Norit noslēdzošie darbi pie Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla dienvidu laukuma labiekārtošanas un apzaļumošanas projekta, kura uzdevums ir padarīt šo vietu Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pieejamu, mūsdienīgu un ērtu.

Rīgas Centrālā mezgla dienvidu daļas labiekārtošanas projektu BERERIX izstrādā sadarbībā ar uzņēmumu LABIE KOKI un starptautisko arhitektu biroju CREW.

“Ar labiekārtošanas un apzaļumošanas palīdzību Rīgas Centrālas stacijas dienvidu laukumam ir jārada sajūta par Rīgu kā piejūras valsts galvaspilsētu. Sajūtu, ka esi braucis cauri visai Eiropai un nonācis stacijā, kas atrodas ūdens tuvumā. Simboliski valsts diženumu un vēsturi attēlosim arī ar koku masu – dominēs lielie koki 5 līdz 7 metru augstumā, dažiem sasniedzot pat 11 metrus jeb 100 cm stumbra apkārtmēru. Rīgas centrs kļūs vairākas reizes zaļāks, kopumā projekta labiekārtotā teritorija sasniegs 8707 kvadrātmetrus, ” norāda LABIE KOKI vadītājs, arborists Edgars Neilands.

Mežu īpašnieki Latvijā varēs iegūt koksni galvenajā cirtē, vadoties pēc teju tāda paša koku caurmēra kāds ir Igaunijā, vienlaikus izmantojot šo iespēju būs jāatstāj vairāk ekoloģisko koku un izcirtumi būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu.

To paredz Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredz trīs izmaiņas, kas ir vērstas uz meža apsaimniekošanas nosacījumu tuvināšanu koksnes ieguves regulējumam mūsu reģionā.

Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu 

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par...

Vienlaikus šie grozījumi neparedz būtiskas izmaiņas meža apsaimniekošanā, jo meža īpašnieks var izvēlēties kādu atjaunošanas cirtes paņēmienu pielietot – izlases vai kailcirtes paņēmienu. Bez tam spēkā ir virkne nosacījumi meža izstrādes veikšanai: ciršanas vecums, cirsmas platības, dabas aizsardzības prasības – ekoloģiskie koki, mitro ieplaku, skudru pūžņu, strautu saudzēšana, upju aizsargjoslu ierobežojumi. Turklāt cirte pēc caurmēra nav atļauta nevienā aizsargājamā teritorijā, t.sk. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kas aizņem lielu teritoriju Vidzemē.

Grozījumi sagatavoti kompleksi ar Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumiem, kuros tiek noteikti jauni, zinātniskajās atziņās balstīti nosacījumi meža atjaunošanai cirtē pēc caurmēra – atjaunot stādot. Kā arī tiek samazināts minimālais kociņu skaits uz hektāra atjaunojot mežu – eglei un bērzam līdzšinējo 2000 kociņu vietā jābūt 1500 kociņiem. Priedei turpmāk 2000 kociņi, nevis 3000 kā līdz šim. Tas gan meža īpašniekam neliek stādīt tieši stādu skaitu, izvērtējot augšanas apstākļus un bojājumu riskus, var stādīt arī vairāk, norādīts Latvijas Meža īpašnieku biedrības informācijā.

Latvijā ierobežojumi, Skandināvijā tādu nav

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atzinīgi novērtē valdības lēmumu atbalstīt šo nozarei svarīgo lēmumu, kas ir pussolītis ceļā uz uzticēšanos meža īpašniekiem, kuru mērķi ir ilgtspējas principos un Latvijas nacionālās interesēs balstīti. Līdz šim Latvijas normatīvais regulējums, pec A. Muižnieka sacītā bija viens no visvairāk birokrātiskajiem un aprobežojumus saturošiem regulējumiem salīdzinot citām mūsu reģiona valstīm, kas maz ņēma vērā pieaugošos klimata pārmaiņu radītos riskus, piemēram, vētru un kukaiņu masveida savairošanas riskus.

Esošā situācija reģionā:

Ar to izskaidrojams ievērojamais atmirušās koksnes apjoms mežos – esam starp līderiem starp ES valstīm. Liels atmirušās koksnes daudzums aizsargājamos mežos ir pat vēlams, taču saimnieciskos mežos tas liecina par resursu nelietderīgu izmantošanu – tā vietā, lai koksne nonāktu pārstrādes uzņēmumos un pārtaptu ilglaicīgas lietošanas produktos, tā satrūd mežos, skaidro Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Tā kā šis ir uz meža produktivitātes veicināšanu vērsts pasākums, tad īpašniekam tiek uzliktas papildus prasības klimatnoturības veicināšanai un dabas daudzveidības saglabāšanai. Ja īpašnieks veiks galveno cirti pēc caurmēra, tad pienākums būs atstāt 8 ekoloģiskos kokus līdzšinējo 5 koku vietā. Kā arī, lai nākotnes audzes būtu klimatnoturīgas un produktīvas, mežaudze būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Atbilstoši pētījumiem, kvalitatīvs stādāmais materiāls nodrošina par 20% lielāku meža produktivitāti, kas nozīmē vairāk piesaistīts ogleklis koksnē.

