Jau tuvākajā laikā uzņēmējs Andris Griģis par advokātu biroja Glimstedt un Partneri rīcību paredzējis informēt gan vietēja, gan starptautiska mēroga organizācijas, kurās iestājies Glimstedt un Partneri, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

A. Griģis esot pārsteigts «par tik rafinētiem meliem no Glimstedt un Partneri puses, kas lasāmi 2. augusta laikraksta Dienas Bizness rakstā par uzņēmēja Andra Griģa sūdzību Latvijas Zvērinātu Advokātu padomei». «ZAB Glimstedt saistība ar mani nav apstrīdama, tā ir fakts, kuru savos rēķinos atzinis pats Glimsted,» norāda A. Griģis. Glimstedt un Partneri izsniegto rēķinu atšifrējumos klientam esot nepārprotami redzams, ka A. Griģis ir bijis šī advokātu biroja klients. «Vienā no advokātu izrakstītajiem rēķiniem ir skaidri lasāms paša ZAB Glimsted un Partneri rakstītais «Tikšanās ar A. Griģi (..) Glimsted telpās (aktuālie jautājumi ..),» liecina medijiem izplatītā informācija.

Uzņēmējs Andris Griģis pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmumu, saistībā ar viņa un advokātu biroja Glimstedt un partneri interešu konfliktu.

Uzņēmējs lūdz atzīt ZAP lēmumu par prettiesisku un atcelt to, jo Kurzemes apgabala tiesa ir atzinusi interešu konflikta esamību un atcēlusi Glimstedt un partneri pārstāvjus no lietas izskatīšanas.

«Esmu pārliecināts par taisnību savā pusē, par to liecina arī Kurzemes apgabaltiesas atzinums par Glimstedt un partneri interešu konfliktu. Šis fakts uzskatāmi parāda atsevišķu advokātu spēju kļūt akliem tiem izdevīgā brīdī, neredzot acīmredzamo un nespēju publiski atzīt sava kolēģa neētisku rīcību. Jā, šis gadījums met ēnu uz advokātu reputāciju, bet tā tiek mesta tikai tāpēc, ka advokāti paši nevēlas saredzēt melnās avis savās rindās,» norāda A. Griģis.

ZAB Glimsted un Partneri nonācis interešu konfliktā, tā uzskata uzņēmējs Andris Griģis.

Griģis iesniedzis Zvērinātu advokātu padomei sūdzību, kurā lūdz izvērtēt ZAB Glimsted un Partneri un tā advokātu darbības atbilstību normatīvajiem aktiem. Savu sūdzību uzņēmējs pamato ar to, ka Glimsted un Partneri pārstāv a/s Swedbank intereses prasībā pret viņu un viņa sievu Antru Griģi par naudas parādu 1,5 milj. Ls apmērā, laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu un citiem.

A. Griģis sūdzībā ir norādījis, ka pagājušajā gadā birojs viņam sniedzis juridisko palīdzību dažādos jautājumos saistībā ar viņa veikto uzņēmējdarbību, kā arī konsultējis tieši attiecībā uz laulības līgumu. Tādējādi uzņēmējs uzskata, ka Glimsted un Partneri darbības neatbilst zvērinātu advokātu profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un birojam, pārstāvot Swedbank intereses iepriekš minētajā lietā, ir izveidojies interešu konflikts. Savukārt ZAB Glimsted un Partneri advokāts Pēteris Dalderis uzsver, ka birojs neesot sniedzis juridiskos pakalpojumus A. Griģim, tai skaitā neesot arī konsultējis par noslēgto laulības līgumu.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latviju pāršalca baumas par it kā esošām problēmām lielākajā Latvijas bankā Swedbank. Par spīti īsi pirms tam izskanējušajām ziņām par bankas labajiem finanšu rādītājiem, paaugstināto reitingu, baumas radīja uztraukumu iedzīvotājos, kas rezultējās krietnas naudas summas izņemšanā no Swedbank.

Tā kā tieši miniblogošanas vietne twitter tiek piesaukta kā panikas izraisītājs un veicinātājs, db.lv pēta kā šis notikums atspoguļojies šeit.

