Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma atzīt AS Trasta komercbanka par likvidējamu.

Par bankas likvidatoru tiesa iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu. Spriedums ir galīgs, tas nav pārsūdzams.

Kamēr vēl nav izskatīta bankas pārsūdzība par licences anulēšanu, tiesa, likvidējot banku, tai mākslīgi liedz īstenot savas tiesības, pauda Trasta komercbankas pārstāve tiesā Krista Kreicberga-Neija. Bankas pārstāve vēlreiz uzsvēra, ka likvidācija «nogriež» daudzas lietas, kas paredzētas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Ieva Berroni skaidroja, ka šajā procesā ir runa par laiku, jautājumu atliekot. Pat, ja tiktu gaidīts prejudiciāls nolēmums vai likvidācijas lietas izskatīšana tiktu atlikta citu iemeslu dēļ, bankas licence jau ir anulēta, līdz ar to šis process nebūtu apturams.

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūnijā atguvis 5054 eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 97,4 tūkstoši eiro, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 4900 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas - 154 eiro.

Tādējādi 2018.gadā «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,56 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 139,376 miljonus eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūnijā bija 62 822 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā - 50 251 eiro. Atlīdzība administratoram un administratora palīgam jūnijā bija 12 343 eiro.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad septembrī atguvis 538 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Pagājušajā mēnesī «Trasta komercbankas» administrators nav atguvis līdzekļus ne no izsniegtajiem kredītiem, ne no kustamās mantas pārdošanas, ne arī no nekustamo īpašumu pārdošanas, visus līdzekļus atgūstot no naudas un citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem.

Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,872 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,666 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 90 662 eiro. Tostarp izdevumi administratora un administratora palīga atlīdzībai bija 75 431 eiro, nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 14 083 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 1148 eiro.

Tuvākās nedēļas laikā tiks izsludinātas pirmās AS Trasta komercbanka labprātīgās nekustamā īpašuma izsoles, liecina paziņojums bankas mājaslapā.

Izsolīti tiks bankas īpašumi Rīgā, Bauskas novadā, Ventspils novadā un citur.

Kā ziņots, ECB pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma 3.martā anulēja Trasta komercbankas licenci, bet 4.martā FKTK padome konstatēja, ka bankā iestājusies noguldījumu nepieejamība, un vērsās tiesā ar pieteikumu par Trasta komercbankas likvidācijas sākšanu.

FKTK rosināja licences anulēšanu, jo banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus trīs svarīgās jomās: bankas akcionāri nespēja nodrošināt pietiekamu bankas kapitalizācijas līmeni, bankai bija novecojis biznesa modelis un nebija izstrādāta aktuāla darbības stratēģija, kā arī banka pārkāpa noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības un regulāri tika sodīta par pārkāpumiem naudas atmazgāšanās novēršanā.

Noguldījumi, kas pārsniedz valsts garantētos 100 000 eiro, ir 265 licenci zaudējušās Trasta komercbankas klientiem, šorīt Latvijas Radio sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.

No tiem 59 ir Latvijas rezidenti, tostarp 44 privātpersonas un 15 juridiskas personas. Savukārt 206 ir nerezidenti, tajā skaitā 52 privātpersonas un 154 juridiskas personas.

Latvijas valsts bankas klientiem garantē 100 000 eiro izmaksu katram. Putniņš pauda pārliecību, ka bankas likvidācijas procesā tiks atmaksāta arī lielākā daļa no tiem noguldījumiem, kas pārsniedz valsts garantēto summu.

Kopumā Trasta komercbankai ir aptuveni 5800 klientu - aptuveni līdzīgs skaits rezidentu un nerezidentu.

Putniņš uzsvēra, ka Trasta komercbanka nav sistēmiski svarīga banka, tās aktīvi veido tikai 1,3% no kopējiem Latvijas banku sektora aktīviem. Trasta komercbankas iziešana no tirgus negatīvi neietekmēs Latvijas finanšu sistēmu, tādēļ arī nolemts to neglābt.

Tā dēvētajā «Krievijas mazgātavas» lietā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro saistībā ar naudas atmazgāšanu likvidējamā «Trasta komercbankā», informēja Valsts policijas (VP) preses pārstāve Sigita Pildava.

