Gada pirmo pusi mazumtirdzniecība uzņēma visai labu tempu, tomēr pamazām kāpums atslābst, kas, protams, pavilks uz leju ne tikai pašas nozares veikumu, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Tempa krišanās varētu ietekmēt arī iepriekšējos gados sasniegtā bāze, tomēr, turpmākās nozares izaugsmes perspektīvas saglabājas pietiekami labvēlīgas, ekonomiskās aktivitātes, zemās inflācijas un darba samaksas pieauguma ietekmē, kam pamatā būs iedzīvotāju vēlme uzlabot sadzīves apstākļus. Liela ietekme uz kopējo gada veikumu būs potenciālajai iedzīvotāju uzvedībai eiro ieviešanas priekšvakarā, tas ir, cik liela daļa rīcībā esošo latu aizies tūlītējā patēriņā, cik pārtaps jaunajā valūtā, saka eksperts, piebilstot, ka nevar izslēgt, ka gaidāmā eiro ieviešana ir veicinājusi automašīnu tirdzniecības aktivitāti. Tāpat pēdējā laika izaugsmes korekcijas varētu nozīmēt arī atliktā patēriņa cikla beigas, tomēr to vēl rādīs laiks.
Varētu jau priecāties par to, ka augustā gada griezumā pārliecinoši straujāk kāpis pārtikas, nevis nepārtikas preču apgrozījums, kas drīzāk liecina par plašāku ekonomikas izaugsmes ietekmi sabiedrībā, kā arī to, ka vairāk tiek pirktas Latvijā ražotas preces, kādas noteikti ir pārtika salīdzinājumā ar nepārtiku, saka DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Taču nepārtikas, tātad galvenokārt ilglietošanas preču pārdošanas vājums, ja vien tā nav kāda sakritība, varētu liecināt par nelielu noskaņojuma pasliktināšanos. Cits iespējams skaidrojums šādai pārtikas/nepārtikas tirgošanas dinamikas atšķirībai ir neparasti ilgās un siltās vasaras ietekme, tātad cilvēki varbūt vairāk braukuši dabā un ēduši ugunskurā ceptas desiņas nekā staigājuši pa apģērbu, elektronikas un citiem veikaliem, uzskata eksperts.
Taču arī noskaņojuma pasliktināšanās ir visnotaļ ticams skaidrojums, viņš uzsver.
Nākamgad savu artavu sniegs nodokļu atvieglojumi, kam ir pamats nonākt galvenokārt patēriņā, paredz SEB bankas eksperts. Tāpat grūti prognozēt kā izaugsmes palēnināšanās Austrumu pusē atskanēs šo valstu tūristu tēriņu apetītē. Tādēļ, lai arī mazumtirdzniecība ieies lēzenākā izaugsmē, tai ir pamats turpināt augt. Tā kā patēriņš balstās iracionālos apsvērumos, turpmākā izaugsme svārstīsies līdzi izmaiņām patērētāju noskaņojumā. Šā gada pieaugums varētu būt 3,5-4% robežās, norāda D. Gašpuitis.
Šajā gada kopumā mazumtirdzniecības izaugsme varētu būt tuvu 4%, kas ir gandrīz uz pusi lēnāk nekā pērn (7,4%), paredz arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Straujāka izaugsme joprojām būs nepārtikas preču segmentā, izņemot degvielu, kur visticamāk, būs neliels kritums, bet arī pārtikas preču pārdošanā būs vērojams pieaugums.
Pēdējos mēnešos ir novērojama mājsaimniecību depozītu straujāka izaugsme, norāda eksperte, piebilstot, ka, tas gan, visticamāk, saistīts nevis ar raitāku uzkrājumu veidošanu, kas varētu piebremzēt tēriņu pieaugumu, bet ar ienākumu kāpumu un līdz ar to arī lielākām summām norēķinu kontos, kas netiek iztērētas uzreiz un skaidras naudas ieskaitīšanu kontos pirms eiro ieviešanas. Gaidāms, ka iedzīvotāju tēriņi augs arī turpmākajos mēnešos, ko redzēsim arī mazumtirdzniecības pieaugumā. Šogad mājsaimniecību patēriņš būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem, paredz eksperte.
Kā jau iepriekš tika prognozēts, ņemot vērā šī gada privātā patēriņa pieaugumu, paredzams, ka arī turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecības apjomu pieaugums saglabāsies stabils, norāda Ekonomikas ministrija.