Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 eiro lielu valsts nodevu, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā un tiesā.

Bez Āboliņa nodeva piedzīta arī no lietā iesaistītā uzņēmuma «Riverside HK Ltd», kas reģistrēts Lihtenšteinā un ar kuru vekselis parakstīts.

Tiesā skaidroja, ka piedzenamās valsts nodevas apmērs veidojies atbilstoši Civilprocesa likuma normām par prasības pieteikumiem, kas nosaka, ka par katru prasības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, - maksājama valstsnodeva. Ja prasības summa pārsniedz 711 435 eiro, tad jāmaksā 8715 eiro plus 0,6 procenti no prasības summas.

Vekseļus Latvijā varēs izdot ne tikai papīra formā, bet arī elektroniski, kas varētu veicināt šī vēsturiskā vērtspapīra izmantošanu .

To paredz Saeimas galīgajā lasījumā akceptētie grozījumi Vekseļu likumā. Tie noteic, ka elektroniskais vekselis ir tāds vērtspapīrs, kas sniedz tā turētājam tiesības prasīt no vekseļa devēja vai akceptētāja samaksāt konkrētu naudas summu noteiktā termiņā un vietā un atbilst elektronisko dokumentu izstrādi un noformēšanu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Apstiprinājumu par valsts nodevas samaksu šādam vekselim varēs pievienot gan kā elektronisku dokumentu, gan kā ieskanētu papīra formas maksājuma uzdevumu. Tiesa, ekspertu un uzņēmēju viedokļi par vekseļu popularitātes pieaugumu atšķiras – daļa uzskata, ka elektroniskie vekseļi ir XXI gadsimta modelis, kas stimulēs to izmantošanu, savukārt citi domā, ka šīs formas ziedu laiki bija pagājušā gadsimta 20. – 30. gadi, jo šobrīd ir citi finanšu instrumenti, kādu neesot bijis agrāk. Jāņem vērā, ka līdz šim vekselis tiek izdots tikai kā rakstveida dokuments, attiecīgi arī vekseļa protestēšana un pieteikuma iesniegšana tiesā bezstrīdus kārtībā ir iespējama tikai papīra dokumentu formā.

Tā dēvētajā Lielvārdes 200 miljonu eiro lielā vekseļa lietā Valsts policija pagājušā nedēļā par aizdomās turētajām atzinusi sešas personas, kurām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Aizturēti ir trīs sievietes un trīs vīrieši aizdomās par krāpšanas mēģinājumu lielā apmērā. Sievietes dzimušas 1960., 1972., 1959.gadā, bet vīrieši dzimuši 1976., 1959. un 1977.gadā.

Aizturēšana veikta šogad martā sāktā kriminālprocesā par to, ka 2015.gada novembrī Lielvārdes domes priekšsēdētājs iesniedza Valsts kasē iesniegumu ar lūgumu izsniegt vēstuli aizdevumam 200 miljonu eiro vērtībā Lielvārdes novada pašvaldības darījumam, kas nav noticis.

Izmeklēšanas laikā veiktas 15 sankcionētas kratīšanas, kurās izņemta datortehnika, datu nesēji un dokumenti. Aizturētās personas 9.jūnijā atzītas par aizdomās turētām.

Jau ziņots, ka pēc tam, kad toreizējais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš (Vidzemes partija) 2015.gada 24.novembrī vienpersoniski Lielvārdes novada pašvaldības vārdā parakstīja "parādzīmi" par 200 miljoniem eiro, pašvaldība 2015.gada nogalē vērsās tiesībsargājošās iestādēs ar prasību izvērtēt Āboliņa rīcības tiesiskumu.

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Lai gan auditoru ziņojums par bijušā Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa (Vidzemes partija) aizvadītā gada novembrī parakstītā 200 miljonu eiro vekseļa juridisko spēku ir saņemts, pagaidām informācija tajā ir konfidenciāla, informēja pašvaldības pārstāve Maruta Ruskule.

