Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis šodien apmierināja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāta pieteikto noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.

Viņš ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Pamatojot savu lēmumu, Dzenis uzsvēra, ka kopš lietas skatīšanas sākšanas zālē vienīgais darbs noticis, lai novērstu konfliktu starp Sprūdu un Cinkmani.

Sprūds pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka tiesa, viņa ieskatā, ir vairāk iedziļinājusies notiekošajā un izpratusi situāciju.

Viņš kritizēja Cinkmani, izsakoties, ka prokurors savu «viduvējību» kompensējis ar dažādām «procesuālajām riebeklībām». Sprūds arī izteicās, ka viņa kolēģi esot viņam sacījuši, ka «varbūt tev tas zaļknābis [Cinkmanis] ir izdevīgs».

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Valsts policija (VP) aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

VP neminot personu vārdus aģentūru LETA informēja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību iepriekš sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā un kuru izdarīšanas rezultātā cietušajām personām nodarīti zaudējumi lielā apmērā, 24. aprīlī aizturējuši četras personas, kuru vidū ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti.

Kopumā desmit kratīšanu laikā izņemti dokumenti, elektroniskie datu nesēji un citi pierādījumi.

Aizturēšanas veiktas agrāk sāktā kriminālprocesā, kas tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, 215. panta otrās daļas un 196. panta otrās daļas. Kriminālprocess pašlaik ir ENAP lietvedībā. Aģentūrai LETA zināms, ka kriminālprocess varētu būt sākts jau pirms vairākiem gadiem.

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

Dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju, liecina TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā esošā informācija.

Maksātnespējas administrators Māris Sprūds cietumā atradās kopš pagājušā gada jūnija. Prokuratūra bijušajam administratoram cēlusi apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Viņš apsūdzības noliedza, tomēr no cietuma tika izlaists šo piektdien.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tajā pat dienā sāka kratīt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darba un dzīvesvietu. Kā liecina Nekā personīga neoficiālā informācija - dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju.

Sestdien pēcpusdienā vispirms publiski parādās ziņas par KNAB veiktajām kratīšanām. Vēlā pēcpusdienā Rīgas lidostā nosēžas lidmašīna, ar kuru Latvijā atgriežas Ilmārs Rimšēvičs. Viņu lidostā sagaida KNAB darbinieki. Uz nopratināšanu KNAB Latvijas Bankas prezidentu atvizina viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir ierosinājusi lietu dažādos noziegumos apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māra Sprūda un Naura Durevska prasībā pret Latviju, liecina informācija ECT mājaslapā.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pavēstīja, ka Sprūds sūdzību ECT iesniedzis 2017.gada septembrī. Sūdzība ir iesniegta par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas piektā panta jeb «tiesību uz brīvību» pārkāpumu.

Sūdzībā apgalvots, ka pieteicējam un viņa aizstāvjiem apcietinājuma piemērošanas procesā neesot dota iespēja iepazīties ar tiem kriminālprocesa materiāliem, ar kuriem izmeklētājs pamatoja apcietinājuma piemērošanas nepieciešamību, līdz ar to neesot nodrošināts taisnīgs apcietinājuma piemērošanas process.

Šobrīd šajā lietā Latvijai ir pieprasīts sniegt paskaidrojumu par iesniegto sūdzību. Pēc paskaidrojuma saņemšanas lieta tiks vērtēta ECT palātā, kura pieņems lēmumu par rīcību ar sūdzību. ECT nav noteikts lietas izskatīšanas termiņš, tas ir atkarīgs no lietas sarežģītības, kā arī no iesaistīto pušu atsaucības, skaidrots ECT mājaslapā.

Nesen tiesai nodotajā krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos un izspiešanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prokuratūra nesen nodeva tiesai krimināllietu, kurā par dažādiem noziegumiem apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas. Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.

Patlaban prokuratūra par apsūdzības būtību komentārus nesniedz, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu «Dzimtā sēta» un «Peltes īpašumi» maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt «Trasta komercbankas» likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Jau ziņots, ka šajā krimināllietā bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms apsūdzēts par nolaidību.

Prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par finanšu noziegumiem apsūdzētas 11 personas, tostarp, bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kā arī uzņēmēji, bijušais politiķis un tiesnese.

