Alus darītava Cēsu alus sākusi sadarbību ar SIA Bātas avots par avota ūdens Lielbāta izplatīšanu Latvijas tirdzniecības tīklos un HoReCa segmentā.

Noslēgtais sadarbības līgums ļaus SIA Bātas avots piegādāt Lielbātas avota ūdeni plašākā teritorijā un lielākam patērētāju lokam, nekā tas tiek izplatīts pašlaik, teikts uzņēmuma paziņojumā. Ūdens mazumtirdzniecībā Latvijā pieejams no 2013. gada maija.

Avota ūdens tiks tirgots visos iepakojumu veidos – 0,5l un 1l PET pudelēs mazumtirdzniecībai, kā arī 0,33l un 0,7l stikla pudelēs kafejnīcu un restorānu segmentam.

Avota ūdens tiek iegūts no Lielbātas avota un pildīts tā ieguves vietā Lielbātas pils telpās.

Lielbātas dzidravots ir lielākais no dzidravotiem Latvijā. Tas atrodas Vaiņodes pagastā.

Noslēgusies sabiedriskā apspriešana SIA Bātas avots pieteikumam par Lielbātas avota ūdens izmantošanu pildīšanai pudelēs.

Par to liecina Valsts Vides dienesta paziņojums.

Valsts Vides dienestā SIA Bātas avots lūgusi ūdens resursu izmantošanas atļauju avota ūdens pildīšanai pudelēs. Plānotais ūdens patēriņš ir 7 m3 diennaktī. SIA Bātas avots dibināta šā gada jūnijā ar 2000 latu pamatkapitālu, tās vienīgā valdes locekle ir Antra Griģe.

DB rakstīja, ka Liepājas uzņēmēja Andra Griģa sieva Antra Griģe šā gada jūnijā bija izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.

Iepirkumā uzvarēja Čehijas uzņēmums NATE - napojova technika a.s., kas piedāvājis iekārtas par 97,7 tūkstošiem eiro. Iekārtas pasūtītas Vaiņodes novada Vaiņodes pagastā, Vaiņodes pilī. Uzņēmējs Andris Griģis iegādājās bijušo tuberkulozes sanatoriju - Vaiņodes jeb Lielbātas pili pirms aptuveni desmit gadiem, lai attīstītu tūrismu. Viena no uzņēmēja idejām bija lauku fermas vai mini safari izveide Vaiņodē. Viņš arī jau bija sācis iegādāties zirgus, retākas sugas aitas un citus mājdzīvniekus. Vaiņodes novads ir pazīstams arī ar Lielbātas avotu, kas iztek no pazemes netālu no pils.

Liepājas tiesa pasludinājusi uzņēmēju Andri Griģi par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Maksātnespējas process pasludināts trešdien, 3. jūlijā.

Kā liecina informācija reģistrā, kreditori savas prasības pret uzņēmēju var iesniegt viena mēneša laikā maksātnespējas administratoram Raivo Sjademem.

Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš izsolīti dažādi A. Griģim piederoši īpašumi.

Pērnā gada sākumā tika izsolīts uzņēmējam piederošais gaļas pārstrādes komplekss Kurzemes bekons. 2004.gadā uzbūvētajā kompleksā tika ieguldīti 2,92 miljoni latu būvniecībā, piesaistot SAPARD programmas līdzekļus. Papildus 1,1 miljons latu tika izlietoti iekārtu iegādei.

Uzņēmumu SIA B.V.L. par maksātnespējīgu atzina Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2010.gada jūlijā. Uzņēmums dibināts 1993.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Andris Griģis. Vēršoties tiesā pret A. Griģi un viņa ģimeni, a/s Swedbank prasības pieteikumā bija norādījusi, ka kopējais Griģa personisko saistību apmērs varētu veidot gandrīz 60 milj. eiro (42 milj. Ls). Parādsaistības viņš galvojis ar uzņēmumu Elefant Hotel (vēlāk V.B.O., bet savulaik arī Hotels Development Group), Mēs Liepājai ( Serviss RC), Property Pool, Līvu namu īpašumi un vienu sev piederošu īpašumu. Viņam piederēja arī Rožu galerija (33%), Bank Hotel (33,3%), Mūkusalas biroju centrs (50%), Serviss RC (33,33%), Vecpilsētas viesnīcas (50%), Keramos (50%) un B.V.L. (100%).

Dabīgā avota ūdens Lielbāta ražotājs SIA Bātas avots uzsācis sava produkta realizāciju lielveikalos.

Šobrīd tas pieejams lielveikalā Sky, taču notiek pārrunas arī ar citiem lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem. SIA Bātas avots direktors Jānis Meniķis stāsta, ka paralēli notiek darbs ar mazajiem tirgotājiem, tostarp ekoveikaliem, lai palielinātu realizācijas apjomus. Konkurence dzeramā ūdens tirgū esot liela, taču tas uzņēmēju nebaidot, jo dabīgā avota ūdens nišā Bātas avots esot viens no retajiem spēlētājiem, kas piedāvā šādu produktu.

