Jau tuvākajā laikā uzņēmējs Andris Griģis par advokātu biroja Glimstedt un Partneri rīcību paredzējis informēt gan vietēja, gan starptautiska mēroga organizācijas, kurās iestājies Glimstedt un Partneri, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

A. Griģis esot pārsteigts «par tik rafinētiem meliem no Glimstedt un Partneri puses, kas lasāmi 2. augusta laikraksta Dienas Bizness rakstā par uzņēmēja Andra Griģa sūdzību Latvijas Zvērinātu Advokātu padomei». «ZAB Glimstedt saistība ar mani nav apstrīdama, tā ir fakts, kuru savos rēķinos atzinis pats Glimsted,» norāda A. Griģis. Glimstedt un Partneri izsniegto rēķinu atšifrējumos klientam esot nepārprotami redzams, ka A. Griģis ir bijis šī advokātu biroja klients. «Vienā no advokātu izrakstītajiem rēķiniem ir skaidri lasāms paša ZAB Glimsted un Partneri rakstītais «Tikšanās ar A. Griģi (..) Glimsted telpās (aktuālie jautājumi ..),» liecina medijiem izplatītā informācija.

Uzņēmējs Andris Griģis pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmumu, saistībā ar viņa un advokātu biroja Glimstedt un partneri interešu konfliktu.

Uzņēmējs lūdz atzīt ZAP lēmumu par prettiesisku un atcelt to, jo Kurzemes apgabala tiesa ir atzinusi interešu konflikta esamību un atcēlusi Glimstedt un partneri pārstāvjus no lietas izskatīšanas.

«Esmu pārliecināts par taisnību savā pusē, par to liecina arī Kurzemes apgabaltiesas atzinums par Glimstedt un partneri interešu konfliktu. Šis fakts uzskatāmi parāda atsevišķu advokātu spēju kļūt akliem tiem izdevīgā brīdī, neredzot acīmredzamo un nespēju publiski atzīt sava kolēģa neētisku rīcību. Jā, šis gadījums met ēnu uz advokātu reputāciju, bet tā tiek mesta tikai tāpēc, ka advokāti paši nevēlas saredzēt melnās avis savās rindās,» norāda A. Griģis.

Liepājā reģistrētā uzņēmuma SIA GLG vadībā stājies Krists Griģis, uzņēmēja Andra Griģa dēls.

Krists Griģis ir valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, liecina informācija Latvijas Vēstnesī. Šajā amatā viņš 12. janvārī nomainījis Raivo Ozolu. SIA GLG reģistrēta 2010. gada 25. oktobrī, Liepājā, juridiskajā birojā, ar 100 Ls pamatkapitālu. Mainīts arī pamatkapitāls, palielinot to līdz 2000 Ls.

Db.lv jau rakstīja, ka 2009. gadā, pārstrukturējot biznesu, lielāko daļu uzņēmēju Andra Griģa un Ivara Kesenfelda dibināto kapitālsabiedrību vadībā stājās uzņēmēju dēli Aigars Kesenfelds un Krists Griģis. Vairums no uzņēmumiem nonākuši maksātnespējā.

Uzņēmējs Andris Griģis, kura vārds kādu laiku bija pazudis no uzņēmumu amatpersonu sarakstiem, atkal stājies uzņēmuma vadībā.

Andris Griģis kļuvis par akciju sabiedrības Taka - G valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību, nomainot šajā amatā ilggadēju savu uzticības personu un vairāku senāko Griģa uzņēmumu vadītāju Valdi Pirktiņu. Uzņēmējs pats apstiprināja, ka atgriezies uzņēmējdarbībā «pavisam reāli», tomēr nekādus komentārus sniegt nevēlējās. A/s Taka - G ir cūkkopības kompleksa SIA Vaiņodes bekons īpašniece. Taka - G vienīgais īpašnieks līdz šim bija A. Griģa jurists Ēriks Štālbergs.

