Jaunākais izdevums

Zibens spēriens aizdedzinājis «Annas koku skolas» jumtu. Bojājumu novēršanai If Apdrošināšana atlīdzībā izmaksāja nepilnus 5 tūkstošus eiro.

Netiešu zibens spērienu radīti bojājumi, īpaši vasaras negaisu laikā, novērojami samērā bieži. Retāk gadās, ka nelaimi izraisa tieša zibens izlāde jeb spēriens, šo gadījumu komentē If Apdrošināšana. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem pagājušajā gadā reģistrēti 28 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir zibens izlāde, 2017. gadā – 10, 2016. gadā – 27. Visbiežāk deguši koki un meža zemsedze (13 gadījumi), kā arī elektrolīnijas balsta stabi, transformatori (5 gadījumi). Tāpat degušas dažādas ēkas (3 gadījumi), saimniecības ēkas un citi objekti.

«Parasti zibens izlāde notiks augstāk esošajā objektā, piemēram, ja blakus ēkām atrodas liels koks, tad zibens drīzāk iespers tajā. Diemžēl šovasar «Annas koku skola» bija piemērs tam, ka tā vienmēr nenotiek. Ēkai blakus atradās liels, vecs koks, kas bija daudz augstāks par pašu ēku, kā arī ēkai bija uzstādīts zibens novedējs. Tomēr zibens spēriens trāpīja ēkas jumtā, un izcēlās lokāls ugunsgrēks,» skaidro If Apdrošināšanas Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Jānis Strods.

«Kad ierados «Annas koku skolā», negaiss jau bija sācies. Pirms brīža vēl stāstīju bērniem, ka no pērkona nav jābaidās, jo zibens reti nodara ko sliktu,» stāsta «Annas koku skolas» vadītājs Edgars Neilands. «Ēkas jumtā trāpīja zibens, un šajā reizē nepalīdzēja pat zibens novedējs, kas atradās samērā netālu. Dūmu detektors pilnībā izšķīda, vadi sakusa, un zibens aizgāja tālāk pa vadiem, radot bojājumus arī elektroinstalācijā,» negadījumu atceras Neilands.

«Kopējā atlīdzība šim negadījumam ir nepilni 5 tūkstoši eiro, no kuriem lielākā daļa ir par degušā jumta atjaunošanu. Tika bojātas arī mantas, apsardzes sistēma un komunikācijas, kas savienotas ar elektrības sistēmu. Jāpiebilst, ka zaudējumi varēja būt daudz lielāki, jo blakus atrodas citas būves un koki, kas arī varēja aizdegties. Nelaimes brīdī klāt bija uzņēmuma vadītājs E. Neilands, kurš ātri noreaģēja, gan uzreiz izsaucot ugunsdzēsējus, gan uzsākot dzēšanu vēl pirms ugunsdzēsēju ierašanās,» stāsta If Apdrošināšanas Īpašuma atlīdzību regulētāja Zaiga Kaire.

Ugunsdzēsēji notikuma vietā ieradās 10 minūšu laikā. Tā kā uz vietas «Annas koku skolā» atradās darbinieki, no apakšstāva varēja laicīgi iznest un izglābt daļu no mantām, lai ugunsdzēsēji tās nesalietu. Tāpat uzņēmuma pārstāvji pēc negadījuma cietušo jumtu pārklāja, lai pa caurumu jumtā ēkā neiekļūtu nokrišņi un nepalielinātos zaudējumi.

Atjaunošanas darbus varēja sākt jau nākamajā dienā pēc negadījuma. Kaut arī daļa no atjaunošanas darbiem un bojāto sistēmu labošana vēl turpinās, sadegušais jumts tika salabots 3 nedēļu laikā pēc notikušās ugunsnelaimes.

