300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Ģimenes uzņēmums Kainaiži attīsta ne vien dzirkstošās bērzu sulas Birzī ražošanu, bet arī bērzu sulas sīrupu ražošanu.

Sulu iegūst no bērziem, kas aug Labanovsku ģimenes īpašumā. Dienā bērzs dod 5- 20 litrus sulas. Bērzi ir ekoloģiski, līdz ar to gatavā produkcija ir ekoloģiski tīra. Uzņēmuma vadība to ir sertificējusi kā bioloģisko produktu.

SIA Kainaiži valdes loceklis Ervins Labanovskis stāsta, ka sīrupa pagatavošanai no Kanādas pasūtīta speciāla krāsns ar pannu. No 100 l bērzu sulas var iegūt 1 l sīrupa, tāpēc šis produkts veikalos ir salīdzinoši dārgs, jo ieguldīti lieli resursi tā iegūšanai. Bērzu sulas sīrups tiek saražots aptuveni 100 litru gadā.

Šopavasar Labanovsku ģimene pirmoreiz eksperimentālā kārtā izmēģinājusi kļavu sulas sīrupa pagatavošanu. Veikalos tas gan, visticamāk, vēl šogad nebūs pieejams, pie tā aktīvāk saimnieks strādās nākamajos gados.

Saistībā ar konkurences pieaugumu bērza sulas eksporta tirgū, kur pēdējā gada laikā ar cenu dempingu dominē Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī Somijas uzņēmēji, vietējie bērzu sulas ražotāji pārskata eksporta plānus un sāk pievērsties papildu biznesiem, atzina aptaujātie uzņēmēji.

Kā sacīja Ikšķiles novada uzņēmuma SIA Sulas pārstāvis Linards Liberts, pērn uzņēmums saņēmis ievērojamu bērza sulas pasūtījumu no Taivānas, taču šogad Āzijas un citos eksporta tirgos ar lētāku produkciju masveidā ienāk ukraiņu un baltkrievu uzņēmēji.

«Uz Taivānu aizsūtījām divus konteinerus ar sulām. Nopelnījām ļoti labi, taču šogad sadarbības partneris «paņēmis pauzi», priekšroku dodot ukraiņiem un baltkrieviem, kuri ienāk tirgū ar milzīgiem sulas apjomiem par lētu cenu - nevaram pat salīdzināt viņu izmaksas par energoresursiem un darbaspēku ar mūsējām. Tāpat eksporta tirgū spēcīgi ir somi, kuriem ir gadu desmitu pieredze un investīcijas. Šī cenu dempinga dēļ tīras sulas eksports nav izdevīgs, līdz ar to šogad koncentrēsimies uz bērzu šampanieša eksportu Igaunijā,» sacīja Liberts.

Gripas sezona mēdz atnest apelsīnu sulas cenu pieaugumu

Biržās kotēto izejvielu cenu mēdz ietekmēt daudz un dažādi faktori, piemēram, spekulācijas par patēriņa tendencēm. Interesanti, ka sava ietekme uz cenām ir arī gripas sezonai – tai atnākot, pauzi ņēmis apelsīnu sulas cenu kritums. Šīs izejvielas nākotnes piegāžu kontraktu cena kopš šā gada sākuma ir palielinājusies vairāk nekā par 5% līdz 1,44 ASV dolāru atzīmei par mārciņu. Tiesa gan, kopš 2016. gada virsotnēm šīs izejvielas cena tāpat ir sarukusi gandrīz par 40%.

Analītiķi skaidro, ka globālā mērogā apelsīnu sulas patēriņam triecienu devusi atklāsme, ka šādi sulas produkti parasti satur lielu daudzumu cukura. Rezultātā apelsīnu sula un citas nosacīti tradicionālās augļu sulas tiekot aizvietotas ar dažādām alternatīvām, piemēram, tā saucamajiem smūtijiem. «Apelsīnu sula ilgstoši tikusi uzskatīta par veselīgu dzērienu. Dažu pēdējo gadu laikā bažas par cukura daudzumu tajā mainījušas šo priekšstatu. Pašlaik šī sula tiek skaitīta pie neveselīgajiem dzērieniem,» skaidro, piemēram, Rabobank eksperti.

