Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu sāka pēc divu, vārdā nenosauktu AS «Trasta komercbanka» (TKB) akcionāru iesnieguma, šodien preses brīfingā paziņoja lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena.

Viņa uzsvēra, ka abi akcionāri lietā figurē kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsās pie Rimšēviča, aicinot palīdzību citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasīja 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, savukārt otru pēc tam.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gundars Grieze, AS Trasta komercbanka valdes priekšsēdētājs. Trasta komercbanka ir senākā privātbanka Latvijā, kura darbojas vietējā tirgū 26. gadu, kā arī pirmā banka Austrumeiropā, kura ieviesa interneta banku (1997. gadā). Trasta komercbanka arī ir pirmā banka Latvijā, kura veica pirmo publisko akciju piedāvājumu Rīgas biržā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā bankā/nozarē?

Tas bija liels izaicinājums, un es to pieņēmu. Šajā amatā jau esmu ilgus gadus, un neviena diena nav bijusi līdzīga. Ir iegūta milzīga pieredze, esot kopā ar daudziem cilvēkiem, uzņēmumiem un biznesa idejām. Darbs man ir devis iespēju pabūt daudzās pasaules valstīs, iepazīt to biznesa kultūru un vidi, tikties ar valstu pirmajām amatpersonām. Tas ir interesanti un man patīk.

Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Trasta komercbanka (TKB) 32,743% akciju īpašnieks, Ukrainas Augstākās radas deputāts Ivans Fursins. Viņš pieļauj, ka negatīva tālākās attīstības scenārija gadījumā varētu vērsties pret Latvijas valsti ar investīciju strīdu, jo visas pārējās metodes savas iespējas būs izsmēlušas.

Fragments no intervijas:

FKTK 3. martā anulēja bankas licenci, 14. martā tiesa iecēla bankas likvidatoru Ilmāru Krūmu. Kāpēc kopš 1989. gada sekmīgi strādājoša un vairākas banku krīzes pārdzīvojusī Trasta komercbanka nonākusi šādā situācijā?

«Diplomātiski to varētu nosaukt par pārpratumu, bet, manuprāt, tā ir apzināta FKTK pēdējo deviņu mēnešu darbība, lai slēgtu TKB. Varbūt mana stratēģiskā kļūda bija savulaik sarunā ar tā brīža FKTK vadītāju (apspriežot Ukrainas aktīvu novērtējuma kritumu) atklāti sacīt, ka meklēsim stratēģisko investoru un esam gatavi pārdot pat bankas kontrolpaketi un mainīt bankas darbības modeli. Vienīgais, kas bija vajadzīgs, lai to īstenotu, – laiks. Diemžēl laiku bankai nedeva. FKTK biju jūnijā, tad sacīja, ka līdz septembrim vajag bankā ieguldīt naudu, kad piesaistījām subodrinēto kapitālu, tad atzinums bija – slikti, jo tas nav risinājums. Lai kādu arī potenciālo investoru neatvestu, neviens nepatika. Tas vairāk iederas citā loģikā – lai stratēģiskais investors TKB neparādītos. Interesanti, ka pēc sarunas par iespējamu biznesa modeļa maiņu TKB pērn augustā tika liegts atvērt norēķinu kontus Latvijas rezidentiem. Bet kā tad lai maina modeli?

Beļģijas tiesa izdevusi rīkojumu Latvijas Trasta komercbankai ierasties tiesā saistībā ar līdzekļu zādzību Francijas un Beļģijas finanšu kompānijā Dexia 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā, vēsta laikraksts De Standaard.

Trasta komercbankai tiesas priekšā jāstājas kopā ar hakeriem un atbildīgajiem par līdzekļu zādzību.

Dexia kritusi par upuri krievu un ukraiņu noziedzniekiem. 2009.gada februārī bankas apdrošināšanas uzņēmums konstatēja aizdomīgu darījumu 300 000 eiro apmērā, kas veikts no biznesa klienta konta.

Dexia prokuratūrā iesniedza sūdzību, un tagad tiek uzskatīts, ka noziedznieku banda kopumā nozagusi 1,7 miljonus eiro.

