Ekonomiskās problēmas poltiskajā dienaskārtībā kļuvušas par centrālajām, atvirzot demokrātijas jautājumus, sestdien Rīgas Latviešu biedrības namā notiekošajā Pilsoniskās savienības (PS) kongresā atzina tās līderis Ģirts Valdis Kristovskis. Savu politisko konkurentu Andra Šķēles un Aināra Šlesera jeb AŠ2 taktiku viņš raksturoja kā izvēli «raudāt uz pašas trūkumā novestās tautas pleca», bet Tautas partijas un LPP/LC patiesais mērķis ir atgūt varu savtīgās interesēs, lai «pakamptu».

«Visi runā par ekonomisko lejupslīdi, tādēļ viens no centrālajiem jautājumiem vairs nav jautājums par demokrātiju, bet ekonomiskās un tautsaimniecības attīstības perspektīva,» atzina Ģ. V. Kristovskis. Esot jāstimulē ekonomika, jāveicina uz ārzemēm aizbraukušo pilsoņu atgriešanās un nedrīkst pieļaut, ka Latvija kļūst «tikai par tranzītzonu, spēļu elli vai lēta darbaspēka valsti». «Jārīkojas ātri – temps, vilkme, jauda,» paziņoja PS līderis.

Ģ. V. Kristovskis atgādināja PS ekonomiskās nostādnes, kā centrālo minot progresīvo nodokļu likmju ieviešanu un nodokļu sloga pārlikšanu no darbaspēka uz patēriņu, «lai novērstu to nepārdomāto nodokļu politiku, kas noveda pie kredītu burbuļa». «PS nepiekāpsies jautājumos, kas saistīti ar nodokļu progresivitāti,» uzsvēra Ģ. V. Kristovskis.

Pilsoniskās savienības vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis atteicies no savas Rīgas domes deputāta algas. Tiesa viņš to var atļauties, jo iepriekšējos gados uzkrājis vērā ņemamus līdzekļus.

Šorīt LNT raidījumā 900 sekundes viņš sacīja, ka atteicies no darba algas Rīgas domē, to pamatojot ar nevēlēšanos saņemt samaksu no «šādas Rīgas domes vadības».

Bet pārmetumus par to, ka viņš nav apmeklējis vairākas domes un pašvaldības komiteju sēdes, Ģ.V.Kristovkis atspēkoja ar nepieciešamību apmeklēt citus pasākumus. Domes darbībā viņš piedaloties ar konkrētiem priekšlikumiem.

Ģ. Kristovskim pieder divi zemes gabali un māja Ventspilī un Ventspils novadā, bet kopīpašumā vēl četri īpašumi – dzīvoklis Ventspilī, zeme un puse mājas Rīgā, zeme un māja Ventspils novadā un zeme un māja Apes novadā.

ZZS, kura valdībā pārrauga labklājības sfēru, kategoriski ir pret Vienotības līdera Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu veikt pusmiljarda latu ietaupījumu uz skolotāju algu, pabalstu un pensionāru rēķina. Līdz ar to ZZS aicina premjeru un finanšu ministru atbalstīt ZZS iniciatīvu, veicot izmaiņas likumā par budžeta un finanšu vadību, un noteikt, ka arī Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likumprojekts jāiesniedz Saeimā līdz 1. oktobrim un jāpieņem to jaunajai Saeimai.

Par to žurnālistiem pēc ZZS valdes sēdes šodien paziņoja zaļo zemnieku Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Līdz šim prasībā par budžeta projekta iesniegšanu Saeimā pirms vēlēšanām līdz 1. septembrim bija vienojušās opozīcijas partijas LPP/LC un Tautas partija.

