TeliaSonera vienojusies par 1,03 miljardiem ASV dolāru pārdot savu 60,4% līdzdalību Nepālas komunikāciju operatorā Ncell bez parādiem un uzkrātiem naudas līdzekļiem uzņēmumam Axiata, kas ir viena no Āzijas lielākajām telekomunikāciju grupām, informē uzņēmums.

Vienlaikus TeliaSonera atteiksies no savām ekonomiskajām interesēm 20 procentos vietējās līdzdalības, par to saņemot aptuveni 48 miljonus ASV dolāru. Darījumi ir savstarpēji atkarīgi.

«Septembrī mēs paziņojām par savām iecerēm jaunās TeliaSonera stratēģijas veidošanas ietvaros samazināt savu līdzdalību septiņos Eirāzijas tirgos un koncentrēt savu darbību ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Šodien esmu ļoti priecīgs paziņot par pirmo soli un argumentu šajā TeliaSonera pārveides procesā. Esmu arī priecīgs, ka [Ncell] jaunais īpašnieks būs Axiata. Tā dēļ varu justies mierīgs, ka mūsu aizrautīgie darbinieki būs labās rokās, paceļot Ncell nākamajā līmenī,» teica TeliaSonera prezidents un izpilddirektors Johans Denelinds [Johan Dennelind].

Telekomunikāciju uzņēmumi SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi, šodien lēma valdība.

Vienlaikus Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt nozares izvērtējumu un piedāvāt valdībai nākotnes rīcības scenārijus. Šī uzdevuma veikšanai līdz 1.oktobrim ir jāpiesaista konsultants, bet līdz gada beigām valdībā jānāk klajā ar ziņojumu, kā rīkoties turpmāk.

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā ministri skatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par abu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanu, kas paredzēja divus scenārijus - uzņēmumus apvienot vai saglabāt pašreizējo situāciju. Valdība deva priekšroku otrajam variantam.

Valdība arī atbalstīja priekšlikumu saglabāt valsts kontroli pār abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma TeliaSonera Latvijas valdībai izteiktais Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Lattelecom apvienošanas piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Kā sacīja Loginovs, piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim ar nosacījumu, ka Latvijas valsts līdz 22.janvārim paziņo TeliaSonera par izvēlēto stratēģiju un vēlamo darījuma scenāriju, kā arī tiek sāktas kopīgas un konstruktīvas pārrunas.

Runājot par TeliaSonera piedāvātajiem apvienošanās scenārijiem, Loginovs minēja, ka visi trīs paredzot abu uzņēmumu apvienošanu dažādās formās.

Pirmais scenārijs paredz to, ka abu uzņēmumu kapitāldaļas nopērk TeliaSonera, uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti TeliaSonera grupā, bet kabeļu infrastruktūra paliek valsts rīcībā.

Otrā scenārija gadījumā abu uzņēmumu daļas nopērk valsts, kam seko to apvienošana, bet trešā scenārija gadījumā TeliaSonera iegūst apmēram 54% kapitāldaļu apvienotajā uzņēmumā, bet valsts - 46%. Notiek valsts daļu konsolidācija. Šajā piedāvājumā netiek atrunāts kabeļu infrastruktūras risinājums.

Vilcinoties ar telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanu, samazināsies to vērtība, uzskata abu uzņēmumu kapitāldaļu turētāja TeliaSonera pārstāvis sarunās ar Latvijas valdību Kenets Rodne.

Kā žurnālistiem sacīja Rodne, nesen notikušajās sarunās ar Latvijas valdības deleģēto darba grupu panākta izpratne, ka ir jāseko pasaules tendencei un tirgus nepieciešamībai par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, taču konkrēti priekšlikumi par Lattelecom un LMT apvienošanas iespējām sarunās nav izteikti un netiek atklāti.

Pēc Rodnes teiktā, TeliaSonera pārstāvji iepazīstinājuši ar savu redzējumu par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, saskaņā ar kuru klienti vēlas plašāku pakalpojumu klāstu, tostarp lielāku sasniedzamību. Kā uzskata TeliaSonera, to iespējams panākt, apvienojot telekomunikāciju tīklus – optiskos, mobilos un bezvadu jeb Wifi.

