Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Ja jau tiek izmantotas Google reklāmas, iespējams, ir nācies aizdomāties, vai ir vērts ieguldīt arī SEO. Galu galā, mājaslapa jau parādās meklēšanas rezultātu augšgalā, pateicoties apmaksātām reklāmām, tad kāpēc gan investēt arī ar SEO? Patiesībā SEO un Google reklāmas ir divas dažādas stratēģijas, kas var lieliski papildināt viena otru. Pat ja Google reklāmas sniedz rezultātus, SEO var piedāvāt ilgtermiņa ieguvumus, ko vien ar reklāmām nav iespējams nodrošināt.

Šajā rakstā tiks izskaidrots, kā SEO atšķiras no Google reklāmām un kā abu kombinācija var palīdzēt uzņēmumam gūt lielākus panākumus internetā.

SEO un Google reklāmas: kāda ir atšķirība?

Vispirms jānoskaidro galvenās atšķirības starp SEO un Google reklāmām. Google reklāmas ļauj uzņēmumiem izmantot PPC (maksā par klikšķi) modeli, kas nozīmē, ka tiek veidotas pielāgotas reklāmas, kuras parādās Google meklēšanas rezultātu augšgalā. Pielāgojot reklāmas atbilstoši atslēgvārdiem, iespējams piesaistīt auditoriju tieši tad, kad viņi meklē konkrētus risinājumus.

SEO, savukārt, ir process, kura laikā mājaslapa tiek uzlabota, lai tā labāk parādītos organiskajos (neapmaksātajos) meklēšanas rezultātos. Rezultāti var nebūt redzami uzreiz, bet SEO ir ilgtermiņa ieguldījums, kas laika gaitā nodrošina stabilu un regulāru apmeklētāju plūsmu.

Latvijā reklāmas tirgus šogad varētu pieaugt par 3-4%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka reklāmas tirgus parasti diezgan labi reaģē uz iekšzemes kopprodukta (IKP) svārstībām - ja IKP krīt, tad reklāmas tirgus krīt straujāk, ja IKP aug, reklāmas tirgus arī aug straujāk. "Šā gada IKP izaugsmes prognoze ir 2% robežās, tādējādi varētu sagaidīt, ka reklāmas tirgus izaugs par 3-4%," teica Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka investīcijas reklāmā lielā mērā virza cilvēku pirktspēja un optimisms, kas saistīts ar patēriņa precēm. "Cilvēkiem ir nauda, bezdarba līmenis šobrīd ir neliels un ienākumu līmenis joprojām pieaug, tādēļ izskatās, ka optimisms ir, cilvēki tērēs naudu, pirks preces un pakalpojumus. Domājams, ka reklāmas tirgus tam sekos un atkal atgūsies," prognozēja Liepiņa.

Par Google mārketingu mēs, digitālās mārketinga aģentūras MMN pārstāvji saucam Google Ads reklāmu platformas sniegtās iespējas un mājaslapas SEO optimizāciju uz Google dabiskiem meklēšanas rezultātiem. Abas šīs iespējas uzņēmējiem sniedz lielu potenciālu sasniegt to mērķauditoriju, kas jau ir ieinteresēta produktā vai pakalpojumā. Šodien apskatīsim šo mārketinga kanālu attīstības tendences, par ko vairāk diskutē speciālisti 2022.gadā.

Pirmās puses datu nozīme

No vairākiem aspektiem skatoties, pirmās puses datu, tas ir uzņēmuma/mājaslapas pašu datu nozīme pieaug arvien straujāk. Šobrīd ir privātuma laikmets, daudziem tas ir svarīgs aspekts - gan dažādas organizācijas, valstis, savienības, gan arī sabiedrība satraucas par to, kur nonāk interneta lietotāju dati un kā tie tiek izmantoti.

Trešās puses dati kļūst arvien nepieejamāki un lielās reklāmas platformas diezgan strauji pāriet uz tikai pirmās puses datu izmantošanu. Tas nozīmē, ka jaunam spēlētājam konkrētā digitālās reklāmas tirgū būs daudz grūtāk un dārgāk iekarot vēlamo auditoriju nekā uzņēmumam, kurš tajā jau kādu laiku apgrozās.

