Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis anonīmus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā uzņēmumā SIA «Monēta», kurā finanšu vadītājas amatu ieņem labklājības ministra amata kandidāte Ramona Petraviča (KPV LV), bet uzņēmuma īpašnieks ir viņas vīrs Aleksandrs Petravičs, aģentūrai LETA apstiprināja VID.

«Jebkurā šādā gadījumā VID izvērtē saņemto informāciju kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju un lemj (veic) par nepieciešamo, normatīvajos aktos noteikto, kontroles pasākumu īstenošanu,» skaidroja VID.

Kompānijas «Monēta» pamatdarbība ir mazumtirdzniecība ar pārtikas un primārās nepieciešamības precēm un transporta pakalpojumi. Uzņēmumam ir pieci veikali Saldus novadā.

Ar Aleksandru Petraviču aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Šogad 10.janvārī «Delfi TV ar Jāni Domburu» tika ziņots, ka uzņēmuma «Monēta» apgrozījums 2017.gadā bija 1,87 miljoni eiro, peļņa - 61 000 eiro, tajā strādāja 26 darbinieki, bet sociālās iemaksas, izdalot uz strādājošo skaitu, bija 128 eiro, kas atbilst maksājumiem, kurus veic par minimālo algu. Portāls vēstīja, ka gan pirms, gan pēc raidījuma saņemta informācija par «Monētas» iespējamiem nodokļu un darba likumu pārkāpumiem.

Patēriņa cenas jau no gada sākuma ir nostājušās uz pieauguma ceļa un tendence norāda uz turpmāku, bet mērenu cenu pieaugumu, norāda eksperti.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī bijusi pārtikas preču cenu kāpumam, kas kopsummā ir devis lielāko īpatsvaru cenu pieaugumā (+1%). Nepārtikas preču ietekme bijusi mazāka jeb 0.3% apmērā. Lielāko spiedienu uz gada inflāciju radīja cenu kāpums pasaules energoresursu tirgū, kas būtiski sadārdzināja degvielu (par 12%) un siltumenerģijas tarifus (par 13,4%), informē Finanšu ministrija.

Db.lv jau rakstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga par 0,4%. Precēm cenas pieauga par 0,6%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,3%. Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, bija par 1,0% augstāks. Precēm cenas ir pieaugušas par 2,6%, bet pakalpojumiem – samazinājušās par 3,2%.

Nē, vecākā profesija nav tā, ko jūs iedomājāties! Šīs un citas savas nozares atziņas, dilemmas un pretrunas DB izklāsta Eiropas Tiešās tirdzniecības asociācijas (Seldia) izpilddirektors Mauritss Bruginks

Cik sena ir tiešā tirdzniecība?

Ļoti sena. Tās moderno versiju sāka amerikāņu Avon 1886. gadā, bet vispār jau tiešā tirdzniecība ir vissenākais tirdzniecības modelis.

Visai loģiski.

Pirmais zināmais gadījums ir, kad Ieva paradīzē Ādamam pārdeva zināmo augli.

Kā likumos atšķirt Hare Krišna grāmatu ieskapētāju no tiešās tirdzniecības aģenta?

Tas ir grūti. Tāpēc mēs šeit esam – lai paskaidrotu, kā attiecīgos likumus vajadzības gadījumā izmantot pret Hare Krišna, bet ne pret mūsu tirdzniecības pārstāvjiem.

Vai jūs varētu to paskaidrot mūsu vidējam aritmētiskajam lasītājam?

Ķīnas valdība savā ceļā uz pasaules supervaru ir sasniegusi nākamo pakāpi. Ķīna vairs negrib būt tikai pasaules «fabrika», tā grib būt arī pasaules tehnoloģiskā līdere. Lai to uzskatāmi demonstrētu citām valstīm, Ķīna ir pagrābusies no savas bagātīgās vēstures lādes un izcēlusi no turienes leģendu par viduslaiku tirdzniecības āderi – zīda ceļu, pa kuru jau Marko Polo no Venēcijas ceļoja uz Ķīnu.

