#Ilmāra Rimšēviča atkāpšanās no amata būtu nākusi par labu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai.

Finanšu skandālā iesaistītā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atkāpšanās no amata būtu nākusi par labu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, par ko portālu db.lv informēja ar sava padomnieka komunikāciju jautājumos Arno Pjatkina starpniecību.

Lai arī ir saprotama I. Rimšēviča vēlme sevi aizstāvēt, valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai daudz labāks risinājums būtu, ja viņš tomēr būtu nolicis Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras, uzskata ministre.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, I. Rimšēvičam noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.

#Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Kā ziņots, "Norvik banka" iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Arī "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičs, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas "Norvik bankai" atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs izveidojis uzņēmumu SIA "Raipol", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un Rimšēvičs ir tās vienīgais dalībnieks, kā arī vienīgais valdes loceklis.

"Raipol" juridiskā adrese ir Garkalnes novada Langstiņos.

Komercreģistrā "Raipol" iegrāmatota pirmdien, 26.oktobrī.

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs šogad maija beigās reģistrēja arī kompāniju SIA "The AIR". Šīs kompānijas pamatkapitāls ir 69 000 eiro, un Rimšēvičs bija tās vienīgais dalībnieks, kā arī vienīgais valdes loceklis, taču 2020.gada jūlija beigās par kompānijas vienīgo īpašnieci, kā arī vienīgo valdes locekli kļuvusi Dane Takīni.

Rimšēvičs kopš 2020.gada aprīļa beigām ir dalībnieks arī 2009.gadā reģistrētajā kompānijā SIA "Vane Wind". Minētās kompānijas pamatkapitāls ir 2840 eiro, tostarp Rimšēvičam pieder 40%, bet Aļģim Sadauskam pieder 60% līdzšinējo 100% vietā.

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien apturēja tiesvedību krimināllietā, kurā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons ir apsūdzēti korupcijā, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā (EST) ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti, aģentūrai LETA apstiprināja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Attiecīgi tiesvedība apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.

Makārova norādīja, ka EST tiks uzdoti pieci prejudiciālie jautājumi. Pilns tiesas nolēmums par vēršanos EST būs pieejams 23.decembrī.

Tāpat viņa norādīja, ka rezervētās tiesas sēdes 2020.gada janvāra un februāra mēnesī ir noņemtas no izskatīšanas.

Jau vēstīts, ka tiesnese Gundega Lapiņa šodien apmierināja prokurores Viorikas Jirgenas pieteikto noraidījumu Rimšēviča advokātam Normundam Duļevskim, kas tika pamatots ar aizstāvja interešu konfliktu procesā.

Skaidrojot savu lēmumu, tiesnese uzsvēra, ka, sniedzot juridisko palīdzību lieciniekam Jurim Apeinim pirmstiesas procesā, bet pēc tam realizējot Rimšēviča aizstāvību, Duļevskis ir nonācis interešu konflikta situācijā.

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un būvuzņēmējs Māris Martinsons pārsūdzējuši Rīgas rajona tiesas spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.

Rīgas apgabaltiesa lietu apelācijas kārtībā plāno sākt skatīt 4.decembrī plkst.11.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pērn Rimšēviču un Martinsonu atzina par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un piesprieda abiem reālu cietumsodu.

Vēsturisks tiesas spriedums 

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam...

Rimšēvičam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa naudu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Tāpat tiesā pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Iepriekš Rimšēvičs un Martinsons norādīja, ka savu vainu neatzīst un ka lietas iztiesāšanas gaitā viņu vaina netika pierādīta.

Rimšēviču un Martinsonu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja 2018.gada februārī. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu "Trasta komercbankas" (TKB) pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA zināms, ka šīs personas ir TKB bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Igors Buimisters.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.a

Korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šonedēļ lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) atcelt viņam iepriekš piemērotos drošības līdzekļus, aģentūrai LETA pastāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Rimšēvičs lūdzis atcelt iepriekš piemērotos drošības līdzekļus - 100 000 eiro drošības naudu, noteiktas nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts. «Pēc gandrīz trīs mēnešus ilgušas izmeklēšanas mēs šādiem drošības līdzekļiem neredzam jēgu un juridisku pamatojumu,» norādīja advokāts.

Drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties noteiktām personām Rimšēvičs nav lūdzis atcelt.

Rimšēvičs kopš savas atbrīvošanas 19.februārī ir aicināts tikai uz dažām izmeklēšanas darbībām KNAB.

Rimšēvičam nav zināms, ka viņš būtu iesaistīts vēl citos kriminālprocesos un šajā laikā viņš nav saņēmis uzaicinājumus sniegt kādas liecības.

Tāpat Rimšēvičs nav aicināts uz Satversmes aizsardzības biroju, kura direktors Jānis Maizītis marta sākumā Latvijas Radio paziņoja, ka Rimšēviču birojs aicinās uz interviju jautājumā par valsts noslēpuma pielaidi. 8.martā Maizītis žurnālistiem pēc savas pārvēlēšanas amatā paziņoja, ka birojs viena līdz divu mēnešu laikā plāno izlemt par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu vai saglabāšanu Rimšēvičam.

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir liegts pildīt ar darbu Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē saistītās funkcijas, informē Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Latvijas Banka ir saņēmusi no Rimšēviča advokāta informāciju, ka Rimšēvičs nevar un nedrīkst pildīt tās funkcijas, kuras saistītas ar darbu ECB padomē.

«No tā izriet, ka Rimšēvičs vairs neapmeklēs savu darba vietu Latvijas Bankā un neizsniegs pilnvaras Latvijas Bankas pārstāvim dalībai ECB padomes sēdēs,» norādīja Silakalns.

Tāpat viņš atzīmēja, ka laikā, kamēr Rimšēvičs nevar pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņam netiek maksāts atalgojums, nav piekļuves Latvijas Bankas informācijas sistēmām un dokumentiem un netiek nodrošināts dienesta transports.

Rimšēvičs nesaņems algu, kamēr nepilda amata pienākumus

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs trešdienas rītā ieradies darbā Latvijas Bankā, apstiprināja centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Latvijas Bankas prezidents ir ieradies darbā,» teica Silakalns, piebilstot, ka tuvākās stundas ir plānotas darba sarunas un sanāksmes par otrdien, 26.februārī, neskaidrajiem jautājumiem, tostarp par darba organizāciju.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) otrdien, 26.februārī, paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata.

EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Arī tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu, taču neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atalgojumā februārī saņēmis 7755 eiro, kas ir par 24,6% jeb 2532 eiro mazāk nekā janvārī, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Centrālajā bankā aģentūrai LETA atzīmēja, ka atbilstoši Latvijas Bankas padomes lēmumam Rimšēvičs atalgojumu nesaņem kopš 2018.gada 26.februāra.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.

Laikā, kamēr Rimšēvičs nevar pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņam netiek maksāts atalgojums, nav piekļuves Latvijas Bankas informācijas sistēmām un dokumentiem un netiek nodrošināts dienesta transports.

Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece, kurai bija iedalīta krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, ir iesniegusi tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) iesniegumu, lūdzot viņu atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās, pavēstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Viņa norādīja, ka no šā gada 13.septembra tiesnese atrodas prombūtnē darbnespējas dēļ, tādēļ Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājai Inesei Siliņevičai nav informācijas par tiesneses aiziešanas iemesliem.

Tiesas priekšsēdētāja risina jautājumu par Bitenieces lietvedībā esošo, aptuveni 30 krimināllietu nodošanu citiem tiesnešiem, tostarp lietu.

Jau zināms, ka elektroniskā lietu sadales sistēma šo krimināllietu iedalījusi tiesnesei Gundegai Lapiņai.

Siliņeviča arī norādījusi, ka vēl nav zināms, vai katrai lietai, tostarp Rimšēviča, būs iespējams saglabāt iepriekš nozīmēto datumu.

