Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajos četros mēnešos bija par 237,1 miljonu eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2025. gada pirmajos četros mēnešos.
Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajos četros mēnešos veidoja 4,802 miljardus eiro, kas ir par 35,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 264,2 miljoniem eiro jeb 5,8%.
Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,001 miljardu eiro, kas ir par 16,6 miljoniem eiro jeb 0,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 801,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 19,2 miljoniem eiro jeb 2,3% mazāk, nekā plānots.
Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 262,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 9,7 miljoniem eiro jeb 3,8% vairāk, nekā plānots.
2026. gada pirmajos četros mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 1,926 miljardi eiro, kas ir par 0,4% mazāk, nekā plānots.
Vienlaikus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 1,37 miljardu eiro apmērā, kas ir par 4,7% vairāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 841,1 miljonu eiro, kas ir par 4,9% mazāk, nekā plānots.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi attiecīgajā periodā bija 429,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,6% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 217,5 miljonus eiro, kas ir par 1,8% vairāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 91,8 miljonus eiro, kas ir par 3,7% mazāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 71,3 miljonus eiro, kas ir par 8,1% mazāk, nekā plānots, par dabasgāzi - 21,4 miljonus eiro, kas ir par 46,1% vairāk, nekā plānots, bet par alu - 15 miljonus eiro, kas ir par 13,3% mazāk, nekā plānots.
Uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN) šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 234 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 119,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% mazāk, nekā plānots.
Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 44 miljonus eiro, kas ir par 3,8% mazāk, nekā plānots, bet dabas resursu nodokļa ieņēmumi veidoja 28,1 miljonu eiro, kas ir kritums par 33,5% salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu.
Muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 23,2 miljonus eiro, kas ir par 0,2% vairāk, nekā plānots, izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 21,1 miljonu eiro, kas ir par 2,7% mazāk, nekā plānots, bet solidaritātes iemaksas šogad pirmajos četros mēnešos veiktas 17,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 44,2% mazāk, nekā plānots.
Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija astoņu miljonu eiro apmērā, kas ir par 23,7% mazāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 1,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots.
Raksti par tēmu
Finanšu ministrijā atzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos četros mēnešos bija kopumā 4,72 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir ieaugums par 309,7 miljoniem eiro jeb 7%.
Ministrijā norāda, ka darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma - gan viena procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana.
Kamēr valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, bija 1,7 miljardi eiro un pieauga par 118,8 miljoniem eiro jeb 7,7%, tikmēr IIN ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 841,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 24,5 miljoniem eiro jeb 3% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, IIN atmaksas šogad pirmajos četros mēnešos bija mazākas nekā 2025. gada atbilstošajā periodā. Atmaksu kritumu ietekmēja fiksēta ar IIN neapliekamā minimuma ieviešana no 2025. gada, kā rezultātā samazinājās atmaksājamo summu kopējie apmēri.
Darba samaksas fonds, par kuru samaksāti nodokļi, šogad pirmajos četros mēnešos pieauga par 5,2%, ko ietekmēja gan darba ņēmēju skaita, gan darba samaksas vidējā apmēra pieaugums, kā arī minimālās algas celšana valstī no 740 līdz 780 eiro no šā gada 1. janvāra, atzīmē FM.
Savukārt UIN ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija par 64,1 miljonu eiro jeb 21,5% mazāki nekā attiecīgajā periodā 2025. gadā, kas skaidrojams ar nodokļu regulējuma izmaiņām un nodokļu maksātāju uzvedību 2024. gada nogalē, kad tika veikta lielāka peļņas apmēra sadale, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā. Nodoklis tika samaksāts 2025. gada janvārī. Vienlaikus vērojams UIN ieņēmumu kritums finanšu nozarē, kur, atbilstoši VID datiem no atsevišķām lielākajām bankām šogad pirmajos četros mēnešos iekasēts mazāk nekā pirms gada.
Turpretī dabas resursu nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija par 0,7 miljoniem eiro jeb 2,6% mazāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Plāna neizpildi šā gada pirmajos četros mēnešos noteica poligonos apglabāto nešķiroto sadzīves atkritumu apmēra samazināšanās, ko veicina šķirošanas paradumu uzlabošanās un infrastruktūras attīstība. Attiecīgi dabas resursu nodokļa ieņēmumu prognoze šogad aprīlī, sagatavojot 2026. gada progresa ziņojumu, koriģēta, samazinot plānu par 27 miljoniem eiro, norāda ministrijā.
Savukārt patēriņa nodokļu ieņēmumi, pēc FM skaidrotā, palielinājās salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem, tostarp PVN ieņēmumi pieauga par 132,7 miljoniem eiro jeb 10,7%. Atbilstoši VID datiem PVN iemaksas šogad pirmajos četros mēnešos pieaugušas par 6,8%, kamēr atmaksas samazinājušās par 1,6%. Tirdzniecības nozare kā lielākā PVN iemaksu veicēja notur iemaksu kāpumu, tostarp aprīlī pieaugot degvielas tirgotāju iemaksām, tāpat lielākas iemaksas veiktas energoapgādes nozarē.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija par 39,1 miljonu eiro jeb 10% lielāki nekā 2025. gada pirmajos četros mēnešos. Lielākais kāpums vērojams ieņēmumos par naftas produktiem un dabasgāzi, ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem pieauguši mazākā mērā, bet ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem bijuši pērnā gada līmenī.
FM atzīmē, ka gan degvielai, gan tabakai likmes palielinātas no šā gada 1. janvāra, savukārt alkoholiskajiem dzērieniem - no 1. marta. Reaģējot uz konflikta eskalāciju Tuvajos Austrumos, ieviests jauns pagaidu pasākums no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam - samazināta akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai un marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā. Atbilstoši VID datiem 2025. gada decembrī un šā gada trijos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo iepriekšējo gadu periodu, patēriņam nodots par 7,3% vairāk naftas produktu, no tiem dīzeļdegviela par 5,5% vairāk, bet benzīns par 13,5% vairāk. Turpretī patēriņam nodotais cigarešu un alkoholisko dzērienu apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies attiecīgi par 12,7% un 2,2%.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 274,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 35,1 miljonu eiro jeb 14,7% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, un pamatā saistāms ar par 38,1 miljonu eiro lielākiem nekā pirms gada ieņēmumiem no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas valsts pamatbudžetā. Savukārt valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija par 12 miljoniem eiro jeb 18,6% mazāki nekā pirms gada, ko noteica mazāki ieņēmumi no izsniegtajiem valsts aizdevumiem, kā arī zemāki procentu ieņēmumi no kontu atlikumiem, kurus ietekmēja Eiropas Centrālās bankas veiktā bāzes procentu likmju samazināšana.