DB jau vēstīja, ka Ģ. V. Kristovskis, atbildot uz laikraksta Diena izdevuma SestDiena jautājumu: «Ja nāksiet pie varas, kur ņemsiet to pusmiljardu, kas jāsamazina nākamā gada valsts budžetā?», teicis: «Būs jāskatās uz sfērām, kurās ir nauda.» Uz papildjautājumu: «Kuras ir tās sfēras?» Ģ. V. Kristovskis atbildējis: «Viena no iespējām ir progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana, bet tas dotu, maksimums, 50 miljonus latu. Tad vēl atliek eksporta atbalsts, VID darba efektivizācija, monopolu peļņas ierobežošana un, lai kā negribētos, sociālā joma.» «Pensijas, pabalsti un skolotāju algas,» precizējis Ģ. V. Kristovskis. Atbildot uz SastDiena jautājumu: «Jūs mazināsiet pensijas?», viņš stāstījis: «Tā būtu jāsauc par aizņemšanos. Mēs naudu no šīm grupām varētu aizņemties.» «Tiks izlaistas obligācijas, un vēlāk cilvēki to naudu varēs atgūt,» solījis politiķis.

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē 2015.gadā, saskaņā ar sākotnējām aplēsēm, varētu izmaksāt 50 līdz 100 miljonus latu, sacīja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V).

Kā sacīja Kristovskis, 2012.gadā prezidentūras izmaksas varēšot jau noteikt ar precizitāti no pieciem līdz desmit miljoniem.

Izmaksas būs atkarīgas no tā, cik izvērstu vai askētisku prezidentūras pusgadu Latvija spēs sagatavot. Prezidentūras laikā daudzi pasākumi norisināsies Briselē, Beļģijā, taču ministru tikšanās paredzētas arī Latvijā. Patlaban notiek darbs vairākās ministrijās un, piemēram, kopā ar Kultūras ministriju ir uzsākta prezidentūras kultūras pasākumu ieskicēšana, sacīja Kristovskis.

Nākamgad pie prezidentūras sagatavošanas darbosies vismaz desmit cilvēki, sacīja ārlietu ministrs.

Kā informēja Ārlietu ministrijā, ar provizorisko Latvijas prezidentūras budžetu varēs iepazīties pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā. Patlaban svarīgākais uzdevums ir precīzi noteikt finanšu apjomu, kas būtu jāparedz jau nākamā gada valsts budžetā.

Partijas Pilsoniskā savienība un partiju apvienības Vienotība priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis aicina Google Baltijas centrālo biroju atvērt Latvijā. Šeit esot ideāla vieta, no kuras vadīt gan tirdzniecības, mārketinga un biznesa attīstību, gan arī attīstīt tehnoloģisko risinājumu centru, teikts politiķa izplatītajā paziņojumā medijiem.

Kristovskis uzsver, ka «Rīga kā Baltijas reģiona lielākā pilsēta ir biznesa un kultūras centrs, turklāt Rīgai no visām Baltijas valstu galvaspilsētām ir visizdevīgākais ģeogrāfiskais novietojums». Tāpat Latvijā esot spēcīgi speciālisti gan mārketinga, gan IT jomā, kuriem jau esot liela pieredze strādāt PanBaltikas līmenī.

Kristovskis norāda: «Pagājušajā gadā Pasaules Bankas Doing Business reitingā Latvija pakāpās par trīs pozīcijām, un ir 24. no 183 valstīm. Vienlaikus Latvija ir skaidri definējusi, ka tai jāiekļūst uzņēmējdarbībai labvēlīgāko pasaules valstu desmitniekā. Jau tagad Latvijas uzņēmumu ienākuma nodoklis ir viens no zemākajiem Eiropā – 15 procenti.»

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Latvijas pieredzi finanšu stabilitātes nodrošināšanā varētu izmantot eiro zonas valstis, kas nonākušas ekonomiskās grūtībās, piektdien, uzturoties vizītē Berlīnē, vācu medijiem sacīja Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas Preses dienestā sniegto informāciju ministrs Vācijas žurnālistiem norādīja, ka Latvijas valdība ir veiksmīgi īstenojusi valsts finanšu sistēmas sakārtošanu. Iedzīvotājiem par to ir vajadzējis maksāt augstu cenu, tomēr finanšu konsolidācijai ir bijusi neatsverama loma Latvijas finanšu stabilitātes nodrošināšanā, un šo piemēru var izmantot arī eiro zonas valstis, kas nonākušas ekonomiskās grūtībās.

«Latvija vēlas 2014.gadā ieviest eiro, un ir svarīgi, lai mēs pievienotos stiprai un stabilai eiro zonai,» uzsvēra Kristovskis un paskaidroja, ka «tādēļ Latvija atbalsta Eiropas Savienības ietvaros plānotos pasākumus finanšu uzraudzības pastiprināšanai, tostarp Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi, vienošanos par Eiro zona Plus».

