Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.
Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?
“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.
Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.
1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam
Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.
Diemžēl, tuvas attiecības vēlāk arī nolemj faktu, ka kreditors piekrīt parāda atdošanu gaidīt ilgāk nekā paredzēts vai pavisam neuzdrīkstas pieprasīt atpakaļ viņam piederošo naudu.
Tas ir sava veida strupceļš: bez liecībām par aizdevuma faktu (aizdevuma līgums, aizdevuma apliecinājums, acīmredzami fiksēts naudas nodošanas fakts), kreditoram atliek cerēt, ka parādnieks naudu atdos labvēlīgi.
“Tas ir saprotams, taču neapdomīgs risinājums – atdot naudas atdošanas kontroli parādnieka rokās. Parādnieks parasti lieliski zina, ka kreditoram nebūs iespēju piespiedu kārtā likt viņam atdot parādu un tas var manipulēt ar tuvām attiecībām, solot norēķināties vēlāk, kamēr kreditors visbeidzot samierināsies ar naudas zaudēšanu“, – apgalvo Ā. Krauklis.
Vissliktākais ir, ka bez aizdevuma apliecinājuma kreditors zaudē iespēju uzvarēt strīdu tiesā, jo tam nav nekādu apliecinājumu par savām un parādnieka attiecībām.
Tādēļ, aizdodot naudu, cilvēkiem ir pienākums pārdomāt, kā to atgūs, ja parādnieks laicīgi nenorēķinātos. „Goda vārds – nav dokuments“, – smejas speciālists. Tādēļ, lai arī cik tuvas attiecības būtu ar parādnieku, vajadzētu parakstīt aizdevuma apliecinošu dokumentu, savukārt sniedzot aizdevumu skaidrā naudā – pieprasīt, lai naudas nodošanas fakts tiktu piefiksēts nodošanās aktā. Ja parādnieks nepiekrīt parakstīt nekādu dokumentu, tas ir nopietns signāls kreditoram. Tad šajā gadījumā vislabākais ir aizdot nevis skaidru naudu, bet veikt bankas pārskaitījumu, maksājuma uzdevuma ailītē ierakstot, ka tas ir aizdevums un kad tas ir jāatdod, iesaka speciālists.
2. Neatbilstoši noformēts aizdevums vai naudas nodošana
Otra liela kļūda – neatbilstoša aizdevuma dokumenta sastādīšana. Šī kļūda galvenokārt tiek izdarīta nepietiekošu juridisko zināšanu dēļ un izvairoties vērsties pie speciālistiem. Ļoti daudzi cilvēki uzticas interneta forumiem, pazīstamu cilvēku esošajiem vai izveidotajiem šabloniem, kuri var būt nekvalitatīvi vai vairs neatbilstoši izmainīto normatīvo aktu dēļ.
Pēc Ā. Kraukļa domām visdrošāk ir, ja kreditors un parādnieks izveido tādus aizdevuma dokumentus:
• Vekselis –Trata (pārvedu vekselis) ir vērtspapīrs, kuru izdod trasants un kurš ietver rakstveida uzdevumu maksātājam (trasātam) samaksāt vekselī norādīto naudas summu trešajai personai. Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 4. punkts nosaka, ka saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc protestētiem vekseļiem. Šāds atsevišķs sevišķās tiesāšanās kārtības veids ir izveidots ar mērķi atvieglot civiltiesisko strīdu izskatīšanu gadījumos
• Aizdevuma līgums – divpusējs līgums, ar kuru viena puse nodod otrai pusei naudu, savukārt otra puse apņemas saskaņā ar atrunātiem nosacījumiem aizdoto naudu atdot. Tiesiska darījuma forma atkarājas no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus. Aizdevuma līgumā vajadzētu būt norādītam naudas nodošanas faktam.
• Aizdevuma apliecinājums – visvienkāršākais aizdevuma saņēmēja ar roku sastādīts un kreditoram nodots dokuments, kurā tiek norādīti galvenie aizdevuma apstākļi: kad veikts aizdevums, kāda persona no kā aizņemas, kāda ir aizdotā naudas summa un kādā kārtībā un līdz kādam termiņam parādnieks naudu atdos. Aizdevuma apliecinājumā tāpat obligāti jānorāda, ka naudu parādnieks saņēma (tas ir, apstiprināt naudas nodošanas faktu).