Šie līdzekļi tika pārskaitīti uz Trasta komercbankas kontu. Beļģijas tiesas tiesnesis ieguvis pierādījumus, ka banka zinājusi par šo līdzekļu iegūšanu pretlikumīgā ceļā.

Tiesas prāvu paredzēts sākt nākamgad.

Pagājušo gadu AS Trasta komercbanka grupa noslēdza ar zaudējumiem 14,01 miljona eiro apmērā, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

2014.gada 31.decembrī bankas aktīvu apjoms sasniedza 581,11 miljonus eiro, kas ir par 166 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gada beigās.

Pārskata perioda beigās bankas piesaistīto noguldījumu apjoms sasniedza 500,22 miljonus eiro, kas par 164,74 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gada noslēguma radītājs. 2014.gadā banka aktīvi strādāja pie nedrošo kredītu atgūšanas un kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanas, tāpēc kredītportfelis pārskata gadā samazinājās par 14,61 miljoniem eiro, 2014.gada beigās sasniedzot 98,82 miljonus eiro.

Sarežģītā situācija Ukrainā ietekmēja arī bankas finansiālo stāvokli. Rezultātā banka noslēdza ar zaudējumiem 12.75 miljoni eiro apmērā, veicot uzkrājumus virknei kredītu, lielākoties saistītiem ar Ukrainas tirgu, kā arī nekustamā īpašuma kredītiem Bulgārijā. Bankas operatīvā peļņa sasniedza 5,4 miljonus eiro. Attiecīgi bankas kapitāla un rezervju apjoms samazinājās par 12,63 miljoniem eiro, 2014.gada 31.decembrī sasniedzot 41,92 miljonus eiro. Pērnā gada sākumā bankas rīcībā bija 28,31 miljoni eiro kapitāla rezerve nesadalītās peļņas veidā. Līdz ar to pērnā gada zaudējumi tiks segti ar iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, atstājot bankas rīcībā vēl 15,56 miljonus eiro.

Pagājušo gadu Trasta komercbanka noslēgusi ar zaudējumiem 9,79 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā, 4.ceturkšņa zaudējumi sasniedza 9,83 miljonus eiro, liecina bankas pārskats.

Pēdējā ceturksnī banka veica 9,79 miljonu eiro uzkrājumus virknei kredītu, lielākoties saistītiem ar Ukrainas tirgu, kā arī nekustamā īpašuma kredītiem Bulgārijā. Bankas kapitāla un rezervju apjoms 2014. gada 31.decembrī sasniedza 44,88 miljonis eiro.

31.decembrī bankas aktīvu apjoms sasniedza 584,08 miljonus euro, kas ir par 168,97 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gada noslēguma radītājs. Pārskata perioda beigās piesaistīto noguldījumu apjoms sasniedza 500,22 miljonus euro, bet bankas kredītportfelis sasniedza 99,88 miljonus eiro.

Par galveno prioritāti bankas darbā 4. ceturksnī kļuva subordinēto obligāciju emisijas 10 miljonu eiro apmērā sagatavošana un veikšana. Emisija tika veiksmīgi noslēgta - subordinētās obligācijas ir iegādājušies 47 investori, tai skaitā 38 fiziskas personas un 9 juridiskas personas.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu anulēt AS Trasta komercbanka licenci, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

ECB lēmums ir pieņemts pēc Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma, kas iesniedza šādu priekšlikumu ECB izskatīšanai, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāvusi nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās, kā arī FKTK kā Latvijas Noregulējuma iestādes izvērtējumu, ka bankai nav iespējams piemērot noregulējumu jeb glābt to sabiedrības interesēs.

Par bankas pārkāpumiem FKTK jau šā gada janvārī piemēroja Kredītiestāžu likumā paredzētos instrumentus, nosakot tai darbības ierobežojumus. Bankas akcionāri ilgstoši nav spējuši palielināt bankas kapitālu, līdz ar to banka neievēroja regulējošās prasības, ko nosaka ES Regula un Kredītiestāžu likums.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir nosūtījis prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai krimināllietas materiālus pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu, noskaidroja aģentūra LETA.

