Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

ASV Kongress gatavo likumprojektu sankciju piemērošanai gāzesvada projektam "Nord Stream 2", kas pa Baltijas jūras dibenu savienos Krieviju ar Vāciju, lai piegādātu Rietumeiropai dabasgāzi, apejot Ukrainu un Poliju, ziņo mediji.

Jaunā likumprojekta mērķis ir nepieļaut dabasgāzes piegādāšanu Eiropai pa šo gāzesvadu, ziņo izdevums "Defensenews.com".

"Defensenews.com" citē kādu ASV senatoru sakām, ka likumprojekts paredz piemērot sankcijas uzņēmumiem, kas iesaistīti "Nord Stream 2" projektā.

ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Džims Rišs pauda ticību, ka sankcijas pārliecinās projektā iesaistītās būvfirmas apturēt dalību "Nord Stream 2", vēsta "Defensenews.com".

Rišs, republikāņu senators no Aidaho, piektdien sacīja, ka likumprojekts tiek izstrādāts, jo laika kļūst arvien mazāk un liela daļa "Nord Stream 2" jau ir pabeigta.

"Tas viņiem dārgi maksās. Es domāju, ja sankcijas tiks pieņemtas, kompānijas tiks slēgtas, un es domāju, ka krieviem būs jāmeklē cits veids, kā to paveikt, ja viņi to spēs," saskaņā ar "Defensenews.com" sacīja Rišs.

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Otrdien Krievija ir uzsākusi gāzes iepumpēšnu Nord Stream pirmajā cauruļvadā. Līdz pēdējam solim – gāzes piegādei Eiropas valstīm, ir palikušas dažas nedēļas, pavēstījis Nord Stream.

Pirms Nord Stream cauruļvada atklāšanas oktobrī tam līdz noteiktam līmenim ir jābūt piepildītam ar gāzi. Tehniskās gāzes iepumpēšana cauruļvadā ilgs aptuveni četras nedēļas. Tas ir pēdējais solis pirms tiks uzsākta Krievijas gāzes piegāde Eiropas valstīm caur Nord Stream pirmo cauruļvadu, skaidrots oficiālajā interneta vietnē. Tādējādi Nord Stream cauruļvada pirmā līnija ir gatava darbam. Tiek paredzēts, ka Nord Stream Eiropai gadā piegādās 55 miljardus kubikmetru gāzes.

Par gāzes piegādi noslēgti ilgtermiņa līgumi ar vairākām valstīm, tostarp Lielbritāniju, Franciju un Vāciju, ziņo Eruronews. Gāze tiks pārdota arī Beļģijai, Dānijai un Nīderlandei.

Latvija devusi mandātu Eiropas Komisijai (EK) sarunām ar Krieviju par Nord Stream 2 cauruļvada darbību, aģentūrai LETA šodien pēc valdības sēdes sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka Latvijas uzskats šajā jautājumā ir konsekventi turēties pie Eiropas Enerģētikas savienības vadlīnijām, kas paredz iekšējā dabasgāzes tirgus attīstību un konkurences veicināšanu, piegādes avotu diversifikāciju un ekonomikas dekarbonizāciju. Valdības ieskatā Nord Stream 2 neatbilst šīm vadlīnijām.

Pēc viņa teiktā, tāpat attiecīgais projekts neparedz investīcijas jaunās dabasgāzes ieguvēs, vien kalpojot par Krievijas gāzes piegādes ceļu maiņas instrumentu.

Ašeradens pauda, ka tas būtu pozitīvi, ja sarunas ar Krieviju uzņemtos Eiropas Savienība (ES) un tas notiktu Igaunijas prezidentūras laikā ES padomē, tāpēc Latvija devusi EK skaidru mandātu par to, kādas vienošanās vajadzētu panākt attiecībā uz Nord Stream 2.

Valdība šonedēļ sēdes slēgtajā daļā jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā Nord Stream 2, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumiem, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas, Ministru kabinets nolēma neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu Nord Strem 2 un sekmē tā īstenošanu.

Vienlaikus valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta "Nord Strem 2" īstenošanā.

Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi Noord Natie Ventspils Terminals un Eurohome Latvija saņēmuši piedāvājumu iesaistīties Nord Stream 2 gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu, šodien preses konferencē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro. Lembergs gan piebilda, ka pret Latvijas dalību šajā projektā iebilstot Ārlietu ministrija (ĀM).

Projekta īstenotāju piedāvājums paredz, ka Ventspilī varētu pieņemt gāzes vadu būvniecībai nepieciešamās caurules, uzglabāt tās Ventspils ostas kravu laukumos un attiecīgi no Ventspils ostas nogādāt uz cauruļu ieguldīšanas vietu jūrā. Ventspils ostas termināļu kravas laukumu platība gan pašlaik esot pārāk maza, lai tajos uzkrātu gāzes vadu būvniecībai nepieciešamo cauruļu daudzumu. Projekta īstenotāji piedāvā investēt 14 miljonus eiro, izbūvējot papildus kravas laukumus septiņu hektāru platībā, ko pēc tam uzdāvinātu brīvostas pārvaldei.

Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" operatorkompānija "Nord Stream 2 AG" trešdien paziņoja, ka ir gatava sākt gāzes piegādes.

Vācijas enerģētikas regulators "BNetzA" decembra sākumā gan pavēstīja, ka "Nord Stream 2" sertifikācijas process varētu turpināties līdz nākamā gada otrajai pusei.

"29.decembrī noslēgusies gāzes ievadīšanas procedūra "Nord Stream 2" otrajam posmam. Šis spiediens ir pietiekams, lai nākotnē sāktu gāzes transportēšanu," norāda "Nord Stream 2 AG".

Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien apstiprināja, ka Krievija ir gatava sākt gāzes transportēšanu pa "Nord Stream 2", līdzko Vācijas varasiestādes dos atļauju.

"Nord Stream 2" būvniecība tika pabeigta septembrī, bet "BNetzA" novembrī apturēja projekta sertifikāciju Vācijā, norādot, ka projektam ir jāatbilst Vācijas tiesību normām, lai varētu pabeigt tā sertifikāciju.

Atsaucoties uz ekonomiski jūtīgas informācijas aizsardzību, igauņi liedz Nord Stream pētījumus

Igaunijas Ministru kabinets lēmis noraidīt kompānijas Nord Stream AG lūgumu ļaut veikt izpētes darbus jūrā Igaunijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ziņo nacionālā raidsabiedrība ERR.

Kompānija ar iesniegumu valdībā vērsusies jau 22. augustā, ziņojot, ka meklē potenciālu maršrutu papildus vēl diviem Nord Stream gāzes cauruļvadiem. ERR ziņo, ka Ārlietu ministrija valdībai ieteikusi iesniegumu noraidīt, pamatojoties uz Igaunijas likuma par tās ekskluzīvo ekonomisko zonu nosacījumiem.

Krievijas aģentūra RIA Novosti ziņo, ka Nord Stream Igaunijas ūdeņos grib pētīt joslu četru kilometru platumā. Cita starpā tas paredzētu izdarīt urbumus un lietot sprāgstvielas.

Trīsdesmit mēnešus pēc pirmā cauruļvada būvniecības uzsākšanas, Nord Stream paralēlo cauruļvadu sistēma pirmdien pilnībā sākusi savu darbību. Cauruļvada būvniecība pabeigta saskaņā ar noteikto grafiku un plānoto budžetu.

Nord Stream cauruļvadu sistēmas kapacitāte nodrošinās 55 miljardu kubikmetru dabasgāzes transportēšanu gadā no Krievijas uz Eiropu turpmākos piecdesmit gadus. Pirmais cauruļvads gāzes transportēšanu uz Eiropu uzsāka 2011. gada novembrī.

Lai atzīmētu abu cauruļvadu pilnīgu darbības uzsākšanu, šodien Portovajas līcī, Krievijas piekrastē notika svinīgais pasākums, piedaloties vairāku Eiropas valstu amatpersonām, Nord Stream akcionāriem un citiem viesiem.