Ruskule skaidroja, ka pašvaldība vēlas satikties un izrunāt neskaidros jautājumus ar auditoriem, kas bijuši atbildīgi par vekseļa jautājumu, lai varētu sniegt detalizētus komentārus.

Viņa solīja, ka šīs nedēļas laikā tiks sagatavota informācija, kurā būs skaidrojums arī par to, kas minēts auditoru atzinumā.

Kā ziņots, pērn decembra sākumā tapa zināms, ka bijušais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Āboliņš Valsts kasē iesniedzis iesniegumu, kam pievienots vekselis par 200 miljoniem eiro. Pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Vita Volonte (RA) aģentūrai LETA toreiz apgalvoja, ka par to iepriekš neesot ticis informēts neviens domes darbinieks vai deputāts.

Vekseļa devējs turpmāk varēs izdot ne tikai papīra formas, bet arī elektronisku vekseli, paredz ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē atbalstītie grozījumi Vekseļu likumā.

Minētie likuma grozījumi vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā.

Grozījumos noteikts, ka elektroniskais vekselis ir vērtspapīrs, kas dod tā turētājam tiesības prasīt no vekseļa devēja vai akceptētāja samaksāt noteiktu naudas summu konkrētā termiņā un vietā. Tāpat grozījumi nosaka, ka elektroniskajam vekselim ir jābūt noformētam atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Grozījumi paredz elektroniskā vekseļa noformēšanas, aprites, glabāšanas un noprotestēšanas kārtību un tā spēkā esamības nosacījumus, informē Tieslietu ministrijas pārstāvji.

Elektroniskajam vekselim nebūs juridiska spēka, ja tam netiks norādītas likumā noteiktās sastāvdaļas un pievienots apstiprinājums par valsts nodevas samaksu. Apstiprinājumu par valsts nodevas samaksu elektroniskam vekselim varēs pievienot gan kā elektronisku dokumentu, kas noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, gan kā ieskanētu papīra formas maksājuma uzdevumu.

Vekseļa devējs turpmāk varēs izdot ne tikai papīra formas vekseli, bet arī elektronisku vekseli.

To paredz Ministru kabineta 5. februārī atbalstītie grozījumi Vekseļu likumā, kas paredz elektroniskā vekseļa noformēšanas, aprites, glabāšanas un noprotestēšanas kārtību un tā spēkā esamības nosacījumus.

Elektroniskais vekselis ir vērtspapīrs, kas dod tā turētājam tiesības prasīt no vekseļa devēja vai akceptētāja samaksāt noteiktu naudas summu konkrētā termiņā un vietā.

Elektroniskajam vekselim nebūs juridiska spēka, ja tam netiks norādītas likumā noteiktās sastāvdaļas un pievienots apstiprinājums par valsts nodevas samaksu. Apstiprinājumu par valsts nodevas samaksu elektroniskam vekselim varēs pievienot gan kā elektronisku dokumentu, gan kā ieskanētu papīra formas maksājuma uzdevumu.

Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir radījusi unikālu mērvienību – «1 sepliņš», kas atbilst viena vidējā strādājošā pienesumam Valsts kasē, kas tieši attiecināms uz valsts sektorā strādājošo, tostarp un jo īpaši dažādu iestāžu dižvaldsēžu, algu finansēšanu. Kādēļ no šīs vienkāršās mērvienības radusies varoņteika par 48 sepliņiem, lasiet tālāk.

Šo rubrikas Pavisam vienkārši stāstu sākšu ar atstāstu no pasakas par zemnieku, kurš uz nama sliekšņa sievai saka, ka pieveicis 48 ar vienu cirtienu. Sieva šo apkampj, skūpsta un daudzina par varoni! Zemnieks sievai nepaspēja pateikt, ka uz nama loga sētas pusē pieveicis mušas ar vienu pašu plaukstas cirtienu. Latvijā šobrīd ir līdzīgi, lai gan stāsts ir par cilvēku algām un nodokļiem.

Lielvārdes dome tiesībsargājošām iestādēm lūgs izvērtēt bijušā priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa (Vidzemes partija) rīcību, parakstot 200 miljonu vērtu vekseli.