Lai sāktu ražošanu, pēc J. Meniķa teiktā, bija jāveic ilga un gara procedūra, kas aizkavējis procesu par aptuveni pusgadu, tāpēc ražošana sākta tikai šā gada 1. martā. Viņš pagaidām atturas nosaukt plānotās tirgus daļas iekarošanu, sakot, ka šobrīd primārais - saglabāt kvalitāti. Tomēr, kā uzsver J. Meniķis, plāni ir ambiciozi – kļūt atpazīstamiem ne tikai pašmāju tirgū, bet perspektīvā uzsākt arī eksportu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Apvienotajos Arābu Emirātos vadītājs Aigars Štokenbergs norāda, ka šajā valstī var ienākt tikai ar kvalitatīvu nišas produktu

Fragments no intervijas:

Jāatzīst, bija pārsteigums, ieraugot, ka esat kļuvis par LIAA pārstāvniecības vadītāju AAE. Kā līdz tam nonācāt?

Ja nopietni, tad divus gadus es sēdēju mājās un vienkārši lasīju grāmatas. Tad, ja atceraties, bija tā sāga ap Airbaltic – kārtējo reizi pietrūka kapitāla, bija sūdzības par to, ka netiek meklēts investors. Kādā no televīzijas raidījumiem LIAA šefs Andris Ozols jautāja, kāpēc investors netiek meklēts ar LIAA palīdzību. Īsu brīdi pēc tam tika izsludināts konkurss uz aģentūras pārstāvniecības vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), un es tam pieteicos.

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Lai īstenotu savu redzējumu par Latvijas attīstību nākotnē, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns tuvākajā laikā gatavojas dibināt partiju, ar to startējot arī oktobrī gaidāmajās 12.Saeimas vēlēšanās, apliecina Bordāns.

«Man ir savs redzējums, kā jāattīstās valstij, tādēļ uzskatu, ka varēšu tiekties uz tā īstenojumu, startam Saeimas vēlēšanās dibinot savu partiju, nevis pievienojoties kādai jau esošajai,» sacīja bijušais ministrs.

Jautāts par līdzgaitniekiem, politiķis norādīja, ka patlaban vēl nevēlas publiskot konkrētus uzvārdus, tomēr tas būšot zināms jau tuvākajos mēnešos.

«Nav īpaši jāsteidzas, taču arī kavēties nav pamata. Plānojam, ka jau tuvākajā laikā nākšu klajā ar plašāku paziņojumu par jaunās partijas mērķiem un pārējo dibinātāju uzvārdiem,» teica Bordāns.

Kā ziņots, Bordāns iepriekš darbojās biedrībā Demokrātiskie patrioti (DP), kas pērn septembrī paziņoja, ka pārtaps partijā un 2014.gadā startēs gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanās.

2. novembrī plānota bijušās Liepājas apavu fabrikas, vēl agrāk - Liķieru fabrikas, pirmā izsole.

Izsolīts tiks viss fabrikas ēku komplekss Liepājā, Bāriņu ielā 1. Izsoles sākumcena ir 16 tūkstoši latu, liecina maksātnespējas administratora Ainara Kreica paziņojums. Nekustamo īpašumu pārdošana netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Piedzinējs/hipotekārais kreditors ir a/s Reverta.

Īpašums iepriekš piederēja MAS Serviss RC (iepriekš a/s Mēs Liepājai). Db.lv rakstīja, ka 2007.gadā a/s Mēs Liepājai (uzņēmēji Andris Griģis, Ivars Kesenfelds un Aivars Burģis) paziņoja par ieceri rekonstruēt Liķieru fabriku pēc arhitektes Z. Gailes projekta. Bijušās Liķieru fabrikas ansamblis atrodas Liepājas centrā, uz divu svarīgu transporta maģistrāļu – Bāriņu un Ādu ielas stūra un kopā ar krastmalā esošo veco spīķeri un bijušo cirka ēku (komplekss Māja) noslēdz Vecās ostmalas vēsturisko kompozīciju. Ansambļa mūra ēkas celtas ap 1882.gadu kā Liepājas Liķieru fabrika, kas vairāk nekā 30 gadu ražoja dažādus liķieru uzlējumus. 1914.gadā Pirmais pasaules karš pārtrauca Liepājas liķieru fabrikas darbību. Fabriku izdemolēja, iekārtas tika salauztas. Vairāk nekā 20 gadu ēkas stāvēja tukšas. 1936.gadā notika Jelgavas ādu fabrikas Korona apvienošanās ar Liepājas Ādu fabriku, īpašnieki nopirka fabrikas ēkas Liepājā. Līdz 1938.gadam tika pārbūvētas un paaugstinātas mūra ēkas, iegūstot pašreizējo veidolu. Pēc Otrā pasaules kara, 1945.gadā, tur ierīkoja Liepājas Apavu fabriku, kas darbojās līdz 1995.gadam. Fabrikas telpiskā uzbūve ir interesants ķieģeļu un koka arhitektūras savienojums, kas gredzena veidā grupējas ap noslēgtu pagalmu. Fabrikas mūra arhitektūra ir izteiksmīgs, tipisks Liepājas XIX gadsimta beigu ķieģeļu industriālās būvniecības paraugs ar greznām detaļām un izkoptām proporcijām (tāpat kā Karostā un citur pilsētā). Fabrikas koka māja ir tipisks Liepājas koka apbūves mantojuma piemineklis, kas lieliski integrējas fabrikas ķieģeļu celtņu kompozīcijā, to atdzīvinot un bagātinot ar cita mēroga un materiāla formām. Liķieru fabrikas ansamblis vērtējams kā Liepājai nozīmīgs XIX gadsimta beigu industriālā mantojuma piemineklis.