2010. gada nogalē Azkraukles banka (AB) reģistrējusi 3,36 miljonus lielu komercķīlu, kuras devēja ir biogāzes projekta attīstītāja SIA Bio Future un arī a/s Taka - G. SIA Bio Future iepriekšējais nosaukums bija SIA Taka G1, kas bija saistīta ar uzņēmēju Andri Griģi un 2009. gadā saņēma akceptu 1 MW biogāzes ražotnei Vaiņodes pagastā. Obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās elektroenerģijas noteiktais apjoms gadā uzņēmumam bija noteikts 8000 MWh. Db.lv jau rakstīja, ka Aizkraukles banka nenoliedza, ka iesaistās biogāzes biznesā.

ZAB Glimsted un Partneri nonācis interešu konfliktā, tā uzskata uzņēmējs Andris Griģis.

Griģis iesniedzis Zvērinātu advokātu padomei sūdzību, kurā lūdz izvērtēt ZAB Glimsted un Partneri un tā advokātu darbības atbilstību normatīvajiem aktiem. Savu sūdzību uzņēmējs pamato ar to, ka Glimsted un Partneri pārstāv a/s Swedbank intereses prasībā pret viņu un viņa sievu Antru Griģi par naudas parādu 1,5 milj. Ls apmērā, laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu un citiem.

A. Griģis sūdzībā ir norādījis, ka pagājušajā gadā birojs viņam sniedzis juridisko palīdzību dažādos jautājumos saistībā ar viņa veikto uzņēmējdarbību, kā arī konsultējis tieši attiecībā uz laulības līgumu. Tādējādi uzņēmējs uzskata, ka Glimsted un Partneri darbības neatbilst zvērinātu advokātu profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un birojam, pārstāvot Swedbank intereses iepriekš minētajā lietā, ir izveidojies interešu konflikts. Savukārt ZAB Glimsted un Partneri advokāts Pēteris Dalderis uzsver, ka birojs neesot sniedzis juridiskos pakalpojumus A. Griģim, tai skaitā neesot arī konsultējis par noslēgto laulības līgumu.

A/s Serviss RC, kas ir izveidota, reorganizējot a/s Mēs Liepājai, piemērots tiesiskās aizsardzības process, liecina publiski pieejamā informācija.

A/s Serviss RC reģistrēta Rīgā Vīlandes ielā, taču tās reģistrācijas numurs sakrīt ar a/s Mēs Liepājai reģistrācijas numuru, kas uzņēmumu reģistrā vairs nav atrodama. A/s Mēs Liepājai iepriekš apsaimniekoja Liepājas tirdzniecības namu Kurzeme, viesnīcu Līva, gatavojās realizēt vairākus ambiciozus projektus. 2008. gadā a/s Mēs Liepājai reģistrēja 5.58 miljonu latu lielu komercķīlu Hansabankā. 2008. - 2009. gadā risinājās ilgstoša ar uzņēmējiem Andri Griģi, Aigaru un Ivaru Kesenfeldiem saistītu uzņēmumu reorganizācija, kā arī Komercreģistrā parādījās jaunas, ar uzņēmējiem netieši saistītas sabiedrības. Neoficiāla informācija liecināja, ka uzņēmēji nonākuši konfliktā un brūkošais nekustamo īpašumu tirgus radījis miljoniem latu lielus zaudējumus. 2010. gada 21. janvāra domes sēdē Liepājas dome lēma par zemes nomas līguma pārjaunošanu sakarā ar a/s Mēs Liepājai pārstrukturēšanu.

Liepājas uzņēmēja Andra Griģa dzīvesbiedre Antra Griģe izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.

Iepirkumā uzvarējis Čehijas uzņēmums NATE - napojova technika a.s., kas piedāvājis iekārtas par 97,7 tūkstošiem eiro. Iekārtas pasūtītas Vaiņodes novada Vaiņodes pagastā, Vaiņodes pilī. Db.lv rakstīja, ka uzņēmējs Andris Griģis iegādājās bijušo tuberkulozes sanatoriju - Vaiņodes jeb Lielbātas pili pirms aptuveni desmit gadiem, lai attīstītu tūrismu. Viena no uzņēmēja idejām bija lauku fermas vai mini safari izveide Vaiņodē. Viņš arī jau bija sācis iegādāties zirgus, retākas sugas aitas un citus mājdzīvniekus. Vaiņodes novads ir pazīstams arī ar Lielbātas avotu, kas iztek no pazemes netālu no pils.

