300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt
Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.
Noteikumi «priekš kaķiem»
Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».
«Tas ir gluži tāpat kā padomju laikos ar bitēm. Drīkstēja būt piecas mājiņas, bet manam vectēvam bija piecas mājiņas katrā apkaimes ciemā. Ja šo lietu grib uztvert kā biznesu, braukt uz Rīgu, maksāt tirgus naudu, stāvēt šeit visu dienu, tad tāds ierobežojums, uztverts nopietni, ir trakāks nekā padomju laikos. Skaidrs, ka to pārkāpj, jo citādi jau nevar. Pieprasījums ir, un sulas cilvēki grib. Labprāt dzer minerālūdens vietā, kas maksā gandrīz tikpat cik bērzu sula un ir mazliet lētāks par kļavu sulu. 300 litri Rīgas tirgū dienā ir jāpārdod, un tad var nopirkt degvielu, samaksāt par tirgu un kaut ko mājās sievai pārvest,» skaidroja tirgotājs.
Viņš apgalvoja, ka sulas saldē un tirgo arī pēc sulu sezonas beigām, jo ir cilvēki, kuri vasarā dzer kļavu vai bērzu sulu «labprātāk nekā veikala ūdeni».
Bizness ar invalīdu atlaidēm
Arnis Pētersons no Dobeles novada Penkules pagasta Priedītēm Dienas Biznesam pastāstīja, ka uz Rīgas tirgu sulu laikā ik dienu atved divas somas ar pilnām pudelēm.
«Man jau tūdaļ būs 70 gadu. Braucu no Dobeles. Man ir invalīda apliecība, un arī te, tirgū, vietas nauda ir tikai viens eiro. Tirgoju gan kļavu, gan bērzu sulas. Bērzu - par 90 centiem litrā, bet kļavu par eiro trīsdesmit. Pudeles man izmaksā – litra pudele 15 centu, pusotra litra pudele – 17 centu. Sulu vienmēr tirgoju svaigu, tā kā katra nenopirktā pudele rada zaudējumus. Tur tālāk kolēģis tirgo kļavu sulu par pusotru eiro, bet viņam jau saldēta. Ko nepārdos tagad, pārdos maijā,» atklāja A. Pētersons. Viņš sulas arī prasmīgi raudzē, tomēr šo gardumu uz tirgu nevedot, jo baiļojas par birokrātisku formalitāšu kārtošanu, kas būtu, lai ko tādu tirgotu. Jautāts, vai ir interesējies par to, kādi ir noteikumi, A. Pētersons norādīja, ka savos 70 gados vairs negrasās interesēties – vedīs sulas, kamēr atļaus tirgot. Mājās esot četras kļavas un trīs bērzi. Pēc Ministru kabineta noteikumiem A. Pētersons var tirgot arī raudzētas bērzu sulas, ja vien kopējais iztecināto sulu apjoms gadā nepārsniedz 300 litru. Pēc sarunas noprotams, ka sulu laikā ik darba dienu A. Pētersons uz tirgu nogādā vismaz 30 litrus sulas. Tas nozīmē, ka viņa likumīgā darbošanās ir galā pēc 10 dienām.
«Taisni šorīt pienāca klāt tas baltajā halātā – nu tirgus dakteris. Paprasīja, cik pudeles esmu atvedis, paskatījās uzrakstus, vai viss ir pareizi, un atļāva tirgoties. Viņš jau te galvenais, visu regulē. Par pircējiem man nav jāsatraucas. Cilvēki meklē, zvana. Bieži jau priekšpusdienā viss ir cauri un jābrauc mājās,» teica A. Pētersons
Ieteic dibināt uzņēmumus
300 litru sulas tecināšanas ierobežojums privātpersonām ir niecīgs lielums Rīgas tirgum, Dienas Biznesam atzina SIA Sula īpašnieks Linards Liberts, kurš viens no pirmajiem Latvijā sāka bērzu sulu pārstrādi, un šobrīd uzņēmums ir līderis bērza sulu vīna ražošanā.
«Vienkāršoti runājot, agri vai vēlu iznāks reģistrēt saimniecisko darbību, jo skaidrs, ka 300 litri ir ļoti maz. Pēc būtības te ir līdzīgs stāsts kā visiem tiem, kuri iet un lasa ogas, sēnes vai vāc kādas citas meža veltes. Bērzu sula jau ir tas pats. Ja sulas tecinās zemnieku saimniecība – te nekādas problēmas nebūs,» norādīja L. Liberts, piebilstot, ka 300 litri ir daudzums, ko var tirgot lauku ciemā kaimiņiem, nevis cerēt, ka atmaksāsies braukšana un tirgus izdevumi lielpilsētā.