Valdība neatliks lēmumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom nākotni, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru kabinetu (MK) atlikt lēmuma pieņemšanu par rīcību ar LMT un Lattelecom kapitāla daļām līdz brīdim, kad tiks veikta objektīva un kvalitatīva sociālekonomiskās situācijas analīze.

Kučinskis atzina, ka Saeimas komisijas lūgums ir objektīvs, taču valdība vai nu 12.aprīlī, vai nedēļu vēlāk skatīs šo jautājumu, lai lemtu, kā rīkoties ar abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Valdība plāno izskatīt divus LMT un Lattelecom nākotnes variantus - saglabāt esošo situāciju vai uzņēmumus apvienot.

Ja saglabā esošo situāciju, tad šādu lēmumu valdība var pieņemt bez papildu izpētes. Bet, ja nolemjam par uzņēmumu apvienošanu, tad būs nepieciešama padziļināta izpēte par riskiem un ieguvumiem, uzsvēra premjers.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ceturtdien tikās ar uzņēmuma TeliaSonera AB pārstāvjiem, lai uzklausītu ārvalstu investora SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) attīstības redzējumu un iespējamo turpmāko sadarbības modeli, informē Ekonomikas ministrija.

Par tikšanās nepieciešamību iepriekš bija lēmusi ar Ministru kabineta rīkojumu izveidotā Lattelecom un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanas un stratēģiskās attīstības jautājumu risināšanas darba grupa.

Tikšanās laikā TeliaSonera sniedza informāciju par uzņēmuma darbības stratēģiju Baltijas reģionā un iespējamiem turpmākās attīstības scenārijiem. TeliaSonera apstiprināja, ka plāno turpināt strādāt telekomunikāciju nozarē Baltijā un vērtē investīcijas Baltijas telekomunikāciju uzņēmumos kā ilgtermiņa investīcijas. Puses atzina, ka līdzšinējā LMT un Lattelecom īpašnieku sadarbība ir bijusi sekmīga. Tāpat tika uzsvērts, ka telekomunikāciju nozare dinamiski attīstās un, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju un veiksmīgu darbību arī nākotnē, akcionāriem nepieciešams vienoties par kopēju turpmākās darbības stratēģiju.

Valsts nedrīkst zaudēt kontrolpaketi uzņēmumos SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom, šādu viedokli šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pauda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa informēja, ka patlaban valdības deleģēta darba grupa četru ministru - ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības - sastāvā spriež par vairākām problēmām, bet netiek runāts par abu uzņēmumu valsts kapitāldaļu pārdošanu.

Ja gadījumā darījums kaut kad notiks, ministres pārliecība ir, ka šādā gadījumā galvenajam priekšnosacījumam ir jābūt - valsts abos uzņēmumos nepazaudē kontrolpaketi.

Jau ziņots, ka valdība šā gada 10.martā vienojās atjaunot darba grupu, lai risinātu jautājumus saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām SIA Lattelecom un LMT.

Lietuvas IT un telekomunikāciju uzņēmums Teo parakstījis līgumu ar SEB banku un Danske Bank par 150 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu Omnitel akciju iegādei no TeliaSonera, liecina paziņojums Nasdaq Vilnius.

Šis ir viens no lielākajiem finansējuma darījumiem Lietuvā šajā gadā.

TeliaSonera Group piederošie uzņēmumi Teo un Omnitel apvienos spēkus Lietuvā un nākamgad piedāvās apvienotus pakalpojumus platjoslas un mobilajiem sakariem, internetam, televīzijai un IT.

Oktobrī tika paziņots, ka Teo iegādāsies 100% Omnitel akciju no tā pašreizējā akcionāra TeliaSonera. Darījuma kopējā vērtība sasniedz 220 miljonus eiro.

Teo aizņemsies 75 miljonus eiro no SEB bankas un 75 miljonus eiro no Danske Bank.

Paredzams, ka darījums noslēgsies nākamā gada sākumā.