Kā aģentūru LETA informēja domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Vita Volonte (RA), pašvaldība pieņēmusi lēmumu vērsties pret Āboliņu tiesībsargājošās instancēs. Pašu Āboliņu aģentūrai LETA sazvanīt neizdevās.

Savukārt iepriekš no amata atbrīvotais priekšsēdētājs Aivars Troska (Reģionu alianse) aģentūrai LETA atklāja - tad, kad viņš tika atbrīvots no amata, viņš zināja, ka Āboliņš būs nekompetents. «Trakākais, ka šī darījuma dokumenti neesot izgājuši cauri noteiktajai sistēmai. Rodas jautājums, cik vēl ir šādu dokumentu, kas nav saskaņoti ar pārējiem un tagad klīst pa pasauli,» teica Troska.

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Konkurences likumā (KL) paredz virkni būtisku izmaiņu. Grozījumi to sākotnējā redakcijā jau tikuši apspriesti ar sociālajiem partneriem un tajos veiktas atsevišķas izmaiņas, atkāpjoties no sākotnēji piedāvātajām redakcijām. Tomēr arī šobrīd piedāvātie grozījumi uzņēmējiem būtu skrupulozi jāizvērtē un jāizmanto iespēja sniegt par tiem viedokli un komentārus.

Par vienu no būtiskākajām izmaiņām var uzskatīt grozījumos paredzētās Konkurences padomes (KP) tiesības patstāvīgi noteikt prioritātes lietu ierosināšanai un izpētei, paredzot, ka turpmāk par pamatu lietas ierosināšanai būs tikai iestādes iniciatīva. Piedāvātais regulējums neizslēdz iespējas uzņēmumiem ziņot par iespējamiem pārkāpumiem tirgū, taču KP nebūs pienākuma lemt par lietas ierosināšanu vai neierosināšanu, kā arī nebūs ierobežota ar viena mēšana termiņu iesniegumā ietvertās informācijas izvērtēšanai.

Tāpat KL grozījumu projekts paredz jaunu tirgus dalībnieku apvienošanās izskatīšanas kārtību: pirmkārt, KL grozījumi paredz valsts nodevas ieviešanu, kas būs jāmaksā tirgus dalībniekiem, kam ir pienākums ziņot KP par apvienošanās darījumu; otrkārt, grozījumi paredz jaunus sliekšņus ziņojuma par tirgus dalībnieku apvienošanos iesniegšanai KP, nosakot īpašu regulējumu apvienošanās darījumiem veselības aprūpes jomā; treškārt, tiek paredzētas tiesības KP likumā noteiktajos gadījumos pieprasīt no apvienošanās dalībniekiem ziņojuma par tirgus dalībnieku apvienošanos iesniegšanu gada laikā no apvienošanās darījuma pat, ja apvienošanās brīdī neizpildījās priekšnoteikumi ziņojuma iesniegšanai; ceturtkārt, grozījumi paredz tiesības KP pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 15 dienām gadījumos, kad pastāv nepieciešamība izvērtēt tirgus dalībnieku piedāvātos saistošos noteikumus. Šīs izmaiņas kopumā uzlabos tirgus dalībnieku apvienošanās procesu izvērtēšanu, vienlaikus gan radot arī papildus izmaksas apvienošanās procesa īstenošanai.

#Ir sagatavoti grozījumi vairāku nodokļu likumos.

Saistībā ar vienota nodokļu konta iedzīvināšanu no 2021. gada ir sagatavoti grozījumi vairāku nodokļu likumos, tos varētu izmantot arī nodokļu reformas piemērošanā konstatēto trūkumu novēršanai, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts sekretāru sanāksmē jau šā 1. februārī izskatīšanai ir pieteikti grozījumi jaunajā uzņēmumu ienākuma, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Jāatgādina, ka DB jau vēstīja, ka grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī, taču šā likuma normas attiecībā uz vienotā nodokļu konta ieviešanu stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī. Tā uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā tiek piedāvātas izmaiņas, kas paredzētu šī nodokļa nomaksu līdz pēctaksācijas perioda 23. datumam pašreizējā 20. datuma vietā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumi paredz šī nodokļa iemaksas termiņus – ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam, ja darba devējs no mēneša 1. datuma līdz 16. datumam ir izmaksājis darbiniekam gūto ienākumu, no kura darba devējs ir ieturējis algas nodokli, un ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam, ja darba devējs no mēneša 17. datuma līdz mēneša pēdējam datumam ir izmaksājis darbiniekam gūto ienākumu, no kura darba devējs ir ieturējis algas nodokli.

