Aizvadītā gada nozīmīgākie notikumi telekomunikāciju un sakaru nozarē ir telekomunikāciju operatora Bite īpašnieka maiņas sākšana, plašās apraides 800 megahercu (Mhz) frekvences atvēršana Latvijas telekomunikāciju operatoriem, kā arī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstītā vienošanās par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu visā Eiropas Savienībā (ES) no 2017.gada 15.jūnija.
24.decembrī Bite nāca klajā ar paziņojumu, ka uzņēmuma māteskompānijai Bite Finance International BV jeb BITE Group jau drīzumā būs jauns īpašnieks - ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners (Providence).
Darījumu ir paredzēts pabeigt 2016.gada pirmajā ceturksnī.
Darījuma summa netiek atklāta.
Svarīgs solis mobilā interneta attīstībai lauku reģionos bija 1.jūlijā Latvijas telekomunikāciju operatoriem atvērtā plašās apraides 800 Mhz frekvence - šī frekvence nodrošina mazāku datu caurlaidību, toties lielāku uztveramības attālumu.
Latvijas Mobilā telefona (LMT) valdes priekšsēdētājs Juris Binde aģentūrai LETA norādīja, ka 800 MHz frekvences ieviešana LMT ļaus ievērojami paplašināt pārklājumu visā Latvijas teritorijā, kas jau tagad nosedz 90% teritorijas.
Tikmēr svarīgs lēmums tika pieņemts 27.oktobrī EP - tika nolemts atbalstīt vienošanos par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu maksas atcelšanu visā ES no 2017.gada 15.jūnija.
Pirms tarifu pilnīgas atcelšanas no nākamā gada 30.aprīļa stāsies spēkā pārejas periods, kura laikā viesabonēšanas tarifi saruks apmēram četras reizes.
Turpinoties mobilā interneta attīstībai, šogad maijā savu 4G mobilā interneta tīklu atklāja Bite, bet LMT un Tele2 turpināja savu tīklu attīstīšanu.
Tāpat šogad noslēdzās platjoslas interneta optiskā tīkla projekta Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos 1.kārtas fiziskā izbūve.
Kopumā kopš projekta 1.kārtas sākšanas zemē ierakti vairāk nekā 1800 kilometri optiskā kabeļa un izbūvēti 177 pieslēguma punkti reģionos, kuros elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji augsto investīciju un nelielā iedzīvotāju skaita dēļ to nebija plānojuši darīt.
Projekta pirmajam posmam tika atvēlēts finansējums 26 miljonu eiro apmērā, bet projekta otrajā kārtā ar 44 miljonu eiro finansējumu no ERAF paredzēts izveidot vismaz 220 optisko piekļuves punktu, tomēr iespēju robežās ir plānots izbūvēt vairāk - aptuveni 300 piekļuves punktu un līdz 2800 kilometru optisko kabeļu.
Jūnijā valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu ar 2016.gada 1.janvāri atteikties no ģeogrāfiskās numerācijas fiksētā tīkla telefona numuros.
Dalījums numerācijas zonās ir izveidojies vēsturiski, taču, attīstoties elektronisko sakaru tirgum, zaudējis savu aktualitāti.
2015.gads bija vēl viens, kurā netika panākta skaidrība par to, ko iesākt ar valstij piederošajām kapitāldaļām LMT un Lattelecom. Gada izskaņā tika saņemts kārtējais TeliaSonera piedāvājums, uz kuru atbilde jāsniedz līdz nākamā gada janvāra beigām.
Tikmēr telekomunikāciju uzņēmums Baltcom kopā ar nopietnu uzņēmuma restrukturizāciju aizsāka zīmola maiņu, bet Triatel paziņoja, ka arī turpmāk nekonkurēs ar telekomunikāciju «lielo trijnieku» un turpinās darboties nišas biznesā, tostarp piedāvājot internetu laukos.