TeliaSonera nākotni Latvijā redz vienā uzņēmumā, bet ir saglabājusies interese iegūt abus uzņēmumus; ekonomikas ministre šajā jomā norāda uz kvalitatīva pētījuma trūkumu

Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom (LT) un Latvijas mobilā telefona (LMT) līdzīpašniecei zviedru TeliaSonera (TS) jaunajā stratēģijā ir būtiska konverģence, lai kompānija būtu konkurētspējīga starptautiskā mērogā – veiksmīgāko tirgus dalībnieku vidū, intervijā DB sacīja TS stratēģijas un biznesa attīstības vadītājs Kenets Radne. Infrastruktūras jomā svarīgs ir piekļuves jautājums, kurā ir apvienots labākais no mobilā, fiksētā, platjoslas un wi-fi tehnoloģijām. Tas ir nepieciešams, lai tirgū piedāvātu klientiem labāko un viņi varētu lietot dažādas tehnoloģijas. Konverģence neatkarībā no cilvēka atrašanās vietas un izmantotās ierīces – mājās vai ceļā, lietojot tos pašus servisus datoros vai mobilajās ierīcēs. Latvijā mums ir divi lieli uzņēmumi, no kuriem viens – vēsturiski ir fiksēto sakaru nodrošinātājs un sakaru sniedzējs «caur kabeļiem», bet otrajam ir mobilais spārns. Jāpiebilst, ka Latvijā ir arī trešais pilnībā (100%) TS piederošais uzņēmums Telia Latvija. «Klienti pēdējā laikā mums jautā, vai var salikt visu kopā, jo vēlamies vienu servisu, nevis līgumus ar katru operatoru atsevišķi,» norādīja K. Radne. Vairākos TS pārstāvētajos tirgos, piemēram, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā visi servisi ir kopā. Pārējos tirgos mēs raugāmies pēc attīstības virziena, lai būtu sinerģijas iespējas. TS ir interese abus Latvijas telekomunikāciju uzņēmumus apvienot vienā kompānijā. Viens no veidiem ir servisu strādāšana kopā, bet to ir ļoti grūti panākt, darbojoties kā atsevišķiem uzņēmumiem, atzīmēja K. Radne. Tomēr vienlaikus tehnoloģijas ir jāsavieno ne vienkāršākajā veidā, bet tā, lai būtu rezultāts. Arī no citām valstīm klienti ir apliecinājuši, ka viņiem patīk šāda prakse, piebilda K. Radne.

Auditorkompānija KPMG valdībai piedāvā izveidot tehnoloģiskās izaugsmes čempionu, apvienojot SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom, šodien žurnālistiem pastāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka valdība šodien iepazīstināta ar auditora pētījumu par tālāko rīcību saistībā ar abiem uzņēmumiem. Kopumā izvērtēti astoņi rīcības scenāriji, taču valdībai piedāvāts izveidot tehnoloģiskās izaugsmes čempionu, apvienojot abus uzņēmums, vienlaikus saglabājot valsts kontroli.

Ministrs atzina, ka valdības partneris uzņēmumos TeliaSonera jau ilgstoši vēlējies kompānijas apvienot, tajā saredzot tehnoloģiskās izaugsmes un izmaksu efektivitātes priekšrocības. Nianse gan ir, ka TeliaSonera vēlējusies pārņemt kontroli pār potenciāli jaunveidojamo uzņēmumu, tāpēc būtu jādomā par risinājumu savstarpējās akcionāru attiecībās.

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»

Ziemeļvalstu telekomunikāciju uzņēmums TeliaSonera īsteno savu jauno stratēģisko mērķi, apvienojot divus Lietuvas meitasuzņēmumus. Fiksētās līnijas operators Teo un mobilo sakaru operators Omnitel nolēmuši apvienot spēkus, kas stiprina TeliaSonera biznesu Ziemeļvalstīs un Baltijā, liecina šodien izplatīts paziņojums.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

«Patērētāji vairs nenodala fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumus, un pieprasījums pēc apvienota piedāvājuma arvien pieaug. Teo un Omnitel kombinācija radīs vadošu telekomunikāciju operatoru un stiprinās tirgus pozīciju,» uzsver Teo pārstāvis Roberts Andersons.

