Jau pirmajā tiesas sēdē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 25. janvārī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds lūdza tiesu noraidīt vienu no apsūdzības prokuroriem Uldi Cinkmani

Pamatojumā minēta prokurora personīga ieinteresētība un politiķa Jura Juraša līdzdalība.

Daudzu miljonu lieta

M. Sprūds un vēl desmit citi apsūdzētie tiek apsūdzēti par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lai arī apsūdzība vēl nav publiskota, zināms, ka stāsts ir par diviem maksātnespējas procesiem, kuros M. Sprūds it kā piesavinājies 2,6 miljonus eiro. Savukārt Trasta komercbankas likvidācijas procesā viņš tiek apsūdzēts par 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Pēc tam, kad lietas izskatīšana netika uzsākta pēc būtības un prokurors iebilda pret drošības līdzekļu maiņu, kas M. Sprūdam ir noteikti vesels lērums un katra pārkāpšana var draudēt ar pusmiljonu eiro lielās drošības naudas zaudēšanu, apsūdzētais tiesai izteica prokurora noraidījumu. Tas sekoja uzreiz pēc tam, kad prokurors U. Cinkmanis tiesai norādīja, ka drošības līdzekļus M. Sprūdam mainīt nevajag. Kā vēlāk norādīja M. Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs, izvēle izteikt noraidījumu konkrētajā brīdī bijusi atkarīga no tiesas gaitas un tādēļ sakritusi ar runām par drošības līdzekļiem.

Prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par finanšu noziegumiem apsūdzētas 11 personas, tostarp, bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kā arī uzņēmēji, bijušais politiķis un tiesnese.

Personas apsūdzētas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Tāpat pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pirmstiesas izmeklēšanā tika apvienoti divi kriminālprocesi un prokurori sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem veikušas daudzas izmeklēšanas darbības.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Bijušā maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda advokātam nav informācijas, ka klients būtu iesaistīts kriminālprocesā, kas sākts pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, vai kriminālprocesā par iespējamo kukuļu izspiešanu no Norvik bankas lielākā akcionāra.

Advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA atgādināja, ka Sprūds figurē tikai apvienotajā krimināllietā saistībā ar "Trasta komercbanku" un uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesiem.

Aģentūrai LETA izdevās sazināties arī ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu, kurš atteicās sniegt jebkāda veida komentārus par savu iespējamo saistību ar pašreizējo izmeklēšanu Rimšēviča lietā, vai sev inkriminētajiem pārkāpumiem.

Finansista Jorena Raituma advokāts Aleksandrs Berezins aģentūrai LETA apliecināja, ka klientam nav nekādas saistības ar Rimšēviča kriminālprocesu un viņš šajā lietā arī nav sniedzis nekādas liecības vai paskaidrojumus. To advokātam arī apliecinājis pats klients.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 30. oktobrī, Trasta komercbankas likvidācijas lietā no 11 aizstāvjiem un dažiem apsūdzētajiem izskanēja norādes par iespējamu krāpšanas mēģinājumu, iespējamiem viltojumiem un nederīgiem pilnvarojumiem uzņēmuma Fairwood Import LLP vārdā.

Tiesa tā arī netika pie procesa virzītāju atzītā cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP pārstāves, zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas skaidrojumiem par pilnvarojumu uzņēmumu pārstāvēt, jo viņa, aizbildinoties ar akadēmisko darbu, uz sēdi neieradās.

Iepriekš apsūdzētā Mārtiņa Krūma aizstāvis Ivars Krauze tiesā apšaubīja J. Alfejevas pilnvarojumu vispār pārstāvēt uzņēmumu Fairwood Import LLP un norādīja uz neatbilstībām vairāku pakāpju pilnvarojumā. Viņš arī tiesai ieteica pilnvarojumu pārbaudīt ar krimināltiesiskām metodēm, vienkāršāk runājot, ieteica to nosūtīt prokuratūrai, kur iespējams prasīt skaidrojumus Lielbritānijas un Krievijas Federācijas varas iestādēm un oficiāli izprasīt dokumentus. Tiesai iepriekš tika uzrādīts Ekspertīžu centra kategorisks slēdziens, ka Igora Šingareva vietā parakstījušās citas personas. I. Šingareva uzvārds figurē daudzpakāpju pilnvarošanas shēmā kā viens no pilnvaru devējiem un reizē arī saņēmējiem. Bez paraksta neatbilstības ir arī datuma neatbilstība. Proti, pilnvarotājs pilnvarojis tālāk pēc savu pilnvaru beigām.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

#«Izmeklēšana konstatēja, ka izspiešana notika, izsakot draudus par to, ka kreditors nesaņems savu naudu, jo neizies AML jeb «anti money laundering» [naudas atmazgāšanas novēršanas] pārbaudi.»