Pēc nekustamo īpašumu tirgus sabrukuma gandrīz visi A. Griģa uzņēmumi nonāca maksātnespējas procesā, sākās ilgstoša tiesvedība ar Swedbank, kas mēģināja prasību vērst arī pret Antru Griģi. Vaiņodes pagastā A. Griģis pirms krīzes attīstīja arī cūkkopību un uzcēla jaudīgu biogāzes rūpnīcu. Abus īpašumus pārņēmusi ABLV Bank.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 23. augustā izskatīs SIA Swedbank līzings pieteikumu, kurā lūgts atzīt viesnīcu operatores SIA Livland Hotels maksātnespēju.

SIA Livland Hotels iepriekš bija viesnīcu Elefant Hotel Rīgā, Promenade Hotel un Liva Hotel Liepājā operators. Tomēr Promenade Hotel līgumu par viesnīcas apsaimniekošanu lauzusi jau pirms gada, Db.lv apgalvoja SIA MIG Holdings pārstāvis Aigars Kesenfelds. Arī abas pārējās viesnīcas Livland Hotels vairs neapsaimniekojot. Visas trīs viesnīcas iepriekš bija saistītas ar uzņēmēju Andra Griģa un Ivara Kesenfelda ģimenēm, taču Kesenfeldu ģimenei vairs neesot saistības ar Elefant Hotel, norādīja A. Kesenfelds. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 27. jūlijā ierosināja Livland Hotels maksātnespējas procesu. Maksātnespējas procesa administrators Oskars Leons Db.lv nevarēja sniegt informāciju nedz par parādu apjomu, nedz par to, kas varētu būt parādnieka pārstāvis, jo informāciju viņš vēl apkopojot. SIA Livland Hotels lielākā īpašniece ir bijusī a/s Mēs Liepājai (tagad a/s Serviss RC), kam pieder 66,67 procenti daļu, bet 33,33 procenti daļu pieder SIA MIG Holdings.

Swedbank vērsusies Kurzemes apgabaltiesā ar prasību pret uzņēmēju Andri Griģi un viņa dzīvesbiedri Antru Griģi saistībā ar 1,5 miljonu latu lielu parādu bankai.

Banka prasa naudas parāda piedziņu, laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nekustamā īpašuma atsavinājuma uz laulības līguma pamata atzīšanu par spēkā neesošu un zemesgrāmatas ierakstu labošanu. Swedbank vērsusies pret 26 uzņēmēja Andra Griģa īpašumiem, lai nodrošinātu prasību par parāda piedziņu. Tajā skaitā - pret īpašumiem Vaiņodes pagastā. Kā zināms, Andra Griģa ģimenei Vaiņodes pagastā pieder Lielbātas pils, cūkkopības komplekss, kā arī šeit notiek biogāzes ražotnes būvniecība. Tiesa nesniedz sīkākas ziņas, pret kuriem īpašumiem tieši vērsta bankas prasība. Tiesas sēde paredzēta 18. maijā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa izbeigusi tiesiskās aizsardzības procesu SIA Property Pool. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījušas divas trešdaļas kreditoru.

Property Pool specializējas tirdzniecības telpu pārvaldīšanā un iznomāšanā labākajās vietās (prime locations) Rīgas centrā. Uzņēmuma pārvaldītajā nekustamo īpašumu portfelī ir vairāk nekā 30 tirdzniecības telpu Rīgas populārākajās tirdzniecības ielās ar intensīvu gājēju plūsmu.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju kopš 2009. gada janvāra SIA Property Pool valdes priekšsēdētājs ir Andra Griģa dēls Krists Griģis, bet valdes loceklis - Aigars Kesenfelds. Uzņēmuma amatpersona bijis arī Agris Evertovskis, prokūrists ar tiesībām apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu.