Zviedrijas koncernam TeliaSonera piederošajam Lietuvas IT un fiksēto telekomunikāciju operatoram Teo nebūs jāvēršas Lietuvas Konkurences padomē jautājumā par tam pašam koncernam piederošā mobilo sakaru operatora Omnitel iegādi, atzinusi Lietuvas Konkurences padome.

Kā norādījis padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks, padome uzskata, ka darījumam nav vajadzīga tās atļauja, jo abi uzņēmumi līdz tam piederēja vienam īpašniekam un varēja sniegt kopīgus pakalpojumus, un arī pēc šā darījuma situācija būtiski nemainīsies.

Konkurences padome uzsvērusi, ka iekšēji pārkārtojumi vai jauna uzņēmuma veidošana saistīto uzņēmumu grupas iekšienē nav uzskatāmi par koncentrāciju.

Kā jau oktobra sākumā tika paziņots, ka Teo par 220 miljoniem eiro iegādāsies 100% Omnitel akciju.

Tobrīd Teo valdes priekšsēdētājs Roberts Andersons izteicās, ka uzņēmumi padomi informējuši par saviem plāniem, bet pauda viedokli, ka tās piekrišana šajā gadījumā nav vajadzīga, jo pirkums nepalielinās koncentrāciju nedz mobilo sakaru, nedz interneta tirgū.

TeliaSonera ir lūgusi – ja ejam uz priekšu, tad ir nepieciešams politisks atbalsts, jo pretējā gadījumā tā ir vienam otra muļķošana

Tā DB pastāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Jūs esat darba grupā, kas tiekas ar TeliaSonera (TS), tāpēc pirmais jautājums – kāds ir jūsu viedoklis, vai ar LMT un Lattelecom (LT) ir kaut kas jādara?

Pirmais jautājums ir tāds, ko mēs ar abiem uzņēmumiem vēlamies izdarīt. Darīt kaut ko tikai darīšanas pēc nav nozīmes un jēgas. Jāsaprot, ka šobrīd telekomunikāciju tirgū ir jāpiedāvā integrēti risinājumi – fiksētie un mobilie sakari, interneta pakalpojumu un satura piedāvājums – televīzija. Latvijā nav neviena operatora, kas to visu varētu piedāvāt, bet Eiropā lielie operatori šādu pakalpojumu piedāvā jau sen. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir daudz ērtāk, jo ir līgums ar vienu pakalpojuma sniedzēju, un ļaudis var saņemt arī mobilajā ierīcē tos pašus pakalpojumus ko mājās, piemēram, televīziju. Būtu jāstrādā pie integrētā pakalpojuma, pat vēl vairāk – ja abi minētie uzņēmumi ir valsts īpašumā, šādu pakalpojumu vajadzētu attīstīt. Protams, ir jautājums, kā to izdarīt, vai sadarbojoties akcionāriem vai uzņēmumiem, vai arī integrējot šos uzņēmumus kopā pakalpojumu vai organizatoriskā līmenī. Tas ir jāizdiskutē darba grupā un uzņēmumu starpā, bet primārais mērķis ir nevis salikt abus uzņēmumus kopā vai apvienot juridiskās, administratīvās un klientu apkalpošanas daļas utt., bet primārais uzdevums ir nodrošināt cilvēkiem ērtu, integrētu risinājumu.

Igaunijas telekomunikāciju nozares spēlētāji apmierināti ar apvienošanos; Latvijā kavējas ar LMT un Lattelecom apvienošanu, valsts pusei aizvien svārstoties pieņemt lēmumu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā Latvijā jau desmit gadus notiek apvienošanas izvērtēšanas process, bet rezultāta vēl nav. Pretēja situācija ir Igaunijā – pirms gada tika apvienoti fiksēto un mobilo pakalpojumu sniedzēji, un patlaban darījumā iesaistītie uzņēmumi uz šo lēmumu skatās pozitīvi – jau pirmajā gadā izdevies ietaupīt vismaz 1,5 miljonus eiro, savukārt tarifu kāpums nav novērots un konkurence tirgū nav mazinājusies, bet klientiem ir pieejami kompleksi piedāvājumi. Igaunijas telekomunikācijas nozares eksperti norāda, ka nākotnē, kad tiks atcelti vies abonēšanas tarifi Eiropas Savienībā, apvienotās kompānijas būs spēcīgāki spēlētāji tirgū un varēs pienācīgi konkurēt ar starptautiskajiem uzņēmumiem. Atsevišķi Latvijas tirgus dalībnieki uz iespējamo LMT un Lattelecom apvienošanu gan raugās ar aizspriedumiem.

Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem šis gads būs interesants un lielā mērā arī izšķirošs, aģentūrai BNS norādīja mobilo sakaru operatora Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidents Juris Binde.

«Šis gads būs ļoti interesants un lielā mērā Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem arī izšķirošs – arvien skaidrāk iezīmēsies nozares līderi, iedzīvotāji un uzņēmēji ieraudzīs, kas ir kas,» sacīja Binde.

Viņš minēja, ka tie uzņēmumi, kas iepriekšējos gados investēja attīstībā, piedzīvos vēl straujāku augšupeju un reizē baudīs sava darba augļus. «Bet tiem uzņēmumiem, kas aizvadītajos gados «gulēja uz lauriem», nāksies atzīt, ka viņi ir palaiduši garām daudzas iespējas,» teica LMT prezidents.

LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (23%), Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs Lattelecom (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu TeliaSonera (49%).

Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārs Ginters Etingers (Guenther Oettinger) prognozē, ka Eiropas telekomunikāciju operatoru apvienošanās darījumi turpināsies, jo regulatori arvien vairāk izvērtēs tirgus globālajā un reģionālajā nevis nacionālajā līmenī, raksta Reuters.

«Es uzskatu, ka konsolidācijas process turpināsies – Eiropā drīzāk ir pārāk daudz nevis pārāk maz uzņēmumu,» viņš uzsvēris.

Viņa komentārs atšķiras no daudz striktākās pozīcijas, par ko nesen paziņojusi ES Konkurences komisāre Margarēte Vestagere (Margrethe Vestager), kas ieviesa nozarē trauksmi par to, ka konsolidācijas vilnis varētu strauji beigties.

Vestagere, kas stājās amatā pagājušajā gadā, pēkšņi izjauca dāņu darījumu starp TeliaSonera un Telenor, pamatojot to ar bažām, ka šāds darījums varētu radīt cenu paaugstinājumu patērētājiem.

Šī bija pirmā reize, kad šāda veida darījums tika pārtraukts kopš telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu viļņa sākuma pirms diviem gadiem, kas mainījis tirgus ainu visā Eiropā, sākot no Vācijas, beidzot ar Spāniju.

Lattelecom grupas šā gada pirmā pusgada ieņēmumi, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, pieauguši par 4,7 miljoniem eiro jeb 5%, sasniedzot 95 miljonus eiro, liecina koncerna neauditētie finanšu rezultāti.

Izaugsmi saglabā ieņēmumi gan no jaunajām biznesa jomām – par 35% pieauguši datu centru pakalpojumu ieņēmumi –, gan pamatpakalpojumiem – televīzija ir augusi par 6%.

«Jaunās izklaides platformas Shortcut tehnoloģijās un satura piedāvājumā divu gadu laikā investēsim ap diviem miljoniem eiro. Tāpat mazumtirdzniecības segmenta attīstībā šogad plānojam ieguldīt aptuveni trešdaļu miljona eiro,» skaidro Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Salīdzinot ar attiecīgo iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ir četrkāršoti mazumtirdzniecības ieņēmumi, pateicoties ieviestajam dalītā maksājuma pakalpojumam un veikalu tīkla paplašināšanai. Ir atjaunoti un izvērsti Lattelecom veikali Liepājā, t/p Alfa un t/c Origo, atvērts jauns veikals Saldū un attīstīts interneta veikals.

Diskusijās par vēsturisko telekomunikāciju uzņēmumu iespējamo konsolidāciju nevar aizmirst infrastruktūras nodalīšanu

Tā DB intervijā un plašāk par operatora plāniem stāsta Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Latvijā ir augsta konkurence un ir vieni no zemākajiem tarifiem Eiropā. Ik pa laikam ir diskusijas par iespējamo Lattelecom un LMT apvienošanos. Kā tas varētu ietekmēt nozari?

