Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Starptautiskā lidosta «Rīga» nemitīgi attīsta pasažieriem piedāvāto pakalpojumu klāstu, gan piedāvājot aizvien jaunas iepirkšanās iespējas, gan arī attīstot nekomerciālus projektus, lūgta komentēt ziņu, ka Tallinas lidostā pasažieriem turpmāk bez maksas būs pieejama sporta zāle, biznesa portālam db.lv norādīja VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

«Tā kā lidostas strateģiskais mērķis ir kļūt par starptautisku gaisa satiksmes mezglu, piesaistot aizvien vairāk tranzīta un transfēra pasažieru un attīstot tālos lidojumus, lidostas pakalpojumu piedāvājums tiek pilnveidots tā, lai tas būtu pievilcīgs ceļotājiem, kuri veikuši garus lidojumus vai pavada lidostā ilgāku laiku, gaidot nākamo lidojumu,» viņa skaidro.

Cita starpā šā gada oktobrī ir lidostā atvērti pieci jauni objekti, tostarp SPA un skaistumkopšanas salons «Embassy of Wellness», vīriešu frizētava «Wood Religion», rotaslietu veikals «Grenardi», Latvijā ražotu preču veikals «Roots of Latvia» un pieprasītāko preču veikals «ATU DUTY FREE». Līdz gada beigām durvis vērs vēl četri pavisam jauni pakalpojumu sniedzēji – vīna kafejnīca-veikals «Easywine», sporta bārs «Tickerdaze», veselīga uztura kafejnīca «Aspara goose» un elektronisko cigarešu kiosks.

Lidostas infrastruktūra un darbaspēka pieejamība arvien ir aktuāli jautājumi, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda virszemes pakalpojumu sniedzēja Rīgas lidostā Havas Latvia vadītājs Simons Zitcers.

Fragments no intervijas

Kāda izskatās situācija aviācijā, raugoties no Havas biznesa nišas?

Pasaulē kopumā attīstības potenciāls ir milzīgs, cilvēki lido ārkārtīgi daudz, un tas mani priecē. Savukārt Eiropa ir ārkārtīgi sadrumstalota. Piedāvāto pakalpojumu klāsts te ir milzīgs, un mēs vairs nevaram teikt, ka aviācija Eiropā un arī Amerikā būtu kaut kas ekskluzīvs. Faktiski tas ir sabiedriskais transports. Amerika šajā ziņā pat ir soli priekšā, un tur, iekāpjot lidmašīnā, jūties, ka esi iekāpis sabiedriskajā transportā. Eiropā ir vairāk glamūra un sajūta, ka tā ir lidmašīna un tas ir kaut kas ekskluzīvāks.

Arī jaunie tirgi attīstās, raugoties no Havas, TAV, Group ADP redzespunkta. (Red. piez. – Group ADP pieder 46,12% turku lidostu operatorā TAV Airports.) Patlaban koncentrēties virszemes pakalpojumu jomā uz Eiropu ir ļoti grūti, tirgus ir ļoti blīvs. Mēs mēģinājām būt Somijā, Zviedrijā un Vācijā, taču tur ir ļoti grūti izsisties.

Tallinas lidostā šogad aprīlī tika apkalpoti 298 000 pasažieru, un tas bija par 28% vairāk nekā pagājušā gada ceturtajā mēnesī un visu laiku lielākais pasažieru skaits Tallinas lidostā aprīļa mēnesī, informēja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita pieaugums galvenokārt bija saistīts ar piedāvājuma palielināšanos, lidsabiedrībām ar jauniem maršrutiem un papildu reisiem nodrošinot par 33% vairāk pasažieru vietu nekā pirms gada. Arī skolēnu brīvdienas veicināja pieprasījuma kāpumu.

Aprīlī lidojumus no Tallinas sāka Francijas zemo cenu aviokompānija "Transavia France", taču papildu pasažieru vietas piedāvāja gandrīz visas lidsabiedrības.

Februārī no Tallinas tika veikti regulāri lidojumi uz 35 galamērķiem.