DB jau rakstīja, ka parādsaistiibas a/s Swedbank Andris Griģis iepriekš bija galvojis ar Elefant Hotel (V.B.O), Mēs Liepājai (tagad Serviss RC), Property Pool, Līvas namu īpašumiem un vienu sev piederošu īpašumu.

Zvērinātu advokātu padome (ZAP) ir atzinusi par nepamatotu uzņēmēja Andra Griģa sūdzību par iespējamu zvērinātu advokātu biroja Glimsted un partneri interešu konfliktu.

Tomēr A.Griģis ir nolēmis ZAP atzinumu pārsūdzēt tiesā. «Nejūtos pārsteigts par šādu ZAP lēmumu, pat daļēji izturos ar izpratni par to, jo ir sarežģīti atzīt nepilnības savā nozarē, vēl vairāk, ja tās tiek saistītas ar tik jūtīgu tēmu, kā ētikas pārkāpumi. Tiklīdz ZAP lēmums tiks saņemts un es varēšu ar to iepazīties, plānoju vērsties tiesā ar lūgumu izvērtēt šo gadījumu, jo esmu pilnīgi pārliecināts par taisnību savā pusē,» skaidro uzņēmējs. Viņš arī piebilst, ka gan Glimsted un partneri, gan arī Swedbank tā saucamā mātes valsts ir Zviedrija.

Jāatgādina, ka A. Griģis sūdzībā bija norādījis, ka pagājušajā gadā advokātu birojs viņam sniedzis juridisko palīdzību dažādos jautājumos saistībā ar viņa veikto uzņēmējdarbību, kā arī konsultējis tieši attiecībā uz laulības līgumu. Tādējādi uzņēmējs uzskata, ka Glimsted un Partneri darbības neatbilst zvērinātu advokātu profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un birojam, pārstāvot Swedbank intereses iepriekš minētajā lietā, ir izveidojies interešu konflikts. To, ka birojs patiesi sniedzis juridiskos pakalpojumus, pierādot sūdzībai pievienotie rēķini, kuru atšifrējumā norādīti sniegtie pakalpojumi sūdzības iesniedzējam, tāpēc nevarot būt nekādu šaubu, ka nebūtu pastāvējušas advokāta un klienta attiecības.

Liepājas tiesa pasludinājusi uzņēmēju Andri Griģi par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Maksātnespējas process pasludināts trešdien, 3. jūlijā.

Kā liecina informācija reģistrā, kreditori savas prasības pret uzņēmēju var iesniegt viena mēneša laikā maksātnespējas administratoram Raivo Sjademem.

Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš izsolīti dažādi A. Griģim piederoši īpašumi.

Pērnā gada sākumā tika izsolīts uzņēmējam piederošais gaļas pārstrādes komplekss Kurzemes bekons. 2004.gadā uzbūvētajā kompleksā tika ieguldīti 2,92 miljoni latu būvniecībā, piesaistot SAPARD programmas līdzekļus. Papildus 1,1 miljons latu tika izlietoti iekārtu iegādei.

Uzņēmumu SIA B.V.L. par maksātnespējīgu atzina Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2010.gada jūlijā. Uzņēmums dibināts 1993.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Andris Griģis. Vēršoties tiesā pret A. Griģi un viņa ģimeni, a/s Swedbank prasības pieteikumā bija norādījusi, ka kopējais Griģa personisko saistību apmērs varētu veidot gandrīz 60 milj. eiro (42 milj. Ls). Parādsaistības viņš galvojis ar uzņēmumu Elefant Hotel (vēlāk V.B.O., bet savulaik arī Hotels Development Group), Mēs Liepājai ( Serviss RC), Property Pool, Līvu namu īpašumi un vienu sev piederošu īpašumu. Viņam piederēja arī Rožu galerija (33%), Bank Hotel (33,3%), Mūkusalas biroju centrs (50%), Serviss RC (33,33%), Vecpilsētas viesnīcas (50%), Keramos (50%) un B.V.L. (100%).

