kredītreitings ir zemāks par kādu noteiktu vērtību. Reitingam šajā ziņā ir liela nozīme, jo, ja reitings ir pārāk zems, tad Latvijas valsts vērtspapīrus vairs nedrīkst pirkt vesela virkne potenciālo investoru. Tas, savukārt, nozīmē, ka, valstij aizņemoties, ir jāmaksā augstāka procentu likme, lai piesaistītu investorus. Kredītreitings tiešā veidā ietekmē valsts spēju aizņemties.
Papildus iepriekšminētajam, valsts kredītreitingi netieši ietekmē arī valstī strādājošus uzņēmumus. Šajā konkrētajā gadījumā tas, ka kredītreitings netika mainīts, ir labi, jo pēdējā gada laikā ir acīmredzams tas, ka makroekonomiskā situācija valstī dažādu iemeslu dēļ ir pasliktinājusies. Iespējams, ka daudzi tirgus dalībnieki neizslēdza iespēju, ka šis reitings varētu tikt samazināts, tādēļ, reitinga saglabāšana iepriekšējā līmenī ir kopumā labas ziņas. Ar šādu soli kredītreitingu aģentūras faktiski pasaka to, ka valdība kontrolē situāciju; ka tiek veikti dažādi pasākumi, piem. budžeta izdevumu samazināšana, kas liek domāt, ka situācija nav izgājusi ārpus kontroles - valstī netiek pieņemti dažādi populistiski lēmumi uz ekonomiskās stabilitātes rēķina, un kopumā situācija valstī tiek novērtēta diezgan pozitīvi. Pēdējā gada laikā situācija pasaules finanšu tirgos ir ļoti nestabila. Vairumam industriāli attīstīto lielvalstu ir samazinājušies iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempi. Tātad pastāv virkne ārējo faktoru, kas apdraud Latvijas ekonomikas pozitīvu attīstību, tāpēc reitinga saglabāšana iepriekšējā līmenī viennozīmīgi ir labas ziņas.
Starptautiskie finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki paši seko līdzi notikumiem makroekonomikā, un ne visi gaida, kamēr reitingu aģentūra pateiks priekšā, vai valstī ir labi investēt, vai nē. Bieži vien investori saņem no reitingu aģentūras tādu kā apstiprinājumu savam esošajam viedoklim. Tādēļ, tādu lielu ietekmi reitinga palielināšanas vai samazināšanas gadījumā Latvijas iedzīvotāji tūlīt neizjutīs. Vidējā vai ilgtermiņā, ja reitings tiktu samazināts, tas nozīmētu augstākas finansējuma piesaistīšanas izmaksas – zaudētāji būtu tie, kas plānotu aizņemties: finansējuma piesaistīšanas izmaksas pieaugtu valstij, attiecīgi arī bankām, bankas, savukārt šīs pieaugušās izmaksas censtos kaut kādā veidā kompensēt, pārliekot tās uz patērētāju, kas savukārt varētu nozīmēt kredītu sadārdzinājumu. Kredītreitings ir tikai viens no faktoriem, kas nosaka finansējuma piesaistīšanas izmaksas, tāpēc reitingu atstāšana iepriekšējā līmenī nenozīmē to, ka uzņēmumiem un privātpersonām aizņemšanās cena pārskatāmā nākotnē paliks nemainīga.
Fitch joprojām savā prognozē min „smagās piezemēšanās risku”. Cik man zināms, “smagā piezemēšanās” nav precīzi definēta. Pieļauju, ka Latvijā IKP turpmākajos pāris ceturkšņus varētu saglabāties pašreizējā līmenī vai pat samazināties. Tāpat neizslēdzu iespēju, ka nākamo 12 mēnešu laikā pieaugs bezdarbs. Jau pašreiz novērojam kavēto kredītu īpatsvara pieaugumu, kas liecina par to, ka arvien lielāka daļa aizņēmēju nonāk finansiālās grūtībās. Uz iepriekšējo gadu izaugsmes fona mēs šobrīd notiekošo varam saukt par krīzi, un priekš atsevišķiem uzņēmumiem un atsevišķas iedzīvotāju daļas to, iespējams, var arī saukt par smago piezemēšanos. Runājot par valsti kopumā, mēs piedzīvosim periodu, kurā augsim lēnāk vai neaugsim nemaz, savukārt pēc tā izaugsme atkal atjaunosies.
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas ekonomikā piedzīvotie izaugsmes tempi ilgtermiņā nebūtu noturami, lai kā mēs censtos, tāpēc šobrīd ir tikai likumsakarīgi, ka mēs pastāvam uz vietas vai atkāpjamies nedaudz atpakaļ. Mūsu valsts globālajā mērogā ir ļoti maza un atvērta, proti, mēs aktīvi savstarpēji tirgojamies gan ar precēm, gan pakalpojumiem ar saviem kaimiņiem. Ja notiek globāla recesija, tad mums būs grūti izbēgt no līdzīgiem apstākļiem arī šeit, savukārt, ja Eiropā un mūsu austrumu kaimiņiem lietas sāks iet labāk, domāju, ka mums negatīvas vai ļoti zemas izaugsmes periods būs īss, un tas ātri aizmirsīsies.