Šobrīd reklāmdevējiem visā pasaulē trūkst informācijas par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interneta reklāmas tirgu, kā dēļ samazinās arī uzņēmēju interese ieguldīt mūsu reģionā, norāda Digna Degtjarova, The Interactive Advertising Bureau (IAB) Baltics valdes priekšsēdētāja.

Pašlaik objektīvi novērtēt digitālās reklāmas tirgu Baltijā ir ļoti sarežģīti, jo mums nav pieejami ticami dati par patieso tirgus apmēru, tajā skaitā par reklāmdevēju investīcijām, stāsta D.Degtjarova, norādot, ka IAB Baltics ienākšana tirgū šo aspektu gan varētu mainīt.

Tuvāko gadu laikā mēs plānojam ne tikai apvienot vadošos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju un digitālās reklāmas tirgus dalībniekus, bet arī popularizēt interaktīvās reklāmas nozares vērtību likumdevējiem un politikas veidotājiem, kā arī iekļaut Baltiju Eiropas digitālās reklāmas kartē. Plašāka informācija par reģionu varētu ārvalstu uzņēmējiem palīdzēt izdarīt datos balstītu un izsvērtu lēmumu par uzņēmējdarbības attīstīšanu Baltijā un investīcijām interneta reklāmas vidē šeit, prognozē IAB Baltics valdes priekšsēdētāja.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2022. gada nogalē ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „InCREDIT GROUP” uzlikts tiesiskais pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi, patērētāju auditorijai paredzētas reklāmas maskējot kā kreditēšanas reklāmas saimnieciskās darbības veicējiem, un piemērota soda nauda 16 000 eiro apmērā.

PTAC izvērtēja uzņēmuma īstenoto komercpraksi un ierosināja administratīvo lietu par normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību saistībā ar neatbilstošas kreditēšanas reklāmas izplatīšanu radio, Youtube un Facebook, veidojot reklāmu tā, lai ar to mēģinātu apiet kreditēšanas reklāmu aizliegumu, un veicinot bezatbildīgu aizņemšanos.

Lietas izskatīšanas gaitā PTAC konstatēja, ka izplatītās kreditēšanas reklāmas neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.3 panta prasībām, tādējādi pārkāpjot Reklāmas likumā un Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktās prasības.

Lai gan SIA „InCREDIT GROUP” reklāmās ir norādīts, ka tas ir piedāvājums saimnieciskās darbības veicējiem, reklāmās attēlotajās ainās, vizuālā, audiālā un tekstuālā informācijā bija skaidri uztverams patērētājiem adresētais vēstījums, proti, mājas remonts vai atpūtas ceļojumi ar dzīvesbiedru vai bērniem, kas nav uzskatāmi par pakalpojumiem saistībā ar juridiskas personas saimniecisko vai profesionālo darbību.

Līdzšinējā Liepājas drukas studija “Incopy” svin 10 gadu jubileju un kļūst par reklāmas aģentūru, būtiski papildinot sniegto pakalpojumu klāstu esošajiem un potenciālajiem klientiem, informē uzņēmums.

Reklāmas aģentūra “Incopy” turpinās nodrošināt drukas pakalpojumus, lielformāta druku, dizaina izstrādi, digitālo reklāmas izstrādi, veidot uzņēmuma profilus sociālajos tīklos, kā arī piedāvās izgatavot personalizētus logotipus, prezentreklāmas materiālus un sniegs uzņēmumiem nepieciešamo atbalstu dažādu reklāmas un mārketinga ideju realizēšanā.

“2014. gada 22. janvārī uzņēmēji Atis Ķīnasts un Raivis Ekšteins atvēra pirmo drukātavu Liepājā ar nosaukumu “Incopy”, kas piedāvāja nokopēt un izdrukāt diplomdarbus studentiem. Sniegto pakalpojumu klāsts ar laiku pakāpeniski tika papildināts ar reklāmas materiālu izstrādi, sākot no dizaina līdz realizācijai. Tika aplīmētas automašīnas, skatlogi, kā arī tika saņemti pieprasījumi veikt dažādu reklāmas materiālu montāžas darbus, piemēram, piestiprināt reklāmas bannerus uz fasādēm, uzražot gaismas reklāmas utml.,” par uzņēmuma pirmsākumiem stāsta “Incopy” valdes locekle Karīna Malnača.