«Es domāju, ka viņi būs. Noteikti. Es pat neredzu īsti starpību – Lembergs vai Sarkozī. Šāda tipa cilvēku – augumā mazi, ar milzīgu enerģiju, provokatīvi, gatavi skandāliem, skaļiem paziņojumiem, gatavi agresīvi aizstāvēt savu pozīciju – pasaules politikā ir ļoti daudz.

Protams, desmitgažu laikā Latvijas politika atšķaidīsies arī ar tādiem augstas raudzes diplomētiem politiķiem, piemēram, kāds ir Egils Levits. Ar tādiem politiķiem, ar kuriem mēs saprotam nobriedušu Rietumu demokrātiju politiķus. Bet tur vienmēr būs vieta spēcīgām personībām, kas ir gatavi turēt spiedienu, turēt sitienus un uzdot darba kārtību pat arī tad, ja viņi kādā brīdi ir vieni paši ar savu ideju,» sacīja Reklāmas aģentūras !Mooz īpašnieks Ēriks Stendzenieks.

Reklāmas speciālists neizslēdz, ka Saeimas vēlēšanās ļoti daudz tiks izmantots administratīvais resurss un «klauvēšana pie iedzīvotāju durvīm».

«Valda Zatlera pievienošanās Vienotībai būtu politiski loģiska, jo V. Zatlera idejas un principi ir tādi paši, kas ir bijuši Vienotībai un Pilsoniskajai savienībai,» LNT raidījumā 900 sekundes atzina ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Pilsoniskā savienība šobrīd ir uzņēmusi skaidru kursu, un tā arī nākotnē būs Vienotības sastāvdaļa, viņš norādīja.

«Vienotība ir veidojusies, apvienojoties trīs partijām, tādēļ pienāk brīdis, kad ir jāpārliecina par savām politiskajām un ekonomiskajām idejām,» stāstīja Ģ.V. Kristovskis. «Esam sapratuši, ka tagad ir svarīgi apvienot politiskos spēkus un turpināt darbu vienotas partijas ietvaros. Nav pamata bažām par to, ka mēs nevarēsim sadarboties,» piebilda ārlietu ministrs.

«Tā divdesmitgade, kas ir bijusi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, ir sevi izsmēlusi,» uzskata Ģ.V. Kristovskis.

Gan politisko partiju apvienības Vienotība līderi, gan trešo vietu ieguvušās partijas - Zaļo un zemnieku savienības līderi ir vienisprātis - nākamo valdību vajadzētu veidot šībrīža koalīcijai.

Ģirts Valdis Kristovskis, Solvita Āboltiņa un Aigars Štokenbergs db.lv uzsvēra, ka nākamās koalīcijas sastāvu visticamāk varētu veidot pašreizējās koalīcijas partneri, respektīvi - Vienotība, Zaļo un Zemnieku Savienība kā arī TB/LNNK – VL. Šādai nostājai apstiprinājumu Dienas bizness guva arī ZZS birojā.

Jau rīt notiks koalīcijas tikšanās, lai apsvērtu - kā tiks veidota nākamā valdība.

S. Āboltiņa un Ģ. V. Kristovskis norādīja, ka sarunas notiks arī ar Saskaņas Centru (SC), kas saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem ieguvis otru lielāko balsu skaitu. Taču tiek izslēgta iespēja, ka SC varētu uzaicināt strādāt valdībā.

Daži Valda Dombrovska (Vienotība) valdības ministri varētu tikt nomainīti, jo nestrādājot pietiekami labi.

Šāda doma tiek kultivēta jau kopš pagājušās nedēļas un, taisnību sakot, vairāk gan izskatās pēc vēlmes panākt, lai sabiedrība vairāk uzmanības pievērstu šim jautājumam, nevis ievērojami būtiskākām lietām - pensiju problēmai, valsts budžeta konsolidācijai utt.