Latvijā ir sācies kļavu sulu tecēšanas laiks, pastāstīja aptaujātie kļavu sulu pārstrādes uzņēmumi.

Uzņēmuma Sula vadītājs Linards Liberts stāstīja, ka kļavu sulas masveidā tiek tecinātas kopš pagājušās nedēļas, kas ir ierasts laiks to ieguvei. «Pirmo urbumu veicu jau janvāra trešajā nedēļā, bet īstenais kļavu sulu ieguves laiks sācies tagad,» sacīja Liberts.

Viņš piebilda, ka kļavas labi dod sulu saulainās dienās, savukārt apmākušās dienās ievākt sulu ir grūtāk. Tā kā nākamnedēļ sinoptiķi gaisa temperatūru daudzviet sola «plusos», apstākļi kļavu sulu tecināšanai būs piemēroti.

Savukārt bērzu sulas, visticamāk, varēs sākt iegūt marta otrajā pusē, atkarībā no laika apstākļiem, kas arī ir ierastais laiks bērzu sulu ieguvei.

Lai patērētājiem nodrošinātu precīzu, skaidru un nemaldinošu informāciju par ābolu un bumbieru sidra sastāvu, valdība otrdien, 20.septembrī, apstiprināja grozījumus sidra obligātajās nekaitīguma, kvalitātes un papildu marķējuma prasībās, informē Zemkopības ministrija.

Ābolu un bumbieru sidru, kas ražots vai laists apgrozībā kādā ES dalībvalstī, Turcijā vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī, Latvijā var piedāvāt tirdzniecībā ar nosaukumu ābolu sidrs, ja produkts ražots tikai no ābolu sulas, un nosaukumu bumbieru sidrs,- ja tas ražots tikai no bumbieru sulas.

Ābolu un bumbieru sidra nosaukumam jāataino ābolu un bumbieru sulas samērs. Ja produkta sastāvā ābolu sulas ir vairāk nekā bumbieru sulas, tad lieto nosaukumu ābolu-bumbieru sidrs. Ja produkta sastāvā bumbieru sulas ir vairāk nekā ābolu sulas, tad lieto nosaukumu bumbieru-ābolu sidrs.

Noteikumi precizē prasības marķējumam un ir saistīti ar etiķetes maiņu, tādēļ šo prasību ieviešanai noteikts pārejas periods līdz 2017.gada 1.oktobrim.

Signe Turauska pametusi darbu Siguldas novada domē, lai pievērstos savam pārtikas biznesam. «Tagad ļoti izjūtu atšķirību starp to, kā bija strādāt valsts iestādē - durvis vērās ciet piecos un vairs ne par ko nebija jādomā, un to, kā ir tad, kad ir savs bizness - jāstrādā teju 24 stundas diennaktī,» viņa atzīst biznesa portālam db.lv.

Viņas izlolotā «Dabas Laboratorija» piedāvā lēni spiestas- auksti presētas sulas, smūtijus, humusu ar dārzeņiem un svaigēdāju kūkas un citus augu izcelsmes produktus. Taču galvenais produkts no tā visa ir tieši auksti spiestās sulas. Sulās tiek izmantoti sezonālie augļi un dārzeņi. Kopumā «Dabas Laboratorijā» tiek gatavoti padsmit dažādi sulu veidi un teju desmit dažādi veselības šotiņi.

«Dabas Laboratorija» strādā kopš 2017. gada februāra, pirms tam vairāk nekā gads aizvadīts sagatavošanās darbos. «Pirms sava biznesa uzsākšanas es strādāju Siguldas novada domē un, strādājot tur, bija sajūta - man patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk darba vieta, bet tas tomēr nav tas, ko es gribu. Jutu, ka laiks skrien gar acīm. Jutu, ka esmu skrūvīte lielā mehānismā, bet nevaru atbildēt par lietām,» savās pārdomās dalās S. Turauska.

Šogad pirmo reizi vīndarītava Ledus vīni startēja starptautiskā dzērienu konkursā International Cider Challenge 2017 Lielbritānijā, kur uzņēmumā ražotais Ledus vīns ieguva sudraba medaļu.