Sākotnēji lietu bija paredzēts sākt skatīt 4.novembrī.

Jau vēstīts ,ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons tiks skatīta Rīgas rajona tiesā Rīgā, nevis Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas Rīgā priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA skaidroja, ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, Jūrmalas tiesas tiesnese secināja, ka minētais likumpārkāpums paveikts 2012.gadā, taču lietas materiālos ir daudzi pārkāpumi, kas paveikti arī vēlāk, tostarp kukuļošana. Attiecīgi tiesnese uzskatīja, ka lietu tiesai būtu jāpieņem, ja tā ir virzīta likumā paredzētajā kārtībā, bet, viņas ieskatā, bija pretrunas, tādēļ viņa lietu aizsūtīja atpakaļ uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu.

Rīgas rajona tiesa Rīgā šā gada 4.novembrī plkst.12 sāks skatīt krimināllietu, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, lasāms tiesu kalendārā.

Lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka lieta atkārtoti nonāca Rīgas rajona tiesā, bet, ņemot vērā to, ka Rīgas rajona tiesā Jūrmalā uz lietas saņemšanas brīdi bija tikai viens tiesnesis, jo pārējie bija atvaļinājumā, nebija iespējams nodrošināt nejaušu lietas iedali tiesnesim, tādēļ nejaušā kārtībā lieta tika iedalīta tiesnesei Inesei Biteniecei, kura strādā Rīgas rajona tiesā Rīgā.

Kukuļņemšanā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram pārsūdzējis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu par valsts noslēpuma pielaides anulēšanu.

Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA pieļāva, ka Kalnmeiers lēmumu pieņems jau pēc 1.jūlija, kad stāsies spēkā jaunais regulējums par pielaižu pārsūdzēšanas kārtību.

Pašlaik likums «Par valsts noslēpumu» paredz, ka SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, bet 1.jūlijā spēkā stāsies likuma grozījumi, kas paredz, ka turpmāk ģenerālprokurora lēmumu par speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.

Ja Kalnmeiera lēmums būs negatīvs, tad, visticamāk, aizstāvji jau saskaņā ar jauno kārtību vērsīsies Administratīvajā apgabaltiesā, norādīja Vārpiņš.

Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs pagājušajā nedēļā reģistrējis uzņēmumu SIA "The AIR", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 69 000 eiro, un Rimšēvičs ir tās vienīgais dalībnieks, kā arī vienīgais valdes loceklis.

"The AIR" juridiskā adrese ir Garkalnes novada Langstiņos.

Komercreģistrā "The AIR" iegrāmatota otrdien, 26.maijā.

Rimšēvičs kopš 2020.gada aprīļa beigām ir dalībnieks arī 2009.gadā reģistrētajā kompānijā SIA "Vane Wind". Minētās kompānijas pamatkapitāls ir 2840 eiro, tostarp Rimšēvičam pieder 40%, bet Aļģim Sadauskam pieder 60% līdzšinējo 100% vietā.

"Vane Wind" nosaukums līdz šā gada aprīļa beigām, kad par tās līdzīpašnieku kļuva Rimšēvičs, bija "Vāne Wind", bet pirms tam tā strādājusi arī ar nosaukumiem "Mansinens", "Ar partner" un "Avermont Latvia". Kompānijai kopš 2018.gada jūnija ir anulēta pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecība.

#KNAB nekomentēs publiski izskanējušās dažādas interpretācijas par šo drošības līdzekļu izpildi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) korupcijā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir aizliedzis izbraukt no valsts un ieņemt bankas prezidenta amatu.

Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts, aģentūrai LETA pavēstīja KNAB preses pārstāve Laura Dūša.

«Latvijas Bankas amatpersonai ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums veikt noteikta veida nodarbošanos jeb darbības, kas saistītas ar lēmumu pieņemšanas, kontroles un uzraudzības funkcijām Latvijas Bankā, tostarp ieņemt bankas prezidenta amatu,» norādīja Dūša.