Vislielākā tirgus daļā bija Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic" ar 22% un Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" ar 20%.

Čārterlidojumi galvenokārt tika veikti uz Turciju, Bulgāriju, Ēģipti un Kanāriju salām.

Sākot ar šā gada novembri, Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic meitas uzņēmums North Hub piedāvās lidostu pakalpojumus arī Tallinas lidostā. Sākotnēji tiks apkalpoti airBaltic lidojumi.

To apstiprinājis airBaltic viceprezidents Jānis Vanags, ziņo BBN.

Viņš norādījis, ka patlaban piedāvātās lidostu pakalpojumu cenas Tallinas lidostā esot pārāk augstas. «Tas būs mūsu nākamais solis biļešu cenu samazināšanas virzienā,» sacījis J. Vanags, piebilstot, ka North Hub varētu savus pakalpojumus piedāvāt arī citām aviokompānijām Tallinas lidostā.

North Hub, kas jau darbojas arī Helsinku lidostā, ierodoties Tallinā, kļūs par tur jau esošās kompānijas Tallinn Airport GH tiešu konkurentu. Tallinn Airport GH vadītājs Tīts Keps norāda, ka konkurenta ierašanās nozīmē, ka uzņēmumā būs jāveic restrukturizācija, kas varētu nozīmēt darbinieku atlaišanu. «Tas nav pārsteigums, un mēs esam centušies šīm pārmaiņām pielāgoties. Bet lidojumu skaits arī palielinās, tāpēc tā nav katastrofa,» tā T. Keps.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic sākot no šī gada 1. novembra vairs nesniegs lidostu virszemes pakalpojumus Tallinas lidostā, atsaucoties uz Tallinas lidostas virszemes pakalpojumu sniedzēja a/s Tallin Airport GH teikto, vēsta Igaunijas laikraksts Aripaev.

airBaltic, kas Igaunijā sāka sniegt lidostu virszemes pakalpojumus, no šī gada 1. novembra beigs savu darbību Tallinas lidostā, vēsta laikraksts. Latvijas nacionālā lidsabiedrība un Tallin Airport GH vienojušies, ka no novembra airBaltic lidmašīnas Tallinas lidostā apkalpos igauņu uzņēmējs a/s Tallin Airport GH, Aripaev pavēstīja Tallin Airport GH vadītājs Tīts Keps (Tiit Kepp). A/s Tallin Airport GH jau iepriekš sniedza airBaltic lidostas virszemes pakalpojumus Tallinas lidostā, un līdz šai vasarai arī Tartu lidostā.

«Aprīkojums, kas nepieciešams lidmašīnu apkalpošanai, kuģī tika iekrauts jau jūlijā,» stāsta T. Keps. Viņš lēš, ka līdz ar airBaltic lidostu pakalpojumu sniedzēja aiziešanas no Tallinas lidostas, a/s Tallin Airport GH apgrozījums varētu palielināties par 10%-12%.

Nesenie paziņojumi no lidsabiedrībām Ryanair, easyJet un Blue1 par jauniem maršrutiem no Tallinas lidostas ir tikai sākums. Tuvākajā laikā lidosta sola paziņot par vēl vairāk jauniem reisiem, citējot Tallinas lidostas vadītāju Reinu Loiku, vēsta BBN.

«Esmu priecīgs paziņot, ka mēs esam sarunu fāzē, kurā aviokompānijas grasās paziņot par jauniem reisiem. Iespējams, ka jau šogad par lidojumiem [no Tallinas lidostas] paziņos jauni pārvadātāji, taču nākamgad pavisam noteikti tiks izziņoti jauni reisi,» intervijā ETV norādījis R. Loiks.

Viņš skaidro, ka Igaunijas lielākā problēma ir tā, ka starptautiskie pārvadātāji normālā situācijā nav ieinteresēti lidot uz tirgiem, kur ir mazāk par 10 miljoniem cilvēku. Viņš uzsver, ka, «atšķirībā no vietējiem pārvadātājiem, lielās aviokompānija jebkurā laikā var pārtraukt lidojumus uz un no Tallinas, taču, piemēram, Estonian Air turpinās lidot Igaunijā».