«Es uzskatu, ka cilvēkiem ir jāiekļaujas vispārējā kārtībā. Ir taču iespējams to izdarīt pašnodarbinātajam. Rudenī ir sēnes, vasarā ogas, pavasarī sulas, ziemā atvaļinājums. Ir vieglāk strādāt, un rodas labāki klienti. Nav tikai un vienīgi tirgus. Ir iespēja izrakstīt rēķinu, pārdot vairāk. Tas ir tāds koks ar diviem galiem. Var cauru gadu rāt birokrātiju, bet var to visu uztvert kā iespēju! Tā ir izvēle strādāt konkrētā nišā, piemeklēt darbu citās sezonās, bet arī šobrīd tie paši sulu tecinātāji nav nekādi biroju darbinieki, kuri brīvbrīžos tirgo sulas. Tie jau ir cilvēki, kuri šajā laukā darbojas, un reģistrēšanās, vispārējās kārtības pieņemšana sniegs viņiem papildu iespējas! Valsts likumus un kopējo kārtību nevajag uztvert kā nepārvaramu traucēkli un ļaunumu,» pauda L. Liberts.
VIEDOKĻI
Sulas jātecina tīrā vidē
Iveta Veinberga, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta eksperte:
Lai novērtētu bērzu sulas ķīmisko un mikrobioloģisko sastāvu, identificējot un novērtējot iespējamos riskus tās patērētājiem Latvijā, ir veikts zinātnisks pētījums. Zinātniskais institūts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR divus gadus ir veicis bērzu sulu pētījumu. Pētījuma pirmā gada rezultāti sakrīt ar līdzīgu pētījumu rezultātiem, apstiprinot to, ka bērzu sulas satur augstu mikroelementu un makroelementu koncentrāciju. Šīs sulas var izcelt kā labu kālija, mangāna, cinka un dzelzs avotu. Bērzu sulas var saturēt arī piesārņotājus, piemēram, toksiskus elementus un smagos metālus no apkārtējās vides. Sulas, kas paredzētas tirgošanai, atbilstoši MK noteikumiem nedrīkst ievākt vietās, kas atrodas blakus potenciālajiem piesārņojuma avotiem, piemēram, lielceļiem un pilsētām. Neviens no analizētajiem piesārņotājiem nesasniedza patērētājam bīstamu daudzumu un ir būtiski zemāks par pieļaujamo robežu. Galējais pētnieku apgalvojums ir - līdz šim Latvijā analizētajās bērzu sulās nav patērētājam kaitīgu elementu. Tomēr, lai izvairītos no iespējama ķīmiska piesārņojuma, aicinām pirms bērzu un kļavu sulas tecināšanas izvērtēt apkārtējās vides kvalitāti.
Uzņēmuma reģistrācija par brīvu
Māris Eiklons, PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs:
Bērzu sulu iegūšanu un tirdzniecību nelielos apjomos regulē Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 499 Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā. Noteikumi nosaka – ja iegūtās un realizētās bērzu sulas apjoms vienā kalendārajā gadā pārsniedz 300 litrus, tad sulas ražotājam jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā kā augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumam. Uzņēmuma reģistrācija ir bez maksas un notiek vienas nedēļas laikā. Pārējās prasības gan mazo apjomu (līdz 300 litriem gadā), gan lielo apjomu (virs 300 litriem gadā) ražotājiem ir līdzīgas – sulas nedrīkst tecināt vietās, kur ir tiešs piesārņojuma risks, piemēram, ceļmalās. Fasējot un tirgojot bērzu sulas, ir jāievēro higiēnas prasības, jāmarķē produkts, kā arī jāveic saražotās produkcijas uzskaite. Ražotājiem, kas saražo vairāk nekā 300 litrus bērzu sulas gadā, ir jāievēro higiēnas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu. Ja persona ir nolēmusi, ka vēlas palielināt produkcijas noietu un ražot vairāk, nekā pieļauj normatīvie akti, kas vienlaikus paredz prasību atvieglojumus nelielo apjomu primārajiem ražotājiem, tad uz to jau attiecas iepriekš minētā regula. Vēl var piebilst - ja plānots bērzu sulu pasterizēt, tad šāda darbība uzskatāma par produkta pārstrādi, un sulu ražotājam neatkarīgi no iegūstamā sulu daudzuma jāreģistrējas PVD kā pārstrādes uzņēmumam.