Tikai tas zīda ceļš, kas ir iezīmējies šodienas Ķīnas vadoņu vīzijās, ir daudz visaptverošāks. Tas ir paplašināts ar milzīgām infrastruktūras investīcijām – ceļos, dzelzceļa līnijās, avio savienojumos, kuģošanas maršrutos utt., un šajā jomā Ķīna ne tikai grib ciešāk savienot Eiropu ar Āziju, bet arī Ķīnu ar Āfriku.

Var nojaust, ka ar šo stratēģiju ķīnieši, protams, saista arī savas politiskās intereses – būt par pretpolu ASV uz starptautiskās skatuves, un šī mērķa vārdā ķīnieši ir gatavi tērēt simtiem miljardu dolāru vai eiro. Tikai nevajag domāt, ka šis dāsnums ir kāda īpašā labdarība. Par šiem ķīniešu ieguldījumiem citu valstu infrastruktūrā ir jāmaksā ar ekonomisku un politisku sadarbību, kā to jau rāda piemēri Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Arī Eiropa te nebūs izņēmums, un ir naivi domāt, ka kredīti tiek altruistiski dāļāti bez konkrēta politiskā aprēķina. Turklāt arī Eiropā jau šī ķīniešu stratēģija strādā. Grieķijas ostas jau daļēji ir ķīniešu kontrolē. To papildinās dzelzceļa līnija no Serbijas uz Ungāriju, saprotams, aprīkota ar ķīniešu vilcieniem. Tagad acs uzlikta arī Dženovas ostām.

Krievijas dabasgāzes gigants Gazprom ir neefektīvi vadīta korumpēta kompānija, kas nespēj paredzēt krīzes izraisītas gāzes patēriņa izmaiņas un konkurēt starptautiskajā tirgū. Tā Gazprom raksturo ASV diplomāti, citējot Wikileaks publicētos dokumentus, ziņo Vedomosti.

Gazprom galvenie uzdevumi ir, pirmkārt, nodrošināt Krievijas iedzīvotājiem dabasgāzi par zemu cenu un, otrkārt, pildīt savas sociālās apņemšanās, ieskaitot, iesaistīšanos labdarībā. Tā kāds «augsta ranga» Gazprom vadītājs norādījis ASV diplomātiem tikšanās laikā 2008. gada septembrī. Kad ASV pārstāvji piesardzīgi painteresējās par kompānijas vērtības palielināšanu un tirgus daļu, Gazprom pārstāvis piemetinājis vēl trešo būtisko Gazprom uzdevumu - «stiprināt kontroli pār pasaules energoresursiem».

Wikileaks publicētajos dokumentos par Krieviju un tās kompānijām bieži sastopami tādi vārdi kā birokrātija, korupcija un mafija, turklāt informācijā par Gazprom šīs trīs lietas uzsvērtas jo īpaši. «Gazprom ir tieši tas, kas tiek sagaidīts no valstij piederošas monopola kompānijas, kas sēž uz dabas resursiem milzīgos apmēros – politiski motivēts, neefektīvs un korumpēts uzņēmums,» teikts vēstulē, ko 2009. gada 10. jūlijā uz dzimteni nosūtījis ASV sūtnis Krievijā Džons Baierlijs. Vēstulē tiek uzsvērts, ka uzņēmums nav spējis izskaust Padomju Savienības mantojumu, un tas joprojām darbojas savu politisko īpašnieku interesēs.

Latvijas un Igaunijas robežas abās pusēs Valkā un Valgā 9. un 10.maijā norisināsies 13.Lielais labdarības robežtirgus, informē Valkas novada domes pārstāve Zane Brūvere.

9.maijā notiks pērn aizsāktā tradīcija - konkurss gaļas ražotājiem jeb 2.Starptautiskais gaļas un desu festivāls, kurā aicināti piedalīties hobijkulināri, mājražotāji un uzņēmēji , kas ražo gaļas izstrādājumus. Desu, gaļas izstrādājumu un žāvējumu kvalitāti vērtēs starptautiska žūrija.