Personas apsūdzētas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Tāpat pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pirmstiesas izmeklēšanā tika apvienoti divi kriminālprocesi un prokurori sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem veikušas daudzas izmeklēšanas darbības.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25. septembrī, turpinot skatīt tā saukto Trasta komercbankas likvidācijas lietu, secināja, ka Īrijas pilsonim Timotejam Kellijam, kurš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav iespējas ierasties uz tiesām Latvijā.

Līdz ar to tiesa secināja, ka jāmeklē pietiekams tehnisks risinājums viņa dalībai vai arī viņa apsūdzība jāizdala atsevišķā krimināllietā.

Tiesā jau pērn, pēc prokurora Ulda Cinkmaņa atstādināšanas dažādu pārkāpumu dēļ, tika uzsākta apsūdzības lasīšana, kas cerīgi liecināja par lietas skatīšanu pēc būtības. Prokurorei Zanei Pavārei ar trešo piegājienu izdevās nolasīt apsūdzību, tomēr līdz praktiskai lietas skatīšanai pēc būtības lieta tiesas zālē teju gada laikā, nav nonākusi. Daļēji šādu lietas virzību ir ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr lielākā vaina ir dažādās procesuālās nepilnībās, kuru dēļ lietas izskatīšana normāli, proti, uzklausot lieciniekus un 11 apsūdzētos, nevar notikt. Vairumam šo nepilnību pamatus ir licis jau atstādinātais prokurors U. Cinkmanis.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 30. oktobrī, Trasta komercbankas likvidācijas lietā no 11 aizstāvjiem un dažiem apsūdzētajiem izskanēja norādes par iespējamu krāpšanas mēģinājumu, iespējamiem viltojumiem un nederīgiem pilnvarojumiem uzņēmuma Fairwood Import LLP vārdā.

Tiesa tā arī netika pie procesa virzītāju atzītā cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP pārstāves, zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas skaidrojumiem par pilnvarojumu uzņēmumu pārstāvēt, jo viņa, aizbildinoties ar akadēmisko darbu, uz sēdi neieradās.

Iepriekš apsūdzētā Mārtiņa Krūma aizstāvis Ivars Krauze tiesā apšaubīja J. Alfejevas pilnvarojumu vispār pārstāvēt uzņēmumu Fairwood Import LLP un norādīja uz neatbilstībām vairāku pakāpju pilnvarojumā. Viņš arī tiesai ieteica pilnvarojumu pārbaudīt ar krimināltiesiskām metodēm, vienkāršāk runājot, ieteica to nosūtīt prokuratūrai, kur iespējams prasīt skaidrojumus Lielbritānijas un Krievijas Federācijas varas iestādēm un oficiāli izprasīt dokumentus. Tiesai iepriekš tika uzrādīts Ekspertīžu centra kategorisks slēdziens, ka Igora Šingareva vietā parakstījušās citas personas. I. Šingareva uzvārds figurē daudzpakāpju pilnvarošanas shēmā kā viens no pilnvaru devējiem un reizē arī saņēmējiem. Bez paraksta neatbilstības ir arī datuma neatbilstība. Proti, pilnvarotājs pilnvarojis tālāk pēc savu pilnvaru beigām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 16. oktobrī bija spiesta pārtraukt, tā sauktās, Trasta komercbankas likvidācijas lietas izskatīšanu 31. zālē, kas izrādījās pārāk maza un nepiemērota lielajam dalībnieku skaitam.

Lietas izskatīšana no ierastās, vislielākās zāles Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu namā bija pārcelta uz mazāku, pavisam nelielu zāli, jo vislielākajā tiesas telpā bija jāskata kāda steidzama sūdzība. Visticamāk, lietas nozīmēšana šādā zālē ir notikusi pirms Covid ierobežojumu pastiprināšanas.

Ienākot tiesas zālē, 11 apsūdzētie, viņu 13 aizstāvji, divu cietušo pārstāvji, divi tulki un tiesnesis Imants Dzenis kopā ar palīdzi kopīgi noskaidroja, ka nepieciešams tiesas vadības lēmums, lai prāvu varētu turpināt telpā, kuras platība nesasniedz 60m2.