Reklāmas stratēģijas izstrādes procesā organizācijas nereti svārstās starp diviem galvenajiem reklāmas veidiem: uz pārdošanu orientētām reklāmām vai imidža reklāmas kampaņām.

Protams, reklāmas veida izvēle ir atkarīga no uzņēmuma mērķiem, tirgus situācijas un ilgtermiņa stratēģijas, tomēr veiksmīgu uzņēmumu reklāmām ir kopīga viena būtiska atšķirība. Kāda? Visās veiksmīgajās reklāmās ir iekodēts skaidrs, konkrēts un izpildāms solījums klientiem.

Solījums ir instruments, ar kura palīdzību iespējams veidot attiecības. Turklāt solījuma izpilde ir kā uzticības garants – tam ir lielāka pozitīva ietekme uz saņēmēju nekā vienkāršai pakalpojuma sniegšanai šai personai.

Izmantojot plašu Pasaules reklāmas izpētes padomes (WARC) datubāzi, pētnieki Mārtins L. Rožē, Švarcs Jans un Tērners Mimī noskaidroja, kuri zīmolu reklāmas veidi ir visefektīvākie gan jaunu klientu piesaistīšanai, gan viņu pārvēršanai par lojāliem atkārtotājiem. Tika konstatēts, ka ilgtermiņa panākumi un pārdošanas pieaugums 67% kampaņu ir novērojams, ja tiek iekļauts solījums klientiem. Vienlaikus solījuma sniegšana palīdz strukturizēt un konkrētāk definēt zīmola misiju, tādejādi 59% gadījumu uzlabojot uzņēmuma darbību. Kā tas izpaužas praksē?

"EHR mediju grupa" pievienojusies Latvijas Reklāmas asociācijai (LRA), izvirzot mērķi kopā ar citiem nozares kolēģiem panākt virkni izmaiņu Latvijas normatīvajos aktos, "sakārtojot gan reklāmas tirgu, gan nodrošinot neatkarīgas Latvijas mediju telpas pastāvēšanu ilgtermiņā".

LRA ir sabiedriska organizācija, kurā ir apvienojušies reklāmdevēji, mediji, kā arī mediju un reklāmas aģentūras. Asociācijas mērķis ir veicināt reklāmas nozares attīstību un aizstāvēt savu biedru intereses, uzlabojot reklāmas kvalitāti, veidojot pozitīvu reklāmas tēlu sabiedrībā un cīnoties pret nesamērīgu likumu normu izstrādi. Latvijas Reklāmas asociācija ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Eiropas Komunikācijas Aģentūru asociācijas (EACA) biedrs.

“Medijiem šobrīd ir daudz aktuālu un normatīvos aktos balstītu jautājumu, kas var izšķirt nozares konkurētspēju un turpmāko nākotni. Ņemot vērā faktu, ka veiksmīgu pārmaiņu un transformāciju uzņēmuma iekšienē rezultātā, EHR mediju grupa ir pietuvojusies flagmaņa statusam radio tirgus segmentā un veiksmīgi attīsta arī digitālo vidi un piedāvājumu, izjūtot atbildību arī par nozares nākotni kopumā. Uzskatu par pagodinošu atkal būt kopā ar nozares speciālistiem un virzīt Latvijas mediju nākotni, šoreiz vairāk rūpējoties par radio nozares FM un digitālo nākotni. Mediji ir saplūduši – TV ir digitāls, portāli pilda TV funkciju, arī radio strauji mainās – šodien karalis ir viedtālrunis un vertikālais video,” iestāšanās sarunu noslēgumu LRA komentē Guntars Traubergs, EHR mediju grupas valdes loceklis, kurš jau iepriekš ir bijis ilglaicīgs LRA valdes loceklis, pārstāvot TV nozari ar tolaik vadošo televīziju LNT.

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

CARGOSON - Transporta pārvaldības sistēma[TMS] uzņēmumiem (ražošanas, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, lauksaimniecības un lielākiem e-komercijas uzņēmumiem).