10.maijā pirmo reizi tiks rīkots gaļas grilēšanas konkurss, kurā individuālie dalībnieki vai komandas varēs parādīt savas prasmes gaļas marinēšanā un cepšanā. Būs iespēja marinēt gaļu uz vietas, kā arī pārsteigt žūriju un robežtirgus apmeklētājus ar mājās marinētu gaļu. Konkursa dalībnieki tiks vērtēti, labākie - apbalvoti.

Jau tradicionāli Robežtirgus ideja un mērķis ir labdarība un tirgū iegūtie līdzekļi par tirdzniecības vietu nomu un loteriju tiek atvēlēti kādam konkrētam mērķim. Pērn Robežtirgus organizētāji vienojās ieņēmumus ieguldīt šūpoļu uzstādīšanā uz Valkas - Valgas robežas. Šūpojoties būtu iespēja vienā mirklī pabūt abās valstīs. Šogad mērķis paliks nemainīgs - tirgū ievāktie līdzekļi tiks novirzīti unikālajām šūpolēm, kuras tiks uzstādītas reizē ar Valkas - Valgas centra pārbūves projekta īstenošanu.

ASV prezidenta vēlēšanas gaidāmas vien nākamā gada novembrī. Tas gan nav traucējis šī amata kandidātiem jau kādu laiku piekopt aktīvu "vairākumsolīšanu". Var spriest par Trampa ēras populismu, lai gan izskatās, ka arī citi ASV vadītāja krēsla kārotāji, lai gūtu popularitāti, gatavi apsolīt ļoti, ļoti daudz.

Pēdējā laikā finanšu tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsuši augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatore Elizabete Vorena. Tas paspējis pamatīgi sašķobīt, piemēram, ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīru cenu. Viņa izteikusies, ka noteiks būtiskus aizliegumus ASV naftas ieguves tehnoloģijām (iespējams, pat aizliegs). Tāpat kreisā spārna ASV Demokrāti vēl runā par radikālām ASV veselības apdrošināšanas sistēmas pārmaiņām (stopkrāna noraušanu privātajai veselības apdrošināšanas industrijai). Vorena tāpat iecerējusi palielināt banku regulēšanu, mazināt ASV tēriņus aizsardzībai un īstenot dažādas «vienlīdzības» programmas.

Ņemot vērā, ka ārvalstīs aizvien lielāku popularitāti gūst labdarības akcijas, kurās sabiedrībā pazīstamas personas izsola vakariņas ar sevi, Latvijā projekta «Vakariņosim kopā!» pirmais šādu iespēju ir nolēmis piedāvāt Latvenergo Ārējo komunikāciju nodaļas vadītājs Andris Siksnis.

Viņš paskaidroja, ka vakariņu mērķis ir akcentēt sabiedrisko attiecību speciālistu lomu sabiedrībā, bet iegūtos līdzekļus ir paredzēts ieguldīt labdarībā.

«Man ir liels prieks, ka es varu sniegt ieguldījumu šajā labdarības projektā un ceru uz savstarpēju turpmāku komunikāciju,» sacīja A. Siksnis.

Izsole notiks 1.aprīlī, un sākuma cena ir noteikta 50 Ls apmērā.

Biedrība Taureņa efekts sākotnēji orientējās uz labdarību, strādāja ar bērniem bāreņiem, bet tagad tai svarīgi ir palīdzēt arī citām sociāli atstumtajām grupām, turklāt darīt to ilgtermiņā, trešdien raksta Dienas Bizness.

«Pirms gada sākām meklēt jaunu virzienu, jo sapratām, ka viena lieta ir visu laiku sniegt atbalstu, bet ir arī citi veidi, kā palīdzēt – dod iespēju. Tā nav vienkārši labdarība, kas risina problēmas īstermiņa, bet gan aktivitāte ar ilgtermiņa efektu. Mēs cilvēkiem iedodam ne tikai darbu šodien, bet arī iespēju sevi attīstīt un ceļam cilvēku pašapziņu,» saka Ina Stupele, biedrības Taureņa efekts projektu vadītāja.