«Annas koku skola» tika uzbūvēta no 2013. līdz 2015. gadam. Uzņēmums piedāvā gan naktsmītnes, gan arī telpu nomu dažādu pasākumu rīkošanai. Tā ir pastāvīga mājvieta arī «Labo koku» komandai un «Annas koku skolas» biedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Negaisā Polijas un Slovākijas Tatros dzīvību zaudējuši pieci cilvēki

LETA--AFP/AP,23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērkona negaisā Tatru kalnos Polijas dienvidos un Slovākijas ziemeļos dzīvību zaudējuši pieci cilvēki, bet vairāk nekā 100 ievainoti, paziņoja varas iestādes.

Aculiecinieki stāstīja, ka negaiss sācies pēkšņi, bet dienas sākumā debesis bijušas skaidras.

Zibens iespēris 1894 metrus augstajā Gevonta virsotnē, kas ir iecienīts kalnu tūristu mērķis, un citās vietās kalnos Polijas dienvidos, telekanālam TVN24 sacīja Polijas ātrās palīdzības aviācijas dienesta pārstāve Kinga Červinska.

Polijas pusē gājuši bojā četri cilvēki, tai skaitā divi bērni, teica Červinska.

Slovākijas glābšanas dienests paziņoja, ka viens Čehijas tūrists gāja bojā, kad zibens spēriens viņu notrieca no Banikovas kalna Slovākijā un viņš nokrita vairākus simtus metru pa šī kalna nogāzi.

Zibens ķēris lielu krustu Gevonta virsotnē brīdī, kad tur bijuši daudzi tūristi, vēsta telekanāls TVN24. Tūristi devušies kalnos, kad debesis vēl bijušas skaidras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atēnu Akropoles teritorijā trešdien iespēra zibens, ievainojot četrus cilvēkus, un Akropole uz atlikušo dienas daļu tika slēgta apmeklētājiem, paziņoja Grieķijas Kultūras ministrija.

Zibens iespēra zibensnovedējā pie nelielā Erehteiona tempļa uz ziemeļiem no slavenā Partenona, ievainojot divus personāla darbiniekus Grieķijas pilsoņus un divus ārvalstu tūristus – vīrieti no Dienvidkorejas un sievieti no kādas Skandināvijas valsts, sacīja Kultūras ministrijas preses sekretāre.

Abi cietušie tūristi, kas bija jaunāki par 30 gadiem, guva vieglus ievainojumus un uz neilgu laiku tika hospitalizēti.

Abi personāla darbinieki, kas atradās apsardzes būdiņā, tika savainoti ar stikla lauskām un arī tika hospitalizēti.

Akropolei zibens spēriens nenodarīja nekādu postu, tomēr muzejs tika slēgts uz atlikušo dienas daļu, jo zibens bija pārtraucis elektroapgādi un tādēļ nedarbojās ieejas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izmeklētāji izskata vairākus Šeremetjevā sadegušās lidmašīnas katastrofas cēloņus

LETA,06.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas izmeklētāji izskata vairākus iespējamos cēloņus, kas varēja izraisīt svētdien notikušo lidmašīnas «Sukhoi Superjet 100» katastrofu Maskavas Šeremetjevas lidostā.

Tostarp, gan nepietiekamu pilotu un dispečeru kvalifikāciju, gan tehniskus bojājumus apvienojumā ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, žurnālistus informējusi Krievijas Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Jau ziņots, ka Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna bija izlidojusi uz Murmansku, bet pēc 28 minūšu lidojuma atgriezās Šeremetjevā un avārijas nolaišanās laikā aizdegās.

Sarežģītu meteoroloģisko apstākļu dēļ lidmašīna nolaidās tikai otrajā mēģinājumā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitās pret skrejceļu un aizdegās lidmašīnas dzinēji, bet liesmas drīz aptvēra arī visu lidmašīnas aizmugures daļu. Apkalpe steidzās evakuēt pasažierus pa piepūšamo trapu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties krīzes situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ noteikto ierobežojumu ietekmi, alus darītavas samazinājušas ražošanas apjomus alum mucās, atklāja uzņēmumu pārstāvji.

