Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Imantā iestādīsim divreiz vairāk koku nekā to ir šobrīd, atbildot uz bažām par koku nociršanu jauna daudzdzīvokļu projekta vajadzībām, norāda "Bonava Latvija" projekta attīstības vadītājs Mārtiņš Vonda.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija otrdien, 19. novembrī, atlika gala lēmuma pieņemšanu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai Dumbrāja ielā 29, Rīgā, kur projekta attīstītājs SIA "Bonava Latvija" iecerējis būvēt jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas ar pazemes un virszemes autostāvvietām.

"Mēs esam atvērti kopā ar iedzīvotājiem un Rīgas domi atrast visām pusēm pieņemamu risinājumu. Attīstot jauno mājokļu projektu Dumbrāja ielā 29, mēs esam paredzējuši plašas zaļās zonas izveidi, saglabājot lielu skaitu esošo koku un papildinot teritoriju ar jauniestādītiem kokiem, kā arī veidojot arī krūmu un ziemciešu apstādījumus. Vienlaikus esam iecerējuši iestādīt 18 papildu dižstādus Rīgas domes izvēlētajā vietā. Tādējādi kopumā šajā Rīgas apkaimē iestādīsim divreiz vairāk koku nekā to ir šobrīd," stāstīja M. Vonda.

Balstoties uz vairāk nekā 2500 iedzīvotāju izteiktajiem viedokļiem izdevies panākt, ka būvniecības laikā 77 koku vietā tiks izcirsti tikai 10, informēja Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija par šo jautājumu lēma vairākkārt un uz konkrēto teritoriju devās arī divos izbraukumos.

Komisija pirmo iesniegumu no SIA "Estera Holding" par lielākās daļas koku nociršanu zemes gabalā Hipokrāta ielā bez numura un Sergeja Eizenšteina ielā bez numura saņēma 2019.gada sākumā. Uzņēmums saistībā ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību sākotnēji vēlējās cirst 77 teritorijā augošos kokus. Iesniedzot koriģētu ģenerālplāna skici, ciršanai paredzēto koku skaits samazinājās līdz 48 kokiem.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija vasarā organizēja pirmo izbraukumu un nolēma veikt publisko apspriešanu, jo speciālisti, vizuāli vērtējot šos kokus, bija secinājuši, ka lielākā daļa no tiem ir ainaviski un dendroloģiski vērtīgi. Mežciema un citu apkaimju iedzīvotāji kopumā iesniedza 2534 viedokļus.

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par valdības noteikumu normām, ar kurām pērn tika samazināts galvenajā cirtē cērtamo koku caurmērs, paverot iespējas jaunāku mežu izciršanai.

"Noteikumu par koku ciršanu mežā" grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti 2017.gadā un atkārtoti - 2019.gadā, un allaž tika apturēti vides aizstāvju iebildumu dēļ. Tomēr 2022.gada vasaras sākumā Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība strauji pieņēma izmaiņas, apelējot pie nepieciešamības ziemas priekšvakarā palielināt šķeldas ieguvi un šoreiz ignorējot vides organizāciju iebildumus.

Tobrīd Kaspara Gerharda (NA) vadītā Zemkopības ministrijā apgalvoja, - lai arī cirtes caurmēra samazinājums paplašinās meža teritorijas, kurās būs potenciāli iespējama galvenā cirte, izvirzot pastiprinātas prasības meža atjaunošanai neesot prognozējams, ka mežizstrādes apjoms būtiski palielināsies. Tā vietā izmaiņas veicināšot produktīvu mežaudžu veidošanu ar saimnieciski vērtīgām koku sugām.

Šodien Satversmes tiesa skatīs Latvijas vides organizāciju ierosināto lietu par mazāka caurmēra koku ciršanu, informēja Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tiks vērtēts Satversmes tiesā. Lietas izskatīšana notiks vairākās sēdēs februārī un martā, bet lēmums sagaidāms līdz aprīļa sākumam.

Brizga-Kalniņa atgādina, ka Ministru kabinets 2022.gadā pieņēma grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kas noteica samazināt koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu. Tāpēc 2022.gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā, lai lūgtu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmes 115.pantam, kas paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST. ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija otrdien, 19. novembrī, atlika gala lēmuma pieņemšanu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai Dumbrāja ielā 29, Rīgā, kur projekta attīstītājs SIA „Bonava Latvija” iecerējis būvēt jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas ar pazemes un virszemes autostāvvietām.