Pirms gada biedrība radīja planšetdatoru filca somu un mobilo telefonu maciņu zīmolu Lote, dodot iespēju strādāt cilvēkiem ar invaliditāti, vienlaikus attīstot savu talantu, pilnveidojoties un gūstot ienākumus. Diezgan ilgs laiks pagāja, kamēr tika atrasts konkrēts produkts. «Bija skaidrs, ka gribam dot iespēju strādāt, jautājums bija ko cilvēki no sociāli mazaizsargātajām riska grupām, piemēram, invalīdi spēj darīt. Nav tā, ka var iedot konkrētu uzdevumu un viss, atliek vien gaidīt gatavo produkciju. Tā nav šūšanas rūpnīca. Jāņem vērā viņu darba prasmes, iespējas, termiņus. Cilvēki ar invaliditāti nevar strādāt kā veseli cilvēki no rīta līdz vakaram,» teic Ina.

Biedrība "Taureņa efekts" kļuvusi par pirmo labdarības organizāciju Latvijā, kas ziedojumus pieņem arī alternatīvā formātā: turpmāk ziedotājiem būs iespēja atbalstīt biedrību arī bartereiro veidā.

"Mēs pastāvīgi paplašinām iespējas veikt ziedojumus. Tagad mūsu biedrība ir kļuvusi arī par ABSI, lielākās FinTech tirdzniecības platformas Ziemeļeiropā, tirdzniecības platformas dalībnieku, un var pieņemt ziedojumus bartereiro veidā," saka Olga Kazaka, "Taureņa efekts" līdzdibinātāja.

Ziedojumi dažādos alternatīvos formātos jau sen vairs nav jaunums daudzviet pasaulē, tomēr Latvijā tā joprojām nav izplatīta prakse.

"Mēs varam un mums ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu ikvienam pēc iespējas ērtākas ziedojuma metodes. Progresīvās valstīs jau sen ir populāri ziedojumi virtuālajā valūtā: UNICEF sniedz iespēju ziedot Bitcoin (BTC), Ethereum (ETH) un Litecoin (LTC) veidā. Pēc ANO Bērnu fonda datiem, kriptovalūtas ziedojumi pozitīvi ietekmē bērnu dzīvi visā pasaulē: tie palīdz nodrošināt izglītību Sīrijas konflikta laikā, piegādāt pārtiku Klusā okeāna reģiona valstīs un atbrīvot bērnus no militārā dienesta Dienvidsudānā.

«Ir tādi cilvēki, kas taisa biznesu - savāc no Latvijas, Lietuvas braucējus, no katra paņem pa simtniekam, atved un vienkārši izmet ārā, citreiz cilvēki pat paliek uz ielas. Bet tauta jau uzķeras, domā, ka Anglijā viss ar medu ir nosmērēts,» laikrakstam Diena stāstījis Lielbritānijas latvietis ar piecu gadu stāžu Miķelis Zemdega.

Viņš uz Visbīču atbraucis no Saldus - bez konkrēta plāna, sekojis draudzenei, bet, kā jau mēdz gadīties, mīlestība beigusies.

Dzīvi Anglijā Miķelis uzsācis ļoti tipiski - strādājis fermās un fabrikās. «Griezu puķes, raku kartupeļus. Nopelnīt varēja ap 200 mārciņām nedēļā. Īre ir ap 50 mārciņām nedēļā, tāpēc izdzīvot sākumā varēja. Darba vairāk bija vasarā, bet citreiz nedēļā var tikai vienu divas darba dienas dabūt, jo daudz cilvēku sabraukuši,» viņš atzinis.

Latviešu viesstrādnieki savā ziņā esot kļuvuši par situācijas ķīlniekiem, jo darbs daudziem ir nevis pastāvīgs, bet privāto nodarbinātības aģentūru organizēts. Tas nozīmē, ka aģentūra, kurai ir līgums ar fabriku, savus strādniekus sūta darbā uz konkrētām maiņām un viņi saņem tikai par nostrādāto laiku. Ja «nav sezona» vai strādnieku sabrauc par daudz, daļa paliek bez ienākumiem, turklāt nevar arī pretendēt uz sociālo palīdzību, jo oficiāli viņi strādā aģentūrā, skaidro laikraksts.