Vizualizācijai izmantoti izmantoti SIA Soon izmantotie dati.

Vizualizācijas nolūkos katram ierakstam piešķirts «stresa apjoms». Šis rādītājs ir kvantitatīvi izteikts subjektīvs vērtējums.

Piemēram:

Paziņojumi par tuvu Swedbank krahu:

Ienāca info ka rīt swedbank piemeklēs tāds pats liktenis kā krājbanku! ja nu kādam tas interesē,bet es neko 100% nezinu,tik saku!

Aicinājums izņemt naudu no SWEDBANK!-BANKROTĒJOT!: http://t.co/89SR5tvR

Uzņēmējs Andris Griģis, kura vārds kādu laiku bija pazudis no uzņēmumu amatpersonu sarakstiem, atkal stājies uzņēmuma vadībā.

Andris Griģis kļuvis par akciju sabiedrības Taka - G valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību, nomainot šajā amatā ilggadēju savu uzticības personu un vairāku senāko Griģa uzņēmumu vadītāju Valdi Pirktiņu. Uzņēmējs pats apstiprināja, ka atgriezies uzņēmējdarbībā «pavisam reāli», tomēr nekādus komentārus sniegt nevēlējās. A/s Taka - G ir cūkkopības kompleksa SIA Vaiņodes bekons īpašniece. Taka - G vienīgais īpašnieks līdz šim bija A. Griģa jurists Ēriks Štālbergs.

2010. gada nogalē Azkraukles banka (AB) reģistrējusi 3,36 miljonus lielu komercķīlu, kuras devēja ir biogāzes projekta attīstītāja SIA Bio Future un arī a/s Taka - G. SIA Bio Future iepriekšējais nosaukums bija SIA Taka G1, kas bija saistīta ar uzņēmēju Andri Griģi un 2009. gadā saņēma akceptu 1 MW biogāzes ražotnei Vaiņodes pagastā. Obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās elektroenerģijas noteiktais apjoms gadā uzņēmumam bija noteikts 8000 MWh. Db.lv jau rakstīja, ka Aizkraukles banka nenoliedza, ka iesaistās biogāzes biznesā.

Liepājā reģistrētā uzņēmuma SIA GLG vadībā stājies Krists Griģis, uzņēmēja Andra Griģa dēls.

Krists Griģis ir valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, liecina informācija Latvijas Vēstnesī. Šajā amatā viņš 12. janvārī nomainījis Raivo Ozolu. SIA GLG reģistrēta 2010. gada 25. oktobrī, Liepājā, juridiskajā birojā, ar 100 Ls pamatkapitālu. Mainīts arī pamatkapitāls, palielinot to līdz 2000 Ls.

Db.lv jau rakstīja, ka 2009. gadā, pārstrukturējot biznesu, lielāko daļu uzņēmēju Andra Griģa un Ivara Kesenfelda dibināto kapitālsabiedrību vadībā stājās uzņēmēju dēli Aigars Kesenfelds un Krists Griģis. Vairums no uzņēmumiem nonākuši maksātnespējā.

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Swedbank grupas zaudējumi Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 56,571 miljons latu, kas ir par 71,6% mazāk nekā 2009.gada pirmajā pusgadā, liecina bankas bilance. Tostarp pašas bankas zaudējumi sešos mēnešos bija 57,593 miljoni latu, kas ir par 68,7% mazāk nekā pirms gada.

Swedbank grupas aktīvu apmērs pirmajā pusgadā samazinājās par 12,3% - līdz 4,09 miljardiem latu, tostarp bankas aktīvi saruka par 12,2% un šogad 30.jūnijā bija 3,929 miljardi latu.

Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka gada otrajā ceturksnī Swedbank peļņa pirms uzkrājumiem Latvijā bija 20 miljoni latu, savukārt pēc uzkrājumu veikšanas Swedbank rezultāts Latvijā šajā ceturksnī ir 11 miljoni latu zaudējumi. Bankas darbības rezultātus ietekmēja ekonomiskā klimata atveseļošanās, kā arī būtisks samazinājums problemātisko kredītu pieauguma tempā, viņa skaidroja.