Vācijas tiesībsargājošās iestādes nākušas klajā ar paziņojumu par veiksmīgi noslēgušos naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kā rezultātā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro un konfiscēti vairāki īpašumi Vācijā, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro, kas šajā lietā atzīts par noziedzīgi iegūtu, aģentūru LETA informēja VP.

«Tā dēvētā Krievijas mazgātavas lieta ir spilgts piemērs starptautiskās sadarbības efektivitātei, izmeklējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas noziegumus. Šāda veida noziegumiem nepastāv valstu robežas un līdz ar to veiksmīga un efektīva izmeklēšana iespējama tikai sadarbojoties un strādājot kopā. Tas nozīmē augsti uzticamu un profesionālu attieksmi starptautiskā sadarbībā, kur citas valsts tiesiskās palīdzības lūgumi izpildāmi visaugstākajā līmenī, pretī saņemot tieši tādu pašu profesionālu attieksmi un rezultātu,» sacījis VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūlijā atguvis 336 309 eiro, kas ir par 65,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 239 003 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 50 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 97 256 eiro.

Tādējādi 2019.gada septiņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,869 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,663 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūlijā bija 37 669 eiro. Tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 37 440 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 229 eiro. Tādējādi atlīdzība administratoram un administratora palīgam nav izmaksāta.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir saņēmusi un izvērtējusi Trasta komercbanka likvidatora Ilmāra Krūma iesniegumu bankas maksātnespējas procesa uzsākšanai un iesniegusi to Vidzemes priekšpilsētas tiesā apstiprinājumam, vienlaicīgi lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora Armanda Rasas apstiprināšanu, informē FKTK.

Trasta komercbanka likvidācijas procesā ir konstatēts, ka bankas mantas (aktīvu) nepietiek visu kreditoru prasījumu pilnīgai apmierināšanai. Saskaņā ar Trasta komercbanka likvidatora sniegto informāciju 31.01.2017. bankas kopējās saistības ir 124.6 milj. eiro, tostarp kreditoru prasījuma tiesības pret banku ir 121.1 milj. EUR apmērā, bet bankas aktīvi ir 73.0 milj. EUR apmērā.

Bankas likvidācijas procesa laikā ir izdevies atgūt līdzekļus 111.9 milj. EUR apmērā. Tāpat noguldītājiem izmaksāta garantētā atlīdzība (līdz 100 000 EUR) 54.5 milj. EUR apmērā, kas pilnībā segta no bankas līdzekļiem, neizmantojot Noguldījumu garantiju fonda līdzekļus.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūnijā atguvis 203 163 eiro, kas ir 14,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 202 753 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 10 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 400 eiro.

Tādējādi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,532 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 143,655 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūnijā bija 26 908 eiro.

Nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 25 892 eiro, izdevumi izsoļu organizēšanai - 787 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos - 229 eiro.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad augustā atguvis 52 408 eiro, kas ir 6,2 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūts 323 681 eiro, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem augustā atgūti 4574 eiro, no kustamās un citas mantas pārdošanas - 300 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem atgūti 47 534 eiro.

Tādējādi 2018.gadā «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,931 miljonu eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 139,752 miljonus eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi augustā bija 91 137 eiro, tostarp atlīdzība administratoram un administratora palīgam nav maksāta, bet nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 90 820 eiro.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību AS Trasta komercbanka klientiem, informē FKTK.

Garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošiem eiro saņems visi AS Trasta komercbanka klienti, tajā skaitā, bankas Kipras filiāles klienti, kuriem ir tiesības uz šādu atlīdzību.

Garantēto atlīdzību izmaksa AS Trasta komercbanka klientiem notiks šādā kārtībā:

• Garantēto atlīdzību izmaksu veiks ASTrasta komercbanka, un pieteikumus garantēto atlīdzību izmaksai bankas klienti, sākot ar 16.martu, var iesniegt visās AS Trasta komercbanka filiālēs (Latvijā – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, kā arī Kiprā) darba laikā vai internetbankā, ja šāds saziņas veids ir paredzēts līgumā ar klientu;

• Garantētā atlīdzība vienam noguldītājam tiks izmaksāta vienā maksājumā;

«Ar Trasta komercbanku tika strādāts ilgstoši un atkārtoti tika pagarināti termiņi, kas bija saistīti ar kapitāla piesaisti bankai. Daudzas reizes tika dota iespēja gan banku kapitalizēt, gan piesaistīt investorus, gan risināt citus jautājumus, kas saistīti ar problēmām bankā. Tas viss tika ignorēts un risinājumu nebija, tāpēc arī sekoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums,» preses konferencē šodien uzsvēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Šobrīd pieņemts lēmums iecelt pagaidu pilnvarniekus Trasta komercbankā, kuri tad sagatavos infrastruktūru, lai banka varētu veikt garantēto noguldījumu izmaksu.