Skaidrs ministru kontekstā ir vienīgi tas, ka mainīsies Iekšlietu ministrijas vadība, ņemot vērā, ka Linda Mūrniece (Vienotība) jau ir paspējusi pati paziņot par demisiju. Bet attiecībā uz pārējiem… Potenciālajā melnajā sarakstā esot iekļuvuši divi zaļzemnieki - labklājības ministre Ilona Jurševska un izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks. Dīvaini, ka vēl netiek minēts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS), jo tad vismaz būtu aptvertas visas jomas, par kurām ZZS līderi gan Dombrovskim, gan finanšu ministram Andrim Vilkam (Vienotība) ir ļoti precīzi un saprotami uzbrēkuši - rokas nost! Redz, ne premjeram, ne nozares speciālistiem, ne sabiedrībai kopumā faktiski jau nav iespējas kaut cik objektīvi novērtēt, cik labi vai slikti strādā Broks vai Jurševska. Ja ZZS nostāja ir tāda, ka noteiktās nozarēs neko mainīt un reformēt nedrīkst, tad nav īpaši lielas nozīmes tam, kas sēž ministru krēslos. Principā šiem ministriem nekas cits neatliek, kā vien turpināt līdz šim īstenoto kursu, turklāt piesargoties, lai tajā kaut kas netiktu mainīts. Iespējams, ka Broks un Jurševska patiesībā ir dzimuši reformatori, bet viņiem nav iespējas to pierādīt. Un nebūs arī, kamēr ZZS bosi nemainīs savu nostāju.

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (PS) paliek savā amatā un var turpināt strādāt - tāda bija vakardienas teju galvenā politiskā ziņa.

Notikušais balsojums Saeimā ļāva Kristovskim paziņot, ka viņš jūtoties gandarīts, taču vairāk gan izskatās, ka lielākajam Vienotības spēlētājam Saeimā - Pilsoniskajai savienībai ar šo balsojumu lielā mērā ir iespiesta aste kājstarpē. Proti…

Pirmkārt, šis ir pirmais Ministru kabinets kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad kādam no tās ministriem nākas izturēt neuzticības balsojumu nedēļas laikā kopš valdības apstiprināšanas. Acīmredzot «skeleti skapī» ir bijuši zināmi jau labu laiku iepriekš, un tagad atliek vien tos vilkt laukā. Grūti gan iedomāties, kādi pārbaudījumi Valda Dombrovska (JL) valdību gaida tās trešajā, ceturtajā un pārējās nedēļās. Otrkārt, lai gan par šā balsojuma uzvarētāju tiek saukts Kristovskis, patiesie ieguvēji ir koalīcijā esošie ZZS. Pirms valdības apstiprināšanas gan ZZS veidojošā Latvijas Zaļā partija, gan Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs skaidri lika saprast, ka ir neapmierināti ar piedāvāto ministru portfeļu sadalījumu. Respektīvi, ZZS jutās visai apvainota, jo tai esot tikušas visas nabadzīgākās un naudu tērējošās, bet Vienotībai - naudu ģenerējošās un spēka ministrijas. Tā vien izskatās, ka kopš brīža, kad opozīcijā sēdošā Par labu Latviju ierosināja Kristovska demisiju, ZZS saprata, ka ir pienācis laiks atmaksas stundai. Turklāt neaizmirsīsim, ka tieši Lembergs bija tas, kurš publiski izteicās, ka Kristovski varētu arī mainīt.

«Būs jāskatās uz sfērām, kurās ir nauda,» atbildot uz laikraksta Diena izdevuma SestDiena jautājumu: «Ja nāksiet pie varas, kur ņemsiet to pusmiljardu, kas jāsamazina nākamā gada valsts budžetā?», sacījis politisko partiju apvienības Vienotība un partijas Pilsoniskā savienība līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Uz jautājumu: «Kuras ir tās sfēras?» viņš atbildējis: «Viena no iespējām ir progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana, bet tas dotu, maksimums, 50 miljonus latu. Tad vēl atliek eksporta atbalsts, VID darba efektivizācija, monopolu peļņas ierobežošana un, lai kā negribētos, sociālā joma.»

«Pensijas, pabalsti un skolotāju algas,» precizējis Ģ. V. Kristovskis.

Atbildot uz jautājumu: «Jūs mazināsiet pensijas?», viņš stāstījis: «Tā būtu jāsauc par aizņemšanos. Mēs naudu no šīm grupām varētu aizņemties.»