Loģistikas biznesā laiks ir nauda, un Cargoson ļauj ietaupīt abus. Šī inovatīvā TMS viegli un ērti pārvaldāmā tiešsaistes platformā ļauj operatīvi salīdzināt cenas, izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, rezervēt pakalpojumus, izsekot sūtījumus un efektivizēt kravu pārvadājumu pārvaldību.

Cargoson sistēmā visu pārvadājumu uzskaite ir vienkopus ērti pārskatāma vienā informācijas panelī, kur pieejami arī visi cenu piedāvājumi. Sev izdevīgāko piedāvājumu iespējams izvēlēties gan pēc cenas, gan uzkraušanās/piegāžu laikiem, CO2 izmešu daudzuma un citiem parametriem.

TMS sistēmas ieguvumi

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.

1577 Latvijas juridiskas un fiziskas personas Igaunijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ieguldījušas 178,8 milj. eiro, savukārt Igaunijā reģistrētās 1744 personas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ieguldījušas 989,3 milj. eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par Latvijas ieguldījumiem Igaunijā un Igaunijas investīcijām Latvijā.

Nianses maina ainu

„Kopš Lursoft informatīvajos pakalpojumos ir pieejama visu triju Baltijas valstu uzņēmumu reģistru informācija, arvien biežāk tiek prasīti dati par kopīgo un atšķirīgo šo valstu komersantu darbībā. Lai gan Baltijas valstīs uzņēmumu reģistrācijas un uzskaites juridiskās sistēmas ir lielā mērā harmonizētas ar ES normatīvajiem aktiem, tomēr uzskaitē var saglabāties zināmas atšķirības. Tādas bija, piemēram, saistībā ar akciju sabiedrību kapitālu; tāpat laika gaitā var mainīties uzskaites principi - piemēram, Latvijā desmitgades tika reģistrētas un uzturētas vairākas komercsabiedrības pamatkapitāla vērtības, piemēram, reģistrētais (statūtos paredzētais), no kura Latvijas likumdošanā atteicās, un apmaksātais pamatkapitāls,” skaidro SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šajā pētījumā netiek izvērtēts, kam caur kontroles ķēdēm faktiski pieder uzņēmums, bet ņemta vērā tikai investora jurisdikcija, investējot Latvijā (vai otrādi - Igaunijā). „Ņemot vērā šīs atšķirības uzskaitē, statistika nav gluži pilnīga, tomēr lielā mērā raksturo pārrobežu biznesa attiecības. Piemēram, tās rāda, ka Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ir apmēram 5,5 reizes lielāki nekā Latvijā reģistrēto personu investīcijas ziemeļu kaimiņvalstī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā,” pētījuma secinājumu rāda A. Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Latvijā reģistrēto personu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālā Igaunijā ir 178,8 miljoni eiro, savukārt Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumu apmēra īpatsvars Latvijā reģistrētajos uzņēmumos tuvojas miljardam eiro jeb pārsniedz 989,0 miljonus eiro.

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Reklāmdevējiem Latvijā tagad ir iespēja ar Meta strādāt tieši. Jau gadiem ilgi uzņēmumi ir izmantojuši Meta produktus, lai visā pilnībā pielietotu savu potenciālu, pateicoties radošiem veidiem, kā uzrunāt potenciālos klientus. Tas arī nav pārsteigums - ar vairāk nekā 3,8 miljardiem cilvēku, kas tās izmanto katru mēnesi, augstu iesaistīšanās līmeni un izaugsmi, tādas mūsu platformas kā Facebook un Instagram ir viena no labākajām vietām, kur attīstīt savu biznesu.

Latvijas un Baltijas uzņēmumi un jaunuzņēmumi, šķiet, to lieliski zina un turpina pārsteigt mūs ar savām inovācijām un izpratni par uzņēmējdarbību. Neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju reģionā, tie maksimāli izmanto savus talantus un izaugsmes iespējas. Daudzi no tiem ar saviem produktiem iekaro pasaules tirgus, un viena no lietām, kas to padara par iespējamu, ir labi pielāgota reklāmas stratēģija.