Liepājas tiesa apmierinājusi a/s Serviss RC prasību piemērot ārpustiesas tiesisko aizsardzību. Tiesa arī noraidījusi a/s Swedbank prasību iesaistīties procesā kā trešajai personai.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) pasākumu plānam noteikts termiņš divi gadi. Par ĀTAP uzņēmuma administratoru iecelts Ainars Kreics.

DB jau rakstīja, ka a/s Serviss RC šī gada februārī vērsās Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, prasot tiesisko aizsardzību. Tomēr iepriekš ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu tiesa nolēma izbeigt, jo Serviss RC nebija izdevies iegūt 50% nenodrošināto kreditoru piekrišanu.

Serviss RC izveidots, reorganizējot a/s Mēs Liepājai, kas apsaimniekoja viesnīcu Līva un tirdzniecības namu Kurzeme Liepājā. Tās īpašnieki bija pilsētā pazīstami uzņēmēji Andris Griģis, Ivars Kesenfelds un Aivars Burģis.

Kurzemes apgabaltiesa 26.janvārī paziņos spriedumu a/s GE Money Bank prasībā pret Kristu Griģi.

Banka vērsusies tiesā ar prasību piedzīt no Griģa juniora vairāk nekā 400 tūkst.Ls parādu. Savukārt otrajā GE Money Bank prasībā pret Kristi Griģi, Aigaru Kesenfeldu un Andri Griģi par aptuveni 1,8 miljonu Ls parāda piedziņu tiesvedība apturēta, līdz stāsies spēkā spriedums par maksātnespējīgās SIA Property Pool maksātnespējas procesa izbeigšanu. Šis lēmums gan vēl ir pārsūdzams.

Db.lv rakstīja, ka a/s GE Money Bank vērsusies tiesā pret Andri Griģi, Kristu Griģi un Aigaru Kesenfeldu ar prasību par vairāk nekā 1,8 miljonu latu piedziņu. Kā trešā persona lietā iesaistīts maksātnespējīgās SIA Property Pool administrators Anatolijs Zujevs. Aptuveni 10 Property Pool īpašumi tika pērn nodoti izsolei, un izsoles rezultātā pastāv iespēja parāda summu iegūt un norēķināties ar banku. Andris Griģis, Krists Griģis un Aigars Kesenfelds savulaik galvojuši par GE Money Bank izsniegto aizdevumu kapitālsabiedrībai Property Pool. Šī banka gan nav vienīgais uzņēmuma nodrošinātais kreditors.

Liepāja pēdējo gadu laikā piesaistījusi dažādu enerģētikas sektoru ieguldītāju interesi, pretendējot uz valsts enerģētikas centra statusu.

Liepājā un tās apkārtnē iesniegti vairāk nekā 40 pieteikumi vēja enerģijas stacijām, pieteikta koksa rūpnīca, valdība virza Eiropas Komisijā apstiprināto akmeņogļu – biomasas termoelektrostaciju, Liepājas metalurga saistītais uzņēmums Sātiņi LM plāno koģenerācijas staciju, uzņēmējs Andris Griģis būvē biogāzes ražotnes, eksportam strādā UPB Energy koģenerācijas staciju ražotne, top koģenerācijas staciju projektēšanas birojs biznesa inkubatorā, jau pāris gadu norit sarunas ar ārvalstu

uzņēmējiem par saules paneļu silīcija un katodu bloku ražotnes izveidi.

Kopā ar esošo Grobiņas vēja parku un vairākiem atsevišķiem vēja ģeneratoriem šāds projektu skaits, ja tos īstenotu, atbilstu nopietnam enerģētikas centram. Investoru interesi var skaidrot gan ar rekonstruēto Grobiņas apakšstaciju, gan ar teju apstiprināto 200 milj. Ls vērto Kurzemes loka projektu.

Noslēgusies sabiedriskā apspriešana SIA Bātas avots pieteikumam par Lielbātas avota ūdens izmantošanu pildīšanai pudelēs.

Par to liecina Valsts Vides dienesta paziņojums.

Valsts Vides dienestā SIA Bātas avots lūgusi ūdens resursu izmantošanas atļauju avota ūdens pildīšanai pudelēs. Plānotais ūdens patēriņš ir 7 m3 diennaktī. SIA Bātas avots dibināta šā gada jūnijā ar 2000 latu pamatkapitālu, tās vienīgā valdes locekle ir Antra Griģe.