KNAB aģentūru LETA informēja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai pret divām personām. KNAB atklāj vien to, ka lieta ir pret kādu Latvijas Bankas amatpersonu un kādu fizisku personu, bet šo personu vārdus KNAB neatklāj.

Latvijas Bankas amatpersonu jeb Rimšēviču lūgts apsūdzēt par kukuļņemšanu, bet fizisko personu jeb Martinsonu - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

KNAB paziņojumam par lietas nosūtīšanu prokuratūrai ir pievienota infografika ar nozieguma shēmu, taču tajā nav simbolu atšifrējuma. Vienīgā skaidrā norāde ir, ka lieta ir saistīta ar «Trasta komercbanku» (TKB). KNAB aģentūrai LETA uzsvēra, ka plašāku paskaidrojumu pašlaik nebūs, jo procesa virzītājs tagad ir Ģenerālprokuratūra.

Prokuratūra ir sākusi kriminālvajāšanu pret kukuļošanā apsūdzēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Una Rēķe.

Viņa skaidroja, ka lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu pieņemts pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesnieguma.

Rimšēvičam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļņemšanu. Arī Martinsonam inkriminēta Krimināllikuma 320.panta ceturtā daļa, taču viņš tiek apsūdzēts kukuļņemšanas atbalstīšanā. Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Plašāka informācija par šo lēmumu tiks sniegta preses brīfingā, kas paredzēts 29.jūnijā plkst.10 Ģenerālprokuratūras telpās.

Jau vēstīts, ka KNAB 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai krimināllietas materiālus pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Prokurore ceturtdien Rīgas rajona tiesu Jūrmalā lūdza bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu un iepriekš viņa atbrīvošanai iemaksāto 100 000 eiro lielo drošības naudu ieskaitīt valsts budžetā.

Prokurore Viorika Jirgena šodien tiesā argumentēja, ka ir mainījusies Rimšēviča uzvedība, viņš pretdarbojies un mēģinājis ietekmēt liecinieka, kādreizējā "Trasta komercbankas" (TKB) akcionāra Igora Buimistera liecības.

LETA jau rakstīja, ka bijušais LB prezidents un uzņēmējs Uģis Tabors apsūdzēts patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā lietā saistībā ar iespējamiem centieniem panākt Buimistera nepatiesu liecību sniegšanu Rimšēviča lietā. Šī tiesa minēto lietu plāno sākt skatīt 15.februārī, bet Buimisters pērn devās mūžībā.

Prokurore pamatoja, ka līdz šim piemērotie drošības līdzekļi nav apturējuši Rimšēviča kontaktēšanos ar Buimisteru.

2015. gadu AS Trasta komercbanka noslēgusi ar zaudējumiem 4,66 miljoni eiro apmērā, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

2015.gada ceturtajā ceturksnī banka turpināja ieguldīt līdzekļus biznesa attīstībā atbilstoši jaunajam biznesa modelim. Ņemot vērā augošās prasības Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politikā (NILLNTF) gan no Latvijas uzraugošo iestāžu puses, gan Eiropas savienības mērogā, kā arī sekojot iekšējam restrukturizācijas plānam, Trasta komercbanka ir pieņēmusi lēmumu uzlabot iekšējās kontroles sistēmu. Lai to paveiktu, banka investēja gan IT sistēmās, gan cilvēkresursos, pastiprinot klientu uzraudzības, iespējamo NILLNTF risku identificēšanas un novēršanas procesus.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa līdz 14.marta plkst.9.45 pasludināja pārtraukumu lietā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikuma par AS Trasta komercbankas likvidācijas sākšanu.

Sēdes sākumā tiesa norādīja, ka 10.martā tika saņemti divi lūgumi no Trasta bankas, ar kuriem attiecīgi nebija iepazinusies FKTK, tāpēc tika pasludināts 15 minūšu pārtraukums. FKTK pārstāve sacīja, ka dokumenti gan tika iesniegti nedaudz novēloti, to varēja izdarīt jau tad, kad tiesā tika iesniegts prasības pieteikums.