No 2017. gada 1. janvāra spēkā stāsies grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas sākotnēji tika plānoti kā grozījumi, kuri attieksies tikai uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču pēc grozījumu apstiprināšanas kļuvis skaidrs – tie tiks piemēroti visiem.

Iemaksu starpību segs darba devējs

Saskaņā ar grozījumiem 2017. gadā minimālo obligāto iemaksu objekts par personām, kas noteiktas šā likuma 20.³ panta pirmajā un otrajā daļā - tas ir darba līguma gadījumā, ja bruto alga ir aprēķināta mazāka par valstī noteikto minimālo algu - būs ¾ no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt, personām, kas noteiktas šā likuma 20.³ septītajā un astotajā daļā, t.i., ja darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, puse no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Izveidojušos starpību būs jāsedz darba devējam no saviem līdzekļiem.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Būtiskākās izmaiņas, kas skar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sāks darboties tikai 2014. gadā, taču vairāki likuma Par valsts pensijām grozījumi stājas spēkā jau 18. jūlijā, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Grozījumi skar personas, kas aprūpējušas piecus vai vairāk bērnus, vai bērnu, kam bijusi noteikta invaliditāte; personas, kas līdz 1995. gada 31. decembrim strādājušas smagos un kaitīgos darbos; Latvijas pilsoņus, kas dienējuši PSRS Bruņotajos spēkos; algotu pagaidu sabiedrisko darbu veicējus un personas, kam piešķirta citas valsts vecuma pensija, kā arī papildina pensijas pieprasīšanas iespējas.

Likuma grozījumos ir precizēts personu loks, kam ir tiesības doties pensijā ar atvieglotiem noteikumiem: līdz šim likums paredzēja piecus gadus ātrāku pensionēšanās iespēju vecākiem, kuri līdz astoņu gadu vecumam ir aprūpējuši piecus vai vairāk bērnus, vai arī bērnu invalīdu. Tagad likumā ir precizēts, ka šādas tiesības ir ne vien abiem bērna vecākiem, bet arī aizbildnim. Tāpat likuma grozījumi precizē, ka šiem vecākiem vismaz astoņus gadus (mainīts iepriekšējais likuma formulējums - līdz astoņu gadu vecumam) līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai ir jābūt aprūpējušiem piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kas šajā laikā ir bijis atzīts par invalīdu.

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Pašvaldības nevarēs noteikt lētākas sabiedriskā transporta biļetes, kā vienīgo kritēriju minot tikai iedzīvotāju dzīvesvietu, paredz Saeimā ceturtdien, 7.novembrī, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā.

Likumprojekts arī paredz izveidot vienotu sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēmu.

Par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norāda, ka pašlaik likums pašvaldībām atļauj noteikt lētākas biļetes iedzīvotājiem sabiedriskajā transportā, ja pārvadātājam ar šo atvieglojumu noteikšanu radītos zaudējumus pilnībā kompensē no pašvaldības budžeta. Taču grozījumi papildina likumu ar jaunu noteikumu, paredzot, ka braukšanas maksas atvieglojumu vienīgais kritērijs nedrīkst būt personas deklarētā dzīvesvieta.

Grozījumi noteiks sabiedriskā transporta padomi, kurā strādās 10 locekļi - pieci satiksmes ministra iecelti pārstāvji un pieci attiecīgo plānošanas reģionu attīstības padomju deleģēti pārstāvji pa vienam no katra plānošanas reģiona.

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Ministru kabineta 28. janvāra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.

Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

"Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā aug, strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai - jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku. Apstiprinātie grozījumi ļaus saņemt valsts atbalstu plašākam uzņēmēju lokam, un prieks, ka daļu priekšlikumu, ko neizdevās virzīt pagājušajā gadā, esam ietvēruši šajā piedāvājumā. Taču nozares turpmākās izaugsmes sekmēšanai svarīgi ne tikai atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī turpināt attīstīt kopējo likumdošanas ietvaru jaunuzņēmumiem, tāpēc šogad koncentrēsimies uz uzņēmējdarbības vides jautājumiem, piemēram, personāla (daļu) opciju jautājuma sakārtošanu," uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Ceturtdien, 25.augustā, Valsts sekretāru sanāksmes sēdē tika izsludināti grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, informē Finanšu ministrija.

Grozījumi likumā paredzēs skaidras naudas uzkrāšanas ierobežojumus, pienākumu amatpersonām deklarācijās norādīt ziņas arī par laulātajam pielīdzinātu personu un pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) salīdzināt deklarācijās pausto ar VID rīcībā esošo informāciju.

Būtiski – grozījumi likumā paredzēs VID pienākumu pēc deklarācijas iesniegšanas veikt deklarācijā iekļauto datu salīdzināšanu ar tā rīcībā esošo informāciju. Ja tiks konstatēta valsts amatpersonas deklarācijā pausto ziņu neatbilstība, VID nosūtīs atbilstošai institūcijai informāciju tālākai rīcībai.

Tāpat grozījumi likumā paredz, ka valsts amatpersonām būs pienākums valsts amatpersonas deklarācijā norādīt arī laulātajam pielīdzinātu personu, kas atbilst šādiem kritērijiem – pastāvīgi dzīvo kopā ne mazāk kā vienu gadu, ir kopīga saimniecība un cieša personiska saikne, bet nav noslēgta laulība. Definīcija uz šo brīdi ir formulēta tādējādi, ka laulātajiem pielīdzinātajām personām likumdošana neliedz iespēju noslēgt laulību, taču tās nav izvēlējušās savas attiecības nostiprināt šādā veidā, savukārt laulības jēdziens izriet no Latvijas Republikas Satversmes. Nereģistrētas attiecības (personas dzīvo kopā un tām ir kopīga (nedalīta) saimniecība) tiek apzīmētas arī citos normatīvajos aktos, kā arī tiek noteiktas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par laulātajam pielīdzināmu personu, piemēram, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Iepirkumos visnegodprātīgākās ir pašvaldības, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pieredze.

IUB nereti dzird sūdzības par pašvaldību vadītājiem, kuri nemaz neslēpj, ka viņiem ir būtiski, lai iepirkumā uzvarētu konkrēts pretendents, šodien sabiedrības par atklātību - Delna rīkotajā diskusijā par korupcijas risku mazināšanu publiskajos iepirkumos sacīja IUB vadītāja Dace Gaile.

Viņa norādīja, ka vēlme piešķirt līgumu konkrētam izpildītājam visvairāk jūtams pašvaldībās, turklāt pašvaldību vadītāji «apzināti nevēlas neko zināt par iepirkumu likumu».

Gailes kritiku izpelnījās arī uzņēmēji, kuri, pēc viņas sacītā, gatavo nekvalitatīvus piedāvājumus, neievēro termiņus, veic dempingu, nepilda līguma saistības utt.

Pēdējos mēnešos aizvien biežāk izskan informācija, ka vairākas kompetentas valsts institūcijas izstrādājušas vadlīnijas un skaidrojumus par to, kādos gadījumos ir pieļaujams grozīt publisko būvdarbu līgumus sakarā ar būvmateriālu izmaksu sadārdzinājumu.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi “Vadlīnijas būvmateriālu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību”, turpmāk – Vadlīnijas. Tāpat skaidrojumus saistībā ar publisko iepirkumu līgumu grozījumiem ir sniegusi arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs. Šādu materiālu izstrāde un publiska pieejamība bez šaubām ir atbalstāma un nepieciešama prakse, jo nereti pasūtītājiem (Publisko iepirkumu likuma, turpmāk – PIL, izpratnē) ir sarežģīti izvērtēt, cik lielu rīcības brīvību publisko būvdarbu līgumu grozījumu izstrādē tiem piešķir normatīvie akti, un kā to sabalansēt, piemēram, ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma u.c. normatīvo aktu prasībām.