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Liepājas tiesa apmierinājusi a/s Serviss RC prasību piemērot ārpustiesas tiesisko aizsardzību. Tiesa arī noraidījusi a/s Swedbank prasību iesaistīties procesā kā trešajai personai.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) pasākumu plānam noteikts termiņš divi gadi. Par ĀTAP uzņēmuma administratoru iecelts Ainars Kreics.

DB jau rakstīja, ka a/s Serviss RC šī gada februārī vērsās Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, prasot tiesisko aizsardzību. Tomēr iepriekš ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu tiesa nolēma izbeigt, jo Serviss RC nebija izdevies iegūt 50% nenodrošināto kreditoru piekrišanu.

Serviss RC izveidots, reorganizējot a/s Mēs Liepājai, kas apsaimniekoja viesnīcu Līva un tirdzniecības namu Kurzeme Liepājā. Tās īpašnieki bija pilsētā pazīstami uzņēmēji Andris Griģis, Ivars Kesenfelds un Aivars Burģis.

Swedbank vērsusies Kurzemes apgabaltiesā ar prasību pret uzņēmēju Andri Griģi un viņa dzīvesbiedri Antru Griģi saistībā ar 1,5 miljonu latu lielu parādu bankai.

Banka prasa naudas parāda piedziņu, laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nekustamā īpašuma atsavinājuma uz laulības līguma pamata atzīšanu par spēkā neesošu un zemesgrāmatas ierakstu labošanu. Swedbank vērsusies pret 26 uzņēmēja Andra Griģa īpašumiem, lai nodrošinātu prasību par parāda piedziņu. Tajā skaitā - pret īpašumiem Vaiņodes pagastā. Kā zināms, Andra Griģa ģimenei Vaiņodes pagastā pieder Lielbātas pils, cūkkopības komplekss, kā arī šeit notiek biogāzes ražotnes būvniecība. Tiesa nesniedz sīkākas ziņas, pret kuriem īpašumiem tieši vērsta bankas prasība. Tiesas sēde paredzēta 18. maijā.

Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir negatīva iepriekšējā pieredze ar Krājbanku, kad, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka ar banku viss ir kārtībā, pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir aizturēti 824 094 lati. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā finanšu tirgos valdīja noteikta neskaidrība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, balstoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, no Swedbank pārskaitīja 134 273 latus uz citiem kontiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldība nav slēgusi nevienu kontu Swedbank, un plānotie maksājumi turpina tajos ienākt, skaidroja L. Klismeta.

A/s Serviss RC vērsusies Liepājas tiesā, prasot piemērot tai ārpustiesas tiesisko aizsardzību.

Tiesa 7.jūnijā ierosinājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. DB jau rakstīja, ka a/s Serviss RC šī gada februārī vērsās Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, prasot tiesisko aizsardzību. Tomēr iepriekš ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu tiesa nolēma izbeigt, jo Serviss RC nebija izdevies iegūt 50% nenodrošināto kreditoru piekrišanu.

DB rakstīja, ka, galvojot Swedbank aizdevumu SIA Hotels Development Group par vairāk nekā 13 miljoniem eiro, Andris Griģis uzņēmies saistības, kas draud ar visu īpašumu zaudēšanu. Viņš pūlas panākt mierizlīgumu tiesvedībā ar Swedbank. Uzņēmējam piederošo gaļas pārstrādes cehu Kurzemes bekons banka nodevusi apsaimniekošanā SIA Paplakas kautuve VPK.

Zvērinātu advokātu padome (ZAP) ir atzinusi par nepamatotu uzņēmēja Andra Griģa sūdzību par iespējamu zvērinātu advokātu biroja Glimsted un partneri interešu konfliktu.

Tomēr A.Griģis ir nolēmis ZAP atzinumu pārsūdzēt tiesā. «Nejūtos pārsteigts par šādu ZAP lēmumu, pat daļēji izturos ar izpratni par to, jo ir sarežģīti atzīt nepilnības savā nozarē, vēl vairāk, ja tās tiek saistītas ar tik jūtīgu tēmu, kā ētikas pārkāpumi. Tiklīdz ZAP lēmums tiks saņemts un es varēšu ar to iepazīties, plānoju vērsties tiesā ar lūgumu izvērtēt šo gadījumu, jo esmu pilnīgi pārliecināts par taisnību savā pusē,» skaidro uzņēmējs. Viņš arī piebilst, ka gan Glimsted un partneri, gan arī Swedbank tā saucamā mātes valsts ir Zviedrija.

