Pēdējā laikā kļūst arvien vairāk cilvēku, kuri gribētu iegādāties savu īpašumu, tādēļ hipotekārā kreditēšana pieaug jau tagad un tā ievērojami palielināsies arī nākotnē, sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

«Cilvēki ir spējīgi ņemt kredītu. Jautājums ir par iedzīvotāju vēlēšanos to darīt. Patlaban vēlēšanās ņemt kredītu pakāpeniski pieaug. Kas tad ir noticis pēdējos gados? Pirmkārt, ievērojami stabilizējusies ekonomiskā situācija, cilvēki ir pārliecināti par savu spēju pelnīt naudu, atrast labu darbu - tas ir faktors, kas cilvēkus padara spējīgus aizņemties naudu un arī gribošus aizņemties. Otrkārt, ir stabilizējies īres tirgus. Īre maksā tik, cik tā maksā, atšķirībā no laikiem, kad īres maksa bija relatīvi zema attiecībā pret īpašuma cenām, šobrīd īres maksas atspoguļo reālās īpašumu cenas,» skaidroja Mančinskis.

Katram uzņēmējam jāizdara izvēle - būt baltajā ekonomikā, maksāt nodokļus un nepieciešamības gadījumā no bankas kredīta veidā saņemt relatīvi lētu naudu, vai arī strādāt pelēkajā ekonomikā, optimizēt nodokļus un saņemt, visdrīzāk, ļoti dārgu naudu no nebanku kreditētājiem, sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Swedbank šogad trīs ceturkšņos uzņēmumiem piešķīrusi jaunu finansējumu - vairāk nekā 300 miljonus eiro, no tiem vairāk nekā 100 miljoni eiro piešķirti vidējiem un maziem uzņēmumiem. Tomēr aizejošajā gadā izsniegtais finansējuma apjoms ir mazāks, nekā bija plānots.

Mančinskis skaidroja, ka uzņēmumu kreditēšanas jomā ir divas tendences - uzņēmumi, par kuriem bankas cīnās, un uzņēmumi, kuri nevar saņemt kredītu, jo to bizness nav caurskatāms.

Bankas piedalās konkursos par finansējuma piešķiršanu Latvijas vadošajiem uzņēmumiem un infrastruktūras uzņēmumiem, un tiem finansējums ir pieejams ar uzņēmumiem vēlamiem termiņiem un nosacījumiem, ar ļoti zemām likmēm. «Pašlaik lielākie Latvijas uzņēmumi aizņemas ar kopējo likmi zem 1%. Savā profesionālajā dzīvē neatceramies laiku, kad būtu bijušas tik zemas likmes,» sacīja Mančinskis. Otra grupa ir vidējie uzņēmumi, par kuriem bankas aktīvi cīnās, taču šie uzņēmumi pašlaik neinvestē un ir piesardzīgi apkārtējās situācijas dēļ.

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas. Swedbank labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa Swedbank, gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

«Lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai,» skaidroja Mančinskis.

Pēc septiņiem intensīva darba gadiem Swedbank Latvija vadītāja amatā Māris Mančinskis pieņēmis lēmumu savas darba gaitas turpināt starptautiskā uzņēmumā ārpus Latvijas un Swedbank Grupas.

No 12. septembra valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs pašreizējais valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis, kura apstiprināšana amatā tiks saskaņota ar Eiropas Centrālo banku.

« Māris Mančinskis ir veiksmīgi vadījis Swedbank Latvijā un devis nozīmīgu ieguldījumu Swedbank darbībai arī Baltijas mērogā. Mēs ļoti augstu vērtējam viņa taisnīgo un racionālo vadības manieri, kas nodrošinājusi bankai spēcīgu finanšu sniegumu, augstu klientu apmierinātību un zīmola novērtējumu. Es vēlos pateikties Mārim Mančinskim par viņa ieguldījumu un sadarbību visu šo gadu garumā. Mums ir patiesi žēl par viņa lēmumu, tomēr novēlam veiksmi un izaugsmi turpmākajās gaitās,» saka Prīts Perenss, Swedbank Baltijā vadītājs.

Latvijas Swedbank bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis kopš ceturtdienas ir Krievijas bankas Sankt-Peterburg galvenais izpilddirektors, paziņojusi banka Sankt-Peterburg.