«Tiks izlaistas obligācijas, un vēlāk cilvēki to naudu varēs atgūt,» solījis politiķis.

Nacionālā apvienība un Pilsoniskā savienība pauž gandarījumu un atzinību par valsts prezidenta Valda Zatlera pieņemto lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu.

«Esam pilnībā pārliecinājušies, ka Nacionālās apvienības izšķiršanās par atbalstu Valda Zatlera kandidatūrai bija pareiza. Valstij vajadzīgs tautas atzīts un cienīts prezidents, līdz ar ko uzskatām, ka arī nākamajos četros gados valsts prezidenta amatā jābūt Zatleram,» teikts Nacionālās apvienības paziņojumā.

«Valsts prezidents ir rīkojies vēsturiski pareizi un valstsvīra cienīgi, domādams par Latvijas nākotni,» uzsver partijas Pilsoniskā savienība (PS) valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis Ģ.V.Kristovskis.

Jau vēstīts, ka prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka rosinās Saeimas atlaišanu.

Partiju apvienība Vienotība nolēmusi neslēgt sadarbības līgumus ar Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Visu Latvijai! (VL) par kopīgu startu Saeimas vēlēšanās, paziņoja apvienības vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis īpaši sasauktā preses konferencē par sadarbības sarunu rezultātiem.

Šāds lēmums pieņemts, jo apvienībā ietilpstošā Sabiedrība citai politikai iebildusi pret VL iesaistīšanu apvienības sarakstā. Savukārt Pilsoniskās savienības līderis Ģ. V. Kristovskis uzstāja, ka apvienībā jābūt vai nu abām, vai arī nevienai no partijām. Ja kāda partija iebilst pret VL, tad PS iebilst pret TB/LNNK.

Savukārt sarunas ar Sarmītes Ēlertes vadīto Meiereovica biedrību tiks turpinātas. S. Ēlertei ir garantēta vieta kandidātu sarakstā, taču, ja vēlēšanās gribēs kandidēt kāds no viņas domubiedriem, tad viņam būs jāstājas kādā no partijām.

Vēlēšanu apvienībā plānots iesaistīt reģionālo partiju Tukuma pilsētai un novadam, Liepājas partiju un Kristīgi demokrātisko savienību, pret kurām nevienai no apvienībā esošajām trijām partijām.

Amerika paliek Latvijas stabilitātes garants un stratēģiskais partneris, intervijā laikrakstam Diena norāda ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Viņš arī akcentē: «Turpinām aktīvu līdzdalību Afganistānā, esam gandarīti, ka izdevies izveidot caur Rīgas ostu civilā nodrošinājuma līniju. Ir vesela virkne pasākumu, kas var rezultēties ar mūsu uzņēmēju ražotās produkcijas iekļaušanu nodrošinājuma sistēmā. Esmu ticies ar ASV vēstnieci, mēs esam runājuši par ekonomiskās sadarbības padziļinātu izvēršanu un iespēju meklēšanu.»

Kristovskis arī piebilst, ka principā uzņēmējiem esot jārada tās jaunās idejas, konkurētspējīgie produkti un pakalpojumi. Viņiem esot vajadzīgas zināšanas par pasaules tirgiem, par iespējām pārdot produktus, meklēt sadarbības partnerus, investīcijas, pārnest zināšanas.

Apvienība Vienotība, pēc valdes priekšsēdētāja Ģirta Valda Kristovska domām, pretendējot uz 40 % vietu Saeimā.

Intervijā Neatkarīgajai viņš uzsvēris, ka Vienotībai tas ir pa spēkam. Taču par to, kādu amatu viņš pats varētu ieņemt valdībā, Ģ.V.Kristovskis neesot domājis.

«Mani interesē tuvākie trīs mēneši līdz vēlēšanām, kurās Vienotība sevi ļoti labi apliecinās. Tiesa mums nav līdzekļu kampaņai un mūs nedzirdēs tik daudz kā konkurentus. Nav tiesa, ka divi, trīs vai četri pārtikuši cilvēki, kas ir mūsu vidū, varētu nosponsorēt visu kampaņu. To nevar izdarīt. Mēs ejam šo ceļu, ka deputātu kandidātiem šie līdzekļi ir jāvāc. Tas ir ļoti grūti,» stāsta Ģ.V. Kristovskis.