2009. gadā Eiropas Savienības (ES) gāzes imports bija 312 miljardi kubikmetru gadā, un ir paredzēts, ka līdz 2030. gadam. tas pieaugs par 211 miljardiem kubikmetru un sasniegs 523 miljardus kubikmetru gadā. Iecerēts, ka Nord Stream gāzes vads varēs nodrošināt vairāk nekā ceturto daļu no šī papildus gāzes importa.

Nord Stream cauruļvada zemūdens savienošana pabeigta, un līdz ar to visi trīs 1,22 tūkst. kilometrus garā cauruļvada posmi ir savstarpēji savienoti zem ūdens. Pirmais cauruļvads uzsāks darbību šā gada ceturtajā ceturksnī.

Pabeigtais cauruļvads Baltijas jūrā tagad ir sagatavots vasaras beigās savienošanai ar cauruļvada sauszemes izbūvi Krievijas un Vācijas krasta zonā, DB informēja Nord Stream padomnieks Baltijas valstīs Romāns Baumanis.

Nord Stream ir dabas gāzes cauruļvads, kas pa Baltijas jūru savienos Krieviju ar Eiropas Savienību. Nord Stream nodrošinās gandrīz trešdaļu no papildus nepieciešamā gāzes daudzuma, savienojot Eiropas gāzes cauruļvada tīklu ar pasaules lielākajām gāzes rezervēm.

Nord Stream AG pirmo no diviem paralēlajiem cauruļvadiem plāno nodot ekspluatācijā šogad. Katrs cauruļvads būs aptuveni 1,22 tūkst. km garš un to transportēšanas spēja sasniegs 27,5 miljrd. kubikmetru gāzes gadā. Pilna transportēšanas spēja 55 miljrd. kubikmetru gadā tikšot sasniegta projekta otrajā fāzē, kad tiks nodots ekspluatācijā otrais cauruļvads, teikts paziņojumā.

Gazprom veic pēdējos soļus, kas nepieciešami, lai uzsāktu dabasgāzes iepludināšanu cauruļvadā Nord Stream, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, vēsta Upi.com.

«Patlaban ir pabeigta testēšana, lai iepludinātu gāzi cauruļvadā,» paziņojumā ceturtdien norādījis Gazprom, kam pieder 51% Šveicē reģistrētā starptautiskā kopuzņēmuma Nord Stream AG akciju. Paredzēts, ka gāzes iepludināšana cauruļvadā tiks uzsāka šī gada septembrī, un tas ir nozīmīgs solis pirms ekspluatācijā tiks nodotas gāzes attīrīšanas un gāzes kompresoru vienības, kas nodrošinās gāzes piegādi patērētājiem.

Pēdējā mēneša laikā ir uzbūvētas vairāk nekā 400 jūdzes no otrās Nord Stream caurules un vienas dienas laikā tiek uzbūvētas aptuveni četras jūdzes cauruļvada, paziņojis cauruļvada konsorcijs no Šveices.

Krievijas enerģijas ministrs Sergejs Šmatko asi kritizējis Eiropas Savienības (ES) noteikumus, kas paredz padarīt tās enerģijas tirgu daudz konkurētspējīgāku. ES enerģijas tirgus demokratizācija varētu apdraudēt cauruļvada South Stream projektu, vēsta The New York Times.

Krievijas enerģijas ministrs kritizēja ES leģitimāciju, kas paredz enerģijas kompānijām dalīt savu infrastruktūru ar konkurentiem. S. Šmatko paziņoja, ka šobrīd notiek inensīvas sarunas ar Eiropas Komisiju, un rudenī tiek paredzēts izzināt, kā šie noteikumi ietekmēs South Stream.

Projektu South Stream atbalsta Gazprom, Krievijas valstij piederošais dabasgāzes monopolists. Cauruļvads stieptos zem Melnās jūras, un apejot Ukrainu, piegādātu gāzi klientiem Eiropā. South Stream ir konkurējošs projekts ES piedāvātajam cauruļvadu projektam Nabucco.

Nabucco cauruļvads ir atbrīvots no ES paredzētajiem noteikumiem. Pagaidām vēl nav zināms, vai arī South Stream projekta vadītāji prasīs līdzīgus noteikumus.