Līdzšinējais bankas galvenais izpilddirektors Aleksandrs Saveļjevs valdes priekšsēdētāja amatā turpinās atbildēt par bankas Sankt-Peterburg stratēģisko attīstību.

Bankas paziņojumā teikts, ka tuvākajā laikā tās padome izskatīs jautājumu par Mančinska iecelšanu uzņēmuma valdē.

Saveļjevs norādīja, ka «kopā ar mani un augstākā ranga vadītāju komandu viņam [Mančinskim] būs jāpilnveido bankas vadības mehānisms, lai veiksmīgi izpildītu tās atjaunotās attīstības stratēģijas uzdevumus. Pamata uzdevumi, kas tuvākajā laikā jāveic izpilddirektoram, ietver publiskās bankas sistēmiskā biznesa modeļa efektivitātes uzlabošanu, norēķinu un transakciju biznesa attīstīšanu, uzņēmuma kultūras izmaiņas, lai veidotu nākotnes digitālo banku».

Saeima ceturtdien otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas nosaka līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu.

Parlaments 25.septembrī pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest «nolikto atslēgu» principu, kas būtu attiecināms uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus, kas jāizdara līdz nākamā gada sākumam.

Arī valdošās koalīcijas politiķi pauduši, ka nepieciešams strādāt pie likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju. Tomēr koalīcija pie šī jautājuma risināšanas plāno ķerties janvārī.

Tiecoties klientiem visā Latvijā nodrošināt vēl pieejamākus, ērtākus un drošākus bankas pakalpojumus, Swedbank pilnveido pārvaldības modeli, kas vēl lielākā mērā sekmēs ilgtspējīgu un uz klientiem orientētu lēmumu pieņemšanu, informē bankas pārstāve Vineta Savicka.

urpmāk Swedbank vadības komandā darbosies valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, valdes loceklis un Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis, valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis, Klientu servisa kompetenču centra vadītājs Baltijā Ģirts Bērziņš, Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs, Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga, Kredītvadības un operacionālā riska pārvaldes vadītājs Dzintars Ermiņš, Komunikācijas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, kā arī Juridiskās daļas vadītājs Ivars Dimants.

«Gadu gaitā esam pilnveidojuši modeli, kā pieņemt nozīmīgus lēmumus - to apspriešanā pastāvīgi piedalās ne vien valdes locekļi, bet arī pārvalžu vadītāji, tādejādi nodrošinot vispusīgu skatījumu un vislabāko līdzsvaru starp klientu, darbinieku un biznesa interesēm,» norāda valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Lai arī iedzīvotāju zināšanu līmenis par digitālās drošības jautājumiem uzlabojas, tomēr vēl aizvien lielākā daļa incidentu Latvijā notiek cilvēku nezināšanas vai lētticības dēļ. Kā galvenos privātās informācijas apdraudējuma riskus iedzīvotāji saskata mobilo tālruņa pazaudēšanu un privātās sarakstes publiskošanu, stāsta Digitālās drošības alianses (DDA) eksperti.

Neraugoties uz to, ka pasaulē ar digitālo vidi saistīti drošības incidenti ik gadu rada jaunus drošības riskus un zaudējumus 260 - 340 miljardu apmērā, Latvijā lielākā daļa digitālās drošības incidentu joprojām notiek cilvēku nezināšanas vai lētticības dēļ, norāda DDA eksperti: Latvijas Komercbanku asociācija, Swedbank, CERT.LV un Draugiem.lv.

Lai sabiedrību un uzņēmumus izglītotu par digitālās drošības jautājumiem, Latvijā izveidota biedrība Digitālās drošības alianse, kura apvieno dažādu nozaru zināšanas un kompetenci. «Cilvēki katru dienu aiz sevis digitālajā vidē atstāj aizvien vairāk digitālo nospiedumu un sensitīvu informāciju, tādējādi digitālā drošība mūsdienās ir kļuvusi par vienu no cilvēka pamatvajadzībām. Līdzīgi kā sabiedrībā tiek iemācīti satiksmes drošības vai veselīga dzīvesveida principi, ir pēdējais brīdis sākt rūpēties arī par sabiedrības digitālo higiēnu – kur un kādu personīgo informāciju mēs katrs publiskojam, kā pasargājam šo informāciju, kā rūpējamies par savas naudas drošību internetā,» uzsver DDA vadītāja Sanita Igaune.