Tiesa pauda, ka FKTK lūdz iecelt par bankas likvidatoru zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.

Komisijas pārstāve šodien savos paskaidrojumos tiesai skaidroja, ka licences anulēšana ir izsvērts, rūpīgi pārbaudīts lēmums. Bankas likvidāciju tiek lūgts sākt pēc iespējas ātrāk, lai varētu sākt noguldītāju prasību apmierināšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma atzīt AS Trasta komercbanka par likvidējamu.

Par bankas likvidatoru tiesa iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu. Spriedums ir galīgs, tas nav pārsūdzams.

Kamēr vēl nav izskatīta bankas pārsūdzība par licences anulēšanu, tiesa, likvidējot banku, tai mākslīgi liedz īstenot savas tiesības, pauda Trasta komercbankas pārstāve tiesā Krista Kreicberga-Neija. Bankas pārstāve vēlreiz uzsvēra, ka likvidācija «nogriež» daudzas lietas, kas paredzētas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Ieva Berroni skaidroja, ka šajā procesā ir runa par laiku, jautājumu atliekot. Pat, ja tiktu gaidīts prejudiciāls nolēmums vai likvidācijas lietas izskatīšana tiktu atlikta citu iemeslu dēļ, bankas licence jau ir anulēta, līdz ar to šis process nebūtu apturams.

Vairāk nekā 350 kreditori pieteikuši prasījumus par aptuveni 250 milj. eiro; šī summa provizoriski varētu būt lielāka, savukārt aktīvu atsavināšanas rezultātā atgūti vairāk nekā 59 milj. eiro

To sarunā ar DB atzīst likvidējamās AS Trasta komercbanka (TKB) likvidators Ilmārs Krūms. Lai gan kreditoru prasījumu pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 17. jūnijs, tomēr likvidators prognozē, ka to skaits pieaugs. «Prakse liecina, ka parasti pa pastu pēdējā dienā tiek nosūtīti prasījumu pieteikumi, un izņēmums nebūs arī TKB kreditori,» savu prognozi pamato I. Krūms. Viņš gan atturējās minēt iespējamo kreditoru pieteikumu apmēru un summas.

«Neviena kreditora prasījums nav noraidīts, bet ir bijuši pieteikumi, kuros konstatēti trūkumi un bijis lūgums tos novērst. Man kā likvidatoram ir jāpārbauda katrs kreditors Anti-money laundering (AML) kontekstā un ir uzdoti jautājumi vairākiem potenciālajiem kreditoriem par viņu saimniecisko darbību un līdzekļu ieguves avotiem,» uz jautājumu, vai ir bijuši tādi kreditoru pieprasījumi, kurus likvidators nav atzinis, atbild I. Krūms. Viņš arī (minēto pasākumu kontekstā) neizslēdz iespēju, ka kāds no potenciālajiem kreditoru pieteikumu iesniedzējiem varētu vērsties tiesā ar prasību par prasījuma atzīšanu. «Pagaidām tādu nav, bet pilnīgi izslēgt šādu iespēju nav iespējams,» situāciju komentē I. Krūms. Viņš norāda, ka līdz ar kreditoru prasījumu pieteikumu finišu samazināsies arī TKB darbinieku skaits par 10 vai pat 20. Pašlaik strādā 60 cilvēku.

Latvija valsts, piemērojot drošības līdzekli un atstādinot Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču no amata, nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai izriet no Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtiem, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesai nav sniegti pierādījumi par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, šodien ES Tiesā pauda ģenerāladvokāte Juliana Kokote.

Nereti ģenerāladvokāta secinājumi ES Tiesai sakrīt ar tiesas vēlāk taisīto spriedumu. Tā paziņošanas laiks pagaidām nav zināms.

Ģenerāladvokātu uzdevums ir juridiski nesaistošu «atzinumu» sniegšana tiesai priekšlikumu formā tiesas lēmuma pieņemšanai, pamatojoties uz pilnīgi neatkarīgu un objektīvu lietā izskatāmo jautājumu izvērtējumu. Atzinumi ir neatņemama mutiskās tiesvedības sastāvdaļa un tiesas pārskatos tiek publicēti kopā ar spriedumu. Ģenerāladvokāti spriedumu var ietekmēt, sniedzot atzinumos pārliecinošus argumentus, taču viņi netiek iesaistīti lēmuma pieņemšanā vai balsošanā par pieņemamo spriedumu.