Kā informē ģimenes vīna darītavas saimnieks Lauris Salenieks, saņemtais apbalvojums dod gandarījumu, jo saražot ledus vīnu nav vienkārši. «Ledus vīns, kas gatavots no ziemā sasalušiem āboliem, ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk pagatavotajiem vīniem, un galvenie pamatnosacījumi, lai produktu varētu saukt par ledus vīnu, ir ziemas apstākļos dabīgi sasaluša ābola izmantošana, līdz ar to īstu ledus vīnu var pagatavot tajās valstīs, kurās ir atbilstoši klimatiskie apstākļi,» stāsta L. Salenieks. Saskaņā ar pasaulē pieņemtiem standartiem, ir aizliegta mākslīga cukura vai alkohola pievienošana. Ziemeļamerikā ābolu ledus vīnam ir izveidota stingra vīna apelācija, kuras nosacījumus izmanto arī daži Eiropas ābolu ledus vīna ražotāji, tajā skaitā vīndarītavā Ledus vīni.

Bērzu sulu tirgū konkurence nav īpaši asa, jo konkurēts tiek nevis ar «pliku» bērzu sulu lielos apjomos un par zemām cenām, bet gan ar produktiem, kuriem ir augsta pievienotā vērtība, DB teic divi lielākie bērzu sulu ražotāji un pārstrādātāji – uzņēmumi Kainaiži un Sula.

Uzņēmuma Kainaiži īpašnieks Ervins Labanovskis teic, ka viņa īpašie produkti ir dzirkstošā bērzu sula un bērzu sulas sīrups, bet uzņēmuma Sula īpašnieks Linards Liberts bilst, ka orientējas uz bērzu sulas šampanieša ražošanu. Līdz ar to starp uzņēmumiem nav savstarpējas konkurences, jo katrs ražo savu unikālo produktu, kam ir savs pircēju loks. Tāpat nedz Kainaiži, nedz Sula nekonkurē ar tiem tirgotājiem, kas pārdod tikai bērzu sulu kā izejmateriālu.

«Svaigas bērzu sulas ir plaša patēriņa produkts, un es pārdodu arī tādas gan lielveikalam Stockmann, gan veikalam Klēts, kas atrodas Rimi lielveikalos. Tomēr mans pamatprodukts ir dzirkstošās bērzu sulas un bērzu sulu sīrups. Dzirkstošās bērzu sulas piegādāju arī restorāniem», savu biznesu raksturo E. Labanovskis. Jāpiebilst, ka Kainaižu dzirkstošās sulas var nogaršot gan restorānos Neiburgs, gan Aparjods, kur par 0,75 ml pudeli jāšķiras attiecīgi no 9 un 8 eiro.

Latvijas uzņēmums Biorganik5 un Igaunijas uzņēmums Chaga OU Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā radījis želejas konfektes Wild Candy, kas ir izgatavotas no dabīgām sulām un speciālā tehnoloģijā pārstrādātām ogām, biznesa portālam db.lv pastāstīja Biorganik5 valdes priekšsēdētāja Iveta Cīrule.

Paredzēts, ka organiskās želejas konfektes būs bez krāsvielām, glutēna, laktozes, papildus pievienotiem konservantiem. Jaunā produkta galvenais mērķis - konfekšu izgatavošanā izmantot pēc iespējas lielāku dabīgās sulas sastāvu. I.Cīrule pastāsta, ka ierasti želejas konfekšu sastāvā ir cukurs, ūdens, līdz 20% sulas un krāsvielas. Jaunajā produktā būs 70% sulas, aukstumā žāvētas ogas - dzērvenes, brūklenes, mellenes, organiskais pektīns, kā arī cukurs tiks aizvietots ar citu saldinātāju. Apsvērta ideja, ka ogās varētu iestrādāt arī dažādus piparus un piedāvāt želejas konfektes ar asumiņu.

Tāpat želeju konfekšu sastāvā būs sulas, piemēram, alvejas sula, kas iegūta Kanāriju salās, čagas eliksīrs, bērzu sulas sīrups tiks iegādāts no diviem piegādātājiem Latvijā un Igaunijā.