#Ir nepieļaujami, ka personu var aizturēt, pat par daudzus gadus iepriekš it kā notikušiem notikumiem, uzskata advokāts.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāts apstiprināja, ka vakar, pēc tam, kad Rimšēvics pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzaicinājuma ieradās minētajā iestādē, viņam, pat neuzdodot nekādus jautājumus par apstākļiem, kuru dēļ viņš uzaicināts, tika paziņots par viņa aizturēšanu. Aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.

Rimšēvičš šobrīd atrodas Valsts policijas izolatorā, taču aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots. Advokātam šobrīd nav zināms kā KNAB rīkosies tālāk attiecībā uz Rimšēviču.

#Ministru prezidents atzina, ka ir zināma krīze ar LB vadību.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) nevar iedomāties, ka Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās aizturēšanas varētu vienkārši no rīta ierasties darbā un turpināt strādāt.

Kučinskis LTV «Rīta panorāmā» apsūdzības Rimšēvičam novērtēja kā ļoti nopietnas. Politiķis pieļāva, ka Rimšēvičam varētu tikt piemērots drošības līdzeklis, kas varētu neļaut turpināt vadīt LB.

Ministru prezidents atzina, ka ir zināma krīze ar LB vadību, tomēr centrālā banka arī bez prezidenta esot kompetenta un spējīga strādāt.

Taujāts, vai viņam vēl pirms aizturēšanas bija sniegta kāda informācija par gaidāmo, Kučinskis sacīja, ka KNAB šādos gadījumos, protams, pirms tam dod kādu ziņu, bet valdības vadītājs nevar iejaukties. Viņš esot ticis informēts, jo premjers tomēr veicot zināmu KNAB pārraudzību un «nav tā, ka par biroja darbībām nebūtu zināms nevienam šajā valstī».

#Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis».

Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis», un šobrīd viņa reputācija, kā arī iespējas ieņemt ļoti augstu amatu Eiropas Centrālajā bankā ir iznīcinātas, biznesa portālam db.lv sacīja finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis. Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā ir jābūt dzelžainiem pierādījumiem par Rimšēviča vainu.

Lūgts komentēt Rimšēviča aizturēšanu, Rungainis sacīja, ka, protams, ir divas iespējamās versijas: pirmā, ka Latvijas Bankas vadība ir iesaistījusies koruptīvās darbībās, otrā - tie ir nepamatoti apgalvojumi un apvainojumi, taču patlaban trūkst informācijas, lai pateiktu, kura ir pareizā. Vienlaikus viņam esot grūti noticēt pirmajai versijai par korupciju.

Kukuļņemšanā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iesniedzis valsts amatpersonas deklarāciju par 2017. gadu, kas liecina, ka alga nedaudz sarukusi, taču kopējie ieņēmumi pieauguši.

Deklarācijā norādīts, ka viņš pērn kā Latvijas Bankas prezidents algā ir saņēmis 143 614,78 eiro. Salīdzinājumam 2016.gadā viņš algā centrālajā bankā saņēma 150 824 eiro.

Ienākumos no dzīvokļa īres pērn I.Rimšēvičs guvis papildus 49 500 eiro.

Papildus darba algai un ieņēmumiem no dzīvokļa īres, viņš 2017. gadā par 30 000 eiro pārdevis nekustamo īpašumu Laizes pagastā un atdevis 50 000 eiro lielu parādu.

Rimšēviča deklarāciju skatiet galerijā!

Jau vēstīts, ka I.Rimšēviča advokāti vērsušies ar prasību Eiropas Savienības tiesā par nelikumīgu bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu.

LASI VĒL:

Rimšēvičs vērsies pret Latviju Eiropas Savienības tiesā

Medijos izplatītajā fotogrāfijā, kurā kukuļošanā apsūdzētais Latvijas bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs atpūšas Kamčatkā, ir redzamas pazīmes, kas norāda uz fotogrāfijas rediģēšanu un montāžu, apgalvoja Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds.