Prasības tiesā cēlis gan Rimšēvičs, gan ECB par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru viņš tika atstādināts amata, jo tiek turēts aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un kukuļņemšanu.

Gan Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan uzņēmējs Māris Martinsons ir sākuši liecināt, tāpēc ieilgusi pret viņiem sāktās kukuļu lietas izmeklēšana, otrdien LTV «Rīta panorāmā» pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers atgādināja, ka lietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena bija plānojusi to nodot tiesai vēl 2018.gadā, taču šāda prognoze tikusi izteikta apstākļos, kad neviens no aizdomās turamajiem nesniedza liecības. Vēlāk abi sākuši sniegt liecības, līdz ar to parādījies jauns pārbaudāmās informācijas apjoms un lieta ievilkusies.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka tagad nekādas prognozes par lietas virzības laika grafiku nenosauks, uzsverot, ka prokurore strādā un pārbauda abu aizdomās turamo sniegtās versijas.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir aizdomās turētā statusā vēl vienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā esošā kriminālprocesā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Publiski netiek atklāts, kādi Krimināllikuma panti Rimšēvičam tiek inkriminēti. Taču aģentūrai LETA ir zināms, ka lieta saistīta ar «ABLV Bank» un ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») ziņojumu.

Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds aģentūrai LETA no komentāriem par šo lietu atturējās. Arī otrs advokāts, bijušais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs nesniedza komentārus, piemēram, vai Rimšēvičam tiek pārmesta ļaunprātīga nepatiesu ziņu sniegšana ASV iestādēm saistībā ar «ABLV Bank». Tāpat komentārus nesniedza arī likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» šogad martā ziņoja, ka KNAB sācis kriminālprocesu pēc «ABLV Bank» pārstāvju iesnieguma un kriminālprocess tieši vai netieši varētu būt saistīts ar FinCEN ziņojumu, kurā bija pieminēta iespējama Latvijas valsts amatpersonu kukuļošana. «ABLV Bank» vadība iepriekš kategoriski noliegusi kukuļu došanu, bet pēc ziņojuma publiskošanas tā vērsusies vairākās tiesībaizsardzības iestādēs, tostarp KNAB.

Balstoties uz Eiropas Savienības (ES) Tiesas rīkojumu, Ģenerālprokuratūra precizējusi drošības līdzekli kukuļņemšanā apsūdzētajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kuram tagad dotas tiesības iecelt aizstājēju Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa amatā, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

«Drošības līdzeklis nav mainīts, bet precizēts, nosakot, ka viņam ir tiesības iecelt savu aizstājēju kā ECB padomes locekli,» norādīja Eiduka.

Tiesa ir izskatījusi ECB pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tā lūdza tiesu uzdot Latvijai uz laiku apturēt aizliegumu Rimšēvičam pildīt LB prezidenta pienākumus, tā, lai viņam ECB padomes locekļa statusā tiktu ļauts pildīt ar kriminālizmeklēšanu nesaistītus pienākumus, vai vismaz uzdot Latvijai atļaut Rimšēvičam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā ECB Padomes loceklis.

ES Tiesas priekšsēdētāja vietnieks 20.jūlijā izdevis rīkojumu par to, ka Latvija veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz brīdim, kad tiek pasludināts galīgais nolēmums pēc Rimšēviča pieteikuma sāktajā lietā, tiktu apturēti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemērotie drošības līdzekļi, tiktāl, ciktāl šie līdzekļi liedz viņam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā ECB padomes loceklis, noskaidroja aģentūra LETA.

Medijos izplatītajā fotogrāfijā, kurā kukuļošanā apsūdzētais Latvijas bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs atpūšas Kamčatkā, ir redzamas pazīmes, kas norāda uz fotogrāfijas rediģēšanu un montāžu, apgalvoja Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds.