FKTK vadītājs skaidro, ka bankas darbība tika apturēta vairāku iemeslu dēļ. Proti, pirmkārt, akcionāri ilgstoši nespēja nodrošināt bankas kapitalizācijas līmeni saskaņā ar FKTK prasībām. «Otrs iemesls ir tas, ka mums jau ilgāku laiku nav un nebija skaidrs bankas biznesa modelis, kādā virzienā banka ies, kā pelnīs un ar kādiem klientiem strādās nākotnē. Pie tādiem apstākļiem nav iespējama bankas turpmākā darbība un ilgstoši tādā stāvoklī banka nedrīkst atrasties. Trešais jautājumu bloks ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas problemātiku. Diemžēl Trasta komercbanka hroniski neievēroja to regulējumu, kas Latvijā ir bijis pēdējos desmit gadus. Banka katru gadu ir sodīta, citus gadus pat vairākas reizes,» stāsta P. Putniņš.

Likvidējamās Trasta komercbankas likvidators Ilmārs Krūms pērn atguvis aktīvus 111 939 916 eiro vērtībā, decembrī atgūstot 11 220 274 eiro.

Līdz 2017.gada 9.janvārim veiktas izmaksas 2862 kreditoriem, t.sk. garantētajiem, vairāk nekā 193 miljoni eiro apmērā.

Kā informē likvidators, Trasta komercbanka likvidācijas procesā kopējās segtās izmaksas līdz 2016.gada 30.decembrim veido 13 727 243 EUR, kas ir mazāk nekā 7% no kreditoriem izmaksātās summas un sevī ietver darba samaksu, atlaišanas pabalstus, mantas uzturēšanas izdevumus, nodokļus, likvidatora un likvidatora palīga atlīdzību, vērtēšanas izmaksas, publikācijas izmaksas izsoļu organizēšanai, tiesas izdevumus un pilnīgi visas citas ar procesu saistītās izmaksas.

Trasta komercbankas likvidācija tika sākta pagājušā gada 14.martā. Decembrī atgūtā summa ir vislielākā mēnesī atgūtā summa visa likvidācijas procesa gaitā.

#«Izmeklēšana konstatēja, ka izspiešana notika, izsakot draudus par to, ka kreditors nesaņems savu naudu, jo neizies AML jeb «anti money laundering» [naudas atmazgāšanas novēršanas] pārbaudi.»

Bijušie maksātnespējas procesa administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, pret kuriem lūgts sākt kriminālvajāšanu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu, draudējuši konfiscēt «Trasta komercbankas» kreditoru naudu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».

Kā ziņoja raidījums, policijas versija ir, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēsta raidījums.

Beļģijas tiesa izdevusi rīkojumu Latvijas Trasta komercbankai ierasties tiesā saistībā ar līdzekļu zādzību Francijas un Beļģijas finanšu kompānijā Dexia 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā, vēsta laikraksts De Standaard.

Trasta komercbankai tiesas priekšā jāstājas kopā ar hakeriem un atbildīgajiem par līdzekļu zādzību.

Dexia kritusi par upuri krievu un ukraiņu noziedzniekiem. 2009.gada februārī bankas apdrošināšanas uzņēmums konstatēja aizdomīgu darījumu 300 000 eiro apmērā, kas veikts no biznesa klienta konta.

Dexia prokuratūrā iesniedza sūdzību, un tagad tiek uzskatīts, ka noziedznieku banda kopumā nozagusi 1,7 miljonus eiro.

Šie līdzekļi tika pārskaitīti uz Trasta komercbankas kontu. Beļģijas tiesas tiesnesis ieguvis pierādījumus, ka banka zinājusi par šo līdzekļu iegūšanu pretlikumīgā ceļā.

Tiesas prāvu paredzēts sākt nākamgad.

#Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks

Iepriekšējā administratora laikā aktīvu pārdošana notika atbilstoši likumam, bet vairākos gadījumos neefektīvi no kreditoru skatupunkta. Savukārt, padziļināti izpētot pircējus, kuri uzvarēja izsolēs, var secināt, ka reizēm tie ir tieši vai netieši saistīti ar parādnieku, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Turpmāk problemātiskos bankas aktīvus pārdos citādi. Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks, tiks meklēti iespējami labākie pircēji, lai kreditori atgūtu maksimāli vairāk naudas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta maksātnespējīgās AS Trasta komercbanka administrators Armands Rasa. Viņš atzīst, ka bankas likvidācijas procesu nekādi neietekmēs tās īpašnieku risinātais tiesas process pret Eiropas Centrālo banku par komercbankas licences atsaukšanu, jo no pašas bankas nekas pāri jau nav palicis, un līdz ar to atgriezt to situāciju, kāda bija 2016. gada martā, nav iespējams.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators Armands Rasa martā bankas kreditoriem plāno izmaksāt gandrīz divus miljonus eiro, pavēstīja likvidators.

Rasa norādīja, ka martā paredzēts veikt izmaksas kreditoriem, jo pēdējos mēnešos sekmīgi izdevies atgūt naudas līdzekļus no debitoriem, kā arī realizēta «Trasta komercbankas» manta, noslēdzot 2018.gadā sāktus darījumus - kopumā pēdējo triju mēnešu laikā realizēti trīs būtiski darījumi, atgūstot līdzekļus, kas ļaus kreditoriem izmaksāto summu palielināt līdz 77% no prasījumu kopsummas.

«Esam realizējuši lielus un sarežģītus darījumus, gan pārdodot nekustamos īpašumus, gan sekmīgi atrodot pircējus prasījumu tiesībām. Ir veikts nozīmīgs pasākumu kopums, lai »Trasta komercbankas« maksātnespējas procesā spētu apmierināt pēc iespējas vairāk kreditoru prasījumu. Visu likvidācijas un maksātnespējas procesā veikto pasākumu laikā, tostarp pēdējo mēnešu laikā veikto darījumu rezultātā, būs segtas vairāk nekā trīs ceturtdaļas parasto kreditoru prasījumu,» sacīja Rasa.

AS Trasta komercbanka pārsūdzēs Briseles pirmās instances frančvalodīgā tribunāla tiesas apspriežu palātas 8.decembrī pieņemto lēmumu saistībā ar līdzekļu zādzību Francijas un Beļģijas finanšu kompānijā Dexia 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā, informē bankas pārstāve Elīna Bikuļča.

Trasta komercbanka skaidro, ka tiesvedība ir saistīta ar bankas bijušā klienta (sadarbība ar klientu pārtraukta 2010.gada jūnijā) un ar klientu saistīto fizisko personu pretlikumīgajām darbībām 2008-2009 gadā. Banku tiesvedības procesā pārstāv Beļģijas juridisko pakalpojumu sniedzējs.

Banka neatzīst savu vainu nevienā no apsūdzībām, kā arī ziņo, ka tā nekādā veidā nav iesaistīta pretlikumīgajās darbībās, kurās tiek apsūdzēts bankas bijušais klients un ar to saistītās fiziskās personas, skaidro Trasta komercbankas pārstāvji.

Kā ziņo LETA, Beļģijas tiesa izdevusi rīkojumu Latvijas Trasta komercbankai ierasties tiesā saistībā ar līdzekļu zādzību Francijas un Beļģijas finanšu kompānijā Dexia 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā, vēsta laikraksts De Standaard.

Licences anulēšana AS Trasta komercbanka neveicinās būtisku nerezidentu naudas aizplūšanu, taču tas nenoliedzami ir trieciens sektora reputācijai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Raugoties uz notiekošo Trasta komercbankā, likumsakarīgi rodas jautājums par to, vai līdzīgu ceļu neturpinās arī citas kredītiestādes, kuru darbība lielā mērā ir balstīta uz nerezidentu operāciju apkalpošanu. Pagaidām panikai nav iemesla, turklāt attiecībā uz Trasta komercbanku ir zināmas atšķirības ar Parex banku vai Latvijas krājbanku. Proti, šajā gadījumā nav runa par strauju liela apjoma līdzekļu aizplūšanu, jo jau janvārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija attiecībā uz naudas izņemšanu bija noteikusi ierobežojumus, aizliedzot veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tostarp internetbankā, bankomātos un skaidrā naudā klientiem par summu, kas pārsniedz 100 tūkst. eiro vienam noguldītājam. Pērn Trasta komercbankai bija 12,8 milj. eiro vērtas prasības pret tās darījumu partneriem Ukrainā – Nadra bank un Delta bank, kuras bija kļuvušas par maksātnespējīgām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien apmierināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikumu par likvidējamās AS Trasta komercbanka administratora Ilmāra Krūma atcelšanu un jauna administratora iecelšanu.