Jāatgādina, ka A. Griģis sūdzībā bija norādījis, ka pagājušajā gadā advokātu birojs viņam sniedzis juridisko palīdzību dažādos jautājumos saistībā ar viņa veikto uzņēmējdarbību, kā arī konsultējis tieši attiecībā uz laulības līgumu. Tādējādi uzņēmējs uzskata, ka Glimsted un Partneri darbības neatbilst zvērinātu advokātu profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un birojam, pārstāvot Swedbank intereses iepriekš minētajā lietā, ir izveidojies interešu konflikts. To, ka birojs patiesi sniedzis juridiskos pakalpojumus, pierādot sūdzībai pievienotie rēķini, kuru atšifrējumā norādīti sniegtie pakalpojumi sūdzības iesniedzējam, tāpēc nevarot būt nekādu šaubu, ka nebūtu pastāvējušas advokāta un klienta attiecības.

Igaunijas Swedbank savas Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumu akcijas pārdos Zviedrijas finanšu grupai Swedbank AB, tādējādi Latvijas un Lietuvas Swedbank pozīcija grupā būs tāda pati, kāda tā patlaban ir Igaunijas Swedbank, informēja Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

Swedbank AB Finanšu daļas vadītājs Erki Rāsuke stāstīja, ka, raugoties no kapitāla pārvaldības viedokļa, grupai ir efektīvāk konsolidēt Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus ar mātes uzņēmumu Swedbank AB, jo tādējādi tiks izveidota efektīvāka un vienkāršāka vide kapitāla pārvaldībai, kā arī tiks vienkāršota uzraudzības pasākumu veikšana.

Ar jaunās struktūras stāšanos spēkā Igaunijas Swedbank kapitalizācijas līmenis kļūs nevajadzīgi augsts, tādēļ, lai pazeminātu bankas ilgtermiņa kapitāla koeficentus, tās akciju kapitāls Igaunijā tiks samazināts, anulējot 517 835 300 akcijas.

Pēc darījuma noslēgšanas un iecerētās kapitāla samazināšanas Igaunijas Swedbank kapitāla pietiekamības rādītājs konsolidētā veidā būs 20% un pašai par sevi 15%. Igaunijas Swedbank jaunais akciju kapitāla apmērs būs 85 miljoni eiro (60 miljoni latu). Paredzēts, ka darījumu noformēšana tiks pabeigta šā gada 1.jūlijā.

Liepājas uzņēmēja Andra Griģa dzīvesbiedre Antra Griģe izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.

Iepirkumā uzvarējis Čehijas uzņēmums NATE - napojova technika a.s., kas piedāvājis iekārtas par 97,7 tūkstošiem eiro. Iekārtas pasūtītas Vaiņodes novada Vaiņodes pagastā, Vaiņodes pilī. Db.lv rakstīja, ka uzņēmējs Andris Griģis iegādājās bijušo tuberkulozes sanatoriju - Vaiņodes jeb Lielbātas pili pirms aptuveni desmit gadiem, lai attīstītu tūrismu. Viena no uzņēmēja idejām bija lauku fermas vai mini safari izveide Vaiņodē. Viņš arī jau bija sācis iegādāties zirgus, retākas sugas aitas un citus mājdzīvniekus. Vaiņodes novads ir pazīstams arī ar Lielbātas avotu, kas iztek no pazemes netālu no pils.

Pēc nekustamo īpašumu tirgus sabrukuma gandrīz visi A. Griģa uzņēmumi nonāca maksātnespējas procesā, sākās ilgstoša tiesvedība ar Swedbank, kas mēģināja prasību vērst arī pret Antru Griģi. Vaiņodes pagastā A. Griģis pirms krīzes attīstīja arī cūkkopību un uzcēla jaudīgu biogāzes rūpnīcu. Abus īpašumus pārņēmusi ABLV Bank.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa izbeigusi tiesiskās aizsardzības procesu SIA Property Pool. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījušas divas trešdaļas kreditoru.