DB rakstīja, ka Liepājas uzņēmēja Andra Griģa sieva Antra Griģe šā gada jūnijā bija izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.

Iepirkumā uzvarēja Čehijas uzņēmums NATE - napojova technika a.s., kas piedāvājis iekārtas par 97,7 tūkstošiem eiro. Iekārtas pasūtītas Vaiņodes novada Vaiņodes pagastā, Vaiņodes pilī. Uzņēmējs Andris Griģis iegādājās bijušo tuberkulozes sanatoriju - Vaiņodes jeb Lielbātas pili pirms aptuveni desmit gadiem, lai attīstītu tūrismu. Viena no uzņēmēja idejām bija lauku fermas vai mini safari izveide Vaiņodē. Viņš arī jau bija sācis iegādāties zirgus, retākas sugas aitas un citus mājdzīvniekus. Vaiņodes novads ir pazīstams arī ar Lielbātas avotu, kas iztek no pazemes netālu no pils.

Līvu alus darītava ar pilnu slodzi cer atsākt strādāt aprīlī, pagaidām uzņēmums strādā nepilnu darba nedēļu.

«Alus darītava Liepājā diemžēl strādā tikai daļēji,» izrādot ražotni Dānijas vēstniekam Latvijā Pēram Karlsenam un Liepājas pašvaldības pārstāvjiem, atzina Cido grupas valdes loceklis Leo Sorensens. Tā kā ziemā alus patēriņš esot zemāks, tad arī alus vārīšana nenotiek pastāvīgi. Viesiem bija iespēja redzēt tikai pudeļu pildīšanas procesu. Taču, iestājoties siltam laikam un augot alus patēriņam, Liepājas ražotnē varētu atsākties pilnas slodzes darbs, jo Cido grupa nevēlas zaudēt tirgus līdera pozīcijas, norādīja L.Sorensens. Ražotnē patlaban nodarbināti 43 cilvēki, procesi esot pietiekami automatizēti, tāpēc sezonas laikā papildus nebūšot jāpieņem darbinieki. Kopš 2008.gada, kad Līvu alus darītavu pārņēma Royal Unibrew, alus ražošanā ieguldīti aptuveni trīs miljoni eiro, klāstīja L.Sorensens. Tuvākajā laikā jauni ieguldījumi neesot plānoti, jo ražotne esot pietiekami moderna. Līvu alus darītavā ražo Līvu un Lāčplēša alu, kopā vairāk nekā 10 filtrētā alus šķirnes. Ražotnes jauda ir 80 tūkstoši plastmasas pudeļu dienā un ap 100 tūkstošiem stikla pudeļu dienā, pastāstīja ražošanas vadītājs Jānis Briedis. Uzņēmums aizvadītā gada finanšu rezultātus apkopošot tikai aprīlī, taču izaugsme esot stabila, apgalvoja L. Sorensens.

Kopš šīs nedēļas sākuma apturēta darbība vienam no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Kurzemē, kas produkciju ražoja ar zīmolu Kurzemes bekons.

Uzņēmums nekādu informāciju par iemesliem nesniedz, tā vadītājs Valdis Pirktiņš pašreiz neatrodas Latvijā. SIA Kurzemes bekons pieder pērn augustā dibinātajai a/s Livland Holding, kuras valdes loceklis sākotnēji bija uzņēmējs Andris Griģis. Tomēr pērn oktobrī notikusi amatpersona maiņa, un Andra Griģa vārda amatpersonu sarakstā vairs nav. Uzņēmuma valdē un padomē ir vairāki ar A. Griģa nu jau bijušajiem uzņēmumiem saistīti cilvēki.

Vēl šī gada februārī Kurzemes bekona ražotni apmeklēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ministrs tikās arī ar gaļas pārstrādes uzņēmuma Kurzemes bekons vadību. Uzņēmums Kurzemes bekons ir vienīgais Latvijā, kurš savas produkcijas ražošanai izmantoja tikai pašu audzētās cūkas.