Alus darītavas "Aldaris" "On-Trade" tirdzniecības vadītājs Raimonds Zibens skaidroja, ka, ņemot vērā jau vasarā izteiktās prognozes par Covid-19 gaidāmo otro vilni, alus ražošanas apjomi savlaicīgi tika samazināti, lai ārkārtas situācijas gadījumā neveidotos nerealizētās produkcijas pārpalikums.

"Vispirms cenšamies atrast kopīgu risinājumu ar klientu, lai neattaisītās mucas jeb "kegi" nebūtu jāatgriež. Sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai un paralēli cenšamies rast iespējami labāko risinājumu abām pusēm," teica Zibens.

Līdzīgu viedokli par pārdošanas apjomiem pauda "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis, kurš atzīmēja, ka uzņēmuma HoReCa sektors pavasarī pirms ārkārtējās situācijas sākuma veidojis apmēram trešdaļu no "Valmiermuižas alus" pārdošanas apjoma. "Gan pavasarī, gan tagad rudenī, iestājoties ārkārtas situācijai valstī, kas ierobežo restorānu un bāru darbību, sadarbojamies, lai meklētu risinājumu, kā tiem palīdzēt šajā grūtajā laikā, kad to darbība pēc būtības ir apturēta, lai tiem palīdzētu pārziemot, jo zinām, cik ārkārtīgi grūts laiks šis ir visai viesmīlības nozarei," sacīja Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Neziņa un draudi OlainMed darbiniekiem liek vērsties pie sabiedrības

Jānis Goldbergs,02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaulē uguņo enerģijas cena, kas Eiropu pietuvinājis šādai krīzei. Ar lielu interesi tika gaidīta kārtējā Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairāku lielu naftas ieguvēju, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamātā Krievijas), sanāksme.

“OPEC+” veidojuma pārstāvji šīs nedēļas sākumā apstiprināja plānus no novembra savu kopējo naftas ieguvi dienā palielināt par 400 tūkst. bareliem. Naftas cena, ja vērtē Ziemeļjūras Brent jēlnaftas vērtības izmaiņu, pēc šī lēmuma palēcās par 3% līdz augstākajam līmenim trīs gados un pietuvojās jau 82 ASV dolāriem par barelu.

Acīmredzami izejvielu tirgus dalībnieki, šķiet, tomēr bija cerējuši uz vairāk šādiem tirgū ieplūstošajiem bareliem. Piemēram, Bloomberg raksta, ka ticis cerēts, ka OPEC naftas ieguves slūžās pavērs par 800 tūkst. bareliem dienā (tātad – divreiz plašāk).

Katrā ziņā šī ziema enerģijas piegāžu ziņā var izvērsties visai saspringta. Pasaulē lielākais naftas ieguvējs Saudi Aramco rēķinājis, ka globālais gāzes deficīts šajā ziemā dienā nozīmēs papildu 500 tūkst. barelu pieprasījumu pēc jēlnaftas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc apdrošinātājs man nemaksā jeb kā strādā apdrošināšana?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents,24.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai saules paneļi neradītu zaudējumus

Raitis Čaklis, ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors,20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?

Pieprasījuma vilnis

Ar pilnu jaudu – tā var raksturot tempu, ar kādu Latvijā patlaban ienāk saules paneļi. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībās uzstādīts trīs reizes vairāk saules paneļu elektrības ģenerācijas iekārtu nekā visa 2021. gada laikā, liecina AS "Sadales tīkls" dati. Augsta ir interese arī par saules un vēja elektrostacijām ar lielāku ražošanas jaudu. Līdz 2022. gada vidum kopējais rezervēto jaudu apjoms (projekti, kuriem jau izsniegti tehniskie noteikumi) elektrības ražošanai no saules vai vēja sadales sistēmā vien sasniedzis vairāk nekā 900 megavatus (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW. Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies. Līdzīgi augsta interese par elektrības ražošanu novērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties būvniecībai, AS “Latvias Finieris” 10. oktobrī prezentēja saules paneļu parku pie meitas uzņēmuma "VEREMS" RSEZ SIA Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.

