Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».
Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.
TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.
Tikmēr administrators Rasa norāda, ka nezina, kāpēc kreditori nolēmuši tik dāsni viņu atalgot. Administrators gan min, ka jebkuras bankas maksātnespējas sākumā, kad naudas ir daudz, arī ar nelielu procentu pietiek, lai segtu maksātnespējas izmaksas, taču «šajā brīdī apmēram 85% bankas jau ir likvidēta, tādēļ atlīdzība neliela procenta apmērā gluži vienkārši naudas izteiksmē ne tuvu nav tāda, lai varētu sekmīgi nosegt ikdienas nepieciešamās izmaksas».
Rasa apgalvo, ka par decembrī atlīdzībā saņemtajiem 2,9 miljonus eiro algo arī citus juristus. Viens no palīgiem ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, vēstīja «de facto».
Pēc TKB darbības pārskatiem redzams, ka Rasas laikā reāli ir atgūti aktīvi mazāk nekā piecu miljonu eiro vērtībā, taču atlīdzību administratoram rēķina nevis pēc atgūtā, bet pēc kreditoriem izmaksātā, un tieši pērnajā decembrī viņiem izmaksāta kontos uzkrātā nauda.
Vairāku TKB akcionāru pārstāvis Ponomarjovs «de facto» atteicies komentēt šādas atlīdzības noteikšanu, jo viņam klienti neesot devuši rīkojumu sniegt par to komentārus.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš nekādus pārkāpumus šajā situācijā nesaskata. Uz jautājumu, vai šāda atlīdzība nešķiet aizdomīga, kad bankā naudas ir maz, Putniņš raidījumam atbildēja: «Kreditoriem ir kaut kādi apsvērumi, kāpēc viņi ir gatavi tik daudz samaksāt administratoram.»
«de facto» atzīmēja, ka par administratora atlīdzības apmēru nobalsoja nevis vienkāršie noguldītāji, bet tie kreditori, kuri neko no bankas nav saņēmuši un, visticamāk, arī nesaņems.
LETA jau ziņoja, ka Saeima šonedēļ pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai administratori turpmāk atlīdzībā tik daudz nesaņemtu, taču grozījumi neskar tos gadījumus, kad kreditori labprātīgi piekrīt maksāt vairāk.
Kā ziņots, TKB par likvidējamu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina 2016.gada 14.martā. Savukārt 2017.gada 10.martā TKB tika pasludināta par maksātnespējīgu un sākta bankas bankrota procedūra.
Par bankas maksātnespējas administratoru sākotnēji tika iecelts Ilmārs Krūms, taču ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 19.jūnija lēmumu viņš tika atcelts no šo pienākumu pildīšanas. Viņa vietā tiesa bankas maksātnespējas procesa administratora amatā iecēla Rasu.
LETA jau ziņoja, ka Valsts policija pagājušā gada nogalē lūdza prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām, tostarp bijušajiem maksātnespējas procesa administratoriem Māri Sprūdu un Krūmu saistībā ar TKB likvidācijas procesu.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) februārī sāka kādu citu kriminālprocesu, kurā tika aizturēts un vēlāk atbrīvots Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš tiek turēts aizdomās par vismaz 100 000 eiro kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu tika aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā - ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par «ABLV Bank» darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un «Norvik» banku.
Žurnāls «Ir» vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu no TKB. Kriminālprocesā par Rimšēviča iespējamiem likumpārkāpumiem figurējot liecības par kukuļa pieprasīšanu no TKB pirms vairākiem gadiem, kad šī kredītiestāde vēl darbojās, bet bija nonākusi grūtībās. Runa esot par vismaz četrus gadus seniem notikumiem, kas tagad aktualizējušies pēc jaunām liecībām, kuras likumsargiem sniegusi kukuļdošanas procesā iesaistīta toreizējā TKB augsta amatpersona.
KNAB vadītājs Jēkabs Straume preses konferencē uzsvēra, ka lietas saistību ar TKB nevar ne apstiprināt, ne noliegt. Arī Rimšēvičs preses konferencē atteicās atbildēt uz jautājumiem, vai pret viņu vērstās aizdomas par kukuļošanu saistītas ar TKB - pēc advokāta ieteikuma viņš norādīja, ka parakstījies par informācijas neizpaušanu un tāpēc nevar to komentēt.
LASI ARĪ:
Par likvidējamās Trasta komercbankas administratoru ieceļ Rasu
FKTK iesniedz tiesā Trasta komercbanka maksātnespējas pieteikumu
Trasta komercbankas likvidators kreditoriem izmaksājis vairāk nekā 193 miljonus eiro
Kreditori no Trasta komercbankas prasa aptuveni 250 milj. eiro
Sprūda pusmiljona eiro drošības naudu iemaksājis viņa brālis
Maksātnespējas administrācija no amata atstādinājusi Sprūdu, Krūmu un Durevski