Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad septembrī atguvis 538 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Pagājušajā mēnesī «Trasta komercbankas» administrators nav atguvis līdzekļus ne no izsniegtajiem kredītiem, ne no kustamās mantas pārdošanas, ne arī no nekustamo īpašumu pārdošanas, visus līdzekļus atgūstot no naudas un citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem.

Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,872 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,666 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 90 662 eiro. Tostarp izdevumi administratora un administratora palīga atlīdzībai bija 75 431 eiro, nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 14 083 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 1148 eiro.

Tā dēvētajā «Krievijas mazgātavas» lietā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro saistībā ar naudas atmazgāšanu likvidējamā «Trasta komercbankā», informēja Valsts policijas (VP) preses pārstāve Sigita Pildava.

Vācijas tiesībsargājošās iestādes nākušas klajā ar paziņojumu par veiksmīgi noslēgušos naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kā rezultātā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro un konfiscēti vairāki īpašumi Vācijā, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro, kas šajā lietā atzīts par noziedzīgi iegūtu, aģentūru LETA informēja VP.

«Tā dēvētā Krievijas mazgātavas lieta ir spilgts piemērs starptautiskās sadarbības efektivitātei, izmeklējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas noziegumus. Šāda veida noziegumiem nepastāv valstu robežas un līdz ar to veiksmīga un efektīva izmeklēšana iespējama tikai sadarbojoties un strādājot kopā. Tas nozīmē augsti uzticamu un profesionālu attieksmi starptautiskā sadarbībā, kur citas valsts tiesiskās palīdzības lūgumi izpildāmi visaugstākajā līmenī, pretī saņemot tieši tādu pašu profesionālu attieksmi un rezultātu,» sacījis VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūlijā atguvis 336 309 eiro, kas ir par 65,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 239 003 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 50 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 97 256 eiro.

Tādējādi 2019.gada septiņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,869 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,663 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūlijā bija 37 669 eiro. Tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 37 440 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 229 eiro. Tādējādi atlīdzība administratoram un administratora palīgam nav izmaksāta.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators Armands Rasa martā bankas kreditoriem plāno izmaksāt gandrīz divus miljonus eiro, pavēstīja likvidators.

Rasa norādīja, ka martā paredzēts veikt izmaksas kreditoriem, jo pēdējos mēnešos sekmīgi izdevies atgūt naudas līdzekļus no debitoriem, kā arī realizēta «Trasta komercbankas» manta, noslēdzot 2018.gadā sāktus darījumus - kopumā pēdējo triju mēnešu laikā realizēti trīs būtiski darījumi, atgūstot līdzekļus, kas ļaus kreditoriem izmaksāto summu palielināt līdz 77% no prasījumu kopsummas.

«Esam realizējuši lielus un sarežģītus darījumus, gan pārdodot nekustamos īpašumus, gan sekmīgi atrodot pircējus prasījumu tiesībām. Ir veikts nozīmīgs pasākumu kopums, lai »Trasta komercbankas« maksātnespējas procesā spētu apmierināt pēc iespējas vairāk kreditoru prasījumu. Visu likvidācijas un maksātnespējas procesā veikto pasākumu laikā, tostarp pēdējo mēnešu laikā veikto darījumu rezultātā, būs segtas vairāk nekā trīs ceturtdaļas parasto kreditoru prasījumu,» sacīja Rasa.

Likvidējamajā «Trasta komercbankā» garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta vairāk nekā 2300 noguldītājiem, tostarp sešiem klientiem garantētā atlīdzība pienākas maksimāli izmaksājamās summas apmērā, proti, 100 000 eiro, pastāstīja bankas maksātnespējas procesa administrators Armands Rasa.