Pērn ārvalstīs nodarbinātie tautieši uz Latviju nosūtījuši 594,78 miljonus eiro , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā liecina Latvijas Bankas aplēses. Pastāv četri faktori, kāpēc cilvēki maina dzīvesvietu. Iedarbojoties uz šiem faktoriem, valsts var mazināt aizbraucēju plūsmu un veicināt aizbraukušo cilvēku atgriešanos Latvijā, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Mazo uzņēmumu darbības atbalstīšana un motivācijas sistēma darba devējiem, kuri sniedz iespējas emigrējušiem tautiešiem - tie ir vieni no nosacījumiem biznesā, kas varētu palīdzēt atgriezties tautiešiem no ārvalstīm. Būtiski ir koncentrēties ne tikai uz tiem, kas jau aizbraukuši, bet domāt, kā motivēt palikt tos, kuri vēl tikai apsver domu par aizbraukšanu. «Turklāt valsts ar savu attieksmi, procedūrām un rīcību nedrīkst pieļaut svārstīgo skaita pieaugumu. Vēl jo vairāk – nebūtu jāpārsteidzas ar aktīvu aicināšanu mājup, pirms nav radīta vide, kurā cilvēki var īstenot savas dzīves ieceres. Nedrīkst pieļaut atkārtotu vilšanās sajūtu tajos, kas reiz aizbraukuši,» DB uzsvēra Swedbank vadītājs Latvijā Māris Mančinskis. Protams, viņaprāt, valstī ir jāveido tāda politika, kas veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, vispirms ieguldot izglītības sistēmas modernizēšanā, inovāciju izstrādē un tādējādi ceļot darba ražīgumu, kāpinot iedzīvotāju ienākumus. «Taču šajā procesā laiks spēlē vienu no galvenajām lomām, bet tā, kā vienmēr, ir par maz. Tādēļ viens no šī brīža risinājumiem ir izveidot pieejamu un reāli strādājošu iekšējās mobilitātes sistēmu, kas ļautu cilvēkiem atrast darbu tepat Latvijas robežās. Tas, protams, nenozīmē tikai informāciju, ka te ir darbs, bet arī sociālo nodrošinājumu – īres dzīvokļus, bērnudārzus, skolas,» uzskaitīja M. Mančinskis. Otrs aspekts, kas veicinātu pašreizējo Latvijas iedzīvotāju stabilitātes sajūtu un, iespējams, ļautu domāt par atgriešanos tiem, kas reiz devušies prom, ir mazo uzņēmumu darbības atbalstīšana, piemēram, ļaujot reinvestēt peļņu uzņēmuma attīstībā, nevis ar nodokļu slogu grūžot uzņēmumus pelēkajā zonā tiktāl, ka tie vairs nespēj piesaistīt investīcijas savai turpmākajai attīstībai.

Aizvadītajā nedēļas nogalē notikusi Hipotēkas un Zemes bankas klientu kontu pārcelšana uz Swedbank, līdz ar to tehniski noslēgusies Hipotēku bankas klientu pārņemšana, sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka visi Hipotēku bankas līdzšinējie konti, tostarp arī noguldījumi un kredīti, ir pārnesti Swedbank sistēmā. Nedēļas nogalē no Hipotēku bankas uz Swedbank kopumā tika pārnesti 70 tūkstoši klientu kontu, no kuriem lielākā daļa ir privātpersonu kontu.

Jau vēstīts, ka no šodienas Hipotēku bankas komercdaļas klientus apkalpos Swedbank savā filiāļu tīklā un elektroniskajos kanālos. Hipotēku bankas klientiem uz Swedbank pārcelto līgumu nosacījumi nemainās.

Gatavojoties klientu apkalpošanas pārejai, abas bankas gandrīz pusgada garumā veica sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu datu nodošanu no vienas sistēmas otrai. Hipotēku banka norāda, ka klienti ir savlaicīgi un personīgi informēti par īslaicīgajām neērtībām.

Nestabila juridiskā un biznesa vide - piedāvātais nolikto atslēgu princips, ātra maksātnespēja bez saistībām, kredītbiroja neesamība, kā arī vairākas populistiskas iniciatīvas - apdraud hipotekārās kreditēšanas nākotni, šodien konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» uzsvēra banku pārstāvji.