Parkā aptuveni trīs hektāru platībā jaudu nodrošinās 3600 uzstādīti abpusēji (bi-facial) ģenerējoši saules paneļi, kas izvietoti, ņemot vērā īpašās zemes reljefa prasības, izmantojot stiprinājumus ar regulāciju. Kopējā pieslēgumā plānotā elektrostacijas ģeneratoru/inventoru uzstādītā ražošanas jauda – 2000 kW, kas tiks izmantota, lai daļēji nosegtu rūpnīcas “VEREMS” pašpatēriņu. Līdztekus tam uzstādīti 55 zibens novedēji.

“Mūsu klienti un sadarbības partneri vairāk nekā 50 pasaules valstīs novērtē ne tikai ”Latvijas Finiera” bērza saplākšņa produktus, bet arī to, cik atbildīgi tie tiek ražoti. Jaunais saules parks gada laikā saražos aptuveni 2000 MWh elektrības, ko izmantosim, lai daļēji nosegtu ražotnes pašpatēriņu. Tādējādi vēl vairāk stiprinām savu konkurētspēju kā ilgtspējīgs ražotājs,” uzsver ”VEREMS” RSEZ SIA valdes priekšsēdētāja Zinaīda Lovnika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pasargātu putnus no bojāejas, saduroties ar elektrības vadiem, Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) Dizaina fabrika sadarbojoties enerģētikas un tehnoloģiju kompānijai "Empower" izgatavojusi īpašu robotizētu sistēmu putnu atbaidītāju uzstādīšanai augstsprieguma līnijās.

Pagājušā gada izskaņā ekspluatācijā tika nodots Latvijas vēsturē vērienīgākais elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts "Kurzemes loks".

"Lai mazinātu riskus putnu bojāejai, saduroties ar elektrības vadiem vai gūstot elektrotraumas, projekta īstenotājiem bija jārod risinājumi elektropārvades līnijas marķēšanai noteiktos posmos, kur putnu pārlidojumi ir visbiežākie. Putnu atbaidītāju izvietošana uz augstspriegumu līnijām Latvijā nav ierasta prakse, šis bija tikai otrais gadījums," saka "Empower" projektu vadītājs Viktors Mironovs.

"Empower" kopā ar uzņēmumiem "LEC" un "RECK" veidoja pilnsabiedrību, kas pēc elektroenerģijas pārvades sistēma operatora "Augstsprieguma tīkls" pasūtījuma būvēja "Kurzemes loka" noslēdzošo posmu – 207 km garu līniju no Rīgas uz Ventspili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīgs ir jauno mājokļu tirgus pašreizējās megainflācijas apstākļos?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs,31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums "Aerones" ieguvis 1,6 miljonus dolāru finansējumu, lai izstrādātu uz zemes bāzētu robotikas sistēmu vēja turbīnu uzturēšanai un pārbaudei.

“Aerones” ir pabeidzis robotizētas sistēmas palaišanu vēja turbīnu pārbaudei un apkopei, kuras pamatā ir patentēta uz zemes balstīta vinča un robotu roku tehnoloģija. Šis risinājums aizstāj “Aerones” smago pacēlāju - rūpniecisko dronu ar vienkāršāku, daudzpusīgāku un precīzāku risinājumu.

"Y Combinator" akseleratorā ASV kā investori pievienojušies arī sēklas kapitāla investīciju fonds "Change Ventures", kā arī tādi biznesa eņģeļi kā Pols Bušheits (Gmail izveidotājs) un Jānis Krūms, tādējādi kopējais sākotnējais finansējums ir piesaistīts līdz 1,6 miljoniem ASV dolāru.

Aerones piesaista vēl 2,7 miljonu eiro investīcijas 

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums «Aerones» ir piesaistījis investīcijas 2,7 miljonu eiro apmērā...