Viņš sacīja, ka kopš bankas likvidācijas procesa sākšanas garantētās atlīdzības ir izmaksātas kopumā 2979 bankas klientiem 57,377 miljonu eiro apmērā, tostarp atlīdzības izmaksātas 1761 rezidentam 20,937 miljonu eiro apmērā un 1218 nerezidentiem 36,44 miljonu eiro apmērā. Savukārt kopš bankas administrators ir Rasa garantētās atlīdzības ir izmaksātas 113 klientiem par kopējo summu 1,322 miljoni eiro, tostarp atlīdzības izmaksātas 64 rezidentiem 220,3 tūkstošu eiro apmērā un 49 nerezidentiem 1,102 miljonu eiro apmērā.

Rasa arī informēja, ka garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta 2351 bankas klientiem par kopējo summu 4,077 miljoni eiro, jo nav saņemts šo noguldītāju iesniegums par garantētās atlīdzības izmaksu vai arī noguldītājs nav iesniedzis papildus pieprasītos dokumentus, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb AML procedūras ietvaros.

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Sākta Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Kolumbija LTD" likvidācija, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma likvidācijas process sākts pirmdien, 12.aprīlī.

Jau ziņots, ka uzņēmuma "Kolumbija Ltd" saimnieciskā darbība apturēta no 2020.gada 10.novembra.

"Kolumbija LTD" saimnieciskā darbība apturēta atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 2020.gada 5.novembra lēmumam.

Lielā krīze pāri 

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas....

"Kolumbija LTD" reģistrēti trīs VID piemērotie nodrošinājumi - aizliegums reorganizācijai, aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī aizliegums kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.

Tāpat kompānijai reģistrētas deviņas aktīvas komercķīlas, kuru ņēmējs ir likvidējamā "Trasta komercbanka".

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā 

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās...

"Kolumbija LTD" 2019.gada un 2020.gada finanšu rezultāti nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums samazinājās trīs reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu un bija 402 388 eiro, kā arī kompānija cieta zaudējumus 366 067 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Kolumbija LTD" ir reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,134 miljoni eiro. "Kolumbijas LTD" īpašnieki vienādās daļās ir Igors Krupņiks (33%), Krievijas pilsonis Vadims Prokofjevs (33%) un Kiprā reģistrētais uzņēmums "Nirtolex Limited" (33%).

Kompānijas galvenais darbības virziens bija saldūdens akvakultūra, svaigo zivju pārstrāde, zivju produkcijas ražošana un pārdošana.

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) šodien apstiprinātās valdības finanšu ministra Jāņa Reira (V) biogrāfiju.

Reirs ir dzimis 1961.gadā. Viņš Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē ieguvis maģistra grādu ekonomikā.

Reirs vairāk nekā desmit gadus darbojies politikā, savulaik bijis viens no partijas «Jaunais laiks» dibinātājiem, ir «Jaunā laika» politiskās pēcteces «Vienotības» biedrs. Reirs bijis 8.Saeimas, 9.Saeimas, 10.Saeimas, 11.Saeimas un 12.Saeimas deputāts. 13.saeimā Reirs tika ievēlēts no partiju apvienības «Jaunā Vienotība» saraksta.

No 2010.gada Reirs bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

Reiram ir arī pieredze valdības darbā, no 2004.gada līdz 2006.gadam viņš bija īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Aigara Kalvīša vadītajā valdībā. Ministra amatu viņš atstāja, kad partija «Jaunais laiks» aizgāja no Kalvīša valdības. Savukārt no 2014.gada 5.novembra Laimdotas Straujumas (V) valdībā Reirs ieņēma finanšu ministra amatu, bet no 2016.gada 11.februāra Reirs bija Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības labklājības ministrs.