Jau patlaban galvenais šķērslis mājokļa iegādei ir 20% pirmās iemaksas trūkums - iedzīvotāji nevar veidot uzkrājumus, jo tērē tik, cik nopelna, norādīja SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

«Ja tiks ieviestas plānotās likumdošanas izmaiņas, pirmā iemaksa var pieaugt līdz pat 40% un hipotekārie kredīti var kļūt nepieejami,» skaidroja Danēvičs.

Viņš uzsvēra, ka, graujot normālas hipotekārās kreditēšanas principus, populistisku priekšlikumu iesniedzējiem būtu jāpadomā, kādas ir alternatīvas. Danēvičs uzskata, ka, ieviešot likumdošanas izmaiņas, pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks var pieaugt no tagadējiem sešiem līdz 13 un pat 20 gadiem.

Ņemot vērā negatīvo pieredzi Igaunijā, Swedbank šobrīd apsver iespēju Latvijā noteikt, ka mazākā nadas zīme, ko izdos bankomāti, būs 10 eiro (ap 7 Ls) nevis 5 eiro (ap 3,5 Ls).

Papildināta ar 5., 6. un 7. rindkopu.

Proti, Igaunijā, kur no bankomātiem var izņemt gan 5 eiro, gan 10 eiro, ir negatīva pieredze ar 5 eiro banknoti, kas bieži rada sasprūdumu - tīri tehniski, jo tiem ir cits izmērs, Db.lv atzina Swedbank vadītājs Māris Mančinskis.

«Līdz ar to, tā kā patlaban analizējam Igaunijas pieredzi ar eiro ieviešanu, analizējam arī bankomātu pieredzi - un šo risku, jo sasprūdums var apstādināt bankomāta darbību, kas, piemēram, kādā nomaļākā apdzīvotā vietā nozīmē, ka nauda nav pieejama pat vairākas dienas, atkarībā no iespējas bankomātu salabot,» skaidro M.Mančinskis.

Patlaban uzņēmējiem ir laba iespēja domāt par biznesa attīstību, tajā skaitā, izmantojot aizņemtos līdzekļus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Viņš norādīja, ka patlaban ir vēsturiski zemas procentu likmes kredītiem, kā arī ekonomiskās perspektīvas ir pozitīvas.

Kā atzina Mančinskis, pērn Swedbank kreditēšana ir pieaugusi un sasniegts labākais rezultāts kopš finanšu krīzes sākuma 2008.gadā.

Swedbank šogad gatava uzņēmumu kreditēšanai atvēlēt vienu miljardu eiro.

2015.gada trīs ceturkšņos Swedbank Latvijā strādāja ar 83 miljonu eiro peļņu. 2015.gada trīs ceturkšņos Swedbank uzņēmumiem aizdevumos izsniedza 426 miljonus eiro. Kopējais bankas izsniegto jauno kredītu apjoms pērn deviņos mēnešos sasniedza 587 miljonus eiro.

Hipotekārie kredīti Swedbank rada zaudējumus, tos kompensē ar cenu paaugstināšanu skaidras naudas pakalpojumiem.

Kā sarunā ar DB atzina bankas Swedbank Latvijā vadītājs Māris Mančinskis, tagad bankas no kreditēšanas pelna ļoti maz, piemēram, ar privātpersonu hipotekārajiem kredītiem šobrīd netiek pelnīts nekas. Tas nozīmē, ka katrai darbībai, klientu attiecībām jābūt pamatotām.

«Tendence ir tāda, ka visam, kas saistīts ar skaidru naudu, izmaksas pieaugs. Skaidra nauda būs dārgāka. Bezskaidra nauda un pašapkalpošanās būs daudz izdevīgāka. Ja nav nepieciešamības pēc padoma, ko arī varēs saņemt pa telefonu, daudzi klienti ilgtermiņā vispār varētu neienākt bankā,» sacīja Swedbank Latvijā vadītājs.

Darbību uzsācis jauns finanšu nozares uzņēmums - neatkarīgs pensiju pārvaldītājs “Vairo”.

Lai novērstu problēmu, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājums atrodas nepiemērotā plānā, “Vairo” piedāvā vecumam atbilstošus adaptīvos plānus. Tie caur moderniem un ilgtspējīgiem indeksu fondiem veic ieguldījumus pasaules lielāko uzņēmumu akcijās un automātiski pielāgojas klienta vecumam.

Jau ziņots, ka šī gada 27. jūlijā Latvijas Banka reģistrēja IPAS “Vairo” (“Vairo”) valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā.