Tiesa atcēla Krūmu un viņa vietā iecēla administratoru Armandu Rasu. Pilns lēmums būs pieejams 6.jūlijā, taču tas nav pārsūdzams, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jūnija sākumā Valsts policija (VP) aizturēja un par aizdomās turētajiem atzina Krūmu, maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, kā arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu. Pāris dienas vēlāk viņi tika apcietināti, bet Raitums patlaban no apcietinājuma jau atbrīvots.

Pagājušajā nedēļā Maksātnespējas administrācija (MNA) atstādināja no amata aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus.

Krūms līdz šim bija likvidējamās Trasta komercbankas administrators. Raidījums Nekā personīga pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērēja dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu ENAP sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākta likvidējamās AS Trasta komercbanka bankrota procedūra, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Kreditoriem un citām personām jāpiesaka savas prasības un citas pretenzijas 3 mēnešu laikā no paziņojuma publikācijas dienas izdevumā Latvijas Vēstnesis. Administrators maksātnespējas procesā ir esošais likvidators Ilmārs Krūms.

Db.lv jau rakstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir saņēmusi un izvērtējusi Trasta komercbanka likvidatora Ilmāra Krūma iesniegumu bankas maksātnespējas procesa uzsākšanai un iesniegusi to Vidzemes priekšpilsētas tiesā apstiprinājumam, vienlaicīgi lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora Armanda Rasas apstiprināšanu, informē FKTK.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome šodien ir pieņēmusi lēmumu vērsties ar pieteikumu tiesā par LAS Trasta komercbanka administratora Ilmāra Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas, informē FKTK.

FKTK ir konstatējusi, ka LAS Trasta komercbanka administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, kā arī administratora tādu rīcību, kas FKTK vērtējumā ir uzskatāma par ļaunprātīgu, tāpēc FKTK vēršas tiesā, prasot LAS Trasta komercbanka administratora atcelšanu. Galīgo lēmumu pieņems tiesa.

FKTK vienlaikus lūdz tiesu lemt par LAS Trasta komercbanka maksātnespējas procesa administratora Armanda Rasas apstiprināšanu, kurš izvēlēts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Izdzēsta cilvēka dzīvība vienmēr ir smagi. Rakstot par maksātnespējas administratoru mafiju, kura, iespējams, plāno nolaupīt 400 miljonus eiro, neļaujot ABLV Bank pašlikvidēties, bet novedot to līdz maksātnespējai, biju plānojis atsevišķu rakstu veltīt arī Mārtiņam Bunkus. Nedomāju, ka tas notiks pēc nāves.

Augstas valsts amatpersonas viena pēc otras tagad dzied dziesmu par 90.-to gadu nepieļaušanu un sola rīkoties. Domāju, ja tiesībsargājošās iestādes būtu uzdevumu augstumos, Mārtiņš Bunkus varbūt tagad sēdētu cietumā, taču, ļoti iespējams, būtu palicis dzīvs. Taču, redziet, aiz restēm tad varbūt būtu jānonāk arī vienai otrai valsts amatpersonai, jo bez politiskā «jumta» maksātnespējas administratoru mafija ar savu reketu nodarboties nevarētu. Tā nevarētu darboties bez partijām, kas ietilpst valdības koalīcijā un tiek dēvētas par maksātnespējas administratoru «jumtu», ko nereti dzird par Lūša un Parādnieka Nacionālo apvienību, kura pat nekautrējoties šantažēt koalīcijas partnerus, ja vajag izbīdīt kādu administratoru «štelli». Tā nevarētu darboties arī bez «jumta» tiesībsargājošajās iestādēs un Vienotībā, kuras ilggadējs ziedotājs jau no Jaunā laika laikiem bija M.Bunkus.