Latvijā pašlaik ir tikai daži ražotāji, kuri nodarbina vairāk nekā 1000 darbiniekus, kaut arī pavisam nesen tādu rūpnieku bija vairāk, bet ļoti daudz bija Latvijas neatkarības pasludināšanas brīdī, taču vairums no tiem ir izgaisuši.
SIA Lursoft apkoptie dati par lielākajiem darba devējiem pēc 2022. gada ziņām rāda, ka visvairāk cilvēku nodarbina lielo mazumtirdzniecības ķēžu uzņēmumi, tam seko veselības aprūpes kompānijas — slimnīcas un pasažieru pārvadātāji. Lai arī vēl pirms vairāk nekā 25 gadiem Latvijā bija uzņēmumi, kuros bija nodarbināti pat vairāk nekā 10 000 strādājošo, tomēr jau teju 20 gadus tādu vairs nav, jo ir veikta vairāku lielu kompāniju sadalīšana mazākās. Vienlaikus gadu gaitā ir pieaudzis to kompāniju skaits, kuras nodarbina no 500 līdz 999 darbiniekiem, kā arī no 1000 līdz 1999.
Lielākais darba devējs apstrādes rūpniecības sektorā ir AS Latvijas Finieris, kuram seko AS Valmieras stikla šķiedra un AS Olainfarm, pārējiem šīs sfēras uzņēmumiem nodarbināto skaits 2022. gadā bija mazāks par 1000. Interesanti, ka visi minētie lielākie apstrādes rūpniecības darba devēji ir veiksmīgi spējuši transformēties no padomju saimniekošanas uz tirgus ekonomikas sistēmu, kamēr tiem, kuri sākuši visu no nulles, tā arī 33 gadu laikā nav izdevies savu nodarbināto skaitu paaugstināt līdz minēto kompāniju līmenim.
Pēdējo gadu tendences
Lursoft pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem rāda, ka 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu salīdzinoši daudzi darba devēji ir samazinājuši strādājošo skaitu, tas tiek skaidrots gan ar tehnoloģiju attīstību, gan ar ģeopolitiskās situācijas izmaiņām. Vienlaikus ir arī tādi, kuros tieši pretēji pieaudzis nodarbināto skaits, jo tie ir paplašinājuši savu saimniecisko darbību vai arī atjaunojuši to pēc Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanas pasākumu atcelšanas. Savukārt uz jautājumu, vai perspektīvā darba vietu skaits lielajos uzņēmumos pieaugs, atbildes ir diametrāli pretējas, jo vairākās sfērās strādājošie ir optimistiski, tomēr ir arī tādi tautsaimniecības segmenti, kuru pārstāvji par šādu iespēju vismaz pašlaik ir salīdzinoši skeptiski. Kā būtiskākie skepses iemesli tiek minēta neskaidrā ģeopolitiskā situācija, recesija vai tās draudi, kvalificēta darbaspēka nepieejamība, iespējamie saimnieciskās darbības ierobežojumi vai pat liegumi.
Visu rakstu lasiet 13.februāra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!