Nord Stream ir pabeidzis cauruļvadu iekšpuses inspekciju, izmantojot pašreiz pasaulē vienīgo šāda veida Cauruļvadu pārbaudes iekārtu (PIG - Pipeline Inspection Gauge).

Nord Stream izmanto Cauruļvadu pārbaudes iekārtu ar visspēcīgāko magnētisko lauku, kas līdz šim ir radīts šāda veida iekārtās. Veicot Nord Strem cauruļvada inspekciju, no Cauruļvadu pārbaudes iekārtas ir apkopotas garākās datu ķēdes, kas jebkad ir ierakstītas un saņemtas no šāda tipa iekārtām. Ar vairāk nekā 2000 mērījumu kanāliem un vienu paraugu no katriem 2.5 cauruļvada milimetriem, kas kopā veido 1’224’000’000mm - iekārta nonāks Vācijā ar vairāk kā triljons uzmērījumiem.

Lai pārbaudītu cauruļvadu, kas atrodas līdz 200 metru dziļumā uz Baltijas jūras gultnes un saņemtu apstiprinājumu tā tehniskajam stāvoklim, Nord Stream veic pašreiz pasaulē vienīgo cauruļvadu pārbaudi no iekšpuses - nosūtot iekārtu PIG paralēlo cauruļvadu sistēmā visā 1224km garumā, sākot no Krievijas līdz Eiropai. Cauruļvadu pārbaudes iekārta jeb PIG (Pipeline Inspection Gauge) ir sešus metrus gara un apmēram septiņas tonnas smaga, aprīkota līdzīgi kā kosmosa satelīti. Iekārta magnetizē un skanē cauruļvada sienas, ieraksta visus mērījumus un datus apjomīgā atmiņas kartē, kā arī kartē atzīmē precīzu cauruļvada atrašanos un izliekumus uz jūras gultnes.

Gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta, piektdien pavēstīja Krievijas koncerns "Gazprom".

"Rīta operatīvajā sanāksmē atklātajā akciju sabiedrībā "Gazprom" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers paziņoja, ka šorīt plkst.8.45 pēc Maskavas laika gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta," pavēstīja uzņēmums.

6.septembrī tika sametināta maģistrāles otrā atzara pēdējā caurule. Pēc tam vajadzēja tikai savienot gāzesvada posmu no Vācijas krasta ar posmu no Dānijas ūdeņiem ar virsūdens savienojuma metodi.

Gāzesvada pirmā atzara izbūve tika pabeigta jūnija sākumā.

"Nord Stream 2" būvniecības noslēguma posma darbus "Gazprom" veica saviem spēkiem, jo ASV sankciju dēļ Šveices darbuzņēmējs cauruļu likšanas darbus bija apturējis.

Vēl pagājušajā nedēļā Millers sacīja, ka "vēl līdz šā gada beigām šajā apkures sezonā mēs ar jums varēsim pa gāzesvadu "Nord Stream 2" piegādāt pirmo gāzi Eiropas tirgum".

Krievijas dabasgāzes monopols Gazprom šā gada pirmajā ceturksnī gada griezumā spējis uzrādīt peļņas pieaugumu 44% apmērā, sasniedzot 486 miljardus rubļu (8,165 miljardus latu), vēsta RIA Novosti.

Gazprom ieņēmumi pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laiku palielinājušies par 38% līdz 1,316 triljoniem rubļu (22,11 miljardiem latu).

Sasniegtie finanšu rādītāji ir augstāki par analītiķu prognozētajiem – peļņu 425 miljardu rubļu (7,14 miljardu latu) apmērā, bet ieņēmumus – 1,291 triljona (21,69 miljardu latu) apmērā.

Jau ziņots, ka Gazprom veic pēdējos soļus, kas nepieciešami, lai uzsāktu dabasgāzes iepludināšanu cauruļvadā Nord Stream. Pēdējā mēneša laikā ir uzbūvētas vairāk nekā 400 jūdzes no otrās Nord Stream caurules un vienas dienas laikā tiek uzbūvētas aptuveni četras jūdzes cauruļvada.