Bijušie maksātnespējas procesa administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, pret kuriem lūgts sākt kriminālvajāšanu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu, draudējuši konfiscēt «Trasta komercbankas» kreditoru naudu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».

Kā ziņoja raidījums, policijas versija ir, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēsta raidījums.

Nacionālās drošības komisijas sēde par aktuālo situāciju banku sektorā notiks pirmdien, liecina Nacionālās drošības komisijas vadītājas Ineses Lībiņas-Egneres paziņojums Twitter.

Sēde notiks pirmdien, 19. februārī, plkst.11.30.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

«Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējami sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» paziņojumāmedijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

#Ministru prezidents atzina, ka ir zināma krīze ar LB vadību.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) nevar iedomāties, ka Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās aizturēšanas varētu vienkārši no rīta ierasties darbā un turpināt strādāt.

Kučinskis LTV «Rīta panorāmā» apsūdzības Rimšēvičam novērtēja kā ļoti nopietnas. Politiķis pieļāva, ka Rimšēvičam varētu tikt piemērots drošības līdzeklis, kas varētu neļaut turpināt vadīt LB.

Ministru prezidents atzina, ka ir zināma krīze ar LB vadību, tomēr centrālā banka arī bez prezidenta esot kompetenta un spējīga strādāt.

Taujāts, vai viņam vēl pirms aizturēšanas bija sniegta kāda informācija par gaidāmo, Kučinskis sacīja, ka KNAB šādos gadījumos, protams, pirms tam dod kādu ziņu, bet valdības vadītājs nevar iejaukties. Viņš esot ticis informēts, jo premjers tomēr veicot zināmu KNAB pārraudzību un «nav tā, ka par biroja darbībām nebūtu zināms nevienam šajā valstī».

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kura jau esot iemaksāta valsts kases kontā, aģentūrai LETA apliecināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Drošības nauda ir viens no drošības līdzekļa līdzekļa veidiem, ko var piemērot aizdomās turētajam. Saskaņā ar KNAB advokātam sniegto informāciju, birojs ir pieņēmis lēmumu par drošības naudas noteikšanu un Rimšēviča atzīšanu par aizdomās turēto.

KNAB lēmumus advokāts pagaidām neesot redzējis, bet, lai paātrinātu Rimšēviča atbrīvošanu, Vārpiņš noorganizējis drošības naudas iemaksāšanu valsts kases kontā. Drošības naudu esot iemaksājis viens no labākajiem Rimšēviča draugiem.

Rimšēvičs savukārt pagājušajā gadā iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2016.gadu deklarējis 67 133 eiro bezskaidras naudas uzkrājumus Latvijas Bankā un 28 474 eiro uzkrājumus komercbankās. Par darbu Latvijas Bankā viņš 2016.gadā algā saņēmis 150 824 eiro. Saskaņā ar deklarāciju, Latvijas Bankas prezidentam bijušas arī 96 646 eiro lielas parādsaistības.

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

Dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju, liecina TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā esošā informācija.

Maksātnespējas administrators Māris Sprūds cietumā atradās kopš pagājušā gada jūnija. Prokuratūra bijušajam administratoram cēlusi apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Viņš apsūdzības noliedza, tomēr no cietuma tika izlaists šo piektdien.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tajā pat dienā sāka kratīt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darba un dzīvesvietu. Kā liecina Nekā personīga neoficiālā informācija - dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju.

Sestdien pēcpusdienā vispirms publiski parādās ziņas par KNAB veiktajām kratīšanām. Vēlā pēcpusdienā Rīgas lidostā nosēžas lidmašīna, ar kuru Latvijā atgriežas Ilmārs Rimšēvičs. Viņu lidostā sagaida KNAB darbinieki. Uz nopratināšanu KNAB Latvijas Bankas prezidentu atvizina viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25. septembrī, turpinot skatīt tā saukto Trasta komercbankas likvidācijas lietu, secināja, ka Īrijas pilsonim Timotejam Kellijam, kurš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav iespējas ierasties uz tiesām Latvijā.

Līdz ar to tiesa secināja, ka jāmeklē pietiekams tehnisks risinājums viņa dalībai vai arī viņa apsūdzība jāizdala atsevišķā krimināllietā.