Pieredzējuši Latvijas finansisti un uzņēmēji dibinājuši “Vairo” ar misiju, kuras centrā ir ideja par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vairošanu un sabiedrības labklājības sekmēšanu vecumdienās, piedāvājot ērtus rīkus un zināšanas.

AS Swedbank valdē ievēlēts Swedbank Baltijas Klientu servisa kompetenču centra vadītājs Ģirts Bērziņš, kā arī uz jaunu valdes locekļa pilnvaru termiņu pārvēlēts Swedbank Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis.

Līdz ar to Swedbank valdē tagad darbojas 4 cilvēki: valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis un valdes locekļi Reinis Rubenis, Ansis Grasmanis un Ģirts Bērziņš.

Līdz ar to vadības komandā papildu valdes locekļiem darbojas Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs, Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga, Kredītvadības un operacionālā riska pārvaldes vadītājs Dzintars Ermiņš, Komunikācijas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, kā arī Juridiskās daļas vadītājs Ivars Dimants.

Lai nodrošinātu optimālu un biznesa situācijai atbilstošu organizācijas pārvaldības modeli, AS Swedbank paplašina valdi, papildinot to ar diviem valdes locekļiem - Privātpersonu pārvaldes vadītāju Renāru Rūsi un Klientu servisa pārvaldes vadītāju Vadimu Frolovu, informē bankas pārstāvji.

Tas ir loģisks nākamais solis pēc tam, kad pirms gada gan R.Rūsis, gan V.Frolovs kļuva par Swedbank vadības komandas locekļiem un ikdienā piedalījās vadības lēmumu pieņemšanā. Vienlaikus Swedbank AS tiks samazināts padomes locekļu skaits no astoņiem uz septiņiem.

Tādejādi turpmāk Swedbank valdē strādās līdzšinējie valdes locekļi - valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis, Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis, Klientu servisa kompetenču centra vadītājs Baltijā Ģirts Bērziņš, kā arī jaunie valdes locekļi - Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis un Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS "Mans uzkrājums", starp kuras dibinātājiem ir divi bijušie "Swedbank" valdes priekšsēdētāji - Reinis Rubenis un Māris Mančinskis -, kā arī citi uzņēmēji un finansisti, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas "Mans uzkrājums" pamatkapitāls ir 105 000 eiro.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" bijušais valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Savukārt "Mans uzkrājums" padomes priekšsēdētājs ir Rubenis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir bijušais "Swedbank" Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, bet padomes locekle ir bijusī "Enefit" valdes locekle un Analītikas daļas vadītāja Inese Dosē.

Arefjevs skaidroja, ka pieredzējuši Latvijas uzņēmēji un finansisti apvienojuši spēkus, lai atbalstītu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos Latvijas sabiedrībā. "Mans uzkrājums" jau iesniedzis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licences pieteikumu Latvijas Bankā. Licencēšanas process aizņem laiku līdz pat gadam.

Lai arī Latvijas lielākajai komercbankai Swedbank sarukuši ieņēmumi no kredītiem, tomēr straujš izdevumu samazinājums par depozītiem, kur procentu likmes nepārsniedz 1%, un komisijas ieņēmumu pieaugums ļāvis bankai no pamatdarbības gūt 45 miljonu latu peļņu, kas ir par 23% lielāka nekā pirms gada.

Publicētais bankas finanšu pārskats liecina, ka procentu ienākumi sarukuši par 15,4%, sasniedzot 49,32 miljonus latu, bet procentu izdevumi samazinājušies 2,6 reizes, līdz 9,07 miljoniem latu, līdz ar to bankai pieauguši (par 16,81%) tīrie procentu ienākumi (līdz 40,21 milj.Ls).

Bankas kopējais kredītportfelis, neraugoties uz no jauna izsniegtajiem kredītiem, kas otrajā ceturksnī sasniedza 113 miljonus latu, gada griezumā saruka par 5% un jūnija beigās bija 2,383 miljardi latu. Tikmēr depozītu apjoms šogad jūnija beigās – 1,978 miljardi latu - saglabājās nemainīgs gada griezumā, informēja bankā.