Viņš skaidroja, ka fotogrāfijas autentiskumu tika lūgts pārbaudīt diviem neatkarīgiem ekspertiem, kuri veica dažādu veidu fotogrāfijas analīzes, tostarp spektrogrāfiju. Abi eksperti savos atzinumos esot norādījuši, ka medijos publicētajā fotogrāfijā konstatētās pazīmes ir būtiskas, stabilas un sastāda pazīmju kopumu, kas ir pietiekams kategoriskam atzinumam, ka ir veikta fotogrāfijas rediģēšana un montāža.

Komentējot medijos izskanējušo informāciju, ka izmeklēšanas gaitā Rimšēvičs ir sācis sniegt liecības, aizstāvis norādīja, ka Rimšēvičs kopš apsūdzības uzrādīšanas brīža jūnija beigās ir sniedzis liecības. Aizstāvība krimināllietā veicot aktīvu darbu, un esot iegūti un prokuroram iesniegti objektīvi pierādījumi, kas, pēc aizstāvju domām, atspēko Rimšēvičam apsūdzībā izteiktos apgalvojumus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Londonā pratinājis komercbankas AS «PNB banka» (iepriekš - «Norvik banka») lielāko akcionāru Grigoriju Guseļņikovu kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča lietā.

Rimšēviča lieta gan patlaban atrodas Ģenerālprokuratūrā, kas ir tās procesa virzītāja.

Zināms, ka KNAB Guseļņikovu pratinājis arī vēl kādā biroja lietvedībā esošā lietā.

Pats Guseļņikovs mikroblogošanas vietnē «Twitter» ierakstījis, ka KNAB viņu Londonā intervējis saistībā ar korupciju Latvijā.

Savukārt Ģenerālprokuratūrā, aizbildinoties ar pirmstiesas izmeklēšanas interesēm, nesniedza komentārus par veiktajām izmeklēšanas darbībām.

KNAB nenoliedza, ka birojs ir veicis kriminālprocesuālās darbības ar minēto personu, taču plašāku informāciju birojs nevarot sniegt.

Kā vēstīts, pērn vasarā Guseļņikovu Londonā pratināja arī Valsts policija (VP). Šī pratināšana tika veikta kriminālprocesā par iespējamu Rimšēviča veiktu kukuļa izspiešanu no uzņēmēja, apliecināja Guseļņikova advokāts Aleksandrs Berezins.

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Likvidējamās Trasta komercbankas likvidators Ilmārs Krūms pērn atguvis aktīvus 111 939 916 eiro vērtībā, decembrī atgūstot 11 220 274 eiro.

Līdz 2017.gada 9.janvārim veiktas izmaksas 2862 kreditoriem, t.sk. garantētajiem, vairāk nekā 193 miljoni eiro apmērā.

Kā informē likvidators, Trasta komercbanka likvidācijas procesā kopējās segtās izmaksas līdz 2016.gada 30.decembrim veido 13 727 243 EUR, kas ir mazāk nekā 7% no kreditoriem izmaksātās summas un sevī ietver darba samaksu, atlaišanas pabalstus, mantas uzturēšanas izdevumus, nodokļus, likvidatora un likvidatora palīga atlīdzību, vērtēšanas izmaksas, publikācijas izmaksas izsoļu organizēšanai, tiesas izdevumus un pilnīgi visas citas ar procesu saistītās izmaksas.

Trasta komercbankas likvidācija tika sākta pagājušā gada 14.martā. Decembrī atgūtā summa ir vislielākā mēnesī atgūtā summa visa likvidācijas procesa gaitā.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad septembrī atguvis 538 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Pagājušajā mēnesī «Trasta komercbankas» administrators nav atguvis līdzekļus ne no izsniegtajiem kredītiem, ne no kustamās mantas pārdošanas, ne arī no nekustamo īpašumu pārdošanas, visus līdzekļus atgūstot no naudas un citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem.

Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,872 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,666 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 90 662 eiro. Tostarp izdevumi administratora un administratora palīga atlīdzībai bija 75 431 eiro, nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 14 083 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 1148 eiro.