Rīgas lidostas Apmeklētāju centrā pasažieri kopš pakalpojuma ieviešanas šogad aprīlī ir iegādājušies nedaudz vairāk kā 60 taksometru vaučeru.

Lidostā norādīja, ka aktīvākie pakalpojuma izmantotāji ir ārvalstu tūristi, kas arī ir šī pakalpojuma mērķa auditorija.

Tāpat lidostā uzsvēra, ka vaučeri ir komercpakalpojums, ko piedāvā un nodrošina taksometru pārvadātāji, kas arī nosaka tā cenu, tāpēc lidosta nevar komentēt potenciālas pakalpojuma cenas izmaiņas.

Pasažieru ieguvums no vaučeru sistēmas ir iespēja iegādāties pakalpojumu ar priekšapmaksu, un brauciena cena ir prognozējama un nemainīga neatkarīgi no ceļā pavadītā laika, diennakts laika un attāluma vaučera darbības zonas robežās, skaidroja lidostā.

Lidostā arī atgādināja, ka atbilstoši šogad martā pieņemtajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā patlaban Satiksmes ministrijas (SM) vadībā notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, kuru mērķis ir pilnveidot taksometru tarifu, tostarp vaučeru sistēmu. Noteikumi, kas noteiks maksimālo tarifu braucienam ar taksometru no lidostas vai cita starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objekta un ieviesīs brauciena priekšapmaksas iespējas, SM ir jāizstrādā līdz šā gada beigām.

Lai arī pēc ziņām, ka Ryanair samazinās lidojumu skaito no Tallinas, varētu būt radies iespaids, ka lidostā ziemā svilpos vējš un gaudos vilki, lidojumu skaits no Tallinas lidosta šoziem, salīdzinot ar pagājušo ziemas sezonu, pieaugs par trešdaļu, citējot lidostas paziņojumu raksta Baltic-Course.com.

«Pēc ziņām par zemo cenu aviokompānijas Ryanair lidojumu skaita samazināšanu no Tallinas lidostas radās iespaids, ka šoziem Tallinas lidostā tukšumā svilpos vējš un gaudos vilki. Tomēr tā pilnīgi noteikti nav taisnība,» norādīja lidostas komunikāciju speciālists Lauris Linnamāe (Lauri Linnamae), uzsverot, ka no lidostas lidojumu skaits, gluži pretēji, šoziem palielināsies.

Tāpat kā pagājušajā gadā, šogad no Tallinas lidojumus veiks 13 aviācijas kompānijas. Pērn tās veica lidojumus uz 30 galamērķiem, bet šogad lidos 29 maršrutos. Februārī Estonian Air uzsāks lidojumus uz Gēteborgu, un sākot no marta aviokompānija veiks lidojumus uz Londonu, tādējādi kopumā palielinot vienā nedēļā veikto lidojumu skaitu par 35%, salīdzinot ar pērno gadu.

Tallinas osta un Tallinas lidosta cer slēgt vienošanās, kas paredz palielināt to tūristu skaitu, kas savu kruīzu uzsāk un pabeidz Tallinas ostā. Šādu ceļotāju skaits varētu palielināties līdz 20 tūksošiem, vēsta thebaltic-course.com.

2011. gadā Tallinu par Baltijas jūras kruīza sākuma un beigu punktu izvēlējās vairāk nekā septiņi tūkstoši tūristu, taču tiek lēsts, ka nākamgad šis skaits varētu teju trīskāršoties. Šī gada pavasarī gan Tallinas lidosta, gan Tallinas osta slēdza vienošanos ar Spānijas kruīzu kompāniju Happy Cruises. Saskaņā ar šo vienošanos kompānijai ir jāizmanto Tallinas osta, kā Happy Cruises Baltijas jūrā organizēto kruīzu sākuma un beigu punkts.