Briest Eiropas Parlamenta konflikts ar Vāciju par Nord Stream 2, uzskata Eiropas Parlamenta lielākās frakcijas - Eiropas Tautas partijas - enerģētikas politikas koordinators Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP).

«Vācijas atļauja Gazprom vadītajam konsorcijam būvēt Nord Stream 2 gāzesvadu tās teritoriālajos ūdeņos ir pilnīgā pretrunā Eiropas Parlamenta pozīcijai šajā jautājumā. Briest Eiropas Parlamenta nopietns konflikts ar Vāciju, ar to jārēķinās turpmākajā cīņā pret Nord Stream 2 projektu,» viņš norāda.

K. Kariņš atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputāti vairākkārt ir pauduši stingru nostāju pret šī gāzes vada izbūvi, aicinot Eiropas Komisiju un dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai to apturētu. Vienlaikus Parlaments šobrīd mērķtiecīgi strādā pie grozījumiem Gāzes direktīvā, lai nodrošinātu, ka beidzot Eiropas Komisijai būtu reāls ierocis, ar kuru šo projektu apturēt.

Vācijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā pabeigts darbs pie Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecības, pirmdien paziņoja kompānija.

Darbs pie cauruļvada būvniecības atsākās decembra sākumā pēc teju gada. Gāzesvada būvniecība bija gandrīz pabeigta, taču 2019.decembrī darbi pēkšņi apstājās, kad ASV noteica sankcijas "Nord Stream 2" cauruļvadu likšanas kuģiem, līdz ar to aizkavējās pēdējā posma pabeigšana.

Vācijas ūdeņos bija atlicis ieguldīt tikai 2,6 kilometrus garu cauruļvada posmu mazāk nekā 30 metru dziļumā. Darbus veica barža "Fortuna", kas tagad pametusi būvniecības vietu.

Tagad vēl atlicis pabeigt vairāk nekā 100 kilometrus garu posmu Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kur dziļums pārsniedz 30 metrus. Dānijas jūrniecības pārvalde publicējusi paziņojumu jūras braucējiem, ka darbi tiks veikti no janvāra vidus.

Viens no Latvijas interneta pionieriem LATNET apvienosies ar telekomunikāciju un IT ārpakalpojumu kompāniju Stream Networks darījumā, pēc kura izveidosies valstī otrs lielākais telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs korporatīvajā segmentā, sacīts abu kompāniju ceturtdien izplatītajā paziņojumā.

Saskaņā ar apvienošanās līguma nosacījumiem abas kompānijas turpinās darboties ar līdzšinējiem zīmoliem, Stream Networks kļūstot par apvienotās struktūras mātes firmu, bet LATNET - par meitas uzņēmumu.

Līdz ar darījumu būs izmaiņas LATNET vadībā - ilggadējais uzņēmuma vadītājs Vladimirs Atlavins dodas pelnītā atpūtā, bet viņa amatā stājas valdes loceklis un pārdošanas vadītājs Vladislavs Gurmans, kurš LATNET strādā teju 15 gadu. Otrs valdes loceklis uzņēmumā būs Stream Networks valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

«Esam gandarīti paziņot, ka ir likts pamats jauna telekomunikāciju milža tapšanai, kas pēc klientu skaita kļūs par otru lielāko tirgus dalībnieku korporatīvajā segmentā. Apvienošanās ir loģisks solis abu kompāniju attīstībā, jo no tehnoloģiskā viedokļa abas kompānijas sniedz līdzīgus pakalpojumus,» paziņojumā norāda Ricevs.

Mobilo sakaru operators «BITE Latvija» noslēdzis «Stream Networks» un tā meitasuzņmēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, ko apstiprinājusi Konkurences padome (KP). Abi uzņēmumi turpmāk darbosies «BITES grupā», informēja BITES vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Pēc Bula sacītā, noslēdzot darījumu, uzņēmumi sāks meklēt sinerģijas, kā efektīvi apvienot abu uzņēmumu stiprās puses, proti, BITES spēku - mobilās tehnoloģijas un tīklu - ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» inženieru pieredzi.

