Zviedrijas telekomunikāciju smagsvars TeliaSonera atzīst, ka vēlas iegūt būtisku kontroli pār uzņēmumiem Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom. TeliaSonera nenoliedz, ka apvienotajā uzņēmumā vēlas ja ne visus 100%, tad vismaz kontrolpaketi.
«Vēlamies kontrolpaketi. Uzskatām, ka esam pienācīgs īpašnieks, ar savu pagātni un nozares kompetenci, lai vadītu šādu apvienošanos. Mēs tai ticam, tas būtu ļoti jēdzīgs solis. Galu galā Latvija, Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir mūsu pašmāju tirgus. Tādēļ vēlamies iespējami lielu īpašnieka daļu tajos uzņēmumos, kur mums pieder daļas,» atzina Kenets Rodne, LMT padomes priekšsēdētājs un TeliaSonera mobilo sakaru biznesa Mobility vadītājs Baltijas valstīs.
Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka kontrolpakete vai 100% uzņēmuma daļu nav priekšnoteikums, lai apvienotu uzņēmumus.
«Lai sāktu procesu, ir jābūt ieviestam stipram pārvaldības modelim. Process ir sarežģīts, lietas var noiet greizi, un ir jāzina, ko dara. Tehniski, ja paskatāmies uz to, kas mums pieder, un veicam aritmētisku aprēķinu par abu kompāniju vērtību, tad jau šodien TeliaSonera piederētu kapitāla daļu vairākums. Teorētiski rēķinot, ņemot TeliaSonera vērtības daļu, valsts īpašumā esošo vērtības daļu un citus, sanāktu 53%, 38% un deviņi procenti. Deviņi procenti piederētu Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC). Protams, var izmantot atšķirīgus novērtējumus un tad būtu nelielas variācijas šajos skaitļos. To varētu panākt, neko nepērkot vai pārdodot,» tā K. Rodne.
Viņš pauda – lai veiktu apvienošanos ir nepieciešama pieredze un kompetence, kas, pēc viņa domām, ir TeliaSonera. «Uzņēmums TeliaSonera ir radies lielas apvienošanās rezultātā, kas bija viena no veiksmīgākajām visā nozarē. Pats esmu vairākkārt piedalījies šādos darījumos. Mācība ir skaidra - mērķiem jābūt skaidriem,» pauda K. Rodne.
«Pirmkārt abās kompānijās ir vērtība, kas jāsargā, un ir sinerģijas, kas rastos, ja abi šie uzņēmumi ciešāk sadarbotos kā viens uzņēmums. Neticam, ka viss jādara uzreiz. To var darīt soli pa solim. Galvenais, kas ir vajadzīgs, ir pārvaldības modelis,» runājot par LMT un Lattelecom apvienošanu, stāstīja K. Rodne.
Tikmēr ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kas kopā ar nozares pārstāvjiem un ekspertiem piedalījās apaļā galda diskusijā, pauda, ka ar kontrolpaketes un privatizācijas jautājumiem nevajadzētu steigties. Patlaban svarīgākais ir abiem uzņēmumiem izstrādāt labāku pārvaldības modeli un palielināt to vērtību.
«Kas attiecas uz daļu sadalījumu, tas ir atkarīgs no tā, ar kādu metodi to aprēķina. Nevar pieņemt, ka jebkurš solis pa labi vai pa kreisi nozīmē automātisku TeliaSonera kontrolpaketi. Tas ir sarunu objekts. Un man jāpiekrīt Rodnes kungam, ka sarunu objekts arī ir pārvaldības modelis. Katrā uzņēmumā ir attīstījusies atšķirīga kultūra, un tie ir jautājumi, kas prasa skaidru pārvaldību. To prasīs arī sabiedrība un fondu birža, ja kādreiz nolems virzīties uz publisku akciju laidienu. Dažkārt šī daļu maiņa izskan kā tabu tēma, bet valdība pirms desmit gadiem ir pateikusi, ka uzskata šos aktīvus par atsavināmiem. Privatizācijas process ir sākts jau sen, vienam uzņēmuma ātrāk, otram – vēlāk,» pauda ekonomikas ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka, runājot par notikumu secību, patlaban principiāli svarīgi ir risināt tās problēmas, kas liedz palielināt uzņēmumu vērtību un sekundāri domāt par daļu atsavināšanu.
Jau rakstīts, ka Lattelecom šā gada vasaras beigās izteica ideju apvienoties ar LMT. Darba grupa (ekonomikas ministra Daniela Pavļuta, finanšu ministra Andra Vilka un satiksmes ministra Anrija Matīsa sastāvā) patlaban gatavo valdībai nodot ziņojumu par veidiem, kas uzlabotu Lattelecom un LMT pārvaldību, tostarp uzņēmumu apvienošanu.
Elektronisko sakaru operatora Lattelecom kapitāldaļas pieder Latvijas valstij (51%) un TeliaSonera (49%). Savukārt mobilo sakaru operatorā LMT 49% kapitāldaļu pieder TeliaSonera, 23% - Lattelecom, 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, 5% - Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru.