Patlaban osta un lidosta piesaistījusi vēl vienu partneri – Spānijas kompāniju Pullmantur, kas varētu palielināt to cilvēku skaitu, kas dodas kruīzā, līdz 20 tūkstošiem. Tallinas ostas pārstāvis Sirle Arro (Sirle Arro) norādīja, ka kompānija ir pieņēmušas lēmumu sadarboties, tomēr līgumi vēl nav parakstīti.

Starptautiskā lidosta Rīga joprojām no Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic nav saņēmusi informāciju, kādēļ pirmdien un otrdien kompānija atcēlusi vairākus reisus, otrdien Latvijas Radio teica lidostas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarmīte Bunka-Brilijonka.

«Situācija šorīt lidostā ir salīdzinoši mierīga. Ja vakar bija vērojamas rindas un drūzmēšanās pie airBaltic kasēm, tad nakts jau bija mierīga un arī šorīt lidostā situācija ir salīdzinoši mierīga,» teica lidostas pārstāve.

Viņa piebilda, ka pagaidām lidosta nav saņēmusi informāciju, kādēļ reisi ir atcelti un lidostai arī nav informācijas vai turpmākajās dienās vēl kādu reisi tiks atcelti. Bunka-Brilijonka arī neatminējās, ka iepriekš kāda aviokompānija lidostā būtu atcēlusi tik daudz reisus, nepaskaidrojot iemeslus.

Satiksmes ministrijai (SM) kā aviokompānijas airBaltic un lidostas Rīga akcionāram būtu jāspēj atrisināt strīdi starp lidostu un airBaltic, nevēršoties tiesā vai Konkurences padomē (KP), otrdien intervijā Latvijas Radio atzina KP priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme.

Viņa informēja, ka KP ir ierosinājusi lietu pēc airBaltic iesnieguma par nevienlīdzīgiem tarifiem lidostā, raksta aģentūra BNS.

Jaunzeme stāstīja, ka atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad KP vērtēja lidostas tarifus, šobrīd lidosta ļoti aktīvi sadarbojas ar KP lietas izmeklēšanā.

«Atšķirībā no iepriekšējās reizes, šobrīd lidosta ļoti aktīvi sadarbojas, sniedz ekonomiskos pamatojumus un skaidrojumus par savu redzējumu. Iepriekšējā reizē bija tikai paskaidrojums, ka tas ir politisks lēmums,» klāstīja KP vadītāja. Jāatgādina, ka tas notika laikā, kad Satiksmes ministra pienākumus pildīja Ainārs Šlesers.

Cilvēki pērk taksometru vaučerus Rīgas lidostā, bet ne pārāk daudz, sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Pagājušajā nedēļā pārdevām tikai četrus vaučerus, bet padsmitos tos iegādājās pirmajās nedēļās. Nav tā, ka šis produkts nav interesants, bet es domāju, ka to vajag vairāk attīstīt un reklamēt," minēja Odiņa.

Viņa piebilda, ka drīzumā starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" sāks komerciālos pārvadājumus starp Rīgas lidostu un pilsētas centru, kur cena būs zemāka, salīdzinot ar taksometru izcenojumiem.

Komentējot vaučera cenu, kas ir 33,5 eiro, Odiņa uzsvēra, ka vaučera cenu nenosaka Rīgas lidosta. "Lidosta pārdod vaučeru par cenu, ar kuru taksometri ir gatavi pārvadāt pasažierus.

"Varbūt nākotnē kaut kas mainīsies un pārvadātāji lems par kādu citu cenu, bet lidosta tikai pārdod vaučerus," sacīja Odiņa.

Kamēr pasažieru plūsma Tallinas lidostā pakāpeniski palielinās, lidostā apkalpoto kravu apjoms šogad jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, sarucis par 53%, savukārt, salīdzinot ar 2008. gada jūniju, par 82%, ziņo BBN.

Šogad jūnijā Tallinas lidosta apkalpojusi 139,3 tūkstošus pasažieru, savukārt pērn jūnijā lidostu izmantojis 127,1 tūkstotis pasažieru.

