Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 eiro lielu valsts nodevu, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā un tiesā.
Bez Āboliņa nodeva piedzīta arī no lietā iesaistītā uzņēmuma «Riverside HK Ltd», kas reģistrēts Lihtenšteinā un ar kuru vekselis parakstīts.
Tiesā skaidroja, ka piedzenamās valsts nodevas apmērs veidojies atbilstoši Civilprocesa likuma normām par prasības pieteikumiem, kas nosaka, ka par katru prasības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, - maksājama valstsnodeva. Ja prasības summa pārsniedz 711 435 eiro, tad jāmaksā 8715 eiro plus 0,6 procenti no prasības summas.
Prokuratūras mājaslapā ievietotajā paziņojumā teikts, ka Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā Ogres rajona tiesai iesniedza prasības pieteikumu par minētā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu.
Vekselis atzīts par spēkā neesošu no parakstīšanas brīža. Tāpat no katra atbildētāja valsts ienākumos piedzīta valstsnodeva 602 223 eiro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 34,65 eiro.
20 dienu laikā spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā.
Savukārt Valsts policijā tika noskaidrots, ka lietā vēl aizvien turpinās pirmstiesas izmeklēšana un tajā kopumā ir sešas aizdomās turētās personas.
Jau ziņots, ka 2017. gada jūnijā Valsts policija par aizdomās turamām šajā procesā atzina sešas personas, piemērojot tām ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus. Aizturētas tika trīs sievietes un trīs vīrieši aizdomās par krāpšanas mēģinājumu lielā apmērā. Sievietes dzimušas 1960., 1972., 1959.gadā, bet vīrieši dzimuši 1976., 1959. un 1977.gadā.
Jāatzīmē, ka Lielvārdes novada pašvaldības mājas lapā kā bijušā mēra Āboliņa dzimšanas gads norādīts 1976.
Āboliņš 2015.gada 24.novembrī vienpersoniski Lielvārdes novada pašvaldības vārdā parakstīja «parādzīmi» par 200 miljoniem eiro. Pēc šī notikuma pašvaldība 2015.gada nogalē vērsās tiesībsargājošās iestādēs ar prasību izvērtēt Āboliņa rīcības tiesiskumu.
2015.gada decembra sākumā tapa zināms, ka Āboliņš Valsts kasē iesniedzis iesniegumu, kam pievienots vekselis par 200 miljoniem eiro.
Ņemot vērā minēto, Lielvārdes novada dome anulēja Āboliņa paraksta tiesības, savukārt pats Āboliņš atkāpās noamata.
Bijušais domes priekšsēdētājs iepriekš skaidroja, ka, noslēdzot vērienīgo darījumu, Lielvārdespašvaldība būtu ieguvusi papildu līdzekļus, kas tiktu investēti novada attīstībā. Pēc viņa teiktā, darījumam nav nekādu nosacījumu, nebūtu nepieciešams ņemt aizdevumus, jo, ja vekselis tiktu parakstīts, tam klāt būtu līgums par finansējumu - alternatīvā finansējuma piesaistīšanu.
Starp aizdomās turamajiem šajā lietā figurē arī Daugavpils domes priekšsēdētāja padomnieks ekonomiskās attīstības jautājumos Jānis Čakstiņš.
Čakstiņa advokāts Juris Grīnvalds pērn sacīja, ka lēmumā par Čakstiņa atzīšanu par aizdomās turēto nav minētas nekādas konkrētas darbības, par kurām viņa klients tiek turēts aizdomās.
Grīnvalds norādīja, ka Čakstiņš procesā iesaistīts pēc tam, kad viņš, «būdams erudīts ekonomikas jautājumos», par 200 miljonu eiro vekseļa lietu komunicējis ar presi. Advokāts gan neatsaucās uz vienu konkrētu preses publikāciju, bet pieminēja vairākas.
Pēc aizstāvja teiktā, 2015.gada 3.decembrī laikraksti «Latvijas Avīze» un «Neatkarīgā Rīta Avīze» publicēja rakstus par vekseļa lietu, saistībā ar kuru bija izteicis arī Čakstiņš, jo tieši ar Čakstiņu žurnālistus bija aicinājis konsultēties toreizējais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš, apgalvojot, ka Čakstiņš uztur kontaktus ar «Riverside HK Ltd», kura dēļ Āboliņš vēlējies ņemt aizņēmumu par 200 miljoniem eiro no Valsts kases.