7. jūlijā plānota vairāku maksātnespējīgās SIA Property Pool īpašumu izsole, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Izsolīt paredzēts īpašumus Rīgā, Alberta iela 1-3A, izsoles sākumcena - 80,8 tūkstoši latu, Alberta iela 1-4A, sākumcena 75,1 tūkstotis latu, Tērbatas ielā 50, sākumcena 112,4 tūkst. Ls. Šā gada 7. februārī kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

Db.lv rakstīja, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pērn septembrī izbeidza SIA Property Pool tiesiskās aizsardzības procesu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nebija atbalstījuši divas trešdaļas kreditoru. Property Pool specializējas tirdzniecības telpu pārvaldīšanā un iznomāšanā labākajās vietās Rīgas centrā. Uzņēmuma pārvaldītajā nekustamo īpašumu portfelī bija vairāk nekā 30 tirdzniecības telpu Rīgas populārākajās tirdzniecības ielās ar intensīvu gājēju plūsmu.

2. novembrī plānota bijušās Liepājas apavu fabrikas, vēl agrāk - Liķieru fabrikas, pirmā izsole.

Izsolīts tiks viss fabrikas ēku komplekss Liepājā, Bāriņu ielā 1. Izsoles sākumcena ir 16 tūkstoši latu, liecina maksātnespējas administratora Ainara Kreica paziņojums. Nekustamo īpašumu pārdošana netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Piedzinējs/hipotekārais kreditors ir a/s Reverta.

Īpašums iepriekš piederēja MAS Serviss RC (iepriekš a/s Mēs Liepājai). Db.lv rakstīja, ka 2007.gadā a/s Mēs Liepājai (uzņēmēji Andris Griģis, Ivars Kesenfelds un Aivars Burģis) paziņoja par ieceri rekonstruēt Liķieru fabriku pēc arhitektes Z. Gailes projekta. Bijušās Liķieru fabrikas ansamblis atrodas Liepājas centrā, uz divu svarīgu transporta maģistrāļu – Bāriņu un Ādu ielas stūra un kopā ar krastmalā esošo veco spīķeri un bijušo cirka ēku (komplekss Māja) noslēdz Vecās ostmalas vēsturisko kompozīciju. Ansambļa mūra ēkas celtas ap 1882.gadu kā Liepājas Liķieru fabrika, kas vairāk nekā 30 gadu ražoja dažādus liķieru uzlējumus. 1914.gadā Pirmais pasaules karš pārtrauca Liepājas liķieru fabrikas darbību. Fabriku izdemolēja, iekārtas tika salauztas. Vairāk nekā 20 gadu ēkas stāvēja tukšas. 1936.gadā notika Jelgavas ādu fabrikas Korona apvienošanās ar Liepājas Ādu fabriku, īpašnieki nopirka fabrikas ēkas Liepājā. Līdz 1938.gadam tika pārbūvētas un paaugstinātas mūra ēkas, iegūstot pašreizējo veidolu. Pēc Otrā pasaules kara, 1945.gadā, tur ierīkoja Liepājas Apavu fabriku, kas darbojās līdz 1995.gadam. Fabrikas telpiskā uzbūve ir interesants ķieģeļu un koka arhitektūras savienojums, kas gredzena veidā grupējas ap noslēgtu pagalmu. Fabrikas mūra arhitektūra ir izteiksmīgs, tipisks Liepājas XIX gadsimta beigu ķieģeļu industriālās būvniecības paraugs ar greznām detaļām un izkoptām proporcijām (tāpat kā Karostā un citur pilsētā). Fabrikas koka māja ir tipisks Liepājas koka apbūves mantojuma piemineklis, kas lieliski integrējas fabrikas ķieģeļu celtņu kompozīcijā, to atdzīvinot un bagātinot ar cita mēroga un materiāla formām. Liķieru fabrikas ansamblis vērtējams kā Liepājai nozīmīgs XIX gadsimta beigu industriālā mantojuma piemineklis.

Strīdā par 1,5 miljoniem latu Swedbank mēģinās panākt izlīgumu ar uzņēmēju Andri Griģi.