Tiesā jau pērn, pēc prokurora Ulda Cinkmaņa atstādināšanas dažādu pārkāpumu dēļ, tika uzsākta apsūdzības lasīšana, kas cerīgi liecināja par lietas skatīšanu pēc būtības. Prokurorei Zanei Pavārei ar trešo piegājienu izdevās nolasīt apsūdzību, tomēr līdz praktiskai lietas skatīšanai pēc būtības lieta tiesas zālē teju gada laikā, nav nonākusi. Daļēji šādu lietas virzību ir ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr lielākā vaina ir dažādās procesuālās nepilnībās, kuru dēļ lietas izskatīšana normāli, proti, uzklausot lieciniekus un 11 apsūdzētos, nevar notikt. Vairumam šo nepilnību pamatus ir licis jau atstādinātais prokurors U. Cinkmanis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 16. oktobrī bija spiesta pārtraukt, tā sauktās, Trasta komercbankas likvidācijas lietas izskatīšanu 31. zālē, kas izrādījās pārāk maza un nepiemērota lielajam dalībnieku skaitam.

Lietas izskatīšana no ierastās, vislielākās zāles Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu namā bija pārcelta uz mazāku, pavisam nelielu zāli, jo vislielākajā tiesas telpā bija jāskata kāda steidzama sūdzība. Visticamāk, lietas nozīmēšana šādā zālē ir notikusi pirms Covid ierobežojumu pastiprināšanas.

Ienākot tiesas zālē, 11 apsūdzētie, viņu 13 aizstāvji, divu cietušo pārstāvji, divi tulki un tiesnesis Imants Dzenis kopā ar palīdzi kopīgi noskaidroja, ka nepieciešams tiesas vadības lēmums, lai prāvu varētu turpināt telpā, kuras platība nesasniedz 60m2.

Kā zināms, pēc nupat izdotiem Ministru kabineta noteikumiem visās iekštelpās ir stingri jāievēro ierobežojumi, kas mazina Covid-19 izplatību. Tiesnesis iesākumā norādīja, ka, lietojot maskas, tiesas zālē divu metru distance nav būtiska. Tomēr advokāti uzsvēra, ka eksistē vēl nepieciešamās platības ierobežojums telpās, ko nosaka Epidemioloģiskās drošības likums, kur teikts, ka iekštelpās uz vienu cilvēku jābūt vismaz 3m2 telpas. Uz ko aizstāvība arī norādīja tiesai. Tautas valodā runājot cilvēki zālē sēdēja kā siļķes mucā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa vienbalsīgi atzinusi, ka uzņēmēja Māra Sprūda apcietināšana 2017.gadā bija prettiesiska un netika nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu, raksta portāls puaro.lv.

ECT atzina, ka apcietinājuma piemērošana 8 mēnešu garumā bija prettiesiska un netika nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu (apcietinājuma pieprasījumu pamatojošie dokumenti netika uzrādīti un līdz ar to nemaz nevarēja būt atspēkoti).

Prettiesiskos lēmumus pieņēma tiesneši Irēna Krastiņa, Tamāra Broda un Aiga Mieriņa, neskatoties uz advokātu izteiktiem argumentiem, ka šādā situācijā ir viennozīmīga ECT prakse, kas nepieļauj apcietinājuma piemērošanu.

Pirmā apcietinājuma pagarināšana notika vairāk kā 10 stundu garumā, advokātiem gari un plaši izklāstot tieši Cilvēktiesību konvenciju un noturīgu, ilgstošu ECT spriedumu praksi, kas viennozīmīgi nepieļauj šādu rīcību (apsūdzētajam ir jāaizstāvas pret apcietinājuma piemērošanas argumentiem, kuri netiek uzrādīti, jo ir izmeklēšanas noslēpums.)

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

Trešdienas, 13. jūnija LTV1 raidījumā Tieša runa tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) apsūdzēja zvērinātu advokātu Aldi Gobzemu (KPV LV) apmaksātas kampaņas pasūtīšanā medijos Dienas Bizness un RīgaTV 24.

Rasnačs sacīja, ka Gobzems pretojas maksātnespējas nozares sakārtošanai, pasūtot apmaksātas kampaņas. «118 maksātnespējas administratoru ir zaudējuši darbu, un tas turpināsies. Jūs esat tas, kas tam aktīvi pretojas – ar apmaksātām kampaņām Dienas Biznesā un RīgaTV 24. Nezinu, kāpēc jūs te šodien atrodaties. Acīmredzot, lai sabiedrība redzētu, kas aiz jums stāv - Māris Sprūds. Pēc tam, kad viņu izlaida no apcietinājuma, sākās jūsu aktivitātes. Mēs atklāsim, cik daudz finansējuma ir ziedots jūsu šiem pasākumiem, un jūs atbildēsiet likuma priekšā,» raidījumā solīja Rasnačs.