Bankas tīrie komisijas naudas ieņēmumi šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 22,05 miljonus latu, kas ir par 19,6% lielāki nekā pērn pirmajā pusgadā. Bankas kopējā peļņa pusgadā bija 36,58 miljoni latu, kas ir par 16,4% mazāka nekā pirms gada. Samazinājums pamatā saistīts ar mazāku uzkrājumu atbrīvošanu nedrošajiem kredītiem (2011.gadā tas veidoja papildu ienākumus 15, 23 milj.Ls apjomā, bet 2012.gadā jauni uzkrājumi bija lielāki, samazinot peļņu par 1,4 miljoniem latu).

Valstij jāatbalsta uzņēmumu izdzīvošana un attīstības iespējas jaunos tirgos, nevis pelnītspēja, intervijā laikrakstam Diena saka Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Kā jūsu vadītās bankas darbu ietekmē rietumvalstu un Krievijas savstarpējās sankcijas?

Pagaidām reālā ietekme ir neliela. Tas sankciju apjoms, kas ietekmē Latviju, skar mazu daļu mūsu valsts eksporta uz Krieviju, un tikai dažām industrijām radies izaicinājums atrast jaunus tirgus, kuros strādāt turpmāk. Lielāka ir psiholoģiskā ietekme, un, ja runājam par Latvijas ekonomiku kopumā, tad galvenais izaicinājums ir investīcijas. Tās jau gadiem ir nepietiekamas. Eirozonā ekonomiskās izaugsmes nav jau vairākus gadus, bet tieši eirozona ir galvenais Latvijas uzņēmumu eksporta tirgus. Uzņēmēji, izvērtējot reālo situāciju, meklē jaunus noieta tirgus, bet jaunas investīcijas uzņēmumu kapacitātes palielināšanai tiek veiktas reti. Pēdējos gados vairāki Latvijas uzņēmēji bija izvēlējušies Krieviju kā vienu no izaugsmes tirgiem, jo tur peļņas apjomi bija lielāki nekā Eiropā, bet Krievija vairs netiek uzskatīta par perspektīvu eksporta tirgu un tiek uzskatīta par augsta riska tirgu. Zinu daudzus uzņēmumus, kuri tieši 2008.-2009. gada ekonomiskās krīzes laikā sāka strādāt Krievijas tirgū, jo tur ātrāk nekā eksportējot, piemēram, uz Vāciju, varēja gūt lielāku peļņu. Zinu arī uzņēmumus, kas strādā Eiropas tirgū un uz Krieviju neorientējas, jo vienmēr uzskatījuši, ka risks, kas saistīts ar Krievijas tirgu, viņiem nav pieņemams. Uzņēmēji paši izdara izvēli - strādāt augsta riska tirgū, kur var gūt lielu peļņu, vai strādāt zemāka riska tirgū, kur peļņa ir mazāka. Lai gan ne visām Latvijas biznesa nozarēm Krievijas tirgus ir aizvērts, šobrīd ikviens piekritīs, ka tas ir augsta riska tirgus. Patlaban uzņēmēji domā, ka jāpavēro, kā attīstīsies ģeopolitiskā situācija, kas notiks Krievijā, kas notiks Eiropā, un tieši šīs nogaidošās attieksmes rezultātā Latvijas ekonomiskā izaugsme var kļūt lēnāka. Protams, sankciju un pretsankciju vilnis var velties tālāk. Visriskantākās jomas ir tranzīts, ko var ietekmēt ar dzelzceļa tarifiem, farmācija un sankciju pagaidām neskartā pārtikas ražošanas daļa. Es nesaku, ka, manuprāt, Krievija varētu vērsties ar sankcijām pret Latvijas farmāciju, bet, ja tas tomēr notiks, tad ietekme uz šo nozari būs liela.

Swedbank Latvija 2014.gadā strādājusi ar 113 miljonu eiro peļņu. Peļņas pieaugums, salīdzinot ar 101 miljonu 2013.gadā, galvenokārt saistīts ar iepriekš veikto kredītuzkrājumu atbrīvošanu, liecina kredītiestādes sniegtā informācija.

«Neraugoties uz neparedzētiem ģeopolitiskiem izaicinājumiem, pagājušajā gadā Latvijas uzņēmējiem ir izdevies paaugstināt savus eksporta apjomus, tādejādi mīkstinot ārējo apstākļu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Savukārt pašai bankai aizvadītais bijis mērenas izaugsmes gads, ko ietekmēja joprojām valdošās zemās procentlikmes un situācija kreditēšanā, kas savukārt saistīta gan ar maksātnespējas likumdošanas izstrādes procesu, gan ar uzņēmumu noskaņojumu, ko ietekmējis Krievijas un Ukrainas konflikts,» aizvadīto gadu vērtē Swedbank vadītājs Latvijā Māris Mančinskis.