Kā zināms, pēc nupat izdotiem Ministru kabineta noteikumiem visās iekštelpās ir stingri jāievēro ierobežojumi, kas mazina Covid-19 izplatību. Tiesnesis iesākumā norādīja, ka, lietojot maskas, tiesas zālē divu metru distance nav būtiska. Tomēr advokāti uzsvēra, ka eksistē vēl nepieciešamās platības ierobežojums telpās, ko nosaka Epidemioloģiskās drošības likums, kur teikts, ka iekštelpās uz vienu cilvēku jābūt vismaz 3m2 telpas. Uz ko aizstāvība arī norādīja tiesai. Tautas valodā runājot cilvēki zālē sēdēja kā siļķes mucā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

#Komentējot drošības līdzekļa apjomu, Sprūds pēc tiesas sēdes norādīja, ka jāmēģina.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma pret 500 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, dodot mēnesi šo līdzekļu atrašanai.

Pēc drošības naudas iemaksas Sprūds tiks atbrīvots no apcietinājuma un viņam tiks noteikti citi drošības līdzekļi.

Komentējot drošības līdzekļa apjomu, Sprūds pēc tiesas sēdes norādīja, ka jāmēģina.

Savukārt Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs teica, ka Sprūda rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonu deklarācijās un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi būs jāatrod ar trešo personu palīdzību.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kuru sestdienas vakarā aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), šovakar neatbrīvos no izolatora, aģentūrai LETA apstiprināja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Viņš gan nezināja teikt, kad Rimšēviču varētu atbrīvot, taču pirmdien ap plkst.18 beidzas 48 stundu termiņš, kad personu var aizturēt. Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Ja persona atzīta par aizdomās turēto, tad, beidzoties aizturēšanas termiņam, izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Ja personai nepieciešams noteikt bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, tad par tā piemērošanu lemj tikai tiesa.

Šovakar atbrīvots tika uzņēmējs Māris Martinsons, kuru KNAB aizturēja piektdienas vakarā.

Nolaidībā apsūdzētais bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms ir pārsūdzējis Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) (iepriekš Maksātnespējas administrācijas) lēmumu izbeigt Krūma administratora sertifikāta darbību, aģentūra LETA noskaidroja MKD.

Savukārt pats Krūms aģentūrai LETA norādīja, ka «šis jautājums ir sens» un plašākus komentārus nevēlējās sniegt.

Lieta rakstveida procesā tika skatīta 12.oktobrī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka nolēmums lietā būs pieejams 26.oktobrī pēc plkst.14.

Jau vēstīts, ka Valsts policija (VP) pagājušā gada nogalē lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām, tostarp bijušajiem maksātnespējas procesa administratoriem Māri Sprūdu un Krūmu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu.

VP paziņojumā presei norādīja, ka pēc tam, kad Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes rīcībā nokļuva informācija par iespējamiem pārkāpumiem «Trasta komercbankas» likvidācijas procesā, 2017.gada 27.janvārī tika sākts kriminālprocess par izspiešanu organizētā grupā un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā.

Izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzētajam bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš šopēcpusdien tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma Sprūdu atbrīvot no apcietinājuma pret 500 000 eiro drošības naudu. Apcietinājumā viņš atradās kopš pagājušā gada jūnija sākuma.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs trešdien pēc tiesas sēdes teica, ka klienta rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonas deklarācijā, un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi drošības naudai jāatrod ar trešo personu palīdzību.

Drošības nauda ir viens no likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Ja apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā. Kriminālprocesa likums paredz, ka izmeklēšanas tiesnesim ir jāiesniedz rakstveida paziņojums par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa vienbalsīgi atzinusi, ka uzņēmēja Māra Sprūda apcietināšana 2017.gadā bija prettiesiska un netika nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu, raksta portāls puaro.lv.

ECT atzina, ka apcietinājuma piemērošana 8 mēnešu garumā bija prettiesiska un netika nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu (apcietinājuma pieprasījumu pamatojošie dokumenti netika uzrādīti un līdz ar to nemaz nevarēja būt atspēkoti).

Prettiesiskos lēmumus pieņēma tiesneši Irēna Krastiņa, Tamāra Broda un Aiga Mieriņa, neskatoties uz advokātu izteiktiem argumentiem, ka šādā situācijā ir viennozīmīga ECT prakse, kas nepieļauj apcietinājuma piemērošanu.