Iespēja, nevis prasība

Izmaiņas dod iespēja tiem meža īpašniekiem, kas mērķtiecīgi audzē atjaunojamu resursu – koksni, sasniegt mērķi ātrāk, dodot ieguldījumu atjaunojamās izejvielas ražošanā, kas ir būtiski, lai atteiktos no fosilām izejvielām. Bez tam saimniekot racionāli, īpaši brīdī, kad pieprasījums pēc koksnes aug gan tuvāko gadu enerģētikas izaicinājumu risināšanas kontekstā, gan lai nodrošinātu koksni kā atjaunojumu un dabai draudzīgu fosilo izejvielu aizvietotāju, ir katras valsts nacionālo interešu jautājums, kas dod ieguldījumu arī Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Latvijas Meža īpašnieku biedrība atgādina, ka cilvēks ar aktīvu meža apsaimniekošanu var būtiski ietekmē koku augšanas gaitu – pareizi stādot un kopjot mežaudzi, koki labvēlīgā vidē aug ievērojami ātrāk, nekā nekoptā mežā, kur koki pārbiezinātos apstākļos nespēj izveidot pietiekamu lapotnes vainagu, kas ir galvenais faktors koku augšanā piesaistot oglekli, kas fotosintēzes procesā ražo koksnes masu.

Ja runā par dārza un meža darbiem, nav labāka palīga par motorzāģi – it kā vienkāršs, tomēr tik daudzpusīgs instruments, kas bez piepūles dažu minūšu laikā ļauj paveikt to, ko mūsu senči slapjām mugurām darīja stundām. Nozāģēt, nogāzt, sagarināt, atzarot, pielīdzināt, piezāģēt, aizzāģēt... Tāpat malkas sagatavošanā un dārza sakopšanā motorzāģis būs labākais palīgs. Šoreiz – astoņas lietas, kas Husqvarna motorzāģus īpaši izceļ uz konkurentu fona!

1. Pieredze kopš 1959. gada

Nav daudz ražotāju, kas varētu lepoties ar līdzīgu vēsturi. Vairāk nekā pusgadsimts veltīts motorzāģu ražošanai un uzlabošanai. Nebūs pārspīlēti teikt, ka Husqvarna par šo instrumentu zina pilnīgi visu un patiesībā – ir izgudrojusi mūsdienu motorzāģus.

2. Detalizētas lietošanas instrukcijas

Husqvarna saviem klientiem visās valstīs piedāvā ļoti izsmeļošas un detalizētas lietošanas pamācības vietējā valodā, kā arī – brīdinājumus par drošību un padomus ērtam un kvalitatīvam darbam. Lai pārliecinoši darbotos ar motorzāģi, ir nepieciešama pieredze un zināšanas par to, kā ierīce un zāģējamais materiāls uzvedīsies konkrētajā situācijā. Un pieredzes veidošana sākas ar rūpīgu lietošanas pamācību izskatīšanu. Gadu gaitā uzkrātās zināšanas ļauj motorzāģa lietotājiem sagatavot tik tiešām praktiski noderīgas un dzīvē pārbaudītas instrukcijas.

Zinātniskās izpētes mežos 50 gadu laikā ir izaudzētas egles ar 50 centimetru diametru. Lai šāda situācija no meža īpašnieka sapņa kļūtu par realitāti, ir nepieciešami ne tikai kvalitatīvi stādi un atbilstoša audzes kopšana, bet arī izmaņas normatīvajos aktos

Tādi secinājumi skanēja pēc viena no Meža pētīšanas stacijas demonstrāciju objektu apmeklējuma pie Kalsnavas. Pašlaik zinātniskās izpētes meži ir nepilnu 29 000 ha platībā, kas izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju. Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums atzina, ka zinātniskās izpētes mežos drīkst darīt to, kas aizliegts citos mežos, – būtībā pārkāpt mežsaimniecības un citu normatīvu prasības. Tieši ignorējot mežsaimniecības normatīvus un neko vairāk – 54 gadu laikā izaugušas egles ar diametru 50 līdz 56 centimetri. Būtībā pusgadsimtu vecs egļu mežs izskatās tā, it kā tam būtu 80–90 gadi. Vienlaikus tikai ļoti neliela daļa Latvijā strādājošo kokrūpnieku būtu tehnoloģiski spējīgi sazāģēt 50–56 cm diametra baļķi dēļos.

Vētras radīto postījumu dēļ elektroapgāde pirmdien plkst.10 ir traucēta apmēram 37 000 sadales tīkla operatora AS "Sadales tīkls" klientiem, informēja kompānijā.

