Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 eiro lielu valsts nodevu, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā un tiesā.

Bez Āboliņa nodeva piedzīta arī no lietā iesaistītā uzņēmuma «Riverside HK Ltd», kas reģistrēts Lihtenšteinā un ar kuru vekselis parakstīts.

Tiesā skaidroja, ka piedzenamās valsts nodevas apmērs veidojies atbilstoši Civilprocesa likuma normām par prasības pieteikumiem, kas nosaka, ka par katru prasības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, - maksājama valstsnodeva. Ja prasības summa pārsniedz 711 435 eiro, tad jāmaksā 8715 eiro plus 0,6 procenti no prasības summas.

Lai gan auditoru ziņojums par bijušā Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa (Vidzemes partija) aizvadītā gada novembrī parakstītā 200 miljonu eiro vekseļa juridisko spēku ir saņemts, pagaidām informācija tajā ir konfidenciāla, informēja pašvaldības pārstāve Maruta Ruskule.

Ruskule skaidroja, ka pašvaldība vēlas satikties un izrunāt neskaidros jautājumus ar auditoriem, kas bijuši atbildīgi par vekseļa jautājumu, lai varētu sniegt detalizētus komentārus.

Viņa solīja, ka šīs nedēļas laikā tiks sagatavota informācija, kurā būs skaidrojums arī par to, kas minēts auditoru atzinumā.

Kā ziņots, pērn decembra sākumā tapa zināms, ka bijušais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Āboliņš Valsts kasē iesniedzis iesniegumu, kam pievienots vekselis par 200 miljoniem eiro. Pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Vita Volonte (RA) aģentūrai LETA toreiz apgalvoja, ka par to iepriekš neesot ticis informēts neviens domes darbinieks vai deputāts.

Tā dēvētajā Lielvārdes 200 miljonu eiro lielā vekseļa lietā Valsts policija pagājušā nedēļā par aizdomās turētajām atzinusi sešas personas, kurām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Aizturēti ir trīs sievietes un trīs vīrieši aizdomās par krāpšanas mēģinājumu lielā apmērā. Sievietes dzimušas 1960., 1972., 1959.gadā, bet vīrieši dzimuši 1976., 1959. un 1977.gadā.

Aizturēšana veikta šogad martā sāktā kriminālprocesā par to, ka 2015.gada novembrī Lielvārdes domes priekšsēdētājs iesniedza Valsts kasē iesniegumu ar lūgumu izsniegt vēstuli aizdevumam 200 miljonu eiro vērtībā Lielvārdes novada pašvaldības darījumam, kas nav noticis.

Izmeklēšanas laikā veiktas 15 sankcionētas kratīšanas, kurās izņemta datortehnika, datu nesēji un dokumenti. Aizturētās personas 9.jūnijā atzītas par aizdomās turētām.

Jau ziņots, ka pēc tam, kad toreizējais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš (Vidzemes partija) 2015.gada 24.novembrī vienpersoniski Lielvārdes novada pašvaldības vārdā parakstīja "parādzīmi" par 200 miljoniem eiro, pašvaldība 2015.gada nogalē vērsās tiesībsargājošās iestādēs ar prasību izvērtēt Āboliņa rīcības tiesiskumu.

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Vekseļa devējs turpmāk varēs izdot ne tikai papīra formas, bet arī elektronisku vekseli, paredz ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē atbalstītie grozījumi Vekseļu likumā.

Minētie likuma grozījumi vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā.

Grozījumos noteikts, ka elektroniskais vekselis ir vērtspapīrs, kas dod tā turētājam tiesības prasīt no vekseļa devēja vai akceptētāja samaksāt noteiktu naudas summu konkrētā termiņā un vietā. Tāpat grozījumi nosaka, ka elektroniskajam vekselim ir jābūt noformētam atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Grozījumi paredz elektroniskā vekseļa noformēšanas, aprites, glabāšanas un noprotestēšanas kārtību un tā spēkā esamības nosacījumus, informē Tieslietu ministrijas pārstāvji.

Elektroniskajam vekselim nebūs juridiska spēka, ja tam netiks norādītas likumā noteiktās sastāvdaļas un pievienots apstiprinājums par valsts nodevas samaksu. Apstiprinājumu par valsts nodevas samaksu elektroniskam vekselim varēs pievienot gan kā elektronisku dokumentu, kas noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, gan kā ieskanētu papīra formas maksājuma uzdevumu.

Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir radījusi unikālu mērvienību – «1 sepliņš», kas atbilst viena vidējā strādājošā pienesumam Valsts kasē, kas tieši attiecināms uz valsts sektorā strādājošo, tostarp un jo īpaši dažādu iestāžu dižvaldsēžu, algu finansēšanu. Kādēļ no šīs vienkāršās mērvienības radusies varoņteika par 48 sepliņiem, lasiet tālāk.

Šo rubrikas Pavisam vienkārši stāstu sākšu ar atstāstu no pasakas par zemnieku, kurš uz nama sliekšņa sievai saka, ka pieveicis 48 ar vienu cirtienu. Sieva šo apkampj, skūpsta un daudzina par varoni! Zemnieks sievai nepaspēja pateikt, ka uz nama loga sētas pusē pieveicis mušas ar vienu pašu plaukstas cirtienu. Latvijā šobrīd ir līdzīgi, lai gan stāsts ir par cilvēku algām un nodokļiem.

Vekseļa devējs turpmāk varēs izdot ne tikai papīra formas vekseli, bet arī elektronisku vekseli.

To paredz Ministru kabineta 5. februārī atbalstītie grozījumi Vekseļu likumā, kas paredz elektroniskā vekseļa noformēšanas, aprites, glabāšanas un noprotestēšanas kārtību un tā spēkā esamības nosacījumus.

Elektroniskais vekselis ir vērtspapīrs, kas dod tā turētājam tiesības prasīt no vekseļa devēja vai akceptētāja samaksāt noteiktu naudas summu konkrētā termiņā un vietā.

Elektroniskajam vekselim nebūs juridiska spēka, ja tam netiks norādītas likumā noteiktās sastāvdaļas un pievienots apstiprinājums par valsts nodevas samaksu. Apstiprinājumu par valsts nodevas samaksu elektroniskam vekselim varēs pievienot gan kā elektronisku dokumentu, gan kā ieskanētu papīra formas maksājuma uzdevumu.

Lielvārdes dome tiesībsargājošām iestādēm lūgs izvērtēt bijušā priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa (Vidzemes partija) rīcību, parakstot 200 miljonu vērtu vekseli.

Kā aģentūru LETA informēja domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Vita Volonte (RA), pašvaldība pieņēmusi lēmumu vērsties pret Āboliņu tiesībsargājošās instancēs. Pašu Āboliņu aģentūrai LETA sazvanīt neizdevās.

Savukārt iepriekš no amata atbrīvotais priekšsēdētājs Aivars Troska (Reģionu alianse) aģentūrai LETA atklāja - tad, kad viņš tika atbrīvots no amata, viņš zināja, ka Āboliņš būs nekompetents. «Trakākais, ka šī darījuma dokumenti neesot izgājuši cauri noteiktajai sistēmai. Rodas jautājums, cik vēl ir šādu dokumentu, kas nav saskaņoti ar pārējiem un tagad klīst pa pasauli,» teica Troska.

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.