Nozarē tuvākajā laika posmā ir sagaidāmas diezgan lielas diskusijas, varbūt pat kaislības par šiem jautājumiem. Domāju, šis varētu nebūt vienīgais uzņēmumu īpašnieku maiņas gadījums. Tele2 šajā tirgū ir uz palikšanu, bet ir dzirdēts, ka vismaz trīs operatori, arī mobilais, meklē pārpircējus, iespējams, ka ir vēl vairāki. Fiksētais operators deklarē, ka tam ir nepieciešams pievienot vēsturisko mobilo sakaru operatoru, ka tā būšot labāk. Jautājums – kam labāk? Noteikti labāk būs akcionāriem, iespējams, Lattelecom vadībai, kas virza šo jautājumu, taču vai tas būs labāk sabiedrībai un tirgum? Tas ir pats aktuālākais jautājums. Arī velkot paralēles ar citām Eiropas valstīm, kur notiek konsolidācija, apgalvojumos ir jābūt ļoti piesardzīgam. Latvijā ne tuvu nav tādu tirgus strukturālu darījumu un regulējuma kā tas, piemēram, ir Apvienotajā Karalistē, kur lielākajam fiksētajam operatoram pilnīgi atsevišķā uzņēmumā ir nodalīts infrastruktūras bizness, kas atbild par piekļuves tīkliem. Tas nodrošina veselīgu konkurenci nozarē un pieeju šai infrastruktūrai. Ja Latvijā netiks sperti līdzīgi soļi, tad veidosies, tēlaini sakot, supermonopols – liela infrastruktūras daļa un jau šobrīd varam jautāt, kas notiek ar konkurenci fiksēto balss sakaru tirgū?

Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom ir divi dominējoši telekomunikāciju tirgus spēlētāji, kuru apvienošana sniegs apvienotajam uzņēmumam spēju diktēt tirgus nosacījumus, intervijā aģentūrai LETA atzina telekomunikāciju operatora Bite vadītājs Ņikita Sergijenko.

«Šie ir divi dominējošie spēlētāji, it īpaši Lattelecom, kas ir milzīgs dominētājs, kamēr LMT ir tikai dominējošs,» norādīja Sergijenko. «Šo divu uzņēmumu apvienošana sniegs apvienotajam uzņēmumam spēju diktēt tirgus nosacījumus, kas parasti noved pie cenu celšanas daudz lielākos apmēros un ātrākā tempā, jo superdominance beidzas monopoliskā diktātā.»

Viņš gan uzskata, ka šis darījums ir pārāk komplekss, jo, lai gan diskusijas notiek jau vairāk nekā desmit gadus, tās nav pavirzījušās uz priekšu.

«Jebkurā gadījumā superdominance ir slikta gan industrijai, gan patērētājam,» uzsvēra Sergijenko.

AS SAF Tehnika valdē ievēlēts Jānis Bergs, kurš pildīs arī Tirdzniecības un mārketinga viceprezidenta pienākumus, informē uzņēmuma rīkotājdirektore Aira Loite. J.Berga atbildības sfēra būs SAF Tehnika produktu un risinājumu pārdošanas veicināšana, jo īpaši fokusējoties uz Ziemeļamerikas tirgu.

Turpmāk AS SAF Tehnika valdē darbosies četri pārstāvji - valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, valdes locekļi - Didzis Liepkalns, Jānis Bergs un Aira Loite.

SAF Tehnika vienlaikus apliecina, ka gaidāmās izmaiņas uzņēmuma vadībā nav saistītas ar pārmaiņām uzņēmuma produktu attīstības un starptautiskās darbības stratēģijā.

J.Bergam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze IT industrijā. Viņš bijis lielākā Baltijas IT uzņēmuma Microlink valdes loceklis un pēdējos gados valdes priekšsēdētājs. Kad 2006. gadā Microlink tika pārdots TeliaSonera grupai, J.Bergs kļuva par akcionāru un valdes priekšsēdētāju SIA FMS, kur strādāja līdz 2015. gada janvārim. J. Bergs bijis arī AS SAF Tehnika padomes loceklis no 2006. gada novembra līdz 2010. gada augustam, vairāk kā 10 gadus vadījis Latvijas IT un telekomunikāciju asociāciju (LIKTA), kā arī IKT klasteri un lasījis lekcijas uzņēmējdarbībā Rīgas Biznesa skolā.