Uzņēmumā norāda, ka plašākie traucējumi joprojām ir Jelgavas, Tukuma, Olaines un Dobeles novadā. Pieaug arī bojājumu pieteikumu skaits no klientiem.

Elektrotīkla bojājumi notiek ne tikai "Sadales tīkla" infrastruktūrā, bet arī AS "Augstsprieguma tīkls" pārvaldītajās 110 kilovoltu elektrolīnijās.

Daudzviet bojājumi ir sarežģīti - ir lauzti un uz gaisvadiem uzkrituši lielie koki, vietām vējš lauzis arī elektrības stabus, norāda uzņēmumā.

"Sadales tīkla" operatīvie darbinieki papildus piesaistītie darbuzņēmēji turpina strādāt, lai elektroapgādi atjaunotu iespējami drīz. Pie bojājumu novēršanas stihijas skartajās teritorijās strādā apmēram 300 speciālistu. Kur tas iespējams, elektroapgāde klientiem tiek tūlītēji atjaunota pa saistītajām elektrolīnijām - vēl pirms bojājumu novēršanas dabā.

Spēcīgās lietusgāzes un vētra, kas kopš svētdienas šķērso Latvijas centrālo daļu, radījusi postījumus arī Latvijas valsts mežos, informē AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

Pirmās aplēses liecina, ka vairāk postījumu būs AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Zemgales reģionā, taču precīzāka informācija tiks iegūta, kad, pierimstot vējam, teritorijas tiks apsekotas klātienē un ar bezpilota gaisa kuģiem.

"Pagaidām ir bīstami atrasties mežā, arī vadīt bezpilota gaisakuģi tādos laikapstākļos nav iespējams, tāpēc vētras un lietus postījumus varēsim sākt apzināt, tiklīdz pierims spēcīgais vējš un lietus. Pirmās prognozes liecina, ka smagāk būs cietušas teritorijas Jūrmalas, Jelgavas, kā arī Dobeles pusē uz Tukumu un Tērveti. Prognozējam, ka būs lūzuši un krituši koki, aizšķērsoti un izskaloti meža autoceļi. Tiklīdz iegūsim konkrētus datus, operatīvi organizēsim vētras seku likvidēšanas darbus. Pašlaik LVM darbinieki visos Latvijas reģionos aktīvi strādā pie savstarpējas darbu saskaņošanas un nepieciešamo resursu apzināšanas," skaidro LVM cirsmu plānošanas vadītājs Sandris Upenieks.

Rīgā šobrīd "Have a Tree" ir iznomājis vairāk nekā 100 lielus krūmus un kokus, no kuriem lielākā daļa atrodas Tērbatas ielā, bet nākotnē plāno izplesties arī citās valstīs.

"Mērķtiecīgi visu komunikāciju "Facebook" un mājaslapā veidojam angļu valodā, jo mūsu mērķis ir kļūt par stabilu spēlētāju vismaz Ziemeļeiropas reģionā. Esam izpildījuši pirmos mājasdarbus un vienojušies ar nozīmīgākajiem partneriem prioritārajās valstīs. Veidojam partneru tīklu ar koku speciālistiem un kokaudzētavām Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Norvēģijā, Polijā, Nīderlandē, Krievijā un, atkarībā no tā, kur ir klients, pāris nedēļu laikā varam realizēt teju jebkuru projektu – gan ar 100, gan 2000 kokiem," saka Jānis Volberts, SIA "Have a Tree" izpilddirektors.

Viens no pakalpojumiem, ko piedāvā "Have a Tree", ir koku noma pasākumiem un citām vajadzībām no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. "Mēs visā nomas periodā rūpējamies par kokiem, lai klientam, piemēram, pašvaldībai vai nekustamā īpašuma attīstītājam, nav jāraizējas par to, kurš izvēlēsies kvalitatīvu augsni un kokus, tos kops un laistīs, veidos vainagu. Mēs uzņemamies atbildību par visu. Citās situācijās, kad viens koku iestāda, cits laista un vēl kāds veic citas funkcijas, problēmu gadījumā notiek atbildības "futbolēšana". Šī ir laba iespēja juridiskām personām vai pašvaldībām. Es nesaku, ka visiem tagad obligāti jānomā koki, bet tā ir viena no iespējām, ko piedāvājam," saka J. Volberts.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Mežs, līdzīgi kā banka - spēj glabāt un vairot vērtīgus resursus, kalpojot cilvēkam gan kā dabas, gan finanšu guvuma avots. Lai to realizētu, viss, kas nepieciešams ir kvalitatīvs motorzāģis un gudrs meža apsaimniekošanas plāns. Par efektīvu meža apsaimniekošanas plānu uzskatāms tāds plāns, kas ne tikai saskaņots ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un likumiem, bet arī atbilst ilgtspējīgai dabas pastāvēšanai un atjaunošanai. Kas tad nepieciešams meža saimniekam, lai veiksmīgi koptu savu mežu?