Property Pool specializējas tirdzniecības telpu pārvaldīšanā un iznomāšanā labākajās vietās (prime locations) Rīgas centrā. Uzņēmuma pārvaldītajā nekustamo īpašumu portfelī ir vairāk nekā 30 tirdzniecības telpu Rīgas populārākajās tirdzniecības ielās ar intensīvu gājēju plūsmu.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju kopš 2009. gada janvāra SIA Property Pool valdes priekšsēdētājs ir Andra Griģa dēls Krists Griģis, bet valdes loceklis - Aigars Kesenfelds. Uzņēmuma amatpersona bijis arī Agris Evertovskis, prokūrists ar tiesībām apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu.

DB jau rakstīja, ka parādsaistiibas a/s Swedbank Andris Griģis iepriekš bija galvojis ar Elefant Hotel (V.B.O), Mēs Liepājai (tagad Serviss RC), Property Pool, Līvas namu īpašumiem un vienu sev piederošu īpašumu.

Liepājas tiesa pasludinājusi uzņēmēju Andri Griģi par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Maksātnespējas process pasludināts trešdien, 3. jūlijā.

Kā liecina informācija reģistrā, kreditori savas prasības pret uzņēmēju var iesniegt viena mēneša laikā maksātnespējas administratoram Raivo Sjademem.

Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš izsolīti dažādi A. Griģim piederoši īpašumi.

Pērnā gada sākumā tika izsolīts uzņēmējam piederošais gaļas pārstrādes komplekss Kurzemes bekons. 2004.gadā uzbūvētajā kompleksā tika ieguldīti 2,92 miljoni latu būvniecībā, piesaistot SAPARD programmas līdzekļus. Papildus 1,1 miljons latu tika izlietoti iekārtu iegādei.

Uzņēmumu SIA B.V.L. par maksātnespējīgu atzina Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2010.gada jūlijā. Uzņēmums dibināts 1993.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Andris Griģis. Vēršoties tiesā pret A. Griģi un viņa ģimeni, a/s Swedbank prasības pieteikumā bija norādījusi, ka kopējais Griģa personisko saistību apmērs varētu veidot gandrīz 60 milj. eiro (42 milj. Ls). Parādsaistības viņš galvojis ar uzņēmumu Elefant Hotel (vēlāk V.B.O., bet savulaik arī Hotels Development Group), Mēs Liepājai ( Serviss RC), Property Pool, Līvu namu īpašumi un vienu sev piederošu īpašumu. Viņam piederēja arī Rožu galerija (33%), Bank Hotel (33,3%), Mūkusalas biroju centrs (50%), Serviss RC (33,33%), Vecpilsētas viesnīcas (50%), Keramos (50%) un B.V.L. (100%).

Šā gada pirmajā pusē Swedbank Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās iespēju veikt maksājumus ar mobilo tālruni, to veikalā vienkārši nopīkstinot līdzīgi kā bezkontakta karti.

Šādas norēķinu iespējas būs pieejamas līdz ar Swedbank jaunās mobilās lietotnes izveidi, kurā jau izstrādes laikā varēs iesaistīties arī klienti. Mobilo norēķinu iespējas Swedbank ieviesīs visās trīs Baltijas valstīs vienlaikus.

«Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs izmanto Swedbank pakalpojumus, tāpēc mums ir ļoti svarīgi gan attīstīt savus risinājumus un ieviest jaunus, gan arī sagatavot klientus jaunu tehnoloģiju lietošanai. Tā, piemēram, pērn Swedbank mobilās lietotnes klientu skaits sasniedza jau 300 000, kas ir teju puse no mūsu digitāli aktīvajiem klientiem. Savukārt bezkontakta karšu norēķini nu jau kļuvuši tikpat ierasti kā e-talona lietošana. Redzam, ka mūsu klienti ir gatavi arī nākamajam bezkontakta norēķinu solim – maksājumiem ar viedtālruni. Ņemot vērā mūsu klientu skaitu un digitālo aktivitāti, tas jau šobrīd veido jauna līmeņa norēķinu ikdienu,» saka Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

Krievijas magnāts un bijušais ministrs Mihails Abizovs caur Igaunijas "Swedbank" uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro, konstatēts žurnālistu pētījumā, par kuru vēsta laikraksts "Postimees".