„Publiskās apspriešanas laikā mēs saņēmām ļoti daudz viedokļu no Imantas un tuvāko apkaimju iedzīvotājiem, un vairums no tiem bija pret koku izciršanu, tāpēc komisija lēma, ka projekta attīstītājam ir jāmeklē vēl risinājumi, lai šeit saglabātu pēc iespējas vairāk ainaviski vērtīgo koku. Ja uzņēmums grib sevi pozicionēt kā sociāli atbildīgu uzņēmumu, tad ir jāņem vērā sabiedrības nostāja,” norāda Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Kopumā no Imantas un citu apkaimju iedzīvotājiem publiskās apspriešanas laikā, kas norisinājās no 21. maija līdz 17. jūnijam, tika saņemti 563 viedokļi par koku iespējamo ciršanu Dumbrāja ielā 29, Rīgā. Koku ciršana netika atbalstīta 160 anketās, kas saņemtas no tiešā tuvumā dzīvojošajiem, un 379 anketās, kurās savu viedokli pauduši tālāku apkaimju iedzīvotāji.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas vairākums, vairākas reizes vērtējot SIA "Bonava Latvija" iesniegtos projektu pieteikumus, ir pieņēmis lēmumu ļaut izcirst kokus daudzdzīvokļu projekta īstenošanai Dumbrāja ielā 29, Imantā.

Lai Dumbrāja ielā 29 varētu notikt būvniecība, būs jānocērt viena kļava, 25 bērzi, viens ozols un divas priedes. Projekta attīstītājs ir solījis iestādīt 18 dižstādus.

Projekta attīstītāja sākotnējā iecere paredzēja cirst vairāk koku, tomēr rasta iespēja saglabāt vienu priedi, vienu kļavu un vienu ievu.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija vairākas reizes vērtēja SIA "Bonava Latvija" iesniegtos dokumentus, kā arī pieprasīja publiskās apspriešanas sarīkošanu, kuras laikā saņēma daudz viedokļu no Imantas un tuvāko apkaimju iedzīvotājiem. Vairums no tiem bija pret koku izciršanu, tāpēc komisija lēma, ka projekta attīstītājam ir jāmeklē vēl risinājumi, lai šeit saglabātu pēc iespējas vairāk ainaviski vērtīgo koku.

Līdz 11. janvārim saskaņā ar Administratīvā procesa likumu pie Rīgas domes priekšsēdētāja var apstrīdēt Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas vairākuma pieņemto lēmumu par koku ciršanu Dumbrāja ielā 29, Rīgā.

To var apstrīdēt ikviens, jo koku ciršana ir uzskatāma par kaitējumu videi, informē Rīgas dome.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, vērtējot SIA "Bonava Latvija" iesniegtos projektu priekšlikumus, nolēma: atļaut cirst vienu kļavu, 25 bērzus, vienu ozolu un divas priedes.

Projekta attīstītājs ir solījis iestādīt 18 dižstādus.

Pret koku ciršanu balsoja Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko un SIA "Rīgas meži" pārstāvis Uldis Zommers.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija vairākas reizes vērtēja SIA "Bonava Latvija" iesniegtos dokumentus, kā arī nolēma rīkot publisko apspriešanu, kuras laikā saņēma daudz viedokļu no Imantas un tuvāko apkaimju iedzīvotājiem. Vairums no tiem bija pret koku izciršanu, tāpēc komisija lēma, ka projekta attīstītājam ir jāmeklē vēl risinājumi, lai saglabātu pēc iespējas vairāk ainaviski vērtīgo koku.

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

No sešiem saņemtajiem piedāvājumiem ārējās robežas infrastruktūras augstas gatavības posmu izbūves projektā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Citrus Solutions" piedāvājums par 31,4 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētais būvkomersants veiks projektā paredzētos darbus visos deviņos augstas gatavības posmos. Līguma parakstīšana ar būvkomersantu notiks pēc finansējuma piešķiršanas, atklāj Griškevičs, piebilstot, ka tas varētu būt marta sākumā.

Valdība otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu un paveiktajiem darbiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, savukārt VNĪ Ministru kabinetam prezentēja cenu aptaujas rezultātus, kurā par saimnieciski visdevīgāko atzīts "Citrus Solutions" piedāvājums.

Ar Ministru kabineta lēmumu otrdien atbalstīta arī papildu dzeloņstiepļu žoga izbūve 22,8 kilometru garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2022.gadam ir ne vairāk kā 2 329 271 eiro.

Rīgas domes apstādījumu saglabāšanas komisija nolēmusi piedzīt maksājumu 12 900 eiro apmērā no privātpersonas par vietējas nozīmes dižkoka patvaļīgu nociršanu, informē Rīgas domē.