"Aerones pēdējo divu gadu laikā ir sapratis izaicinājumus, ar kuriem saskaras vēja enerģijas nozare, lai pārbaudītu un uzturētu pieaugošo vēja turbīnu lāpstiņu skaitu un izmēru. Viņi no jauna izgudroja savu sākotnējo dronu tehnoloģiju, lai pielāgotu robotu un vinčas sistēmu. Mēs ar prieku atbalstīsim šo komandu ar lielāku kapitālu, lai šo produktu nogādātu klientiem visā pasaulē," komentē "Change Ventures" vadošais partneris Andris K. Bērziņš.

Latvijas Aerones iekļuvis startup festivāla Slush TOP3 

Startup festivālā Slush Somijas galvaspilsētā Helsinkos pulcējas tūkstošiem jaunuzņēmumu,...

Datorizētā vinčas sistēma nodrošina, ka robotizētā roka var veikt virkni pārbaudes un apkopes darbu, ieskaitot tuvplāna fotografēšanu, priekšējās malas virsmas lāzera skenēšanu, zibens vadītspējas testus, lāpstiņu tīrīšanu, kanalizācijas caurumu tīrīšanu un aizsargājošu materiālu pārklāšanu. Sistēma ļauj divu cilvēku apkalpei katru dienu apkalpot vairākas turbīnas, dažus pakalpojumus veicot pat naktī un zemā temperatūrā.

"Tehniķi ierasti karājas simtiem metru gaisā, ar roku strādājot pie katras turbīnas lāpstiņas. Tagad šos pārbaudes un apkopes pakalpojumus var veikt attālināti, izmantojot vadības ierīces, kuras ir tikpat viegli lietojamas. kā bērnu spēļu konsole," komentē Aerones izpilddirektors Jānis Putrāms.

Uzņēmumu "Aerones" izveidojuši Jānis Putrāms, Dainis Krūze un Andris Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs,18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Īstenots lielākais projekts daudzdzīvokļu māju atjaunošanas programmā

Db.lv,30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 3 miljonus eiro, Babītes novada Piņķos realizēts līdz šim lielākais daudzdzīvokļu mājas renovācijas projekts energoefektivitātes programmas ietvaros.

1973. gadā būvētā piecu stāvu ēka ar 180 dzīvokļiem un kopējo platību 16 496 m2 tehniski un vizuāli bija nokalpojusi.

Renovācijā investēti 3 150 611 eiro, no kuriem 1 658 693 eiro ir bankas "Citadele" aizdevums, savukārt pārējā summa ir "ALTUM" grants jeb dāvinājums no ES fondu līdzekļiem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros.

Pēc dzīvokļu īpašnieku biedrības "Saules 2" iniciatīvas uzsāktais mājas renovācijas projekts īstenots trīs gadu laikā.

Ineta Ventniece, biedrības "Saules 2" pārstāve, stāsta: "Mājai ziemas sezonā ilgstoši bija problēmas ar apkuri – vienā mājas pusē dzīvokļos ļoti karsts, savukārt otrā pusē nebija vairāk par 15 grādiem. Apkures sistēma bija novecojusi, un nepieciešamība to mainīt lielā mērā motivēja uzsākt ēkas renovāciju."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo valūtu dinamiskajā vidē Bitcoin ir kļuvis par galveno šīs nozares figūru, ko bieži salīdzina ar “digitālo zeltu”. Šī analoģija ir ne tikai mājiens tā revolucionārajai ietekmei uz finanšu pasauli, bet arī atspoguļo dziļākas debates par tā lietderību. Šīs diskusijas centrā ir Bitcoin divējāda būtība: vai šī populārā kriptovalūta ir tikai vērtības krātuve, kas atspoguļo zelta atribūtus ar tā visiem trūkumiem un unikālajām īpašībām, vai arī tā ir darījumu valūta, kas paredzēta ikdienas lietošanā? Bitcoin cenas svārstības šīm debatēm piešķir kritisku dimensiju, ietekmējot Bitcoin uztveri un lietošanas gadījumus pasaules ekonomikā.