Kas ir meža apsaimniekošanas plāns?

Meža apsaimniekošanai, tāpat kā jebkura biznesa vai projekta veiksmīgai vadīšanai, nepieciešams plāns. Iesācējiem meža apsaimniekošanas plānu ieteicams sastādīt kopā ar jomas profesionāļiem, tādu mūsdienās netrūkst, atliek tikai izvēlēties. Pirms ķerties pie meža izstrādes procesa, būtu nepieciešams saprast, kāds mežs ir, kur tas atrodas, kas tajā mīt un kādi ir tā īpašnieka mērķi attiecībā uz šo nekustamo īpašumu. Parasti meža apsaimniekošanas plāna parametri satur kādu no sekojošiem kritērijiem:

• Meža vispārējs raksturojums, meža fonda apraksts, nosakot valdošās koku sugas un bonitātes; Šī sadaļa ietver gan meža izstrādes iespējas, gan arī liegumus, ja tādi noteikti;

Bijušā velotreka "Mars" vietā Brīvības gatvē 207 atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad, informē VDD.

VDD līdz šim nebija tiesīgs publiskot informāciju par ēkas būvniecību, lai nepārkāptu likuma "Par valsts noslēpumu" normas. Ņemot vērā sabiedrības interesi, tika pieņemts lēmums deklasificēt daļu informācijas par plānoto VDD attīstības projektu.

Pašlaik VDD ir izvietots vairākās ēkās, un dienesta rīcībā esošās telpas ir nolietojušās. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un aizvien pieaugošos drošības izaicinājumus, VDD pašreizējās telpas tuvākajā nākotnē kļūs neatbilstošas VDD kā NATO un ES dalībvalsts specdienesta vajadzībām un vairs nespēj pilnvērtīgi nodrošināt dienesta attīstību.

VDD jaunās ēkas būvniecības darbus plānots uzsākt jau šogad, lai novērstu risku, ka pārredzamā nākotnē VDD rīcībā esošās telpas kļūst neatbilstošas valsts noslēpuma, kā arī ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzības prasībām.

Valsts drošības dienesta (VDD) topošās dienesta ēkas būvniecība bijušā velotreka "Marss" vietā varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio pieļāva tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Uz jautājumu, cik naudas no valsts budžeta būtu nepieciešams tērēt jaunās ēkas būvniecībai, Bordāns atbildēja netieši, jo, aizbildinoties ar slepenības statusu, ministrs nevarēja minēt konkrētu summu, bet uz minējumu, ka tie varētu būt 30 miljoni eiro, viņš piebilda, ka minētā summa ir samazināta.

Jau ziņots, ka Bordāns kādā no nākamām koalīcijas sadarbības padomes sēdēm plāno atkārtoti piedāvāt koalīcijas partneriem alternatīvu jaunās VDD ēkas atrašanās vietu, atklāja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka jautājums ticis apspriests jau pērn pavasarī, taču tad Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātais risinājums esot ticis ignorēts. Tādēļ viņš pauda apņēmību atkal šo alternatīvu piedāvāt, uzsverot, ka tā esot laba gan no organizatoriskā un finansiālā aspekta, gan būtu laba atbilde sabiedrībā izskanējušajam sašutumam par koku izciršanu un tās interesēm atjaunot zaļo zonu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Domuss” ir sācis infrastruktūras izbūves darbus, lai īstenotu projekta “Mežaparka Rezidences” nākamo kārtu.

Atbilstoši attīstības iecerei ir plānota apbūves zemes gabalu labiekārtošana 21 hektāra platībā.

Tādējādi Mežaparka apkaimes dienvidu daļā atradīsies 5000 līdz 10 000 m2 plaši apbūves zemes gabali ar pielāgotu infrastruktūru. Tie primāri būs pieejami nekustamo īpašumu attīstītājiem, kam būs iespēja realizēt četru līdz sešu stāvu apbūvi, ņemot vērā tirgus tendences un koncepcijas specifiku.

“Investīcijas aptuveni 4 miljonu eiro apmērā šajā teritorijā radīs ilgtspējīgu pilsētvidi un jaunas iespējas Mežaparka apkaimes iedzīvotājiem. Patlaban norisinās aktīvs darbs pie infrastruktūras un pārdomātu apstādījumu izveides, lai atvieglotu nākamo īpašnieku attīstības nolūkus. Esam pārliecināti, ka drīzumā šeit plauks ekoloģiski pievilcīga arhitektūra, kas piešķirs vērtību katram kvadrātmetram un nākamajām paaudzēm," pauž nekustamo īpašumu attīstītāja “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons.