Very Berry šovasar sāk ražot sulas bērniem un uzstāda jaunas iekārtas

Ogu un sulu ražotājs SIA Very Berry dabīgo sulu ražotnē Gaujienas pagastā uzstādījis jaunas iekārtas, kas ļaus trīs līdz piecas reizes palielināt gatavās produkcijas pildīšanas jaudas. Iekārtu iegādē piesaistīts ES līdzfinansējums.

Jaunās iekārtas ir daļa no starpreģionu sadarbības programmas INTERREG, un projekta kopējās izmaksas ir ap 150 tūkstošiem eiro. Uzņēmuma mārketinga direktore Ilze Sauškina stāsta, ka šajā programmā iesaistītas vairākas valstis un tā vērsta uz inovatīvu iekārtu iegādi. Līdz šim pildīšanas dēļ uzņēmuma jaudas bija ierobežotas, un tagad šī problēma tiks atrisināta. «Pieprasījums pakāpeniski aug. Ar 120 % noslodzi strādājam. Jaunās iekārtas ļaus jaudas palielināt vismaz trīs reizes,» atklāj Ilze Sauškina. Paredzēts, ka iekārta darbu sāks šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, jo vēl tiek gaidīts pasterizators un etiķešu iekārta.

Apelsīnu sulas nākotnes kontrakta cena pasaules biržās strauji pieaug, jo viesuļvētra Irma, kas drīzumā varētu apdraudēt Floridu, var kaitēt apelsīnu ražai, raksta Bloomberg.

Patlaban bīstamajai piektās kategorijas viesuļvētrai tuvojoties Floridai, tajā izsludināta ārkārtas situācija. Rezultātā apelsīnu sulas cena novembra piegādēm otrdien ICE Futures biržā pieauga par 6,2% līdz 1,45 dolāriem par mārciņu, kas ir straujākais kāpums kopš pērnā gada maija.

Floridā saražo otro lielāko apelsīnu sulas apmēru pasaulē. Pirms ziņojuma par viesuļvētru tika prognozēts, ka Florida piegādās vairāk nekā pusi no kopējā ASV apelsīnu apjoma un aptuveni pusi no valsts greipfrūtu apjoma.

ASV Lauksaimniecības departaments jūlijā prognozēja, ka ASV šajā sezonā saražos 9% apelsīnu no kopējiem apjomiem pasaulē un 16% apelsīnu sulas.

Pēc apmēram nedēļas Latvijā varētu sākties bērzu sulu tecināšanas laiks, prognozē Smiltenes novada uzņēmuma "Kainaiži" (zīmols "Birzī") īpašnieks Ervins Labanovskis.

Viņš norādīja, ka Latvijā tādas īstenas ziemas ar salu un patstāvīgu sniegu šogad nav bijis. Pavasarīgo laika apstākļu ietekmē kļavu sulu bija iespējams tecināt jau pērn 20.decembrī, kas ir citiem gadiem neierasti agri. Tagad kļavu sulas ieguve praktiski noslēgusies, ja vien uz ilgāku laiku gaisa temperatūra nepieturēsies "mīnusos".

Savukārt bērzu sulu visā Latvijā varētu sākt tecināt pēc apmēram nedēļas. Citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Čehijā to jau dara.

Pēc Labanovska skaidrotā, kļavu sulu sezona kopumā Latvijā parasti sākas agrāk nekā bērzu un ilgst apmēram divus mēnešus. Šogad kļavu sulu sezona bijusi garāka nekā vidēji citus gados un vērtējama kā veiksmīga. Tikmēr bērzu sulu parasti tecina apmēram trīs nedēļas.

Jaunu grafisko identitāti ir ieguvis sulas, nektāru un sulas dzērienu zīmols Gutta. Tās ir ievērojamākās izmaiņas Gutta vizuālajā izskatā un veidolā visā šī zīmola 22 gadu pastāvēšanas vēsturē. Zīmolam tagad ir jauns logo, tiek ieviesta jauna vizuālā identitāte un modernāks iepakojuma dizains, kas pakāpeniski aizstās līdzšinējo.