Galvojot Swedbank aizdevumu SIA Hotels Development Group par vairāk nekā 13 miljoniem eiro, Andris Griģis uzņēmies saistības, kas draud ar visu īpašumu zaudēšanu. Pēc Swedbank aplēsēm uzņēmēja atlikušo īpašumu vērtība līdzinās nullei, tādēļ piedziņa vērsta arī pret uzņēmēja dzīvesbiedri.

Degviela

Rezerves var pacelt cenas

Lukoil Baltija R vadītājs Haims Kogans aplēsis, ka plānotā jaunā degvielas rezervju uzglabāšanas sistēma sadārdzinās degvielas cenas par pussantīmu, bet citi eksperti uzskata, ka tās ietekme būs neitrāla.

Ārvalstu un vietējie eksperti: pēc vēlēšanām nospraustajam tautsaimniecības kursam jāpaliek nemainīgam.

Ekspertu galvenie ieteikumi gaidāmajiem politikas veidotājiem: jāsamazina budžeta izdevumi, jāizvairās no valsts parāda palielināšanas, jāievēro starptautisko aizdevēju nosacījumi un jāinvestē līdzekļi ražošanā un eksporta veicināšanā.

Tirdzniecība

Saktas puķu tirgus draud sabrukt

Jumts ir katastrofālā situācijā un vēl vienu ziemu tas neizturēs, tā Ingrīda Japiņa.

Investors

Investori vēro situāciju

Situācija Latvijas finansēs saglabājas stabila, līdz ar to arī Latvijas CDS būtiski nemainās. Tomēr vēlēšanu iznākums noteiks, kā tiks turpināta valsts budžeta konsolidācija un ekonomikas konkurētspējas uzlabošana. Tas iespaidos arī Latvijas kredītreitinga nākotnes redzējumu un pēc nākamā gada budžeta izveidošanas – arī pašu reitingu, paredz eksperti.

20. jūnijā atkārtotā izsolē piedāvā maksātnespējīgās SIA B.V.L. transporta līdzekļus. Kopējā izsolāmo priekšmetu sākumcena ir 46,9 tūkstoši latu.

Tā liecina iepriekš Latvijas Vēstnesī publicētā informācija. Otrajā izsolē tiek piedāvāts 2003.gada transporta līdzeklis Mitsubishi L200, kura novērtējums un otrās izsoles sākumcena ir 3,2 tūkstoši latu. Izsoles solis paredzēts 100 latu.

Par 19,7 tūkstošiem latu otrajā izsolē piedāvā 2002.gada traktoru John Deere 6920. 2001.izlaiduma gada traktors John Deere 8210 tiks piedāvāts par 24 tūkstošiem latu. Traktora otrās izsoles solis paredzēts 300 latu.

Izsoles rīko maksātnespējas administratore Tatjana Miklaševiča, ar kuru DB sazināties neizdevās.

SIA B.V.L. par maksātnespējīgu atzina Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pērna gada jūlijā. Uzņēmums dibināts 1993.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Andris Griģis. B.V.L pieder arī SIA V.B.O., kura par maksātnespējīgu atzīta 2010.gada jūnijā.

SIA Bātas avots sācis avota ūdens pildīšanu pudelēs un tirdzniecību.

Pirmā potenciālo pircēju iepazīstināšana ar jauno produktu notika izstādē Ražots Liepājā. Avota ūdeni, kas ņemts no Lielbātas muižas avota Vaiņodes novadā, pilda puslitra, litra un pusotra litra tilpuma pudelēs. Pagaidām cita veida iepakojumu nav plānots izmantot, izstādē db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Jana Kreidere.

Plānotais ūdens patēriņš, saskaņā ar pieteikumu Valsts Vides dienestā, ir 7 m3 diennaktī. SIA Bātas avots dibināta 2012.gada jūnijā ar 2000 latu pamatkapitālu, tās vienīgā valdes locekle ir Antra Griģe.

DB rakstīja, ka Liepājas uzņēmēja Andra Griģa sieva Antra Griģe pērn jūnijā bija izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.