Intervijā viņš arī norāda, ka premjera Valda Dombrovska (JL) valdība strādā ar palēninātiem apgriezieniem tāpēc, ka notiek milzīgas iekšējās cīņas valdības koalīcijā

Finanšu ministrijas izstrādātie nodokļu politikas scenāriji, arī mājokļa nodoklis, ir vērsti uz naudas iegūšanu valsts budžetam, palielinot nodokļu maksājumus, tādējādi vēl vairāk izņemot naudu no iekšējā tirgus, nevis veicinot biznesu. Atsevišķu likmju palielināšanas efekts vispār nav skaidrs. Tā atzīst DB aptaujātie eksperti.

«Tik ievērojams NĪN palielinājums, apstākļos, kad nekustamo īpašumu nav iespējams pārdot, lai samainītu to uz mājokli mazāk prestižā vietā un kad nomas un īres cenas ir tuvas 0, ir vienkārši ņirgāšanās par tautu,» tā sertificētā nodokļu konsultante un SIA Finanšu akadēmija valdes locekle Daiga Zēna. Viņasprāt, līdzvērtīgs pasākums būtu noteikt IIN 50% apmērā un socnodokli 40% , vienlaicīgi noteikt arī aizliegumu izbraukt no valsts un mainīt darba vietu.

Bičevskis: budžets jākonsolidē uz sociālo programmu rēķina

Lai nepieciešamajā apjomā konsolidētu nākamo divu gadu valsts budžetus, būs nepieciešams pārskatīt sociālās programmas, tā intervijā DB pauž Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Sarunas par kompensaciju izmaksu holokaustā cietušajiem atsākušās, jo ASV, kura atbalstot palīdzības sniegšanu upuriem, sagaidījusi Latvijā jaunu valdību, kā arī pieņemts budžets, intervijā Latvijas Radio 1 norādīja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Viņš norādīja, ka summa līdz galam neesot vēl aprēķināta, bet tie varetu būt aptuveni 30 milj. Ls. Kompensācijas tiekot prasītas par ebreju nekustamajiem īpašumiem, kuriem nav juridiski tiesiskas pārmantojamības. Viņš arī piebilda, ka runa ir par līdzekļiem, kas tādā vai citādā veidā nākot no Latvijas pašreizējo nodokļu maksātāju kabatām.

Runājot par to, vai kompensācijas būtu jāizmaksa, ministrs atzīsts, ka taisnība esot kaut kur pa vidu, un soli pa solim esot jāpēta situācija un katrs konkrētais īpašums. Ģ.V.Kristovskis uzskata, ka arī citu nāciju bojā gājušo pēctečiem pienākas kompensācijas.

Latvijā padziļinās banku krīze un tuvākajā laikā bankrotēs vēl kāda banka, intervijā Neatkarīgajai (NRA) apgalvo Ventspils mērs Aivars Lembergs. Lai šobrīd veiktu privatizāciju, neesot valstiski racionālu argumentu, jo šobrīd varēs dabūt zemāko cenu, norāda A. Lembergs.

«Ja ir mērķis valsts īpašumus pārdot kādam pircējam, kas zināms vien dažiem, par zemāko cenu – tad tā jau ir cita loģika,» tā A. Lembergs. Parex banku gan varot pārdot, jo tur uzdevums ir atgūt valsts ieguldīto naudu ar nelieliem procentiem, viņš piebilst. Tomēr pamatā banku krīze prasa mainīt komercbanku darbības politiku ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, pirmkārt, jau ASV, uzskata Lembergs. Viņaprāt, šobrīd Latvijā padziļinās banku krīze. Lai varētu īstenot krīzes vadību, banku uzraudzība pilnībā būtu jānodod attiecīgo valstu valdībām. Jau 15 gadus valdība banku darbību neuzrauga, atgādina Ventspils mērs. Rezultātā šobrīd par banku kļūdām maksā valdība, tātad nodokļu maksātāji. Par kļūdām esot jāmaksā banku īpašniekam, nevis valdībai. Uz jautājumu, vai tuvākajā laikā Latvijā bankrotēs vēl kāda banka, Ventspils mērs atbild nešaubīgi: Protams. Viņš uzsver, ka viens no Latvijas trumpjiem sarunās ar SVF varēja būt arguments – ja jūs mums nepalīdzēsiet, mēs neglābsim ziemeļvalstu bankas. «Banku afēras ir problēmu problēma. Banku uzraudzība nevar būt ārpus valdības,» norāda A. Lembergs.