47 gadus vecais Abizovs pašlaik atrodas izmeklēšanas izolatorā Maskavā saistībā ar apsūdzībām par noziedzīga grupējuma izveidi, lai nodarbotos ar naudas atmazgāšanu un krāpniecību lielā apmērā. Viņš tiek apsūdzēts par 60 miljonu ASV dolāru (54 miljonu eiro) izkrāpšanu Krievijas valdībai un investoriem.

Pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP) aplēsis, ka no 2011. līdz 2016.gadam 70 ar Abizovu saistītu ārzonās Britu Virdžīnu salās, Kiprā, Singapūrā un Belizā reģistrētu uzņēmumu kontos Igaunijas "Swedbank" ieplūduši 860 miljoni ASV dolāru (776 miljoni eiro), no kuriem 770 miljoni dolāru pārskaitīti tālāk, kopumā veicot vairāk nekā 3300 pārskaitījumu. Neilgi pirms kļūšanas par atvērtās valdības lietu ministru Dmitrija Medvedeva pirmajā valdībā Abizovs 2011.gadā sācis daudzus biznesa kontus pārcelt uz Igaunijas "Swedbank", izpētījuši žurnālisti.

Kurzemes apgabaltiesa 26.janvārī paziņos spriedumu a/s GE Money Bank prasībā pret Kristu Griģi.

Banka vērsusies tiesā ar prasību piedzīt no Griģa juniora vairāk nekā 400 tūkst.Ls parādu. Savukārt otrajā GE Money Bank prasībā pret Kristi Griģi, Aigaru Kesenfeldu un Andri Griģi par aptuveni 1,8 miljonu Ls parāda piedziņu tiesvedība apturēta, līdz stāsies spēkā spriedums par maksātnespējīgās SIA Property Pool maksātnespējas procesa izbeigšanu. Šis lēmums gan vēl ir pārsūdzams.

Db.lv rakstīja, ka a/s GE Money Bank vērsusies tiesā pret Andri Griģi, Kristu Griģi un Aigaru Kesenfeldu ar prasību par vairāk nekā 1,8 miljonu latu piedziņu. Kā trešā persona lietā iesaistīts maksātnespējīgās SIA Property Pool administrators Anatolijs Zujevs. Aptuveni 10 Property Pool īpašumi tika pērn nodoti izsolei, un izsoles rezultātā pastāv iespēja parāda summu iegūt un norēķināties ar banku. Andris Griģis, Krists Griģis un Aigars Kesenfelds savulaik galvojuši par GE Money Bank izsniegto aizdevumu kapitālsabiedrībai Property Pool. Šī banka gan nav vienīgais uzņēmuma nodrošinātais kreditors.

Krievijas specdienesti izmantojuši «Swedbank», lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs, vēsta Igaunijas laikraksts «Postimees», atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam «Dagens Industri».

Helme sacījis, ka «Swedbank» rīcība, izvēloties klientus, bijusi problemātiska. «Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas,» teicis Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka izmeklēšanā par «Swedbank» atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.

Intervijā «Dagens Industri» Helme arī sacījis, ka to, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, noteikusi «Swedbank» apzināta izvēle, jo risku vadības procesā neesot bijis skaidrs, kurš tieši ir atbildīgs.

Tāpat Igaunijas finanšu ministrs intervijā teicis, ka «Swedbank» neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei Finanšu inspekcijai. «Viena lieta, ar kuru esam neapmierināti, ir fakts, ka «Swedbank» neteica patiesību Finanšu inspekcijai. Viņi vai nu nesniedza informāciju vai arī sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi tā darīja tāpēc, ka atteicās tam ticēt, vai arī tā bija apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā «Swedbank» nebija godīga ar Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma,» sacījis Helme.