Pēc zīmola Gutta jaunā logo ieviešanas turpinās darbs pie jaunās identitātes ieviešanas ikdienā. Gutta sulas, nektāri un sulas dzērieni jaunajā izskatā veikalos kļūs pieejami aprīļa gaitā.

2015. gada decembrī tika pabeigta Orkla grupai piederošo kompāniju SIA Spilva un AS Gutta apvienošana vienā uzņēmumā.

Dzirkstošo bērzu sulu "Birzī" ražotāji SIA "Kainaiži" uzsāk balzama ražošanu, informē uzņēmums.

SIA "Kainaiži" jau vairāk nekā 7 gadus nodarbojas ar koku sulu ieguvi un pārstrādi, ražojot dzirkstošo bērzu sulu "Birzī", piegādājot svaigās kavu un bērzu sulas veikaliem pavasarī, kā arī ražojot vairākus sīrupus kā bērzu, ābolu un vīgriežu.

"Savā darbības laikā mēs nepārstājam eksperimentēt un domāt par jaunu produktu radīšanu. Šobrīd mums ir prieks pēc ilgstošas receptes izstrādes un pieslīpēšanas prezentēt stipro alkoholisko dzērienu - "Birzī" balzamu," saka SIA "Kainaiži" īpašnieks Ervins Labanovskis.

Balzams veidots no dažādām bērzu izejvielām - bērzu sulas destilāta, bērzu sulas sīrupa un svaigas bērzu sulas, kā arī no dabā atrodamām augu valsts piedevām, kas tiek turētas stingrā noslēpumā.

Vadošais dzērienu ražotājs Baltijā SIA CIDO Grupa turpina attīstīt eksportu un šogad uzsācis sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, tādējādi paplašinot produkcijas sortimentu, kas tiek eksportēts uz šo reģionu. Šis ir viens no eksotiskākajiem tirgiem, kurā tiek novērtētas Latvijā ražotās sulas, informē uzņēmums.

Kopā uz šo valsti tiek eksportētas septiņas “CIDO” sulas. Visas sulas tiek eksportētas ar “CIDO” zīmolu. Pieprasījums ir pēc “CIDO” sulām ar savā ziņā unikālām garšām – piemēram, granātābolu, mango, dzērveņu, tomātu ar jūras sāli, kā arī standarta top garšām – apelsīnu, ābolu, greipfrūtu.

Inese Lielpinka, SIA „CIDO Grupa” pārstāve: “Sulu eksports uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir novērtējums Latvijas ražotājam, jo šajā nišā ir ļoti sīva konkurence. Turklāt daļa šo sulu veidu tiek iegūtas turpat reģionā, kas tikai vēlreiz apliecina, ka mūsu sulām ir laba garša un augsta kvalitāte. Katrā ziņā esam apmierināti ar pirmo kravu panākumiem un nākotnē ceram paplašināt šo sadarbību.”

SIA CIDO Grupa izstrādājusi jaunas dārzeņu un augļu sulas Veggie ar biešu vai ķirbju garšu, attīstot jaunu kategoriju sulu klāstā, informē uzņēmuma pārstāve Inese Ozoliņa.

CIDO Grupa uzsākusi ražot Veggie ābolu - biešu sulu ar mango biezeni un augļu - dārzeņu sulu ar ķirbju biezeni.

Uzņēmums norāda, ka dārzeņu un augļu sulu kombinācija ir jauna niša arī Latvijas tirgum, bet ārvalstīs šis strauji augošais «vegie» segments iemanto arvien lielāku popularitāti.

Saskaņā ar Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā apstiprināto sulu klasifikāciju, jaunie produkti ir 100% sulas, kas izgatavotas no dārzeņu un augļu koncentrētām sulām.

SIA Cido Grupa portfelī ietilpst gan sulas, nektāri un sulu dzērieni, gan dabīgais minerālūdens un dzeramais ūdens, gan alus. Tās kapitāla daļu īpašnieks ir Dānijas akciju sabiedrība Royal Unibrew. 2014.gadu Cido Grupa noslēdza ar 55,9 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir labākais uzņēmuma finanšu rezultāts.