«Apvienošanās noritēs pakāpeniski. Pirmajā posmā «Stream Networks» un «Latnet Serviss» kompetences tiks izmantotas, lai uzlabotu BITES biznesa klientu pieredzi, savukārt «Stream Networks» un «Latnet Serviss» klientiem kļūs pieejami BITES pakalpojumi. Otrajā posmā ķersimies klāt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei, ko piedāvāsim abu uzņēmumu klientiem, tai skaitā turpināsim attīstīt «One IT» zīmolu un tā produktus,» skaidroja Buls.

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību, tiek apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss». Apvienotais uzņēmums turpmāk darbosies ar nosaukumu «Latnet», informē tā valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

Ar šo apvienošanos tiek noslēgta uzņēmumu reorganizācija, kuras mērķis bija uzlabot «Stream Networks» un «LATNET Serviss» biznesa procesus, kā arī veicināt uzņēmumu attīstību. Apvienotais uzņēmums turpinās līdzšinējo darbību, apkalpojot gan esošos, gan potenciālos klientus un attīstot «One IT» koncepciju. Vienlaikus, tas vēl nopietnāk pievērsīsies unikālu, biznesa klientu vajadzībām pielāgotu tehnoloģisko risinājumu izstrādei, īpašu uzmanību veltot integrētajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kurš kompāniju «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss» iegādājās šā gada pavasarī.

Uz nacionālās drošības riskiem baltītais valdības liegums Ventspils brīvostai piedalīties Nord Stream 2 projektā atstāj komersantus neziņā

«Valdības lēmumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Latvijā,» skaidrojot Ministru kabineta lēmumu, Db.lv norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Oskars Vizbulis. Jau vēstīts, ka, pamatojoties uz Aizsardzības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju informatīvajiem ziņojumiem, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas Ministru kabinets nolēma neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu Nord Stream 2 un sekmē tā īstenošanu. Savukārt Ministru prezidenta biedram, ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei valdība uzdeva nodrošināt, ka valdības ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta īstenošanā.

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016.gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

Pretrunīgi vērtētajā cauruļvadā "Nord Stream 2" uzsākta gāzes iesūknēšana, pirmdien paziņojis gāzesvada operētājuzņēmums.

Paredzēts, ka pa gāzesvadu, kura būvniecība tika pabeigta septembrī, ik gadu no Krievijas Vācijai tiks piegādāti 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes.

Saskaņā ar operētājuzņēmuma paziņojumu ar dabasgāzi tiks nodrošināti 26 miljoni mājsaimniecību.

Pirms piegāžu uzsākšanas cauruļvads, kas izbūvēts pa Baltijas jūras dibenu, ir jāpiepilda ar gāzi.

Gāzesvada pirmajā atzarā veikti darbības uzsākšanas un pieregulēšanas darbi, un tagad to var uzpildīt ar gāzi, lai sāktu cauruļvada tehnisko testēšanu, teikts operētājuzņēmuma paziņojumā, ko citē ziņu aģentūras.

Iepriekš pirmdien Dānijas Enerģētikas aģentūra pavēstīja, ka uzņēmums "Nord Stream 2" izpildījis visas prasības, lai uzsāktu gāzesvada, kas daļēji atrodas Dānijas ūdeņos, ekspluatāciju.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu.

Šolcs pavēstīja, ka lūdzis Vācijas regulatoru apturēt gāzesvada izskatīšanas procesu.

"Tas izklausās tehniski, taču tas ir nepieciešamais administratīvais solis, lai gāzesvadu nevarētu sertificēt un bez šīs sertifikācijas "Nord Stream 2" nevar sākt darbu," sacīja Šolcs.

"Ir vēl citas sankcijas, ko mēs varam ieviest, ja notiks citas darbības, bet šobrīd runa ir par to, lai darītu kaut ko konkrētu," kanclers sacīja žurnālistiem.

Viņš arī mudināja turpināt sarunas Rietumu un Krievijas starpā.

Diplomātijas turpināšana ir "svarīga, lai novērstu tālāku eskalāciju un tādējādi arī katastrofu", sacīja Šolcs.

"Tas ir mūsu diplomātisko pūliņu mērķis," viņš uzsvēra.