Piecu mēnešu laikā, kopš Latvijā sāka darboties kolektīvā finansējuma vietne ProjektuBanka.lv, Latvijas iedzīvotāji ieguldījuši radošās iecerēs vairāk kā 16 000 eiro, atbalstot gan kultūras pasākumus, gan arī biznesa idejas, informē idejas autori.

Līdz šim nepieciešamo finansējumu ir izdevies savākt septiņiem projektiem, tajā skaitā vairākiem kultūras pasākumiem – laikmetīgās dejas festivālam Vides deja 2015, Imanta Ziedoņa ķiršu dārzam veltītam deju uzvedumam Ļauj man iet pasaulē, kā arī iecerei par publisku klavieru izvietošanu Valmierā. Savulkārt lielāko finansējumu savācis gada nogalē gaidāmais Sinfonietta Rīga koncerts Kuncendorfs un Osendovskis Hardija Lediņa gada ietvaros.

Atbalstu saņēmuši arī jaunu produktu ražotāji – topošais mājražotājs Kārlis Ulmanis veiksmīgi ieguva līdzcilvēku atbalstu ābolu sulas spiešanas aprīkojumam, bet projekts Kokmaizītes savāca līdzekļus ģimenes spēles Burtošanas čempionāts ražošanai. Veiksmīgi noslēdzies arī biedrības Balvu olūts projekts dzejas un foto albuma Latgales sirdspuksti izdošanai, kurā apkopoti 150 Latgales dzejnieku un fotogrāfu darbi.

Lai gan par to, ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība, joprojām ir daudz jautājumu, izpratne ir labāka, nekā pirms pieciem gadiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sociālais bizness apvieno labāko no tradicionālā biznesa un nevalstiskajām vai labdarības organizācijām. «Tas nozīmē, ka uzņēmuma pamatā ir kāda sociāli nozīmīga un aktuāla jautājuma risināšana veidā, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu un pelnošu biznesu. Atšķirībā no tradicionālā biznesa, sociālajā uzņēmējdarbībā visi ienākumi tiek investēti atpakaļ sociālā biznesa attīstībā. Pretstatā labdarības organizācijām, kas atkarīgas no ziedotāju labvēlības, šie uzņēmumi veiksmes gadījumā ir pašpietiekami un spēj attīstīties patstāvīgi,» vērtē sociālā biznesa kompānijas Mammu līdzīpašnieks Andris Rubīns.

Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

Sašutuma vētru izraisījis Teksasas štata galvaspilsētā Ostinā uzsāktais projekts Homeless Hotspots, kura ietvaros bezpajumtnieki pārvērsti par mobiliem Wi-Fi pieejas punktiem, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Reklāmas aģentūra Bartle Bogle Hegarty (BBH) 14 bezpajumtniekiem piešķīra 4G MiFi mobilos maršrutētājus, bet cilvēkiem, kuri vēlas izmantot bezvadu internetu, bezpajumtniekiem jāmaksā divi ASV dolāri par katrām piecpadsmit minūtēm. Apmaksu var veikt dažādi, tomēr ieteikts izmantot PayPal, lai bezpajumtnieki varētu sekot līdzi savām finansēm.

Aģentūra BBH norāda, ka šādā veidā centusies palīdzēt cilvēkiem bez pajumtes un pievērst uzmanību šai sociālajai problēmai. Tāpat BBH uzskata, ka projekts ir «labdarība» un visus ziedojumus, kurus veic lietotāji, saņem bezpajumtnieki.

Tas tomēr nav pārliecinājis kritiķus, kas projektam veltījuši skarbus vārdus un nosaukuši to par «nepieklājīgu» un «nepareizu». Projektā iesaistītie bezpajumtnieki savukārt ir pārsteigi par šādu reakciju. «Viņi dod mums iespēju strādāt. Mēs nodrošinām pakalpojumu sabiedrībai. Tas ir līdzīgi kā personīgs uzņēmums,» CNN pastāstīja viens no projekta dalībniekiem Marks Vests.