Bitcoin kā digitālais zelts

Bitcoin ir kļuvis par “digitālā zelta” kvintesenci — terminu, kas atspoguļo tā būtību kā modernu vērtību glabātāju un finanšu inovāciju signālu. Līdzīgi kā spīdīgais metāls, Bitcoin valdzinājums slēpjas tā limitētā daudzuma dēļ, kas ierobežo tā piedāvājumu līdz 21 miljonam monētu, atspoguļojot zelta reto un nepiekāpīgo dabu. Šis monētu skaita limits kopā ar tā blokķēdes decentralizēto raksturu piešķir Bitcoin unikālu izturību pret inflāciju un ekonomiskajām svārstībām, kas ir tradicionālajā zeltā augsti novērtētās īpašības.

Lai gan Bitcoin cena ir pakļauta lielākam svārstībām nekā zeltam, gadu gaitā tā ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, piesaistot investorus, kuri to uzskata par digitālu drošu patvērumu nemierīgajos ekonomikas laikos. Tā kā “digitālā zelta” lomu vēl vairāk nostiprina pieaugošā institucionālo investoru interese un tā pieaugošā pieņemšana kā dzīvotspējīga aktīvu klase, paralēli zeltam, diversificētos ieguldījumu portfeļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Kentuki štatā noliktavas ugunsgrēkā iznīcinātas 45 000 mucu ar viskiju «Jim Beam», trešdien pavēstījis šī dzēriena ražotājs «Beam Suntory».

«Iznīcinātajā noliktavā bija 45 000 mucas relatīvi jauna viskija,» sacīts kompānijas paziņojumā.

Ugunsgrēkā, kuru, pēc sākotnējās informācijas, izraisījis zibens spēriens, neviens nav cietis.

Tomēr sadegušās 45 000 mucas bija tikai neliela daļa no apmēram 3,3 miljoniem mucu viskija, kas ir «Beam Suntory» noliktavās Kentuki.

«Ņemot vērā zaudētā viskija [nelielo] vecumu, šim ugunsgrēkam nevajadzētu ietekmēt «Jim Beam» pieejamību patērētājiem,» norādīts kompānijas paziņojumā.

Uzņēmums vēl nav sniedzis informāciju, cik lieli ir ugunsgrēka nodarītie zaudējumi, taču eksperti lēš, ka tie pārsniegs 100 miljonus ASV dolāru.

Kopš 2014.gada viskija «Jim Beam» ražotājs pieder Japānas koncernam «Suntory Holdings».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

E-atkritumu slogā – kā no tā izbēgt?

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus.

Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.

Kā apsaimniekojam atkritumus Latvijā?

Tāpat kā pret daudziem citiem atkritumu veidiem Eiropas Savienība nosaka prasības arī nolietotas elektrotehnikas apsaimniekošanai. Tā nosaka, ka labākā sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – īpaši izveidota un finansēta sistēma, kas nodrošina elektropreču un citu produktu atpakaļ savākšanu, pārstrādi un utilizāciju. Katru gadu Latvijas tirgū nonāk 30 000 tonnas jaunas elektrotehnikas, kas ir ievērojami vairāk nekā visas Vidzemes iedzīvotāju saražotais atkritumu apjoms, 25 000 tonnas, gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunās prezidentes vārds latviešu valodā latviskojams kā Urzula fon der Leiena, informēja Valsts valodas centrā (VVC).

Iepriekš EK pārstāvniecība Latvijā mikroblogošanas vietnē «Twitter» norādīja, ka EK priekšsēdētājas vārds un uzvārds latviešu valodā atveidojams kā Urzula fon der Leiene.

VVC skaidroja, ka Ministru kabineta noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju nosaka, ka, veidojot sieviešu uzvārdus, par pamatu ņem vīriešu uzvārda formu un vīriešu dzimtes galotni aizstāj ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni.