Pirmā apcietinājuma pagarināšana notika vairāk kā 10 stundu garumā, advokātiem gari un plaši izklāstot tieši Cilvēktiesību konvenciju un noturīgu, ilgstošu ECT spriedumu praksi, kas viennozīmīgi nepieļauj šādu rīcību (apsūdzētajam ir jāaizstāvas pret apcietinājuma piemērošanas argumentiem, kuri netiek uzrādīti, jo ir izmeklēšanas noslēpums.)

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) veikusi divas kratīšanas bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda dzīvesvietā, aģentūrai LETA pastāstīja Sprūda advokāts, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Sprūdam pēc tiesas atteikuma piemērot viņam apcietinājumu citi drošības līdzekļi nav noteikti. Lai arī Valsts policija jau vakar oficiāli aģentūrai LETA apliecināja, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs, advokāts pieļāva, ka līdz sūdzības izskatīšanai tiesā policija tomēr var piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Tiesas ceturtdienas lēmuma argumentācija advokātam vēl nebija pieejama. Advokāts apliecināja, ka policija veica kratīšanas Sprūda deklarētajās un faktiskajās dzīvesvietās, taču advokāts nevarot komentēt, vai izņemti kādi priekšmeti.

Lai arī Valsts policija paziņojumā presei rakstīja, ka starp 24.aprīlī četriem aizturētajiem ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti, Rozenbergs norādīja, ka Zvērinātu advokātu padomei Valsts policija nekādu oficiālu informāciju nav sniegusi, kurš no četrotnes ir advokāts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nelūgs tiesai kā drošības līdzekli apcietinājumu piemērot aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Ja persona atzīta par aizdomās turēto, tad beidzoties aizturēšanas termiņam izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Ja personai nepieciešams noteikt bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, tad par tā piemērošanu lemj tikai tiesa.

Aģentūrai LETA gan pagaidām neizdevās noskaidrot vai uzņēmējs un Rimšēvičs jau atbrīvoti.

Rimšēvičs KNAB teritoriju aizvadītajā naktī atstāja KNAB mikroautobusā kopā ar advokātu Saulvedi Vārpiņu un vairākiem KNAB darbiniekiem. KNAB nav savas īslaicīgās aizturēšanas vietas, tāpēc birojs izmanto likumsargu rindās par «septītajām debesīm» iesaukto Valsts policijas izolatoru iekšlietu struktūru kompleksā Čiekurkalnā.

#Ir nepieļaujami, ka personu var aizturēt, pat par daudzus gadus iepriekš it kā notikušiem notikumiem, uzskata advokāts.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāts apstiprināja, ka vakar, pēc tam, kad Rimšēvics pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzaicinājuma ieradās minētajā iestādē, viņam, pat neuzdodot nekādus jautājumus par apstākļiem, kuru dēļ viņš uzaicināts, tika paziņots par viņa aizturēšanu. Aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.

Rimšēvičš šobrīd atrodas Valsts policijas izolatorā, taču aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots. Advokātam šobrīd nav zināms kā KNAB rīkosies tālāk attiecībā uz Rimšēviču.

Jau pirmajā tiesas sēdē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 25. janvārī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds lūdza tiesu noraidīt vienu no apsūdzības prokuroriem Uldi Cinkmani

Pamatojumā minēta prokurora personīga ieinteresētība un politiķa Jura Juraša līdzdalība.

Daudzu miljonu lieta

M. Sprūds un vēl desmit citi apsūdzētie tiek apsūdzēti par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lai arī apsūdzība vēl nav publiskota, zināms, ka stāsts ir par diviem maksātnespējas procesiem, kuros M. Sprūds it kā piesavinājies 2,6 miljonus eiro. Savukārt Trasta komercbankas likvidācijas procesā viņš tiek apsūdzēts par 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Pēc tam, kad lietas izskatīšana netika uzsākta pēc būtības un prokurors iebilda pret drošības līdzekļu maiņu, kas M. Sprūdam ir noteikti vesels lērums un katra pārkāpšana var draudēt ar pusmiljonu eiro lielās drošības naudas zaudēšanu, apsūdzētais tiesai izteica prokurora noraidījumu. Tas sekoja uzreiz pēc tam, kad prokurors U. Cinkmanis tiesai norādīja, ka drošības līdzekļus M. Sprūdam mainīt nevajag. Kā vēlāk norādīja M. Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs, izvēle izteikt noraidījumu konkrētajā brīdī bijusi atkarīga no tiesas gaitas un tādēļ sakritusi ar runām par drošības līdzekļiem.