Šobrīd bērnunamu audzēkņu apdāvināšana dzimšanas dienās ir labdarība, bet projekta Give iniciatore Arta Maure cer, ka drīz tā pārvērtīsies sociālajā uzņēmējdarbībā , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Projekta būtība ir apsveikt bērnus viņu dzimšanas dienā,» saka Arta. Doma par bērnunamu mazo iemītnieku iepriecināšanu viņai radās, vērojot, ka šobrīd par labdarību runā visai daudz, tiek rīkotas dažādas akcijas. Īpaši to jūt sociālo tīklu lietotāji, jo tajos katru dienu var redzēt daudzus aicinājumus pēc palīdzības. Arta uzskata, ka tas ir labi, bet viņa vēlējās nodalīt divu veidu labdarību – palīdzību īpašos gadījumos un iepriecināšanu bez īpaša iemesla. «Šobrīd labdarībai ir pat negatīva pieskaņa – lai vērstos pēc palīdzības, jānotiek kaut kam sliktam – slimībai vai cita nelaimei. Dažkārt, ieraugot tikai bildi, man ir bail lasīt tālāk, jo nezinu, kas sekos. Emocionāliem cilvēkiem tas ir grūti. Pats vārds taču ir pozitīvs – darīt labu. Cilvēkiem ir vēlme palīdzēt, bet viņus attur šis smagums. Gribēju izveidot priecīgu labdarību – neviens nav saslimis, nekas slikts nav noticis, ir svētki, dzimšanas diena un iespēja bērnu šajā dienā iepriecināt. Nekādā ziņā nenoniecinu to labdarību, kas palīdz cilvēkiem, kurus piemeklējusi nelaime, abi virzieni viens otru neizslēdz,» uzskata Arta. Iesākot projektu, viņa ar draudzenēm Kseniju Titovu un Zani Rukavišņikovu vienojās – ja neizdosies, pašas vienu gadu pirks dāvanas, lai nebūtu tā, ka daži bērni ir saņēmuši apsveikumus, bet pārējie palikuši bešā. Taču projekts uzņem apgriezienus. Šobrīd viņas sadarbojas jau ar 15 bērnunamiem, jauniešu mājām, ģimenes atbalsta centriem, īslaicīgās un ilglaicīgās rehabilitācijas centriem. Galvenokārt tie atrodas ārpus Rīgas, jo Artas skatījumā Rīgas bāreņiem ir lielākas iespējas sagaidīt atbalstu nekā laukos dzīvojošiem.

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Latvijas iedzīvotājiem biežāk nekā Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem ir svarīgi nodarboties ar labdarību. Turklāt Latvijā ar labdarību biežāk nodarbojas sievietes, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši nelieliem vai tieši otrādi – ar lielākiem ienākumiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Aptaujas rezultāti liecina, ka nodarboties ar labdarību ir svarīgi 47% Latvijas iedzīvotāju, 42% iedzīvotāju Lietuvā un 35% iedzīvotāju Igaunijā. Turklāt Latvijā labdarībā aktīvāk iesaistās sievietes - 58% no aptaujātam sievietēm atzinušas, ka viņām ir svarīgi vai ļoti svarīgi nodarboties ar labdarību. Salīdzinājumam – līdzīgas atbildes snieguši tikai 36% aptaujāto vīriešu, bet 43% no tiem ieņem neitrālo pozīciju.

Pēc SEB bankas aptaujas datiem, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji izvēlas ziedot dažādas mantas vai apģērbu - šo variantu atzīmējuši 60% respondentu. 50% no aptaujātiem atzīmējuši, ka parasti ziedo naudu. Trešajā vietā – dalīšanās ar zināšanām un pieredzi, jeb tā saucamais mentora darbs (36%), kā arī iesaistīšanās sabiedriskajos, tai skaitā brīvprātīgajos, darbos (30%). Aptauja atklāj, ka līdzīgas izvēles saistībā ar labdarības aktivitātēm izdara arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji.