Mēs zinām, ka uzņēmumu vadītājiem ir darba pilnas rokas, tāpēc strādājam, lai padarītu reklāmu pēc iespējas vienkāršāku un iedarbīgāku. Esam pielāgojušies uzņēmumu vadītāju un patērētāju vajadzībām, kā arī ieguldījuši līdzekļus jaunās iespējās, kas ļauj uzņēmumiem un patērētājiem sazināties, piemēram, Reels jeb īsos video. Tas viss kopā ar pamācībām un neskaitāmām uzņēmumiem draudzīgām funkcijām nozīmē, ka jebkura izmēra uzņēmumi var sākt mārketinga aktivitātes gandrīz nekavējoties. Uzņēmumu vadītāji un mārketinga speciālisti Latvijā tagad var tieši īstenot reklāmas kampaņas, izmantojot Meta Business Manager, kas visu procesu padara vēl vienkāršāku un efektīvāku.

Vai 2024. gadā influenceru izmaksas samazināsies, pateicoties mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām?

Influenceru mārketinga tirgus 2023. gadā arvien turpināja augt, un ir paredzēts, ka tas sasniegs 21,1 miljardu ASV dolāru vērtību. 2023. gadā ne tikai turpināja augt nozares vērtība, bet arī turpinājās dažādi Latvijas satura veidotāju pārkāpumi Latvijā, TikTok platforma tika aizliegta dažādās pasaules valstīs, un būtiski iezīmējās mākslīgā intelekta nozīme. Womstar veiktā aptauja pārsteidza ar rezultātiem, ka Latvijas digitālā satura autori nejūtas mākslīgā intelekta apdraudēti.

Pārkāpumi influenceru mārketingā turpinās

2022. gads influenceru mārketingā Latvijā iezīmējās ar vairākiem sodiem satura veidotājiem no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) puses, saistībā ar reklāmas norāžu neizmantošanu un negodīgas komercprakses praktizēšanu. Lai gan 2023. gadā PTAC vēstījis, ka situācija ir uzlabojusies un informētība un izpratne par normatīvo aktu prasībām šajā jomā ir pieaugusi, pastiprinātas pārbaudes turpinājās.¹ Tika konstatēts, ka šogad īpaši populāras kļuva influenceru reklāmas par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem. Lai gan pie publikācijām tika ievērotas reklāmas norādes, PTAC vērsa uzmanību, ka ražotājiem un izplatītājiem ir aizliegts apgādāt satura veidotājus ar mākslīgā maisījuma zīdaiņiem dāvanām vai cita veida bezmaksas paraugiem reklāmas nolūkos un satura veidotājiem ir aizliegts publicēt šo produktu reklāmas sociālos tīklos².

Saskaņā ar prestižā Ehrenberg-Bass institūta (Adelaida, Austrālija), pētījumu, 95% pircēju pašlaik nav gatavi pirkt jūsu produktus vai pakalpojumus. Viņu pētījums aptvēra plašu B2B (business to business) pakalpojumu klāstu, piemēram, bankas, juridiskās konsultācijas, IT u.c.

Klienti ir gatavi mainīt savu finanšu vai IT partneri vidēji reizi piecos gados. Tas nozīmē, ka tikai 20% klientu ir "pieejami" katru gadu, un šodien tikai 5% potenciālo klientu meklē jaunu partneri.

Tātad, tas nozīmē, ka 95% klientu šodien nav pieejami.

Pētījums arī atklāja, ka reklāma B2B nozarē galvenokārt darbojas kā informācijas avots un atgādinājuma funkcija, nevis kā tūlītējas pārdošanas veicinātāja.

Profesors Džons Dovs no Ehrenberg-Bass institūta uzskata, ka nav daudz biznesa klientu, kuri sadarbotos ar uzņēmumu, par kuru nekad nav dzirdējuši.

Citiem vārdiem sakot, ja klients ir gatavs mainīt pakalpojumu sniedzēju pēc vienas redzētas reklāmas, viņš varētu jūs apsvērt. Tomēr, ja jūsu iepriekšējā reklāmas kampaņa nenesa tūlītējus rezultātus, iespējams, jūs bijāt pārāk nepacietīgi un nevarējāt gaidīt rezultātus?

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā un Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

Likumprojektiem noteikta steidzamība, lai tos varētu pieņemt divos lasījumos.