Šā gada martā Apstādījumu inspekcijas galvenā apstādījumu inspektore, apsekojot Rīgā esošos apstādījumus, konstatēja, ka kādā pilsētas teritorijā ir nozāģēti visi zemesgabalā augošie koki, tajā skaitā viens bērzs ar 89 cm diametru. Zemesgabalā iepriekš augošais bērzs bija reģistrēts dižkoku datubāzē un bija vietējas nozīmes aizsargājams koks (dižkoks).

«Šis ir tas gadījums, kad mēs kārtējo reizi atgādinām, ka pilsētas teritorija nav tas pats, kas mežs. Cērtot kokus, ir rūpīgi jāseko līdzi gan saistošajiem noteikumiem, gan ciršanas laikam, gan citiem faktoriem,» norāda Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Pēc situācijas izpētes noskaidrots, ka šajā teritorijā patvaļīgi nocirsti arī citi koki bez komisijas lēmuma par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža un bez ārpus meža augošu koku ciršanas atļaujas. Tostarp privātpersonai jau iepriekš tika liegta ciršanas atļauja attiecībā uz bērzu, pamatojot to ar dižkoka statusu, kā arī to, ka tā ciršana ir pretrunā ar dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem.

Patlaban vērojams koka palešu iepirkuma cenu kāpums, atzina aptaujātie nozares uzņēmumi.

Koka palešu ražotāja SIA "Kronus" pārstāvji pauda, ka koka palešu cenas kopš 2021.gada sākuma kāpušas par vairāk nekā 40%, kas skaidrojams gan ar lielo pieprasījumu pēc kokmateriāla, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan arī ar apaļkoka baļķu zemo pieejamību to cenu dēļ un preču ražotāju pastiprināto interesi par koka palešu iegādi.

Kompānijas pārstāvji atklāja, ka parasti Kanāda ir lielākais neapstrādātā kokmateriāla importētājs ASV, taču Britu Kolumbijā, kas arī ir viens no lielākajiem meža reģioniem Kanādā, savairojušās mizas vaboles, tādēļ koksnes eksports no minētā reģiona ir ierobežots. Tādējādi ASV patlaban iepērk koksni no Eiropas Savienības (ES) un, lielā pieprasījuma dēļ, ES valstīs pieaug kokmateriāla cena.

Lai turpinātu Aldara parka pārbūvi, Sarkandaugavas apkaimē, Rīgas dome jūlijā piešķīra daļēju finansējumu 3. kārtas būvdarbiem - 596 114 eiro.

Kopējais nepieciešamais finansējums pilnīgai 3. kārtas būvdarbu realizēšanai ir 2 351 160 eiro.

Kopš 2020.gada Aldara parka pārbūves projekta 1. kārtas ietvaros noris jauna veloparka izbūve. Tāpat tiek izbūvēti ūdensvada un kanalizācijas tīkli pie Gaujienas ielas un elektrības tīkli, kas atrisinās ilgus gadus aktuālo jautājumu par parka apgaismojumu dienas tumšajā laikā.

Vienlaikus tiek izbūvēta ieeja parkā no Gaujienas ielas puses, kā arī uzsākta žoga izbūve apkārt parkam.

Veloparka teritorija tiks aprīkota ar labiekārtojuma elementiem, jauniem apstādījumiem, padarot to ainaviski pievilcīgu, ērti un droši izmantojamu Sarkandaugavas un citu apkaimju iedzīvotājiem.

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Starp Turaidu un Siguldu kopš maija vidus notiek valsts reģionālā autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) pārbūve (8,3. km-12,50. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu ietvaros paredzēts pārbūvēt esošo ceļa konstrukciju un veikt pilnu segas pārbūvi, izbūvējot salturīgo slāni, pamatus un ieklājot asfaltbetonu. Apgaismota gājēju ietve tiks izbūvēta Turaidas nogāzē līdz esošajai gājēju takai pie Gūtmaņa alas, kā arī Siguldas nogāzē līdz Gaujas tiltam. Tāpat tiks izbūvēta drenāžas un lietusūdeņu kanalizācijas sistēmas, lai nodrošinātu kontrolētu ūdens atvadi no ceļa konstrukcijas un mazinātu nogāžu eroziju.

Patlaban no Turaidas līdz Siguldai būvdarbi uz ceļa braucamās daļas notiek trīs posmos - pamīšus vienā vai otrā ceļa joslā. Visos trijos posmos satiksmi regulē ar luksoforiem. Remontdarbu posma šķērsošana var prasīt līdz pat 55 min. Kravas transportam būvobjektu šķērsot ir aizliegts, pirms būvdarbu zonas ir uzstādītās attiecīgās ceļazīmes.