Saskaņošanas stadijā atrodas mazumtirdzniecības "Lidl" veikala fasādes risinājums, kas īpaši izstrādāts tieši Kalnciema ielas veikala projektam, informē uzņēmumā.

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" sava topošā Kalnciema ielas veikala arhitektonisko risinājumu izstrādā kopīgā dialogā ar Rīgas pilsētas būvvaldi, Rīgas pilsētas arhitektu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, ņemot vērā šīs Āgenskalna apkaimes vēsturisko raksturu un nākotnes attīstības redzējumu.

"Integrējot saņemtos ieteikumus, ir tapis jauns ēkas fasāžu un ārtelpas risinājums, kas drīzumā tiks iesniegs Būvvaldē. Plašā, veikalam pieguļošā teritorija tiks bagātīgi apzaļumota, šeit paredzot koku lielstādu un dažādu dekoratīvo krūmu stādījumus. Gar Melnsila un Kalnciema ielām plānots atjaunot iepriekšējo gadu laikā zaudētos kokus, paredzēts laukumiņš jauniešu fiziskajām aktivitātēm, uzstādītas papildus velo novietnes, soliņi un ieviesti pārdomāti risinājumi drošai gājēju kustībai, " informē "Lidl Latvija" Komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana.

Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Aizvadītās nedēļas nogalē un šīs nedēļas sākumā Latviju piemeklējušās vētras sekas ir izgaismojušas nepieciešamību nākotnē apsvērt izmaiņas apbūves regulēšanā un būvniecības noteikumos, otrdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem atzina Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Ministrs atgādināja, ka daudzviet uz ēkām un automašīnām bija uzkrituši vēja nogāzti koki, un nākotnes vētras nesīs, visticamāk, arvien jaunus izaicinājumus arī citos gadalaikos. "Līdz ar to mums jāsāk skatīties, vai nevajadzētu regulēt apbūvi un būvniecības noteikumus, vērtējot no drošības aspekta," pauda ministrs.

Nav noliedzams, ka zemju īpašniekiem patīk koki, taču to iestādīšana bez noteiktas sistēmas var radīt draudus pēc 50 gadiem, norādīja ministrs.

"Tas vairāk idejas līmenī, taču uz priekšu par to jādomā," uzsvēra Kozlovskis, vienlaikus atgādinot, ka būvniecības uzraudzības joma ir Ekonomikas ministrijas pārziņā.

Valsts prezidents ar iekšlietu ministru pārrunāja 29.jūlija vētras un stipro lietusgāžu radīto postījumu seku novēršanu Latvijā un civilās aizsardzības sistēmas pilnveidi, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris.

Dzelzceļa projekta «Rail Baltica» vajadzībām lidostas «Rīga» posmā un Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā nojauks sešas privātmājas, aģentūrai LETA norādīja projekta ieviesēja Latvijā «Eiropas dzelzceļa līnijas» pārstāve Rita Voronkova.

«Eiropas dzelzceļa līnijas» ir sagatavojusi atsavināšanai privātpersonām un pašvaldībai piederošus 123 īpašumus «Rail Baltica» stacijas un tās saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā «Rīgā» posmā, bet 37 īpašumi - Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā. To skaitā nav daudzdzīvokļu mājas, ir sešas privātmājas un ir īpašumi, kuros tiek veikta komercdarbība. Piemēram, Rīgas starptautiskajai autoostai, daudzstāvu autostāvvietai «Titāniks», Latvijas gaisa satiksmei un arī starptautiskai lidostai «Rīga» piederošo īpašumu novērtēšanai tiek pieaicināti eksperti, lai veiktu pieteikto zaudējumu aplēses.

Voronkova pauda, ka atlīdzību, ko saņems īpašnieks par zaudējumu, atbilstoši likumam, noteiks Ministru kabinets (MK) ar savu lēmumu. Informācija būs pieejama pēc MK lēmuma pieņemšanas. «Eiropas dzelzceļa līnijas» veic īpašuma sagatavošanu atsavināšanai - uzsāk atsavināšanas procesu, apzinot skartos īpašumus, īpašumu piederību un statusu. Tāpat «Eiropas dzelzceļa līnijas» kopā ar īpašnieku veic zemes ierīcību, nosakot jauno īpašuma dalījumu, norādot projektam nepieciešamo platību un īpašniekam paliekošo, un veic mērniecību, nekustamā īpašuma novērtēšanu, kā arī zaudējumu novērtēšanu.

Lai gan spēcīgais vējš pierimās vien naktī, AS "Sadales tīkls” personāls diennakts tumšajā laikā lokalizēja un novērsa gan vidējā sprieguma, gan zemsprieguma elektrotīkla bojājumus visā Latvijā, atjaunojot elektroapgādi 17 000 klientu, informē uzņēmums.