Katram no šiem dokumentiem eksistē konkrētas specifiskas formas prasības. Speciālists nosauc visbiežāk pieļaujamās kļūdas, kuras rada problēmas parāda atgūšanai:
• Neatbilstoši identificēts parādnieks. Aizdevuma dokumentā obligāti jānorāda skaidri parādnieka dati: vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, dzīvesvietas adresi vai citus iespējamos kontaktus, ar kuriem var sazināties. Tikai ar vārdu un uzvārdu nepietiek, lai parāds tiktu veiksmīgi piedzīts, jo ar tādu pat vārdu un uzvārdu ir sastopama ne tikai viena persona. Šādā situācijā nav zināms, pret kuru personu jāvērš parāda piedziņa. Ir svarīgi norādīt arī pēdējo zināmo deklarēto parādnieka dzīvesvietu.
• Nav norādīts aizdevuma apmērs. Bez šīs informācijas ir grūti piedzīt parādu. Pretējā gadījumā tiesā vajadzētu iesniegt papildus liecības, kuras apstiprinātu aizdevuma nodošanas faktu un aizdevuma apmēru.
• Nav norādīts aizdevuma dokumenta sagatavošanas datums un termiņš, līdz kuram parādniekam ir jāatdod parāds. Tā ir bieži sastopama kļūda. Šie datumi ir nepieciešami, lai būtu skaidrs, kad pienāca aizdevuma atdošanas termiņš, no kura datuma var sākt aprēķināt kavējuma procentus, kad pienāk noilguma termiņš. Pieredze rāda, ka apliecināšanai palīdz sarakste ar parādnieku, kur tiek apspriesti papildu nosacījumi, kuri nav iekļauti aizdevuma dokumentā, vai parādniekam sūtīti paziņojumi par parāda segšanu, kā arī iespējamas liecības par parādnieka izpildītu daļēju parāda segšanu.
• Nefiksēts naudas nodošanas fakts. Tā ir viena no vislielākajām kļūdām. Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Tas nozīmē, ja vēlaties tiesas ceļā piedzīt parādu, kuram parādnieks nepiekrīt, nepieciešamas liecības par naudas nodošanu.
3. Kavēšanās gadījumā piemērot juridiskās darbības parāda atgūšanai
Kļūdas kreditori pieļauj ne tikai aizdodot naudu, bet arī vēlāk. Kavēšanās piemērot aktīvas parāda piedziņas darbības, uzticēšanās parādniekam un brīvprātīga parāda segšanas gaidīšana tāpat tiek uzskatīta par kļūdu, ir pārliecināts speciālists.
Tādēļ kreditoriem, noteiktā termiņā nesagaidot aizdevuma atdošanu, tiek ieteikts nebūt pasīviem, bet piemērot juridiskās darbības, pamanot, ka parādnieks sāk izvairīties no kontakta, slapstīties, neatbild uz zvaniem un vēstulēm, nereaģē uz atgādinājumiem. Parasti tāda izturēšanās ir novērojama, tiecoties gūt papildus laiku un nokārtot savu materiālo stāvokli tā, lai piespiedu parādu piedziņa kļūtu neiespējama.
Profesionāļi vienbalsīgi piekrīt, ka pēc iespējas ātrāk uzsākot parāda piedziņas darbības, pēc iespējas lielāka iespējamība atgūt parādu. Prakse apliecina, ka visveiksmīgāk tiek piedzīti tie parādi, kuri tiek aizkavēti līdz pusgadam.
Ja kreditori nav pārliecināti, vai izturas pareizi, vienmēr var vērsties pie speciālistiem un palūgt padomu. Tāpat būs skaidrs, vai prasību nākotnē varētu apmierināt tiesa un vai netiek pieļautas kļūdas. Starp citu, ļoti daudzi parādu piedzinēji sniedz bezmaksas iespēju lejupielādēt aktuālus un kvalitatīvus dokumentu šablonus, kas palīdz sagatavoties aizdošanas procesam.
Tādēļ, kad parādnieks kavējas atgriezt parādu, tiek rekomendēts negaidot piemērot aktīvas darbības, vērsties tiesā par parāda piedziņu, nodot tiesu izpildītājiem izpilddokumentu, savukārt, ja Jums ir pārāk maz zināšanu – vērsties pie speciālistiem un nodot parādu piedziņas procesam.
To, kas sevi aizsargā, sargā arī dievs, vispārina Ā. Krauklis un novēl kreditoriem mācīties no svešām, bet nevis no savām kļūdām.