Dzirkstošo bērzu sulu BIRZĪ ražotāji Smiltenes novada Brantu pagasta Kainaižos 7. maijā stādīs pasaulē pirmo Sulu koku parku.

Parks taps ar Smiltenes pašvaldības finansiālu un SIA Labie koki praktisku atbalstu.

«Pasaulē ir ap 20 koku veidu, no kuriem var iegūt sulu pārtikai. Mūsu platuma grādos ir trīs veida sulu koki. Zināmākie ir bērzs un kļava. No mazāk zināmiem kokiem sulu vēl var iegūt no valrieksta. Mēs plānojam izveidot pirmo Eiropā un, iespējams, pasaulē Sulu koku parku, kurš varētu būt gan apskates objekts tūristiem, gan arī mežs, no kura nākotnē tiks iegūtas sulas realizēšanai Latvijas un pasaules tirgos. Bērzu sulu jau šobrīd tirgojam gan Latvijā, gan pasaulē ar BIRZĪ zīmolu, taču šis parks ļaus paplašināt tālākā nākotnē mūsu produktu klāstu vēl ar vairākiem ekskluzīviem produktiem - kļavu sīrupu, kā arī valriekstu sulu un sīrupu. Nākotnē plānojam parku attīstīt un sastādīt arī mazāk zināmus kļavu, valriekstu un bērzu veidus, kas būs pieejami BIRZĪ ražotnes apmeklētāju apskatei,» ideju komentē uzņēmuma īpašnieks Ervins Labanovskis.

Kad sniega sega jau daudzviet nokususi, siltajos saules staros nedaudz ātrāk nekā ierasts – kļavās sācies sulu laiks, informē AS Latvijas Valsts meži.

Kļavu sulas tiek tecinātas nedaudz ātrāk par bērzu sulām.

Tā kā kļavu sula ir cukura un minerālvielu avots, kas kokam nepieciešams lapu plaukšanai un ziedēšanai, AS Latvijas valsts meži iesaka domāt ne vien par veselīgo kļavu sulu ietekmi uz cilvēka organismu, bet arī par pašu koku. Kokam nevajadzētu atņemt pārāk daudz enerģijas. Turklāt katrs urbums kokam rada mehānisku bojājumu, caur kuru var iemājot dažādi mikroorganismi un izraisīs koksnes iekrāsošanos, vēlāk trupi. Ir svarīgi, ka urbums netiek veikts pārāk dziļi, un, kad sulas satecinātas, tas tiek pareizi aiztaisīts.

LVM apsaimniekotajās teritorijās sulas drīkst urbt tikai pašpatēriņa vajadzībām vienā kokā. Urbšanas vietā (līdz 50 centimetriem no zemes) kokam jābūt vismaz ar 40 centimetriem diametrā, turklāt urbums jāveido ne dziļāk par 5 centimetriem, jo sula tek gar koka mizu, ne no kodola.

Ja sulām nepiemēros cukura akcīzes nodokli tāpat kā visiem pārējiem cukurotajiem dzērieniem, pastāv risks, ka valsts nelikumīgi radīs izņēmumu.

Tiek dota nedēļa laika kāzusa atrisināšanai, lai neveidotos situācija, ka valsts nelikumīgi atbalsta kādu no bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Saeimas Juridiskais birojs vērsa klātesošo parlamentāriešu uzmanību uz vairākām neskaidrībām. Proti, otrajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli aprēķināt atkarībā no cukura daudzuma gramos, taču spēkā esošā redakcija, kurai nav paredzētas izmaiņas, nosaka, kādi bezalkoholiskie dzērieni ir akcīzes nodokļa objekts – tie ir ūdeņi, minerālūdeņi ar cukura, citu saldinātājvielu vai aromatizētāju piedevu un pārējie dzērieni, izņemot augļu un dārzeņu sulas un nektārus, dzērienus, kuru sastāvā ir ne mazāk kā 10% sulas (izņemot augļu sulas, kuras gatavotas no koncentrāta ar ne vairāk kā 10% pievienotā cukura). Tā kā ideja ir piemērot akcīzes nodokļa likmi atkarībā tikai no cukura daudzuma, tad minētā konstrukcija varot radīt problēmas nākotnē.