Lielākā daļa no vēja izraisītajiem postījumiem jau ir novērsti un šorīt elektroapgādes traucējumi vēl ir 1 388 klientu. Kopš brīža, kad spēcīgais vējš vakar, 18.decembrī, sāka šķērsot valsts teritoriju, ir paveikts apjomīgs darbs un lielākā daļa no elektrotīkla bojājumiem ir novērsti. Kopumā novērsti 307 zemsprieguma un vidējā sprieguma elektrotīkla bojājumi un elektroapgāde atjaunota 17 000 klientu.

Vēja brāzmu kulminācijas brīdī ap plkst. 17 elektroapgāde bija traucēta aptuveni 18 000 AS “Sadales tīkls” klientu, savukārt šorīt ap plkst. 7 elektroapgādes pārtraukums vēl ir 1388 klientu.

Arī šodien AS "Sadales tīkls” turpinās darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk klientiem atjaunotu elektroenerģijas piegādi. Elektrotīkla bojājumu novēršanā ir iesaistītas 250 elektromontieru brigādes ar 690 darbiniekiem, mobilizētas visas specializētās tehnikas vienības.

Jaunizveidots pašmāju uzņēmums «Not Hot Environmental Solutions» piedāvā privātpersonām un uzņēmumiem pievērsties oglekļa dioksīda (CO2) neitrālam dzīvesveidam, šādi iesaistoties cīņā pret klimata pārmaiņām. Pakalpojums paredz iespēju tiešsaistē vai mobilajā lietotnē ar kalkulatoru aprēķināt personas vai uzņēmuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi (CO2 izmešu daudzumu) un to likvidēt, par noteiktu samaksu iestādot attiecīgu skaitu koku.

Pakalpojuma izstrādē piecu gadu laikā ieguldīti aptuveni 500 tūkstoši eiro, kas izlietoti mājaslapas, mobilās lietotnes un kalkulatora mehānisma izveidē. Dibinot uzņēmumu, iegādāta arī mežsaimniecībai piemērota zeme vairāk nekā 300 ha apjomā, kur turpmāk tiks veidotas jaunaudzes.

Uzņēmuma idejas autori ir Māris Simanovičs un vācu uzņēmējs Maikls Brokmans (Michael Brockmann). Strādājot pie pakalpojuma izveides, notikusi sadarbība ar Latvijas Valsts Mežzinātnes institūtu «Silava», izstrādājot optimālu zemes apstādīšanas modeli un izkalkulējot CO2 piesaisti bērzu audzēm to dzīves cikla laikā.

«Globālā mērogā tiek plaši runāts par planētas sasilšanu un pieaugošo CO2 koncentrāciju atmosfērā. CO2 izmešus rada procesi, bez kuriem ikdienā grūti iztikt – gan rūpniecība, gan satiksme, gan jo īpaši – elektroenerģijas patēriņš. Koku stādīšana jau vēsturiski ir viens no lētākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā izvairīties no CO2 izmešu uzkrāšanās atmosfērā,» skaidro M. Simanovičs.

Topošā parka teritorijā Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana, informē Rīgas domē.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt iepriekš degradētas teritorijas revitalizāciju un izveidot plaši pieejamu un daudzfunkcionālu publisko ārtelpu, kurā tiek integrēta Skanstes apkaimei un Rīgai vitāli svarīgā lietus ūdens savākšanas sistēma dīķu un kanālu veidā. Ap to šobrīd tiek veidota mūsdienīga sabiedrībai brīvi pieejama daudzfunkcionālā zaļā zona, kas ikdienā Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem dos iespēju pasīvai un aktīvai atpūtai,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītāja Oksana Dumpe.

Kopumā parka teritorijā un ielu sarkano līniju trasēs plānots iestādīt ap 1000 koku, no kuriem 284 koki ir ar stumbra apkārtmēru 25-30 cm jeb dižstādi. Plānota liela koku un krūmu koku dažādība – parkā tiks iestādīti turpat 30 veidu lapu un skuju koki, kā arī vairāk nekā 20 veidu 755 lapu krūmi. Tāpat tiks iestādītas vairāk nekā 10 000 ziemcietes un citi augi.

Koki, "vēsais" asfalts, baltās sliedes un parastais ūdens – šie ir daži no "instrumentiem", kurus dažādās pasaules vietās izmanto, lai cīnītos ar karstumu.

"Karsti? Stādi kokus!" - šādu paziņojumu savā sociālā tīkla "Facebook" profilā publicējusi apvienība "Pilsēta cilvēkiem". Apvienība veikusi mērījumus Rīgā, lai salīdzinātu temperatūru ielās ar kokiem un bez tiem. Secinājums – temperatūra krasi atšķiras ielās ar kokiem.

Pilsētās ir daudz karstumu piesaistošu virsmu - asfalts, ēkas, bruģis. Šīs virsmas pilsētās rada tā saukto "karstuma salas" efektu, kad pilsētās gaisa temperatūra ir dažus grādus augstāka nekā gaisa temperatūra ārpus pilsētas, skaidro apvienība.