Saeima otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēmusi likumu par Džona Martina Tallija (John Martin Tully) atzīšanu par Latvijas pilsoni, informē Saeimas preses dienests.

Dž.M.Tallijs dzimis ASV un kopš 1995.gada uzturas Latvijā, kur saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Dž.M.Tallijs ir izveidojis vienu no lielākajiem Latvijas telekomunikāciju iekārtu un aprīkojuma ražošanas uzņēmumiem SIA "Mikrotīkls", kas savu produkciju eksportē uz daudzām pasaules valstīm.

Līdztekus pamatdarbībai uzņēmums aktīvi iesaistās labdarībā, veicot ziedojumus Bērnu slimnīcas fondam un vairākām Latvijas izglītības iestādēm. Dž.M.Tallijs sniedzis atbalstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas nodaļai, kā arī izveidojis Bērnu onkoloģijas fondu, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori - Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.

Par lojalitātes programmu punktiem var iegūt gan 3,5 miljonu vērtu jahtu, gan izbaudīt lidojuma pieredzi kopā ar airBaltic vadītāju, šodien raksta Dienas bizness.

Aviokompānijas savu lojalitātes programmu punktu apmaiņā pret balvām kļūst arvien ekstravagantākas un inovatīvākas, turklāt piedāvātās balvas krietni pārsniedz tradicionālās ar lidojumiem saistītās jomas – iespēju savāktos punktus apmainīt pret lidojuma biļeti, norezervēt viesnīcu vai nomāt automašīnu, liecina aviācijas nozares analītiķu kompānijas IdeaWorks pētījums. Tajā izvērtētas 150 aviosabiedrību lojalitātes programmas un 40 unikālākās balvas. Visdārgāko balvu topā uzvarētāja ir Apvienotajos Arābu Emirātos bāzētā Etihad Airways, kas par 386 milj. lidojumu laikā savāktajām jūdzēm piedāvā 3,5 milj. dolāru vērtu jahtu. Savukārt no lētā gala oriģināls ir Icelandair piedāvājums, kas par 650 jūdzēm piedāvā iegādāties «laimīgās laulības kūku», kas, maksājot skaidrā naudā, ir vērta aptuveni 3 dolārus. Populāras ir arī dažādas apmācības, piemēram, Virgin Atlantics par 35 tūkst. savāktiem punktiem piedāvā atbrīvoties no lidošanas fobijas, citas aviosabiedrības piedāvā valodu vai kulinārijas kursus. Popularitāti iekaro arī labdarība, piemēram, Delta savā SkyMiles programmā piedāvāja ziedot savāktos punktus ēku būvniecībai Taizemē. Taču starp jocīgākiem piedāvājumiem jāmin Lufthansa ideja, kas par 21 tūkst. punktiem ar Šveices pulksteņa precizitāti saviem klientiem izvēlētajā laika periodā piegādāja augstas kvalitātes melnas vīriešu zeķes. Šo luksusu izbaudīja ap 60 tūkst. Lufthansa klientu 75 pasaules valstīs.

Kā rāda Swedbank Private Banking dati, Latvijā vairums turīgo klientu savu labklājības līmeni novērtē kā stabilu (55%). Savukārt katrs trešais (31%) pēdējā gada laikā jūtas audzējis savu labklājību. To apliecina arī Swedbank Private Banking klientu uzticēto līdzekļu apjoms - pērn tas audzis par 9%. Turklāt, salīdzinot ar 2008.gadu, turīgie klienti pērn bankai uzticējuši par 13% vairāk līdzekļu. Savukārt taujāti par to, kādā jomā nākotnē plāno palielināt tēriņus, visvairāk klientu (47%) norādījuši ceļojumus un vaļaspriekus, informē bankā.