Tajā pat laikā šā gada jūnijā lidostā apkalpoto kravu apjoms bija 690 tonnas. Pērn jūnijā lidosta apkalpoja 1 486 tonnu lielu kravu apjomu.

2008. gada jūnijā Tallinas lidostā apkalpoto kravu apjoms bija 3 770 tonnas, kas ir par 82% mazāk nekā šogad jūnijā.

Šā gada pirmo desmit mēnešu laikā Tallinas lidosta apkalpojusi 1,6 miljonus pasažieru, kas ir pieaugums 38% apmērā, salīdzinot ar 2010. gada attiecīgo laika periodu, vēsta BBN.

Minētajā laika periodā lidosta apkalpojusi arī 14,9 tūkstošus tonnu kravas, kas gada griezumā ir pieaugums par 48,5%.

Apkalpoto lidojumu skaits Tallinas lidostā šogad pirmo desmit mēnešu laikā, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, palielinājies par 17,8% līdz 33,8 tūkstošiem.

Šogad oktobrī Tallinas lidosta apkalpojusi nedaudz vairāk par 180 tūkstošiem pasažieru, kas, salīdzinot ar 2010. gada oktobri, ir pieaugums 37% apmērā. Oktobrī lidostā apkalpoto kravu apjoms gada griezumā gandrīz dubultojies, sasniedzot 2 140 tonnas. Oktobrī lidosta apkalpojusi 3 678 lidojumus, kas ir pieaugums 26% apmērā, salīdzinot ar šo pašu mēnesi pērn.

2010. gadā Tallinas lidosta apkalpojusi 1,384 miljonus pasažieru, kas ir par 3% vairāk nekā 2009. gadā.

Lidosta norāda, ka pasažiera plūsmas palielināšanos pērn kavējuši vairāki faktori, taču ievērojamākais bija Īslandes vulkāna radītais pelnu mākonis virs Eiropas, kā rezultātā 2010. gada aprīlī Tallinas lidosta apkalpoja par 20% mazāk pasažieru nekā 2009. gada aprīlī. Pārējos mēnešos gada griezumā bijis vērojama pasažieru plūsmas palielināšanās.

2010. gada decembrī Tallinas lidosta apkalpoja 103,4 tūkstošus pasažieru, kas ir par 11,8% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Veiksmīgākais mēnesis 2010. gadā Tallinas lidostai bija jūnijs, kad lidosta apkalpoja 139,2 tūkstošus pasažieru.

Īrijas lēto cenu lidsabiedrība Ryanair mēģina izdarīt spiedienu uz Tallinas starptautisko lidostu, solot tai piesaistīt 1,5 miljonus jaunu pasažieru, lai panāktu lidostas nodevu atcelšanu, otrdien vēsta Igaunijas laikraksts Eesti Paevaleht.

Saskaņā ar avīzes sniegto informāciju Ryanair nosūtījis vēstuli visām iesaistītajām pusēm, tostarp lidostas vadībai un Igaunijas ekonomikas ministram Juhanam Partsam, kurā sola dubultot Tallinas lidostā apkalpoto pasažieru skaitu.

Aviokompānija, kura pašlaik no Tallinas neapkalpo nevienu reisu, solījusi atklāt tiešās aviolīnijas no Igaunijas galvaspilsētas uz Briseli, Diseldorfu, Kauņu, Londonu, Madridi, Milānu, Oslo, Stokholmu un Žironu.

«Tas, ko viņi piedāvā, ir tas pats modelis, kuru Rīgā aizliedza Latvijas Konkurences padome,» laikrakstam paskaidroja Tallinas lidostas valdes loceklis Eriks Sakovs.

«Ja viņi sasniegtu savu mērķi un pārvadātu miljonu pasažieru, kādam būtu mums jāpiešķir 130 miljoni kronu (5,8 miljoni latu), lai viņus apkalpotu,» sacīja Sakovs.