"Karstuma salas" efektu "Pilsēta cilvēkiem" iesaka labot, apzaļumojot ielas, jo koki dabiski atvēsina pilsētu.

Tikmēr citviet pasaulē izmēģina jaunas tehnoloģijas temperatūras samazināšanai apdzīvotās vietās. ASV pilsēta Fīniksa ziņo par šogad uzsāktu pilotprojektu, kura laikā vairākas pilsētas ielas tiek ieklātas ar "vēso" asfaltu. Tas ir materiāls, kas satur titāna oksīdu un polimērus, atspoguļojot saules gaismu. Losandželosā "vēsais" ielu pārklājums izmēģināts jau 2017. gadā.

Zibens spēriens aizdedzinājis «Annas koku skolas» jumtu. Bojājumu novēršanai If Apdrošināšana atlīdzībā izmaksāja nepilnus 5 tūkstošus eiro.

Netiešu zibens spērienu radīti bojājumi, īpaši vasaras negaisu laikā, novērojami samērā bieži. Retāk gadās, ka nelaimi izraisa tieša zibens izlāde jeb spēriens, šo gadījumu komentē If Apdrošināšana. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem pagājušajā gadā reģistrēti 28 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir zibens izlāde, 2017. gadā – 10, 2016. gadā – 27. Visbiežāk deguši koki un meža zemsedze (13 gadījumi), kā arī elektrolīnijas balsta stabi, transformatori (5 gadījumi). Tāpat degušas dažādas ēkas (3 gadījumi), saimniecības ēkas un citi objekti.

«Parasti zibens izlāde notiks augstāk esošajā objektā, piemēram, ja blakus ēkām atrodas liels koks, tad zibens drīzāk iespers tajā. Diemžēl šovasar «Annas koku skola» bija piemērs tam, ka tā vienmēr nenotiek. Ēkai blakus atradās liels, vecs koks, kas bija daudz augstāks par pašu ēku, kā arī ēkai bija uzstādīts zibens novedējs. Tomēr zibens spēriens trāpīja ēkas jumtā, un izcēlās lokāls ugunsgrēks,» skaidro If Apdrošināšanas Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Jānis Strods.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šonedēļ uzsāk būvdarbus energoefektivitātes paaugstināšanai Dailes teātra ēkā Rīgā, Brīvības ielā 75. Vēsturiskajai ēkai tiks siltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvdarbu veikšanai VNĪ noslēgts līgums ar SIA "PRO DEV". Līguma summa – 1,66 miljoni eiro, no kura 85% ir ES līdzekļi un 15% valsts līdzfinansējums. Projekta autori: SIA "Projektēšanas Birojs AUSTRUMI". Ēkas fasādes atjaunošanas un siltināšanas darbus paredzēts veikt 16 mēnešu laikā.

Sāks būvdarbus Latvijas Nacionālā arhīva ēkas atjaunošanai 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā...

"Ļoti ceram atrast kompromisu, saskaņojot būvniecības grafiku, lai teātra simtgadē būtu redzamas reālas izmaiņas," norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notiks īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā, informē VNĪ.

Pārskatāmā nākotnē izmaiņas skars arī apkārtējo Dailes teātra teritoriju. "Dailes teātra priekšlaukuma attīstība tiks īstenota kārtās. Pirmajā kārtā plānoti darbi Dailes teātra aizmugures pagalmā un Epikūra dārza sakārtošana. Šos darbus paredzēts uzsākt vasarā," norāda VNĪ valdes loceklis J. Ivanovskis- Pigits.

Dailes teātra labiekārtošanai pērn kopīgu sadarbību uzsāka VNĪ un Rīgas domes Īpašuma departaments, veicot teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta izstrādi. Skvērs pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Pērn noslēdzās metu konkurss, kur astoņu iesniegto projektu konkurencē par labāko teritorijas sakārtošanai tika atzīta arhitektu biroja "MADE arhitekti" iecere. 2019. gada izskaņā VNĪ ar Rīgas domi noslēdzis trīspusēju līgumu ar SIA "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi teātra priekšlaukuma un parka labiekārtošanai, kas nav ticis atjaunots kopš padomju laikiem.

Īstenojot arhitektu ieceri, plānots paplašināt arī teritorijas zaļo zonu – no vairākiem desmitiem teritorijā esošo koku tiks izzāģēti 8, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, un to vietā papildus iestādīti vismaz 23 jauni lielizmēra koki, kā arī tiks ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju atpūtai un labsajūtai. "Mūsu galvenais mērķis ir padarīt laukumu pieejamu pilsētniekiem un nodrošināt augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti, respektējot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Sadarbojoties ar SIA "Labie koki" ekspertiem, laukuma labiekārtojuma ietvaros tiks veidoti pārdomāti apzaļumojumi un paredzēti jauni, lielizmēra koku stādījumi, kas ir neatņemama laikmetīgas pilsētvides sastāvdaļa," ieceri atklāj "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu septiņu sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku.