Problēmu, kuras dēļ meklētājprogramma Google no Latvijas Mobilā telefona (LMT) mobilo datu tīkla nākošos meklēšanas pieprasījumus uzskata par robota ģenerētiem, un tādējādi prasa ievadīt burtu kodu, tiks novērsta novembra laikā, sacīja LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Pūķis norādīja, ka būšana starp līderiem mobilo datu lietojumā, ar ko citkārt uzņēmums lepojas, šoreiz nākusi par sliktu.

«Parasti no mobilajiem operatoriem nenāk tāds meklēšanas pieprasījumu apjoms, kā no LMT. Google algoritmiem tas šķiet aizdomīgi, līdz ar to pašreizējā situācijā Google roboti prasa mums, vai mēs neesam robots,» skaidroja Pūķis.

Viņš atzina, ka kopumā Google ir labs partneris, tomēr drošības jautājumi ir sevišķi jūtīgi un LMT nācies pielāgoties.

«Google nedrīkst atklāt, pēc kādiem principiem strādā tās algoritmi, jo tad pret tiem varētu vērsties. Tā ir visa esence. Līdz ar to komunikācija šajā jautājumā ir smagnēja,» sacīja Pūķis, norādot, ka LMT ir aptuveni skaidrs, kas Google pusei varētu nepatikt, un uzņēmums ir notestējis un novembra laikā ieviesīs jaunu risinājumu, kas Google robotam būs saprotams un LMT klientiem vairs nevajadzēs veikt regulāros apstiprinājumus.

Telekomunikāciju uzņēmums SIA Lattelecom varētu iesaistīties elektroenerģijas tirgū.

Elektroenerģiju lietotājiem drīkst tirgot tikai reģistrēti tirgotāji, kuriem noslēgts Sistēmas lietošanas līgums ar AS Sadales tīkls. Uzņēmuma mājaslapā publiskotajā tirgotāju sarakstā atrodams arī Lattelecom vārds, turklāt gan to tirgotāju sarakstā, kuri var tirgot elektroenerģiju mājsaimniecībām, gan to komersantu sarakstā, kuri elektroenerģiju var pārdot juridiskajām personām.

Pagaidām gan Lattelecom nav aktīvo tirgotāju sarakstā.

Lattelecom Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zanda Šadre sacīja, ka informācija par uzņēmuma pakalpojumu attīstību gaidāma nākamā gada pirmajā pusē, plašāku informāciju gan nesniedzot.

Informācija Sadales tīkla mājaslapā liecina, ka elektroenerģijas tirgū mājsaimniecību segmentā patlaban ir septiņi tirgotāji, bet juridisko personu segmentā - 17 komersanti.

Ministru kabinets (MK) atbalsta speciālās darba grupas informatīvā ziņojumu secinājumus, ka SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) valsts kapitāla daļu pārdošana nebūtu valstij izdevīgākais risinājums, bet turpmākai uzņēmumu attīstības nodrošināšanai nepieciešams atrisināt pārvaldības problēmas, kas saistītas ar sarežģīto esošo dalībnieku struktūru, informē Ekonomikas ministrija.

Minētajā darba grupā strādā finanšu, ekonomikas un satiksmes ministri.

MK nolēma uzdot darba grupai turpināt darbu pie Lattelecom un LMT efektīvas pārvaldības variantu detalizētas izstrādes.

Ziņojumā veiktajā analīzē uzsvērts, ka šobrīd LMT un Lattelecom ilgtermiņa attīstību kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm. Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus. Tā kā abi uzņēmumi tieši vai netieši pieder diviem dalībniekiem, tad būtu lietderīgi dalībniekiem vienoties par kopēju attīstības stratēģiju, kas ļautu ilgtermiņā saglābāt un audzēt abu uzņēmumu vērtību, stiprinot konkurētspēju un pozīcijas tirgū.