Kredītportfeļu amortizācija 2014. gadā joprojām turpinājās, kopējam kredītportfelim samazinoties par 6%. Kredītu portfelis 4. ceturkšņa beigās bijis 3 106 miljoni eiro. Jaunās kreditēšanas apjoms 2014.gadā ir sasniedzis 584 miljonus eiro, informē banka.

Izveidojies paradokss – naudu reāli var aizņemties tikai tie, kam to īpaši nevajag, bet pārējie turpina sisties, kā māk

Ir vienkārša tautsaimniecības sakarība – ja bankas izsniedz kredītus, tad ekonomika aug un IKP līkne uzrāda pozitīvu dinamiku, ja bankas kredītus neizsniedz, tad notiek gluži pretējais. Pēc pēdējās finanšu krīzes banku piesardzība kredītu izsniegšanā kļuva ne tikai par specifisku Latvijas situāciju, bet par diezgan fundamentālu problēmu visā eirozonā. Lai bankas pamudinātu raitāk aizdot naudu, Eiropas Centrālā banka līdz minimumam pazemināja procentu likmes – naudu varēja aizņemties lētāk nekā jebkad, un iedarbināja kvantitatīvās stimulēšanas pasākumus. Rezultātā eirozonā kopumā kreditēšana sāka uzrādīt pozitīvu tendenci, bet Latvijā, kā liecina šā gada pirmā ceturkšņa dati, kreditēšanas samazinājuma temps joprojām pārsniedz 4%.

Swedbank Latvija peļņa 2016. gada pirmajos sešos mēnešos ir 52 miljoni eiro, kas ir par 9% mazāk, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, ko ietekmējusi iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana mazākos apjomos, informē bankas pārstāvji.

«Latvijas ekonomika turpina augt, un tas atspoguļojas arī kreditēšanas stabilā pieaugumā. Izaugsmes galvenais virzītājspēks ir mājsaimniecības - privātpersonām no jauna izsniegtais finansējums audzis pat par 27%. Arī uzņēmumu kreditēšana stabili aug, tomēr to bremzē gan ēnu ekonomikas īpatsvars un ES struktūrfondu pieejamības apsīkums, gan vispārēja piesardzība, kuru šobrīd pastiprina Brexit referenduma iznākums. Vienlaikus aizvadītajā ceturksnī Swedbank turpināja nodrošināt klientiem labāko, ko sniedz mūsdienu tehnoloģijas – piemēram, esam uzsākuši masveidīgu Latvijas pāreju uz tādām maksājumu kartēm, kuras papildinātas ar bezkontakta tehnoloģiju, padarot norēķinus veikalā būtiski ātrākus un ērtākus, vienlaikus saglabājot bankas augstos drošības standartus,» saka Māris Mančinskis, Swedbank vadītājs Latvijā.

Swedbank Latvijā šogad deviņos mēnešos strādājusi ar 62 miljonu latu peļņu, kas ir par 23% mazāka nekā pērn šajā laikā. Tajā skaitā trešajā ceturksnī banka nopelnīja 14 miljonus latu un sagaidīja klientu skaita pieaugumu par 29 tūkstošiem.

Swedbank peļņas samazinājums pamatā saistīts ar mazākiem kredītprocentu ieņēmumiem un mazāku savulaik izveidoto uzkrājumu šaubīgiem kredītiem atbrīvošanu, skaidro bankas pārstāve Kristīne Jakubovska. Savukārt klientu skaita pieaugums bijis galvenokārt pateicoties Hipotēku bankas komercdaļas iegādei šogad.

«Viens no svarīgākajiem šī perioda darbiem ir jaunu klientu sagaidīšana no Hipotēku bankas. Lai būtu tuvāki mūsu klientiem, atradām iespēju reģionāli paplašināties, vienlaikus saglabājot izmaksu efektivitāti. Latvijas demogrāfijas tendences liecina, ka pakalpojumu pieejamība reģionos ir viens no būtiskiem uzņēmumu un valsts izaicinājumiem. Mēs atbildi redzam mūsdienīgu tehnoloģiju un interneta izmantošanā, ko jau veiksmīgi dara vairums mūsu klientu, » tā Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.