Ceturtdien, 13. augustā, valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Grozījumi Krimināllikumā un Grozījumi likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību, kas nepieciešami, lai ieviestu divas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas: vienu - par eiro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu, otru - par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

Direktīvu mērķis ir visas Eiropas Savienības (ES) interesēs vērsties pret un sodīt par jebkādu darbību, kas viltošanas rezultātā var apdraudēt eiro autentiskumu. Līdz ar to ar grozījumiem Krimināllikumā tiek ieviesti vienoti noteikumi, lai stiprinātu cīņu pret valūtu viltošanu un uzlabotu šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un nodrošinātu labāku sadarbību cīņā pret viltošanu.

Grozījumi paredz kriminālatbildību arī par iekārtas, programmatūras, datu, aizsardzības (pretviltošanas) elementu vai jebkādu citu līdzekļu, kas pielāgoti Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas viltošanai, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu vai izplatīšanu. Tāpat paredzēts noteikt kriminālatbildību par viltotas naudas izgatavošanu neatkarīgi no nolūka.

Iepirkumu procedūra nebūs jāpiemēro piegādes vai pakalpojumu līgumiem, kuru cena būs zem 30 tūkstošiem latu līdzšinējo 20 tūkstošu latu vietā, paredz Saeimā ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Publisko iepirkumu likumā.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, turpmāk pasūtītājam iepirkuma procesā pašam būs jāpieprasa nepieciešamā izziņa par nodokļu parādu neesamību. Līdzšinējais regulējums noteica, ka šāda izziņa jāpieprasa iepirkuma konkursa pretendentam. Tāpat attiecīgais pretendents varēs iesniedzamos dokumentu apliecinājumus un tulkojumus apliecināt kopā, nevis katru atsevišķi, kā tas bija noteikts līdz šim.

Jaunais regulējums arī nosaka pienākumu iepirkuma pasūtītājam publicēt noslēgtos līgumus un to grozījumus savā interneta mājaslapā. Grozījumi paredz, ka informācija būs jāpublicē ne vēlāk kā dienā, kad stājas spēkā attiecīgi iepirkuma līgums vai tā grozījumi. Iepirkuma līguma un tā grozījumu tekstam būs jābūt pieejamam pasūtītāja mājaslapā internetā iepirkuma līguma darbības laikā, bet ne mazāk kā 36 mēnešus pēc līguma spēkā stāšanās dienas.

Rīgas domes deputātiem steigā grozot noteikumus par Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā un neiedziļinoties grozījumu sekās, simtiem Rīgas vēsturiskā centra iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodoklis ir būtiski pieaudzis.

Vidējais sadārdzinājuma kāpums mērāms 100-200% apmērā, bet atsevišķos gadījumos tas sasniedz pat 700% pieaugumu.

Eksperti prognozē, ka, mainoties noteikumiem, turpināsies dzīvokļu īres tirgus stagnācija Rīgas vēsturiskajā centrā, savukārt esošo komerctelpu nomnieki meklēs iespējas samazināt savus izdevumus, pārvietojoties uz jaunajiem biroju projektiem ārpus Rīgas centra.

Veiktās izmaiņas skar vairākus Rīgas vēsturisko namu attīstītājus, bet visskarbāk grozījumi ietekmē 36 juridiskās personas, kurām noteikto nodokļa atvieglojumu griestu dēļ pretendēt uz atvieglojumiem vēsturisko ēku uzturēšanai vispār nav iespējams. Jebkurā gadījumā steigā pieņemtie grozījumi ir ietekmējuši simtiem nomnieku un īrnieku Rīgā, kuri dzīvo vai strādā vēsturiskā namīpašumā.