Šā gada februārī Tallinas lidosta apkalpojusi par 3,9% pasažieriem vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada. Šis ir pirmais apkalpoto pasažieru skaita kāpumus Tallinas lidostā pēdējo 15 mēnešu laikā, ziņo ERR.

Kopumā 2014. gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, Tallinas lidostā pasažieru skaits ir audzis par 0,3%, pārsniedzot 233 tūkstošus. Februārī Igaunijas galvaspilsētas lidostu izmantoja 113 pasažieri.

2013. gadā Igaunijas nacionālās aviokompānijas Estonian Air tirgus daļa Tallinas lidostā ievērojami kritās – no 40% līdz 28%. Tomēr Estonian Air izdevies saglabāt līderpozīcijas.

Šogad Tallinas lidostas valdes loceklis Ēriks Sakovs (Erik Sakkov) paredz apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu 7% - 12& apmērā.

Sešas aviosabiedrības, ko cerējusi piesaistīt Tallinas lidosta, pārtraukušas sarunas Estonian Air problēmu dēļ, citējot Tallinas lidostas valdes locekļa Ērika Sakova (Erik Sakkov) pausto laikraksta Postimees, ziņo BBN.

«Nenosaucot konkrētus vārdus, varu minēt, ka problēmas ar Igaunijas nacionālo aviokompāniju neveicina jaunu lidsabiedrību piesaistīšanu Tallinas lidostai – sešas aviokompānijas, ko plānojām piesaistīt Tallinai, pārtraukušas sarunas, jo iepriekš tās bija cerējušas savienot savus maršrutus ar Estonian Air gaisa satiksmes tīklu,» pauda Ē. Sakovs.

Viņš norādīja arī uz citu Igaunijā pastāvošu mītu, ka lidsabiedrības varētu ienākt Tallinas lidostā gadījumā, ja tā pazeminātu nodevu, ko lidostai maksā aviopārvadātāji. Patiesībā Tallinas lidosta jau iekasējot vienu no reģionā zemākajām maksām, norādīja lidostas valdes loceklis. Tallinas lidostas nodeva varētu ietekmēt vien 2% no kopējām aviokompāniju izmaksām, lai tās veiktu pasažieru pārvadājumus no Igaunijas galvaspilsētas, jo aptuveni trešdaļu izmaksu lidsabiedrībām veido tādas finanšu izmaksas kā līzings, vēl vidēji 30% ir degvielas izmaksas, 30% - personāla izmaksas, vien aptuveni 4% - lidostas nodevas.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi par 2023. gada ziemas sezonas uzsākšanu, no Tallinas (Igaunija) piedāvājot lidojumus uz četriem jauniem galamērķiem.

Šajā ziemā airBaltic Tallinu savienos ar Tamperi (Somija), Tenerifi (Spānija), Grankanāriju (Spānija) un Ženēvu (Šveice). Pirmais reiss no Tallinas uz Tenerifi izlidoja šodien, 2023. gada 30. oktobrī.

airBaltic reģiona tirdzniecības vadītāja Kētlina Kīlere (Kätlin Kiiler) norāda: “Mēs esam apņēmušies pasažieriem nodrošināt nevainojamu ceļošanas pieredzi un uzlabot savienojamību uz un no mūsu bāzes pilsētām Baltijā. Uzsākot ziemas lidojumu sezonu no Tallinas ar četriem jauniem galamērķiem, esam gandarīti piedāvāt saviem pasažieriem vēl plašākas iespējas izbaudīt gan siltus laikapstākļus, gan doties uz sniega piepildītiem galamērķiem. Esam pateicīgi par vērtīgo ieguldījumu un sadarbību, ko sniedz mūsu partneri – Tallinas lidosta, kas palīdzēja to visu īstenot. Turklāt, pateicoties pieaugošajam pasažieru skaitam, priecājamies, ka arī mūsu tirgus daļa Tallinā turpina pieaugt.”

Starptautiskā lidosta Rīga pirmajā pusgadā apkalpojusi 2,24 miljonus pasažieru, kas ir par 5,9% mazāk nekā pērn analoģiskā laika periodā, informēja lidostā.