Viņš skaidroja, ka fotogrāfijas autentiskumu tika lūgts pārbaudīt diviem neatkarīgiem ekspertiem, kuri veica dažādu veidu fotogrāfijas analīzes, tostarp spektrogrāfiju. Abi eksperti savos atzinumos esot norādījuši, ka medijos publicētajā fotogrāfijā konstatētās pazīmes ir būtiskas, stabilas un sastāda pazīmju kopumu, kas ir pietiekams kategoriskam atzinumam, ka ir veikta fotogrāfijas rediģēšana un montāža.

Komentējot medijos izskanējušo informāciju, ka izmeklēšanas gaitā Rimšēvičs ir sācis sniegt liecības, aizstāvis norādīja, ka Rimšēvičs kopš apsūdzības uzrādīšanas brīža jūnija beigās ir sniedzis liecības. Aizstāvība krimināllietā veicot aktīvu darbu, un esot iegūti un prokuroram iesniegti objektīvi pierādījumi, kas, pēc aizstāvju domām, atspēko Rimšēvičam apsūdzībā izteiktos apgalvojumus.

Pirmdien, 19.februārī pēc plkst. 18:30 no īslaicīgās aizturēšanas Valsts policijas (VP) izolatorā Čiekurkalnā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) tikai pārvests un pēcāk atbrīvots par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Kā preses konferencē pirmdien informēja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro.

Pēc atbrīvošanas I.Rimšēvičs iznāca pie žurnālistiem un, aicinot būt saprotošiem, teica, ka visus paskaidrojumus preses konferencē sniegs rīt, 20.februārī. Jautāts, vai atzīst viņam izvirzītās apsūdzības, I.Rimšēvičs teica, ka kategoriski visu noraida, bet sīkāk visu paskaidros rīt.

Arī viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš klātesošos žurnālistus aicināja būt saprotošiem un gaidīt rītdienu.

Lasi Vēl:

Rimšēviču tur aizdomās par vismaz 100 000 eiro kukuļa pieprasīšanu

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir atstādināts no amata, informē tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi Eiropas Centrālās bankai (ECB) uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem. EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs arī lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu. Tomēr neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi pēc tiesas sēdes, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

#Saeima ar šo lēmumu nodemonstrējusi, ka likumu, ja neapmierina tā regulējums, var neņemt vērā, uzskata Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Kukuļņemšanā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien Saeimā pieņemto aicinājumu viņam atkāpties vērtē kā «kā dokumentāli fiksētu politisku spiedienu» un atkāpties no amata neplāno, aģentūrai LETA pavēstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

«Saeimas lēmums ir vērtējams kā dokumentāli fiksēts politisks spiediens uz Rimšēviču un Eiropas Centrālo banku. Nekā citādi to nevar novērtēt,» norādīja advokāts, kura paziņojums ir saskaņots ar klientu.

«Saeima ar šo lēmumu nodemonstrējusi, ka likumu, ja neapmierina tā regulējums, var neņemt vērā. Šāda rīcība nav savienojama ar tiesiskas valsts principiem. Ja jau rīkojamies šādi, tad tik pat labi Saeima varēja aicināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) pret Rimšēviču sākto kriminālprocesu izmeklēt rekordīsā laikā, piemēram, trīs mēnešos, un rezultāts būtu tāds pats,» paziņoja Vārpiņš.

Gan Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan uzņēmējs Māris Martinsons ir sākuši liecināt, tāpēc ieilgusi pret viņiem sāktās kukuļu lietas izmeklēšana, otrdien LTV «Rīta panorāmā» pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers atgādināja, ka lietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena bija plānojusi to nodot tiesai vēl 2018.gadā, taču šāda prognoze tikusi izteikta apstākļos, kad neviens no aizdomās turamajiem nesniedza liecības. Vēlāk abi sākuši sniegt liecības, līdz ar to parādījies jauns pārbaudāmās informācijas apjoms un lieta ievilkusies.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka tagad nekādas prognozes par lietas virzības laika grafiku nenosauks, uzsverot, ka prokurore strādā un pārbauda abu aizdomās turamo sniegtās versijas.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.