Deputāte Linda Liepiņa uz komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka, virzot likumprojektu 2018.gadā, nebija paredzēts ierobežot reklāmu. To var lasīt sākotnējā likumprojekta anotācijā, tāpat netika vērtēta aizlieguma ietekme. Priekšlikums aizliegt kreditēšanas reklāmu toreiz parādījies tikai pirms trešā lasījuma, iespējams, lai samazinātu kredītu devēju - banku un nebanku sašutumu par procentu likmju griestiem un citiem ierobežojumiem.

Izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, reklāmas aģentūra MIXD. izstrādājusi rīku, kurš uzņēmējiem palīdzēs būt veiksmīgākiem Amazon platformā, sasniedzot maksimāli augstus pārdošanas rezultātus.

Lielākajā tehnoloģiju pasākumā TechChill Milānā prezentētais rīks jau izpelnījies lielu Eiropas uzņēmēju atzinību un interesi, stāsta MIXD. līdzīpašnieks Artūrs Forsts, uzsverot, ka jaunais rīks noderēs ne vienam vien komersantam, kas vēlas savus produktus tirgot platformā Amazon. „Šīs lielās platformas sistēma ir gana sarežģīta un piņķerīga, tāpēc liela daļa uzņēmēju atmet tam ar roku,” teic A.Forsts. „Mēs šo sistēmu esam atkoduši un sapārojuši ar mākslīgo intelektu, ļaujot jebkuram uzņēmējam pavisam vienkārši startēt šajā platformā un sasniegt maksimāli augstus pārdošanas rezultātus. Šobrīd esam veikuši arī vairākus testus un secinājuši, ka rīks tiešām strādā,” piebilst Jānis Berķis, aģentūras MIXD. līdzīpašnieks.

Starptautiska konkursa rezultātā aprīlī lidostā “Rīga” darbu sācis jauns reklāmas operators – Turcijas kompānijas “Square Group” meitas uzņēmums “Media Port”.

“Media Port” ir lielākais reklāmas operators jaunajā Stambulas lidostā, kur darbojas kopš šīs lidostas atklāšanas 2018.gadā. Uzņēmuma māteskompānija “Square Group” ir dibināta 1999.gadā un pārvalda plašu vides reklāmas objektu tīklu dažādās Turcijas pilsētās tirdzniecības centros, dzelzceļa stacijās, uz ēku fasādēm un arī tādos inovatīvos projektos kā koplietošanas velosipēdu parks ar reklāmas objektiem Turcijas pilsētā Konjā.

“Mēs uzskatām, ka Rīga ir Baltijas dārgakmens un lidostai “Rīga” ir liels potenciāls pasaules ceļojumu un mazumtirdzniecības dinamikas ziņā. Mūsu mērķis ir palielināt reklāmdevēju portfeļa daudzveidību, veicināt pasažieru ceļošanas pieredzi un panākt, lai lidosta “Rīga” kļūtu par vadošo lidostu Eiropā,” norāda “Media Port” valdes locekle Dilruba Palambo.

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Pirms 10 gadiem, 2013. gada oktobrī, Rīgas centrā darbību uzsāka Realweb Latvia – digitālā mārketinga aģentūra, kas viena no pirmajām piedāvāja tobrīd tādus inovatīvus digitālā mārketinga risinājumus kā reklāmu Google un Facebook.

Šodien Realweb Latvia ir viena no lielākajām digitālā mārketinga aģentūrām Baltijā ar gada apgrozījumu virs 50 milj. EUR, un tās lielāko partneru vidū ietilpst Google, Meta Facebook, Microsoft, TikTok. Realweb Latvia ir viens no 3 Google Premier partneriem Latvijā vairāk kā 40 reklāmas aģentūru konkurencē un pārvalda digitālās reklāmas Google, Meta Facebook, Microsoft, Linkedin, TikTok ar budžetu virs 3 miljoniem EUR mēnesī. Visi aģentūras speciālisti ir sertificēti, savukārt aģentūras vadītāja Velta Mestere 2020. gadā Forbes Latvijas veiksmīgāko sieviešu reitingā ieņēma augsto 4. vietu. Pēdējo gadu laikā esam strauji auguši eksporta nozarē - to apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2022. gada nominācija “Eksporta čempions”.