«RīgaTV 24 ir dzīvā satura televīzija, kur viedokļi lielākoties tiek atspoguļoti tiešraidē, un tie netiek cenzēti. Tas, ka šie viedokļi var būt kādam nepatīkami vai netīkami, ir pašsaprotami, jo gan politikā, gan sabiedrībā domas, idejas un uzskati dalās. Mūsu mērķis ir demonstrēt pēc iespējas vairāk skatupunktu. Apvainot televīziju tāpēc, ka tiek atspoguļots tieslietu ministram nepatīkams viedoklis, no viņa puses ir augstprātība. Ja ministrs vēlas, lai RīgaTV 24 izskanētu arī viņa pārstāvēti viedokļi, laipni aicinu viņu atsaukties uz kādu no mūsu vairākkārtējiem ielūgumiem, kurus līdz šim viņš ir noraidījis,» komentē kanāla direktors Klāvs Kalniņš.

Pēc «Norvik bankas» iesnieguma Valsts policija sākusi kriminālprocesu par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus, preses konferencē sacīja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Detalizētāku informāciju Grišins nevarēja sniegt. Kriminālprocess ir Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lietvedībā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka «Norvik bankas» lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Lai gan Guseļņikovs finanšu sektora augsto amatpersonu neesot nosaucis vārdā, TV3 raidījums «Nekā personīga» ziņoja, ka viņa norādes ved Latvijas Bankas vadības virzienā. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs raidījumam apgalvojumus par naudas pieprasīšanu iepriekš noliedza.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

Lietas materiāli 165 sējumos.

Foto: Jānis Goldbergs

Ar cietušo pārstāvja advokāta Jura Raudzepa noraidījumu 21. februārī sākās un ātri beidzās šā gada pirmā tiesas sēde "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā.

Process velkas jau gadu, lietas skatīšana pēc būtības vēl tā īsti nav sākusies un paredzams, ka lielākie sarežģījumi vēl tikai priekšā.

21. februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā šogad pirmo reizi pēc pāris mēnešu pārtraukuma atsāka skatīt "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu, kurā kopumā ir 11 apsūdzētie. Lietas centrā ir bijušas maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Lietā ir vairāki cietušie, tostarp Lielbritānijā reģistrētā kompānija Ergo Tec LLP, kuru līdz šim pārstāv advokāts J. Raudzeps.

Nesāk liecinieku nopratināšanu

Noraidījumu advokātam J. Raudzepam izteica viena no cietušo aizstāvēm advokāte Guna Kaminska. Brīdī, kad tiesnesis Imants Dzenis izteica nolūku uzsākt liecinieku nopratināšanu, kā jau tas bija iecerēts, lai lietas izskatīšana pēc būtības varētu sākties pa īstam, G. Kaminska cēla iebildumus.

Izdzēsta cilvēka dzīvība vienmēr ir smagi. Rakstot par maksātnespējas administratoru mafiju, kura, iespējams, plāno nolaupīt 400 miljonus eiro, neļaujot ABLV Bank pašlikvidēties, bet novedot to līdz maksātnespējai, biju plānojis atsevišķu rakstu veltīt arī Mārtiņam Bunkus. Nedomāju, ka tas notiks pēc nāves.

Augstas valsts amatpersonas viena pēc otras tagad dzied dziesmu par 90.-to gadu nepieļaušanu un sola rīkoties. Domāju, ja tiesībsargājošās iestādes būtu uzdevumu augstumos, Mārtiņš Bunkus varbūt tagad sēdētu cietumā, taču, ļoti iespējams, būtu palicis dzīvs. Taču, redziet, aiz restēm tad varbūt būtu jānonāk arī vienai otrai valsts amatpersonai, jo bez politiskā «jumta» maksātnespējas administratoru mafija ar savu reketu nodarboties nevarētu. Tā nevarētu darboties bez partijām, kas ietilpst valdības koalīcijā un tiek dēvētas par maksātnespējas administratoru «jumtu», ko nereti dzird par Lūša un Parādnieka Nacionālo apvienību, kura pat nekautrējoties šantažēt koalīcijas partnerus, ja vajag izbīdīt kādu administratoru «štelli». Tā nevarētu darboties arī bez «jumta» tiesībsargājošajās iestādēs un Vienotībā, kuras ilggadējs ziedotājs jau no Jaunā laika laikiem bija M.Bunkus.