Pastāvot iespēja lielo pensiju saņēmējiem daļu pensijas izmaksāt valsts aizņēmuma obligācijās, garantējot, ka šī nauda tiks atdota un par to vēl tiks samaksāti procenti.

«Tas nav ne Pilsoniskā savienības, ne, pasarg dievs, šīs valdības vai premjera viedoklis. Tā ir neatstrādāta versija, par kuru nāksies diskutēt,» skaidroja politiķis. Pastāvot iespēja lielo pensiju saņēmējiem daļu pensijas izmaksāt valsts aizņēmuma obligācijās, garantējot, ka šī nauda tiks atdota un par to vēl tiks samaksāti procenti. Ne par pensiju lieluma slieksni, no kura pensionāri būtu uzskatāmi par «turīgiem», ne par citiem iespējamiem aizņemšanās nosacījumiem Ģ. V. Kristovskis nebija gatavs runāt.

«Nevaram runāt par to, ka Latvijas iebildumi pret gāzes vadu Nord Stream nebūtu ņemti vērā,» raidījumā 900 sekundes stāstīja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

To, kā notiek gāzes vada Nord Stream būvniecība, nosaka starptautiskas vienošanās. Starptautiskās organizācijas, Baltijas jūras stratēģija un visas valstis ir ieinteresētas, lai videi netiku nodarīts kaitējums, norādīja ārlietu ministrs.

«Ir iespējams, ka kādreiz nākotnē varētu tikt izbūvēts Nord Steam atzars uz citām Eiropas valstīm, arī uz Latvijas iespējamām dabiskās gāzes krātuvēm,» stāstīja Ģ.V. Kristovskis. Tādēļ, iespējams, ka šis projekts kādreiz varētu Latvijai kļūt interesants.

Madonas pusē tiks atvērts ziemas pop-up restorāns «Tas nav tas, ko tu domā», biznesa portālam db.lv pastāstīja organizatori.

«Tas nav tas, ko tu domā» piedāvās maltīti meža vidū, esot harmonijā ar dabu. Organizatoru piedāvājumā būs «spirgtais ziemas gaiss, sniegotas koku galotnes, gaismu spēles un sildošas uguns liesmas krāsniņā». Mežā rosīsies Latvijā populāri šefpavāri, kuri turpat uz vietas gatavos.

Kā atklāj pasākuma organizatori, radošā apvienība #VIEDI, no aukstuma nebūšot jābaidās, jo pop-up restorāns atradīsies apsildāmā kupolveida teltī. Telts ir caurspīdīga, kas ļaus vērot apkārt esošo ziemas ainavu.

Pirmais pasākums plānots 5.janvārī, un tajā piedalīsies šefpavārs Dzintars Kristovskis, kas ikdienā darbojas «Annas Design Hotel & Spa» virtuvē.

Pop-up restorāna nosaukums - «Tas nav tas, ko tu domā», liecinot, ka pasākuma tematikā būs jaušama neliela mistērija un noslēpumi.

Valsts budžeta sagatavošana pirms Saeimas vēlēšanām nav iespējama, jo to nosaka likums.

To šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs, viens no politisko partiju apvienības Vienotība veidotājiem Edgars Jaunups, komentējot ZZS vēlmi redzēt budžetu jau pirms vēlēšanām. Viņš norādīja, ka likums nosaka – vēlēšanu gadā budžetu iesniedz pēc vēlēšanām un apstiprina pēc vēlēšanām.

E. Jaunups arī atzina, ka nākamajā gadā būs nepieciešams izdevumu samazinājums un tas varētu notikt uz valsts pārvaldes rēķina, ko JL vienmēr ir uzsvēris. Līdz šim gan galvenā bremze šādam variantam, pēc E. Jaunupa domām, bijusi Tautas partija, kas šobrīd dezertējusi no ministru amatiem.