Minētie noteikumi tāpat paredz, ka no vīriešu uzvārdiem ar izskaņu «-ens», kas neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem, sieviešu uzvārdus veido ar galotni «-a», piemēram: Rībens - Rībena, Kacens - Kacena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNI) noslēgusi cenu aptauju par “Saktas” nama izkārtnes joslas un uzrakstu atjaunošanas darbiem. Šī projekta ietvaros divu telpisko neona uzrakstu “Sakta” projektēšanas un uzstādīšanas darbus vēsturiskajā fontā un lielumā veiks SIA “Eltex”, atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līguma cena par vispārīgiem darbiem ir 40 151,58 eiro (bez PVN).

“Saktas” nama uzrakstu atjaunošana ir pavisam neliels, bet sabiedrībai nozīmīgs projekts, jo šī ēka ne vienam vien saistās ar atmiņām – kā pasts, satikšanās punkts vai citādi. Tādēļ arī uzrakstu “Sakta” saglabāšana vēsturiskajā fontā ir svarīgs lēmums, lai nepazaudētu nostaļģiju, kas daudziem saistās ar šo ēku,” norāda J. Gavrilova.

Atjaunotās izkārtnes joslas un uzraksti ne tikai modernizēs vēstursko “Saktas” namu, bet arī piešķirs tam jaunu izskatu, saglabājot tā vēsturisko raksturu. Uzrakstu burti projektēti vēsturiskajā fontā un lielumā, savukārt izkārtnes josla tiks veidota mūsdienīgā noformējumā, iekļaujot rombveida perforējumu. Paneļus vakara stundās izgaismos aiz tiem izvietotais LED apgaismojums, radot vizuāli interesantu efektu un akcentējot vēsturiskā nama stūri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Skandu ielā, Rīgā nodevusi ekspluatācijā nitrocelulozes filmu glabātuvi, kas paredzēta Latvijas Nacionālā arhīva materiālu glabāšanai īpašos apstākļos, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkas atjaunošanā VNĪ ieguldījusi 285 tūkstošus eiro. Projekta ietvaros siltinātas ārējās konstrukcijas, nomainīti logi un durvis, iekštelpās veikts kapitālais remonts un pārbūvētas inženierkomunikāciju tehniskās sistēmas, lai ēkā būtu droši glabāt filmas uz nitrocelulozes pamatnes.

"Atsevišķā nitrocelulozes filmu glabātava būtiski uzlabos filmu uz nitroceluzlozes pamatnes saglabāšanas apstākļus un samazinās iespējamo pašaizdegšanās risku, tādējādi uzlabojot visu LNA Kinofotofonodokumentu arhīva krājuma drošību. Jauno glabātavu varēs izmantot arī citas atmiņas institūcijas, kuru krājumā ir filmas un fotonegatīvi uz nitrocelulozes pamatnes," stāsta Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā atkritumus, kurus var izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai, joprojām apglabā poligonos.

Itāļu rakstnieks Karlo Kalodi, 1882. gadā sarakstot grāmatu Pinokio piedzīvojumi, visticamāk, bērniem vēlējās izskaidrot daudz ko, bet tieši un nepārprotami – to, ka, aprokot naudu zemē, naudas koks neizaugs. Latvijā tieši to dara – naudu rok zemē, turklāt lielos apjomos. Visi, dzirdot, ka atkritumu lieta ir liels bizness, saprotoši māj ar galvu un turpina šos resursus vai naudu aprakt. Mūsu kaimiņvalstīs – kā ziemeļos, tā dienvidos – no atkritumiem ražo siltumu un elektrību, kas patiešām ir nauda. Latvijā gandrīz visu šo naudu aprok. Turklāt dara to bez viltus un spaidiem. Brīvprātīgi un apzinoties, ka tā ir nauda.

Vienā ailē ar Bulgāriju

Komentāri

Pievienot komentāru