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm valsts teritoriju trešdien, 22.novembra, vakarā sasniegs vētras stipruma vējš un spēcīga snigšana, iespējama arī apledojuma veidošanās, informē AS "Sadales tīkls".

Rietumu un centrālajos rajonos vējš varētu sasniegt spēku 20-24 m/s, bet piekrastes rajonos 25-28 m/s. Piekrastē vējš varētu pierimt 23.novembra rīta pusē, savukārt centrālajos un rietumu rajonos - tikai ceturtdienas vakarpusē. Šādos laikapstākļos iespējami elektroapgādes traucējumi, tāpēc AS "Sadales tīkls" strādās paaugstinātas operatīvās gatavības režīmā. Iedzīvotāji aicināti neaizmirst par personīgo drošību un būt uzmanīgiem gaisvadu līniju un citu elektroapgādes objektu tuvumā.

Stiprā vēja, sniega svara un apledojuma rezultātā var lūzt koki un zari, bojājot elektrolīnijas. Lai elektroenerģijas piegādes traucējumi nepārsteigtu nesagatavotus, "Sadales tīkls" aicina iedzīvotājus parūpēties par kabatas lukturīšiem un laikus uzlādētiem akumulatoriem mobilajiem telefoniem, datoriem un citām nepieciešamajām viedierīcēm.

Šī gada 5. martā pirmo reizi Latvijā durvis vērs viens no lielākajiem un modernākajiem dārzkopības, mājas un mājdzīvnieku preču iegādes centriem Baltijā – Hortes, kura izveidē investēti 6,5 miljoni eiro.

Hortes ir pazīstamākais dārzkopības un mājas preču mazumtirdzniecības zīmols Igaunijā. Pie tirdzniecības centra Sāga izveidotā Hortes centra kopējā platība būs 6144 m2, no kuriem 1910 m2 veidos ārējā tirdzniecības zona, kas apmeklētājiem tiks atvērta šī gada aprīlī.

Jaunajā veikalā strādās 30 darbinieki un konsultanti. Veikala apmeklētājiem būs pieejams vairāk nekā 100 autostāvvietu.

"Hortes ir Baltijas līmeņa veiksmes stāsts, kura pamatā ir draudzīga attieksme pret dabu un zaļā dzīvesveida popularizēšana, kā arī jaunas un iedvesmojošas iepirkšanās pieredzes nodrošināšana. Mēs redzam, ka zaļais dzīvesveids arī Latvijā strauji kļūst arvien populārāks, īpaši gados jaunākas auditorijas vidū. Savas dzīvesvietas apzaļumošanai arvien biežāk pievēršas arī dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav sava piemājas dārziņa. Mūsu mērķis, atverot pirmo Hortes centru Rīgā, ir ne tikai padarīt dzīvi Latvijā zaļāku, bet arī ieņemt līdera pozīciju dārzkopības, mājas preču un dzīves stila zīmolu vidū Baltijā," teic Hortes uzraudzības padomes vadītāja, investīciju fonda Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Ir uzsākti sagatavošanās darbi Valsts drošības dienesta ēkas (VDD) būvniecībai Brīvības gatvē 207, Rīgā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

"Ņemot vērā, ka valdība 2017. gada 3. augustā pieņēma lēmumu par VDD ēkas būvniecības nepieciešamību Brīvības gatvē 207 un Saeimas rekomendācija bija turpināt ieceres realizāciju, mums jāuzsāk projekta izpilde. Spēkā esošais valdības lēmums, projekta termiņi un valsts drošības intereses VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistoši," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš informē, ka teritorijā tiks maksimāli saglabāti esošie koki - tiks saglabāti vismaz 25 koki, tai skaitā ozols un liepu stādījuma rinda gar Ropažu ielu, kā arī plānoti papildus apzaļumošanas pasākumi.

"Ņemot vērā to, ka Teika ir rajons ar blīvu apbūvi, VNĪ saprot sabiedrības vēlmi pēc parka. Respektējot aktīvistu lūgumu un sabiedrības intereses, VNĪ pildīja doto solījumu nesteigties ar būvniecības uzsākšanu, līdz jautājums atkārtoti tiks izskatīts valdībā un Saeimā. VNĪ kā atbildīga kapitālsabiedrība rīkojas atbilstoši pieņemtajam lēmumam – apstiprinātā Saeimas, valdības lēmuma un pilsētas plānojuma ietvaros. Veiksim darbības objektā atbilstoši saskaņotam būvprojektam, par ko saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, un valsts drošības interesēm," norāda R. Griškevičs.