Samazinoties pirktspējai, sarucis un pirmskrīzes apjomu arvien nav sasniedzis sulu patēriņš Latvijā; vietējie ražotāji meklē iespējas ārvalstīs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā lielāko sulu tirgus pīrāgu dala divi ražotāji – Cido Grupa un SIA Orkla Foods Latvija, tajā darbojas arī vairāki citi augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi, kas piedāvā sulas, piemēram, SIA Puratos Latvia, SIA Kronis, SIA Verry Berry un SIA Strēlnieki. Pēdējās lielākās pārmaiņas tirgū notikušas 2015. gada beigās, kad noslēgts SIA Spilva un AS Gutta apvienošanas process, kā rezultātā abas kompānijas turpina darbu kā viens uzņēmums SIA Orkla Foods Latvija.

«Esam Baltijā lielākais sulu ražotājs. Latvijā Cido Grupas ražoto sulu, nektāru un sulu dzērienu tirgus daļa, ieskaitot citus grupas izplatītos zīmolus, piemēram, Frutto, ir aptuveni 40%, Lietuvā – ap 20%, Igaunijā – 5%. Cido sulas Igaunijā nopērkamas sen, taču mātes kompānija uzņēmumu Royal Unibrew Eesti dibināja vien 2012. gada decembrī un kopš tā laika aktīvāk sākusi iekarot Igaunijas tirgu,» stāsta Cido grupas padomdevēja juridiskajos jautājumos Inese Lielpinka.

Patlaban vērojama potenciālo pircēju interese par Orkla Foods Latvija grupā esošā uzņēmuma Gutta ūdens ražotni Valdlaučos, tomēr par konkrētu pircēju vēl pāragri runāt, atzina Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Viņa norādīja, ka uzņēmums patlaban neatklās ieinteresētās puses, kā arī nevar prognozēt darījuma beigu datumu.

«Par pārdošanas procesu informācija būs pieejama, kad tiks noslēgta vienošanās,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Ražotne atrodas Rāmavā, Valdlaučos, tās platība ir 3445 kvadrātmetri, savukārt kopējā teritorija aizņem 18 051 kvadrātmetru.

Gutta Valdlaučos ražo 13 veidu sulas, sulu dzērienus un nektārus, kā arī zīmola Everest gāzētu un negāzētu ūdeni, kas tiek iegūts ražotnē no 128 metru dziļiem urbumiem.

Līdzās Everest ražošanai Gutta ražotnē tiek fasēts arī Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA Aqua Riga Zaķumuižas urbumā iegūtais un uz ražotni transportētais ūdens.

Dzērienu ražotāja SIA «Cido grupa» apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu. Uzņēmums pēdējos gados uzrāda labākos finanšu rādītājus tā vēsturē, informē SIA «Cido Grupa» pārstāve Inese Lielpinka.

«Mēs esam Latvijas veiksmes stāsts un varam lepoties ar mūsu sasniegumiem tepat reģionā un pasaulē, ko ar mērķtiecīgu darbu uzlabojam katru nākamo gadu. Vēlos uzsvērt, ka esam vienīgais sulu lielražotājs valstī ar ražotni tepat Latvijā. Globālo izaicinājumu laikmetā esam spējuši uzlabot ražotnes konkurētspēju un nostiprināt tās pozīcijas, kļūstot par vienu no flagmaņiem pārtikas ražošanā,» darbības rezultātus komentē SIA «Cido grupa» ģenerāldirektors Marijus Kirstukas.

Pateicoties mērķtiecīgam darbam vietējā un eksporta tirgos, uzņēmums turpina pakāpenisku izaugsmi – pērn «Cido grupa» gada apgrozījums pieauga par aptuveni 9%, sasniedzot uzņēmuma vēsturē lielāko apgrozījumu – 58,3 miljonus eiro.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,9 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,7 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, veselības aprūpei, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,9 %. Būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, sālim un garšvielām, saldējumam, žāvētiem augļiem un riekstiem. Savukārt lētāks kļuva piens, siers, augļu un dārzeņu sulas, sviests, mājputnu gaļa, svaigi dārzeņi.