Par 4,2% samazinājies lidojumus skaits, sasniedzot 33 796 lidojumus.

Jūnijā Rīgas lidosta apkalpojusi 473 260 pasažieru, kas ir par 11,1% mazāk nekā pērn jūnijā, savukārt lidojumu skaits samazinājies par 9,8%.

Kā ziņots, kravu apjomi pirmajā pusgadā pieauguši par 194,7%, sasniedzot 17 416 tonnas. Jūnijā kravu apjomu pieaugums bijis 217,7%, sasniedzot 3378 tonnas.

Lidostā darbojas 17 aviokompānijas un pasažieriem tiek piedāvātas iespējas doties uz 79 galamērķiem.

Kaimiņvalstu lidostas vēl nav sniegušas datus par pirmo pusgadu, taču pirmo piecu mēnešu rādītāji liecina, ka tajās apkalpoto pasažieru skaits palielinās.

Tallinas lidostā maijā uzņemti teju 215 700 pasažieri, kas ir par 19% vairāk nekā šajā pašā mēnesī pērn, savukārt gada pirmajos piecos mēnešos kopumā lidostā apkalpoti 831 000 pasažieru, kas ir par 22% vairāk nekā šajā laika posmā 2011.gadā.

Starptautiskā lidosta Rīga jau šobrīd ir sasniegusi savu maksimālo kapacitāti, bet vasarā «apstākļi būs ļoti smagi».

Jau pašlaik rindās uz reģistrēšanos lidojumam jāgaida līdz pat pusotrai stundai, apliecināja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Jau pieredzētas situācijas, kad lidostā vienlaikus ir tik daudz cilvēku, ka stunda jāgaida rindā, lai apmeklētu labierīcības, bet šogad apstākļi lidostā kļūšot vēl smagāki, sacīja aviokompānijas airBaltic vadītājs Bertolts Fliks.

Patlaban lidosta spēj apkalpot ne vairāk kā 4,6 milj. pasažieru gadā. Aizvadītajā gadā tā apkalpojusi 4,2 milj. cilvēku. Būtībā tas nozīmē, ka līdz jaunā termināļa atklāšanai 2014. gadā, lidosta nevarēs būtiski palielināt pasažieru skaitu.

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik uzmanības centrā ir vairāki būtiski projekti, kuri mainīs lidostu, – biznesa parks, kura mērķis ir palielināt ar aviāciju nesaistītos ienākumus, bet tālākā perspektīvā – Rail Baltica dzelzceļa ienākšana lidostā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija lidostā?

Notiek strauja atgūšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes – vairāk pasažieru, tūristu, vairāk tūrisma galamērķu (pašlaik 91, kas ir tuvu 2019. gada skaitam 100), bet salīdzinoši maz tranzīta pasažieru. Tādu situāciju, kāda bija 2020. gada aprīlī, maijā, kad lidosta Rīga bija slēgta, neatceros, kaut arī aviācijas nozarē strādāju kopš 1987. gada. Protams, lidosta Rīga nebūt nebija vienīgā, kura šajā laikā bija slēgta, jo tādā situācijā bija teju visas Eiropas lidostas, izņemot dažas, kuras darbojās ļoti ierobežotā diapazonā. 2020. gadā apkalpoto pasažieru skaita kritums sasniedza nepieredzētus 70%. Un šis sarukums varēja būt vēl lielāks, ja nebūtu izcili labu rezultātu 2020. gada pirmajos mēnešos līdz Covid-19 pandēmijai. Ceru, ka šādi laiki ir pagātne. Šā gada pirmajā pusgadā apkalpots tikpat pasažieru, cik visā 2020. gadā kopā. 2022. gada maijā apkalpoti 474 000 pasažieru, kas ir pat vairāk nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Skaitļi runā paši par sevi. Pēc pašreizējām prognozēm 2022. gada jūlijā tiks pārspēts arī 2021. gada kopējais apkalpoto pasažieru skaits – 2,35 miljoni.