Licences anulēšana AS Trasta komercbanka neveicinās būtisku nerezidentu naudas aizplūšanu, taču tas nenoliedzami ir trieciens sektora reputācijai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Raugoties uz notiekošo Trasta komercbankā, likumsakarīgi rodas jautājums par to, vai līdzīgu ceļu neturpinās arī citas kredītiestādes, kuru darbība lielā mērā ir balstīta uz nerezidentu operāciju apkalpošanu. Pagaidām panikai nav iemesla, turklāt attiecībā uz Trasta komercbanku ir zināmas atšķirības ar Parex banku vai Latvijas krājbanku. Proti, šajā gadījumā nav runa par strauju liela apjoma līdzekļu aizplūšanu, jo jau janvārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija attiecībā uz naudas izņemšanu bija noteikusi ierobežojumus, aizliedzot veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tostarp internetbankā, bankomātos un skaidrā naudā klientiem par summu, kas pārsniedz 100 tūkst. eiro vienam noguldītājam. Pērn Trasta komercbankai bija 12,8 milj. eiro vērtas prasības pret tās darījumu partneriem Ukrainā – Nadra bank un Delta bank, kuras bija kļuvušas par maksātnespējīgām.
Par to, vai situācijai ar Trasta komercbanku ir gadījuma raksturs, vai arī problēmas var skart vēl citas bankas, kuru darījumu apjomos ir liels nerezidentu īpatsvars no bijušās PSRS valstīm, šobrīd ir pāragri spriest. Skaidrs ir tas, ka šajā ziņā fons pēdējo pāris gadu laikā ir ievērojami pasliktinājies, kas varētu izskaidrot pēdējā laika Trasta komercbankas peļņas rādītāju pasliktināšanos.
Visu rakstu Trieciens nerezidentu banku sektoram lasiet 7. marta laikrakstā Dienas Bizness.