Gan Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan uzņēmējs Māris Martinsons ir sākuši liecināt, tāpēc ieilgusi pret viņiem sāktās kukuļu lietas izmeklēšana, otrdien LTV «Rīta panorāmā» pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers atgādināja, ka lietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena bija plānojusi to nodot tiesai vēl 2018.gadā, taču šāda prognoze tikusi izteikta apstākļos, kad neviens no aizdomās turamajiem nesniedza liecības. Vēlāk abi sākuši sniegt liecības, līdz ar to parādījies jauns pārbaudāmās informācijas apjoms un lieta ievilkusies.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka tagad nekādas prognozes par lietas virzības laika grafiku nenosauks, uzsverot, ka prokurore strādā un pārbauda abu aizdomās turamo sniegtās versijas.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Londonā pratinājis komercbankas AS «PNB banka» (iepriekš - «Norvik banka») lielāko akcionāru Grigoriju Guseļņikovu kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča lietā.

Rimšēviča lieta gan patlaban atrodas Ģenerālprokuratūrā, kas ir tās procesa virzītāja.

Zināms, ka KNAB Guseļņikovu pratinājis arī vēl kādā biroja lietvedībā esošā lietā.

Pats Guseļņikovs mikroblogošanas vietnē «Twitter» ierakstījis, ka KNAB viņu Londonā intervējis saistībā ar korupciju Latvijā.

Savukārt Ģenerālprokuratūrā, aizbildinoties ar pirmstiesas izmeklēšanas interesēm, nesniedza komentārus par veiktajām izmeklēšanas darbībām.

KNAB nenoliedza, ka birojs ir veicis kriminālprocesuālās darbības ar minēto personu, taču plašāku informāciju birojs nevarot sniegt.

Kā vēstīts, pērn vasarā Guseļņikovu Londonā pratināja arī Valsts policija (VP). Šī pratināšana tika veikta kriminālprocesā par iespējamu Rimšēviča veiktu kukuļa izspiešanu no uzņēmēja, apliecināja Guseļņikova advokāts Aleksandrs Berezins.

Satiksmes ministrija (SM), kā VAS «Latvijas dzelzceļš» akcionārs, dzelzceļa padomes locekļu amatā apstiprinājusi Andri Liepiņu un Reini Cepli, informē uzņēmumā.

Pavisam tika saņemti 44 pieteikumi uz abiem dzelzceļa neatkarīgo padomes locekļu amatiem.

A. Liepiņš ir absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu biznesa vadībā, kā arī Kolumbijas Universitāti (ASV), iegūstot maģistra grādu starptautiskajās attiecībās, Latvijas Universitātē, iegūstot maģistra grādu sabiedrības vadībā un bakalaura diplomu ekonomikā. Līdzšinējā darba pieredze - AS «Latvenergo», padomes priekšsēdētāja vietnieks, audita komitejas un cilvēkresursu komitejas loceklis; VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»», valdes priekšsēdētājs; AS «Air Baltic Corporation», padomes priekšsēdētājs; no 2001. – 2014. gadam Ekonomikas ministrija, valsts sekretāra vietnieks.

Bijušais PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs atklātā intervijā portālam Rus.db.lv atbild uz vairākiem jautājumiem, kurus patlaban cilvēki uzdod saistībā ar PNB Bankas darbības pārtraukšanu. Viņš ir pārliecināts, ka banka ir kļuvusi par korupcijas spēku upuri un visā šajā stāstā ir daudz melu un noklusētu faktu.

Sāksim ar PNB Bankas pārdošanas darījuma faktu. Neskatoties uz to, ka Lursoft kā labuma guvēji parādās jaunie akcionāri, nevis jūs, aizvien nav skaidrs, kā šo darījumu bija iespējams noslēgt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļaujas? Starp citu, FKTK pārstāvji paziņoja, ka darījums vēl nemaz nav pabeigts.

Saskaņā ar likumu investoram, kurš iegādājas mazāk nekā 10% bankas akciju, nav nepieciešams šāds apstiprinājums. Darījumos (vairākos) bija ne tikai vairāki pircēji, bet arī vairāki pārdevēji, kuri patstāvīgi izlēma, kā viņiem rīkoties. Tādējādi no juridiskās puses varu pateikt, ka darījumi tik tiešām ir noslēgti. Attiecībā uz FKTK - komisija slēpj patiesību un nestāsta, kā noticis īstenībā.