Jau pirmajā tiesas sēdē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 25. janvārī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds lūdza tiesu noraidīt vienu no apsūdzības prokuroriem Uldi Cinkmani
Pamatojumā minēta prokurora personīga ieinteresētība un politiķa Jura Juraša līdzdalība.
Daudzu miljonu lieta
M. Sprūds un vēl desmit citi apsūdzētie tiek apsūdzēti par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lai arī apsūdzība vēl nav publiskota, zināms, ka stāsts ir par diviem maksātnespējas procesiem, kuros M. Sprūds it kā piesavinājies 2,6 miljonus eiro. Savukārt Trasta komercbankas likvidācijas procesā viņš tiek apsūdzēts par 1,2 miljonu eiro izspiešanu.
Pēc tam, kad lietas izskatīšana netika uzsākta pēc būtības un prokurors iebilda pret drošības līdzekļu maiņu, kas M. Sprūdam ir noteikti vesels lērums un katra pārkāpšana var draudēt ar pusmiljonu eiro lielās drošības naudas zaudēšanu, apsūdzētais tiesai izteica prokurora noraidījumu. Tas sekoja uzreiz pēc tam, kad prokurors U. Cinkmanis tiesai norādīja, ka drošības līdzekļus M. Sprūdam mainīt nevajag. Kā vēlāk norādīja M. Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs, izvēle izteikt noraidījumu konkrētajā brīdī bijusi atkarīga no tiesas gaitas un tādēļ sakritusi ar runām par drošības līdzekļiem.
«Manam klientam ir daudz dažādu liegumu, kurus mēs gribam mainīt. Ir taču iemaksāta drošības nauda, bet tajā pašā laikā ir noteikumi, ka nedrīkst runāt ar konkrētiem cilvēkiem. Tepat tiesas zālē šie cilvēki ir un pārtraukumos iziet koridorā. Būtu aplami, ja mans klients kāda pārpratuma dēļ zaudētu šo drošības naudu, jo būs izskatījies, ka viņš koridorā runāja ar kādu, kurš ir aizliegto personu sarakstā, tomēr prokurora noraidījums tika izteikts tādēļ, ka mans klients saskata interešu konfliktu prokurora darbībā,» pēc tiesas sēdes uzsvēra J. Rozenbergs.
Politiskais fons
M. Sprūds, prasot lietas tiesnesim Ilmāram Dzenim prokurora U. Cinkmaņa noraidīšanu, minēja gan paša novērojumus, gan arī liecinieku liecības, kas bija pat interesantākas par paša administratora pieredzi lietā.
Tā viens no lieciniekiem Artjoms Gridņevs notariāli apstiprinātā liecībā atklāj, ka procesa izmeklēšanas gaitā, 2018. gada vasarā, viņu uzrunājis J. Jurašs, kurš tobrīd bijis Rīgas domes deputāts, bet, stādoties priekšā, pasniedzis viņam KNAB vizītkarti. J. Jurašs lieciniekam stāstījis visādas lietas par konkrētu kriminālprocesu, norādījis, kādas liecības sniedzamas, un ieteicis tās sniegt par sliktu M. Sprūdam, norādot, ka citādi A. Gridņeva sievai procesā statuss varētu mainīties. Drīzumā pēc J. Juraša aiziešanas no liecinieka darba kabineta viņam zvanījis pieminētais prokurors.
Otrs liecinieks, Maksātnespējas administrācijas darbiniece, tiesai liecināja, ka prokurors mēģinājis viņu iespaidot liecību sniegšanas gaitā, norādījis, kas sakāms, vai apzināti nav fiksējis viņas teikto, kā arī prasījis negatīvus atzinumus no administrācijas par M. Sprūdu.
Pats M. Sprūds norādīja, ka prokurors lietu tiesai nodevis nesagatavotu, pieļāvis rupjas kļūdas, pat likuma pārkāpumus.
Visu rakstu Sprūds lūdz noraidīt prokuroru lasiet 28. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