Klientu vērtējumā lielāko labklājības pieaugumu viņiem nodrošinājuši pašu uzņēmējdarbības rezultāti (83%). Vērts atzīmēt, ka bankas turīgo klientu uzņēmējdarbība pārstāv plašu spektru, taču populārākās nozares ir tirdzniecība, nekustamais īpašums (tostarp apsaimniekošana, attīstīšana) un ražošana. Savukārt katrs desmitais (29%) norādījis, ka viņu labklājību pozitīvi ietekmējis ieguldījums nekustamajā īpašumā. 23% klientu kā nozīmīgu iemeslu labklājības pieaugumam minējuši ieguldījumus vērtspapīros. To uzrāda arī bankas dati – ieguldījumi attīstīto valstu akcijās pērn nodrošinājuši pat 10,4% lielu peļņas pieaugumu.

Mūsdienās uzņēmumi nevar atļauties nedomāt par ilgtspējību. Ilgtspējīga attieksme tiek pieprasīta no mūsu cilvēkiem un sabiedrības.

Ilgtspējīgo zīmolu 2020. gada indeksa pārskata dati liecina, ka ilgtspējība ietekmē 71 % patērētāju iepirkšanās lēmumus Latvijā (65 % Igaunijā, 71 % Lietuvā). Ņemot vērā, ka ikdienā miljoniem cilvēku iepērkas tikai Baltijas valstīs vien, likmes ir augstas. Kas jādara uzņēmumam, lai tas varētu sevi dēvēt par ilgtspējības līderi – vai svarīgi ir tikai ilgtspējības un zaļā dzīvesveida regulārā pieminēšana, vai tomēr vajadzīgs arī kaut kas vairāk?

Ņemot vērā sabiedrības vēlmi, lai dažādu uzņēmumu darbība būtu atbildīga, ir acīmredzams, ka ilgtspējīga programma ir pamats ilgtermiņa attiecību veidošanai ar klientiem. Tāpēc uzskatu, ka ilgtermiņā nav iespējams viltot ilgtspējīgu domāšanu, jo tai ir jābūt uzņēmuma kultūras neatņemamai daļai, sākot jau ar stratēģiskiem biznesa mērķiem un kontrolējot produktu kvalitāti, sakārtojot loģistiku, nodarbinātības praksi un veicinot atbildīgu klientu apkalpošanu. Šis ir vienīgais veids, kā iegūt un saglabāt klientu, darbinieku, sadarbības partneru un akcionāru uzticību.

Latvijā korporatīvās sociālās atbildības (KSA) pārsvarā tiek saprasta kā labdarība jeb filantropija. Tās tipiskākajā izpausmē tas ir zvans uz tādu un tādu numuru, lai ziedotu latu, vai Ziemassvētku sentimentā piedalīšanos kādā kampaņveidīgā labdarības pasākumā. Arī tas ir labi un pareizi, tomēr patiesībā tam, ko saucam par labdarību vai sociālo atbildību, ir daudz pastāvīgāka un nopietnāka loma un ietekme gan uz sabiedrību, gan biznesu.

17. maijā notiks SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra atklāšana ar tam veltītu vienas dienas konferenci. SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs tiek dibināts, lai veicinātu uzņēmēju un plašākas sabiedrības iesaisti diskusijā par ilgtspējīgu attīstību.

Atklāšanas konference būs veltīta korporatīvās sociālās atbildības (KSA) un tās attīstībai mūsdienu biznesa vides kontekstā. Konferencē uzstāsies starptautiskajā sabiedrībā labi pazīstamais Prof. Tomass Donaldsons no Vartonas ekonomikas augstskolas, ASV.

Arī Latvijā korporatīvā sociālā atbildība un korporatīvā filantropija nav gluži vakar radušās parādības, tomēr objektīvu iemeslu dēļ (kas galvenokārt bija pāreja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku) Latvijas uzņēmēju prāti bijuši aizņemti ar klasiskajiem rādītājiem – peļņu un attīstību (proti lielāku un/vai drošāku peļņu). Tomēr, lietojot literāru idiomu, cilvēks nav vientuļa sala, un tāds nav arī bizness.